Lietuvā pieaug atbalsts armijai un vispārējai karaklausībai
Lietuvas sabiedrība arvien vairāk uzticas valsts bruņotajiem spēkiem un militārajai karjerai, kā arī pieaug iedzīvotāju atbalsts vispārējai karaklausībai, liecina pēc Lietuvas Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.
Decembrī veiktās aptaujas rezultāti arī rāda, ka sabiedrībā ļoti augsts ir atbalsts Lietuvas dalībai NATO un arī Ukrainas uzņemšanai Ziemeļatlantijas aliansē.
80% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju teica, ka uzticas Lietuvas Bruņotajiem spēkiem. Tas ir visu laiku augstākais uzticības līmenis armijai, salīdzinot ar citām līdzīgām pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veiktām aptaujām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju pirms gada uzticības līmenis armijai palielinājies par diviem procenta punktiem, bet pēdējo piecu gadu laikā tas audzis par desmit procenta punktiem.
"Īpaši liela daļa Lietuvas iedzīvotāju uzticas Lietuvas Bruņotajiem spēkiem, un stingrs sabiedrības mandāts ir ļoti svarīgs. Cilvēku uzticēšanās dod karaspēkam motivāciju, drosmi un apņēmību," aptaujas rezultātus komentēja Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
Jaunākajā aptaujā pieaudzis arī militārās karjeras novērtējums. 89% aptaujāto to vērtēja labvēlīgi, kas ir par trim procenta punktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujā. No aptaujātajiem 42% teica, ka viņi militāro karjeru vērtē "īpaši labvēlīgi", salīdzinot ar 25% 2022.gadā.
63% Lietuvas iedzīvotāju atbalstītu kāda sev svarīga cilvēka lēmumu, ja šis cilvēks izvēlētos brīvprātīgi piedalīties obligātajā militārajā dienestā.
Tieši tikpat - 63% - respondentu piekrita iesaukšanai obligātajā militārajā dienestā uzreiz pēc skolas beigšanas. Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, atbalsts pieaudzis par sešiem procenta punktiem.
Lietuvas Aizsardzības ministrija ierosinājusi grozījumus Militārā iesaukuma likumā, lai nodrošinātu konsekventu Nepārtrauktā obligātā sākotnējā militārā dienesta iesaucamo skaita pieaugumu.
Izmaiņas, kas, visticamāk, stāsies spēkā no nākamā gada, padarīs obligāto militāro dienestu pievilcīgāku un nodrošinās lielāku apmācītu jaunāko vadītāju skaitu. Lietuvas Bruņotajos spēkos šo pozīciju trūkst. Tāpat paredzēts piesaistīt vairāk jauniešu militārajai karjerai pēc Nepārtrauktā obligātā sākotnējā militārā dienesta un palielināt aktīvo rezervi. Tas liks pamatu pārejai uz vispārēju karaklausību.
Vairāk nekā puse respondentu pieteiktos dienēt Bruņotajos spēkos, lai pretotos iebrukumam.
Aptaujas dati liecina, ka 61% Lietuvas iedzīvotāju piedalītos miermīlīgā pretošanās kustībā, bet 56% būtu apņēmības pilni pievienoties bruņotai pretošanās kustībai. Bruņotas pretošanās atbalstītāju īpatsvars gada laikā pieaudzis par trim procenta punktiem.
33% respondentu pauduši uzskatu, ka saņem pietiekami daudz informācijas par kopīgas pilsoniskās pretošanās iespējām, 34% atzina, ka ir informēti par to, kas viņiem būtu jādara mobilizācijas gadījumā. Aptaujā tika iekļautas arī personas ārpus mobilizācijas vecuma grupas.
Gada laikā par diviem procenta punktiem līdz 78% pieaudzis to Lietuvas iedzīvotāju īpasvars, kas atzīst, ka jūt Krievijas informācijas ietekmi. Par četriem procenta punktiem līdz 68% pieaudzis to īpatsvars, kas apgalvo, ka spēj atpazīt informācijas uzbrukumus un dezinformāciju.
No aptaujātajiem 39% respondentu teica, ka zinātu, kā rīkoties kibernegadījuma gadījumā, bet 79% atzina, ka pirms personas datu ievadīšanas pārbauda, vai vietne ir droša.
73% aptaujāto sacīja, ka atbalsta pašreizējo paaugstināto aizsardzības izdevumu līmeni. Gada laikā to īpatsvars ir pieaudzis par pieciem procenta punktiem.
Aptaujas rezultāti apliecina stingru atbalstu dalībai NATO un palīdzībai Ukrainai.
Trešo gadu pēc kārtas Lietuvas dalību NATO atbalsta 89% respondenti.
79% aptaujāto pauda pārliecību, ka Lietuvas dalība NATO savalda Krievijas iespējamu militāro agresiju pret valsti, tikmēr 91% atbalsta NATO sabiedroto militāru klātbūtni Lietuvā.
No aptaujātajiem Lietuvas iedzīvotājiem 85% pauda pārliecību, ka plānotā Vācijas armijas brigādes pastāvīgā izvietošana Lietuvā uzlabos valsts drošības situāciju, un 84% piekrita, ka NATO sabiedroto spēku izvietošana Lietuvā savalda militāru agresiju.
Respondenti par Lietuvas nozīmīgākajiem stratēģiskajiem partneriem aizsardzības jomā atzina Vāciju, Poliju un ASV.
Lietuvai būtu jāpiedāvā militāra palīdzība citiem NATO sabiedrotajiem, ja tie būtu pakļauti militārai agresijai, sacīja 81% aptaujāto. 76% pauda atbalstu Lietuvas militārajai palīdzībai Ukrainai.
86% respondentu izteica atbalstu Ukrainas centieniem kļūt par NATO dalībvalsti. Pret to bija tikai 8% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju.
Sabiedriskās domas un tirgus pētījumu kompānija "Spinter tyrimai" aptauju veica 15.-23.decembrī pēc Lietuvas Aizsardzības ministrijas pasūtījuma.
