Vai "Operas spoks" iedragās Gitana Nausēdas izredzes palikt Lietuvas prezidenta amatā?
Dažus mēnešus pirms gaidāmajām Lietuvas prezidenta vēlēšanām izcēlies skandāls — galveno kandidātu, pašreizējo prezidentu Gitanu Nausēdu vaino valsts līdzekļu izmantošanu privātām vajadzībām. Londonā apmeklējot slavenā britu komponista Endrū Loida Vebera mūziklu “Operas spoks”, Nausēda un Lietuvas vēstnieks Eitvids Bajarūns ir pārkāpuši sabiedrisko un privāto interešu saskaņošanas likumu, paziņojusi Lietuvas dienesta ētikas galvenā komisija. Likums pārkāpts tādēļ, ka mūzikla apmeklējums bijis privāts, bet to apmaksājusi vēstniecība.
Komisija “vienbalsīgi nolēma, ka Lietuvas Republikas prezidents Gitans Nausēda un vēstnieks Eitvids Bajarūns ir pārkāpuši sabiedrisko un privāto interešu saskaņošanas likuma normas,” žurnālistiem paziņoja komisijas vadītājs Ģedimins Sakalausks.
Komisija secinājusi, ka prezidents personiska labuma gūšanai izmantojis savu dienesta stāvokli un dienesta statusu, kā arī nelikumīgi pieņēma dāvanu, kas viņam ir aizliegts ar likumu. Savukārt vēstnieks pārkāpis likuma normas, kas viņam aizliedz izmantot dienesta stāvokli un dienesta statusu personiskiem mērķiem un ļaut citām personām izmantot valstij vai pašvaldībai piederošu īpašumu citiem, nevis dienesta, mērķiem, vēsta Lietuvas ziņu aģentūra ELTA.
Tiek ziņots, ka Lietuvas prezidents, vēstnieks un viņu laulātās draudzenes 2023. gada 6. maijā uz vēstniecības rēķina apmeklēja mūziklu. Komisijas vadītājs norādīja, ka pasākuma biļetes maksāja vairāk nekā 1600 eiro.
“Komisija noteica, ka šis pasākums bija privāts un tajā nebija oficiālas tikšanās ar citu valstu pārstāvjiem vai vadītājiem. Tas nozīmē, ka šādi pasākumi bija jāsedz no personīgiem līdzekļiem,” paziņoja Sakalausks.
Lietuvas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka tuvākajā laikā izpētīs komisijas lēmumu un saistītos materiālus.
Prezidenta kanceleja nepiekrita komisijas slēdzienam un paziņoja, ka prezidents nesaņēma nekādas dāvanas vai pakalpojumus, kā arī nedevās uz teātri kā privātpersona, bet pildīja savus valsts prezidenta amata pienākumus saskaņā ar konstitūciju un diplomātiskā protokola prasībām, vēsta lrt.lt. Savukārt vēstnieks paziņojis, ka tiesā pārsūdzēs komisijas lēmumu.
Pagaidām nav skaidrs, kā šis skandāls ietekmēs Gitana Nausēdas izredzes tikt pārvēlētam Lietuvas prezidenta amatā.
Prezidenta vēlēšanas Lietuvā paredzētas šā gada maijā, un Nausēda pašlaik ir populārākais kandidāts. Lietuvas portāls “delfi.lt” pagājušajā nedēļā vēstīja, ka “Baltijos tyrimаi” pērn no 15. līdz 30. decembrim veiktajā aptaujā prezidenta darbību pozitīvi vērtē 79 procenti respondentu, bet neko labu nevar pateikt 14 procenti.
Tālāk seko parlamenta opozīcijā esošās Sociāldemokrātiskās partijas līdere Vilija Blinkevičūte, kuru pozitīvi vērtē 59 procenti respondentu, bet negatīvi — 30 procenti. Neatkarīgo kandidātu, advokātu Ignu Vēgēli pozitīvi vērtē 43 procenti, negatīvi — 35. Salīdzinājumam valdošās partijas "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" prezidenta amata kandidāti, premjerministri Ingrīdu Šimonīti novērtējuši ļoti kritiski — pozitīvi tikai 23 procenti, bet negatīvi — 72.
Lietuvas prezidenta vēlēšanas paredzētas 12. maijā. Pašlaik oficiāli izvirzīti deviņi kandidāti. Ja neviens no kandidātiem pirmajā vēlēšanu kārtā neiegūst vismaz puses nobalsojušo atbalsta, pēc divām nedēļām rīko otro kārtu, kurā piedalās pirmajā kārtā divi vislielāko atbalstu guvušie kandidāti.
Prezidents var ieņemt šo amatu divus piecu gadu termiņus pēc kārtas.
