"Raganu medības!" Peskovs žēlojas par Ždanokas vajāšanu

“Tās ir raganu medības. Atcerieties, ASV bija makartisms, tad cik daudz cilvēku tur arestēja, iemeta cietumā. Lūk, šis ir tas pats,” viņa teikto citē aģentūra TASS. Peskovs piebilda, ka Krievija kategoriski nosoda Ždanokas vajāšanu, kas nekādā ziņā neatbilstot demokrātijas ideāliem “tādā tās izpratnē, kāds pašlaik dominē Eiropā”.

Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments (EP) ir sācis izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām par Latvijas deputātes Tatjanas Ždanokas sakariem ar Krievijas izlūkdienestiem. EP priekšsēdētāja Roberta Metsola "ļoti nopietni" uztver apsūdzības pret Ždanoku un šo lietu nodevusi Uzvedības kodeksa konsultatīvajai komitejai, atbildot uz Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas "Deutsche Welle" (DW) jautājumu, pirmdien paziņojis Metsolas oficiālais pārstāvis Jiri Lāss.

Kā liecina krievu neatkarīgās pētnieciskās žurnālistu organizācijas "The Insider" izmeklēšana, kas veikta sadarbībā ar igauņu, latviešu un zviedru žurnālistiem, Ždanoka aktīvi sarakstījusies ar Krievijas pilsoņiem, kas, iespējams, ir Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) virsnieki. Cita starpā viņa tiem sūtījusi atskaites par savu darbību. Izmeklēšana balstās uz Ždanokas uzlauzto e-pasta saraksti.

Jāpiebilst, ka makartisms bija toreizējā Viskonsinas štata senatora Džozefa Makartija (1908-1957) vārdā nosaukts periods ASV sabiedriskajā dzīvē XX gadsimta piecdesmitajos gados, kas bija raksturīgs ar aktīvu antikomunismu un iekšējo ienaidnieku meklēšanu. Šajā laikā tūkstošiem amerikāņu tika apsūdzēti par piederību komunistiem vai to atbalstītājiem. Tika veiktas daudzas, bieži agresīvas izklaušināšanas gan valsts, gan privātā sektora izveidotu komiteju priekšā. Izmeklēšanas visbiežāk skāra valsts iestāžu, izklaides industrijas un izglītības iestāžu darbiniekus. Daudzi pilsoņi iekļuva t. s. "melnajos sarakstos" — zaudēja darbu, karjeras iespējas un, atsevišķos gadījumos, tika arestēti. Vēlākos gados daudzi no šiem spriedumiem tika atzīti par nepamatotiem.

Tatjana Ždanoka savulaik aktīvi darbojās pret Latvijas neatkarību no Padomju Savienības, bet pēc neatkarības atjaunošanas izmantoja visdažādākās starptautiskās tribīnes, lai stāstītu par krievvalodīgo diskrimināciju Latvijā. 1989. gadā viņa kļuva par vienu no Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālās frontes (Interfrontes) vadošajām personām, šī organizācija tika izveidota kā pretstats Latvijas Tautas frontei, kas sākotnēji centās panākt Latvijas suverenitāti PSRS sastāvā, bet 1989. gadā kļuva radikālāka un sāka pieprasīt Latvijas neatkarību. 1990. gadā viņa kā Augstākās padomes deputāte 1990. gada 4. maijā nebalsoja par Latvijas Valstiskās neatkarības deklarāciju, bet 1991. gada 21. augustā, kad Maskavā notika valsts apvērsuma mēģinājums, balsoja pret konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu.

1993. gadā Ždanokai tika liegta līdzdalība Saeimas vēlēšanās par darbību pret Latvijas neatkarību pēc 1991. gada 13. janvāra. 2004. gada 12. jūnijā Ždanoka tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. 2016. gada novembrī kopā ar diviem citiem EP deputātiem no Latvijas, Ivetu Griguli un Andreju Mamikinu, balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu.

Divas dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Ždanoka apsveica Krievijas valdības lēmumu par Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” atzīšanu un vēlāk bija starp 13 EP deputātiem, kas balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā.