PDF: klimata konference COP30 noslēdzas bez ilgi gaidītā tālākās rīcības plāna
22. novembrī Brazīlijā noslēdzās ikgadējā ANO klimata konference COP30. Tā pulcēja daudzu pasaules valstu līderus un norisinājās Belenā - pilsētā Amazones lietusmežu reģionā, kur notiek intensīva mežu iznīcināšana.
Lai gan šī konference noritēja desmit gadu zīmē pēc izšķirošā Parīzes nolīguma, turklāt 2024. gads ir pirmais reģistrētais gads, kad globālā gaisa temperatūra ir pārsniegusi 1.5 grāda pēc Celsija robežu, salīdzinot ar pirms-industriālo periodu, tās iznākums tiek vērtēts kā nesekmīgs, jo tās ietvaros netika nosprausts konkrēts rīcības plāns, kā samazināt meža izciršanas un fosilā kurināmā izmantošanas apjomus pasaulē, informē Anda Boluža Pasaules Dabas fonda (PDF) komunikācijas vadītāja
COP30 centrālais jautājums, kas iezīmēja dalībvalstu šķelšanos, saistīts ar centieniem ierobežot fosilā kurināmā lietojamību. Boluža skaidro, ka, lai gan vairākums, vismaz 86 dalībvalstis, iestājās par nepieciešamību izstrādāt konkrētu rīcības plānu, kā ierobežot fosilo resursu patēriņu, tomēr konferences oficiālie dokumenti neietver skaidrus soļus, kā atteikties no oglēm un citiem fosilā kurināmā veidiem. Viņa dalās, ka COP30 prezidents André Corrêa do Lago ir apņēmies turpināt darbu pie šāda plāna un arī meža aizsardzības ceļa kartes izstrādes pēc konferences, lai atgrieztos ar rezultātiem vēlāk, tomēr tas ir iemesls daudzu kritiķu uzskatam, ka šī konference neuzrāda progresu. Pats lēmums atteikties no fosilā kurināmā tika pieņemts vēl 2023. gadā, kad COP28 notika Dubaijā, taču divu gadu laikā lēmumam nav sekojoši konkrēti soļi vai vismaz rīcības plāns, ko pasaules vides organizācijas, zinātnieki un citi klimata eksperti gaidīja tieši šogad.
“COP30 iznākums diemžēl apliecina to pašu tendenci, ko novērojam arī Eiropas līmenī — politiskā vēlme atlikt neērtus lēmumus rada bīstamu ilūziju, ka klimata krīzi var risināt ar nepārtraukti mīkstinātiem vai pārskatāmiem mērķiem, aizmirstot par reālo klimata pārmaiņu sarkanām robežām - 1.5 °C un 2.0 °C. To spilgti parādīja arī nesenā Eiropas Savienības vides ministru sanāksme, kuras lēmums atlikt ETS2 (Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma 2) ieviešanu līdz 2028. gadam jau tagad bremzē nepieciešamos emisiju samazinājumu mehānismus. Šāda pieeja tikai vairo nenoteiktību un kļūst par ieganstu bezdarbībai. Nespēja vienoties COP30 ietvarā par skaidru ceļa karti fosilā kurināmā pakāpeniskai izbeigšanai un stingrākiem pasākumiem mežu izciršanas apturēšanai — laikā, kad pasaule jau piedzīvo gadu ar temperatūru virs 1.5 °C — rāda, ka vairākām valstīm, kas saistītas ar naftas ieguvi, joprojām trūkst politiskās gribas risināt klimata krīzes cēloņus. Pozitīvi vērtējama COP30 apņemšanās trīskāršot finansējumu klimata pārmaiņu pielāgošanās rīcībām, sniedzot atbalstu valstīm, kas īpaši jutīgas pret klimata pārmaiņu ietekmēm. Tāpat nozīmīga ir kopīga globāla vienošanās pārstrukturēt ekonomiku tā, lai tās radītās emisijas būtu zemas,” konferences iznākumu komentē Pasaules dabas fonda Klimata programmas vadītāja Aija Lejiņa.
COP30 norisi pavadīja vairāki, negaidīti starpgadījumi, informē PDF - 20. novembrī konferences paviljonā izcēlās ugunsgrēks, kurā pasākuma dalībnieki necieta, taču notiekošais ietekmēja noslēdzošo sarunu gaitu. Konferenci pavadīja arī Amazones pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu protesti 11. novembrī, protestētājiem cīnoties par savām tiesībām uz zemi, kas arvien biežāk tiek izmantota, lai izcirstu mežus un ierīkotu lauksaimniecībai piemērotas teritorijas vai derīgo izrakteņu raktuves. Neskatoties uz vietējo iedzīvotāju prasībām un klātbūtni, konferences dalībvalstis tā arī nenonāca pie stingras apņemšanās izstrādāt rīcības plānu, kā samazināt mežu izciršanas apjomus pasaulē, toties kā viens no konferences sasniegumiem ir vērtējams Brazīlijas ierosinātais un starptautiski finansētais fonds Tropical Forest Forever Facility - tas ir finansu instruments, kas sekmēs tropisko mežu saglabāšanu.
