Vai Rembrants, Ticiāns, Rubenss un citi leģendāri gleznotāji varētu kalpot Putina karam? Stāsts par kādu večiņu un viņas supervērtīgo kolekciju

Plašsaziņas līdzekļos norādītie večiņas kolekcijā ietilpstošo gleznu un zīmējumu autoru vārdi skan kā leģendu parāde: Leonardo da Vinči (1452-1519), Mikelandželo Buonarroti (1475-1564), Rembrants van Reins (1606-1669), Ticiāns Večellio (?-1576), Tintoreto (1518-1594), Pīters Pauls Rubenss (1577-1640), El Greko (1541-1614), Djego Velaskess (1599-1660), Donatello (ap 1386-1466) un daudzi citi. Šīs kolekcijas vērtību lēš 2 miljardu ASV dolāru (1,85 miljardu eiro) apmērā. Un tagad šo mākslinieku šedevri var kalpot agresīvā kara mašīnai. Kā gan tas noticis?

Kādēļ novēlēja Putinam?

Pēc sava vīra, mākslinieka-avangardista Elijas Beļutina nāves 2012. gadā Moļeva mantojusi apmēram 200 gleznu kolekciju.

Pati Moļeva reiz intervijā izdevumam “Moskovskij Komsomoļec” izteicās, ka ar vīru vēlējās novēlēt kolekciju Krievijas valstij, taču saskārās ar juridiskām grūtībām. “Mēs ar vīru gribējām, lai tas viss paliek Krievijai. Pirmo testamentu sagatavojām jau 1991. gadā, un tas glabājās notāra kantorī. (..) Kad vīrs nomira, izrādījās, ka saskaņā ar likumu var kaut ko novēlēt tikai fiziskai personai vai iestādei, nevis valstij.” Rezultātā Moļeva atrada risinājumu un 2013. gadā novēlēja šo fantastiski dārgo kolekciju valsts “juridiskajam pārstāvim” Putinam.

“Kādēļ Putins? (..) Atcerieties 1999. gada beigas: sākās jauna tūkstošgade, un šī slavenā [pirmā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina — red.] Jeļcina uzstāšanās: “Es aizeju!” Nākamajā dienā pie varas nāca Putins un drīz parakstīja rīkojumu par Elijas Beļutina apbalvošanu ar Goda ordeni. Bet kad vīrs aizgāja, prezidents personīgi noteica viņa apbedīšanas vietu,” skaidroja pensionāre.

“Moskovskij Komsomoļec” norāda, ka Putins savulaik bijis pie viņas ciemos un apskatījis gleznas.

Vai tiešām kolekcija ir tik vērtīga? Atbildi zina tikai vējš…

Par kolekcijas vērtību un autentiskumu dažādos medijos izsakās atšķirīgi.

Francijas izsoļu nama “Hôtel Drouot” eksperti esot kolekcijas sākuma cenu novērtējuši 400 miljonu dolāru (370,6 miljoni eiro) apmērā, bet tiek minēts, ka cena var sasniegt pat 2 miljardus dolāru, vēsta “lenta.ru”.

Taču publikācijā norādīts, ka visā XX gadsimta laikā kolekcija nav bijusi pieejama zinātnieku izpētei, tādēļ nevar pierādīt, vai tiešām tie ir gleznu oriģināli. 2019. gadā Krievijas Valsts Tretjakova galerijas glezniecības nodaļas vadītāja Larisa Kašuka savā “Facebook” kontā norādīja, ka daudzi kolekcijas darbi atrodas muzejos, turklāt viņa šaubījās vai Beļutina un Moļevas dzīvoklī fiziski pietiktu vietas tik daudzu gleznu glabāšanai. Turklāt viņa apgalvoja, ka kolekcijā redzējusi Antonisa van Deika "Nezināmas dāmas portreta" kopiju un dzīvoklī varētu būt arī citas kopijas.

