Zaharova ārdās un brīdina rietumvalstis: “Mēs būsim ļoti skarbi, ja jūs “nozagsit” mūsu īpašumus”
foto: ddp/abaca press/ Vida Press
"Ņemot vērā, ka mūsu valsts to ir kvalificējusi kā zādzību, attieksme būs pret zagļiem," sacīja Zaharova.
Pasaulē

Zaharova ārdās un brīdina rietumvalstis: “Mēs būsim ļoti skarbi, ja jūs “nozagsit” mūsu īpašumus”

Jauns.lv

Krievija otrdien, 13. janvārī, brīdināja rietumvalstis, ka Maskava būs ļoti barga, ja ASV un Eiropas Savienība konfiscēs Krievijas aktīvus simtiem miljardu dolāru vērtībā.

Zaharova ārdās un brīdina rietumvalstis: “Mēs būsi...

ES pirmdien pieņēma likumu, lai atliktu virspeļņu, kas gūta no iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem, pirmdien paziņoja ES, kas ir pirmais konkrētais solis ceļā uz bloka mērķi izmantot naudu Ukrainas atjaunošanas finansēšanai.

"Tā ir zādzība: tā ir kaut kā piesavināšanās, kas jums nepieder," radio “Sputnik” sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova, ziņoja TASS.

Zaharova sacīja, ka Maskavas reakcija būs "ārkārtīgi skarba", jo Krievijai šķiet, ka tai būtībā ir darīšana ar zagļiem.

"Ņemot vērā, ka mūsu valsts to ir kvalificējusi kā zādzību, attieksme būs pret zagļiem," sacīja Zaharova. "Ne kā politiski manipulatori, nevis kā izsmalcināti tehnologi, bet kā zagļi."

Krievija ir paziņojusi, ka, ja tās īpašums tiks arestēts, tā konfiscēs ASV, Eiropas un citus aktīvus.

Pēc tam, kad prezidents Vladimirs Putins 2022. gadā nosūtīja karaspēku Ukrainā, ASV un to sabiedrotie aizliedza darījumus ar Krievijas centrālo banku un finanšu ministriju, bloķējot aptuveni 300 miljardu dolāru lielu suverēnu Krievijas īpašumu Rietumos.

ES un Septiņu valstu grupa (G7) pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu eiro (323 miljardu dolāru) apmērā. ES un G7 ir apspriedušas, vai un kā šos līdzekļus var izmantot vairāk nekā gadu.

Amerikas Savienotās Valstis ir izvirzījušas ideju konfiscēt aktīvus, taču ES amatpersonas to uzskata par juridiski pārāk riskantu .

Divas trešdaļas no šiem līdzekļiem atrodas ES, un lielākā daļa līdzekļu pieder Beļģijas klīringa namam Euroclear. Līdz šim tikai nodokļi par aktīviem Beļģijā ir iedalīti īpašam Ukrainai fondam, ko pārvalda Beļģijas valdība.

Pirmdien pieņemtais likums nozīmē, ka centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD), piemēram, Euroclear, tiks aizliegts izmantot tīro peļņu, un tiem ir jānodala ieņēmumi no Krievijas aktīviem.

Tas attiecas uz iestādēm, kuru īpašumā ir vairāk nekā 1 miljons eiro (1,1 miljons ASV dolāru) no Krievijas Centrālās bankas aktīviem.

"Šodienas lēmums saskaņā ar G7 nostāju precizē ... juridisko statusu CVD gūtajiem ieņēmumiem saistībā ar Krievijas imobilizēto aktīvu turēšanu un nosaka skaidrus noteikumus subjektiem, kas tos tur," norādīja ES Padome. , likumdevēja iestāde, kas apvieno dalībvalstis.