Savukārt “The Art Newspaper Russia” norāda, ka Puškina vārdā nosauktais Valsts Tēlotājmākslas muzejs esot atteicies pieņemt Moļevas gleznas, jo vadošā darbiniece Viktorija Markova uzskatījusi, ka kolekcijā neesot praktiski neviena no “īpašnieku paziņotajiem skaļajiem vārdiem”, bet daudziem darbiem nav nekādas vēsturiskas vērtības. Arī bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs esot atteicies pieņemt kolekciju kā dāvanu Maskavai, vēsta “gazeta.ru”.

Taču citas pazīmes liecina, ka večiņas kolekcija ir visnotaļ vērtīga. Piemēram, 2019. gadā "Telegram" kanāls "Mash" ziņoja, ka Moļevas mājai jau vairākus gadus ir apsardze un to nodrošina nevis kaut kāda firmiņa, bet Nacionālā gvarde! Savukārt pati īpašniece šos elitāros apsargus dzīvoklī neielaižot, šiem nākas ieturēt maltīti kāpņu telpā, turklāt apsargājamā esot visai nešpetna un pret viņiem izturas kā pret otrās šķiras cilvēkiem.

Citi ārzemju mantinieki — poļi un slavenā aktrise Monika Beluči

Intervijā “Moskovskij Komsomoļec” Moļeva apgalvoja, ka pēc vīra nāves ar viņu sazinājās poļi, kuri piedāvājuši Beļutina mirstīgās atliekas apbedīt Polijā — Slavas zālē. Taču viņa uzskatījusi, ka šāda piedāvājuma zemteksts ir pievākt kolekciju, tādēļ atteikusi. Analoģisks piedāvājums esot bijis arī no Itālijas. Moļevas versijai nepiekrīt poļu žurnālists Viktors Baters, kurš tam pašam izdevumam stāstīja, ka Moļeva pati sazinājusies ar Polijas pārstāvjiem, lūdzot palīdzību vīra apbedīšanai Polijā un kolekcijas pārvešanai uz šo valsti. Darījums gandrīz noticis, taču nezināma iemesla dēļ atraitne pārtraukusi komunikāciju ar Polijas Ārlietu ministriju. Žurnālists uzskata, ka tas noticis sakarā ar atteikumu vīru apbedīt Slavas alejā.

Moļevai un Beļutinam bērnu nebija, taču ir radi Polijā. “Moskovskij Komsomoļec” vēsta, ka poļu negrasās pretendēt uz gleznām, jo tad nāktos maksāt lielus nodokļus. Tas gan varētu likties ļoti savādi, ja kolekcija būtu tik vērtīga, kā to apgalvo.

Vēl viena mantiniece varētu būt slavenā itāļu aktrise Monika Beluči, kas Beļutinam esot tāla radiniece. Vismaz tā apgalvojusi pati Moļeva.

Ja kolekcija ir tik vērtīga, kāda ir tās aptuvenā cena nāvi nesošo raķešu izteiksmē?

Tā kā mantojuma formālajam pieņēmējam Putinam šobrīd galva ir aizņemta ar Ukrainas iznīcināšanu un "titānisko karu" ar NATO, viņš varētu no debesīm nokritušos mākslas darbus izmantot savām vajadzībām.

Izdevums "Forbes Ukraine" 2022. gadā lēsa, ka viena krievu raķete Х-101 maksā 13 miljonus dolāru, "Kaļibr" — 6,5 miljonus dolāru, "Iskander" — 3 miljonus dolāru, "Oņiks" — 1,25 miljonus dolāru, Х-22 — vienu miljonu dolāru, bet "Točka-U" — 0,3 miljonus dolāru.

Tātad par kolekciju varētu iegādāties apmēram 153 raķetes X-101, 307 raķetes "Kaļibr", 666 (cik zīmīgi!) "iskanderus", 1600 "oņiksus" un kādas 6666 "točkas".

Gards kumosiņš reiha atjaunotājam...