Lielā kara gaidās: kāpēc Eiropa gatavojas ļaunākajam

Civilā aizsardzība Lielbritānijai

Jaunie briti ir pirmskara paaudze, un viņiem jāgatavojas kopīgam varoņdarbam, kas varētu būt nepieciešams tuvākajā laikā, pagājušajā nedēļā paziņoja Lielbritānijas bruņoto spēku ģenerālštāba vadītājs sers Patriks Sanderss.

Ģenerālis ierosināja palielināt personālsastāvu līdz 120 tūkstošiem cilvēku no pašreizējiem 73 tūkstošiem caur rezerves izveidošanu no civiliedzīvotājiem - un atsaucās uz konflikta draudiem ar Krieviju.

"[Karš] Ukrainā ar visu nežēlību ilustrē tēzi, ka regulārās armijas sāk karus, bet civilās armijas (Citizen armies) tajās uzvar," sacīja Sanderss.

Iesaukums Lielbritānijā pēdējo reizi tika rīkots 1960. gadā, un kopš tā laika aizsardzības jautājumi ir pilnībā izzuduši no iedzīvotāju vairākuma dzīves.

Ar civilo armiju ģenerālis domāja rezervi no civiliedzīvotājiem, kuriem ir bāzes priekšstati par militāro lietu un kuri ir gatavi tikt mobilizēti liela kara gadījumā - kā Krievijā vai Ukrainā.

Ar līdzīgiem brīdinājumiem nesen nācis klajā arī Lielbritānijas aizsardzības ministrs, kurš paziņojis par valsts pāreju "no pēckara uz pirmskara pasauli". Taču no ģenerālštāba vadītāja šie vārdi tika uztverti citādi nekā no politiķa mutes.

Ģenerāļa runa tika uztverta neviennozīmīgi. Lai gan premjerministra preses sekretārs operatīvi skaidroja, ka par iesaukumu runas nav, prese aktīvi sprieda, vai briti ir gatavi obligātajam dienestam armijā.

Liberālā laikraksta "Guardian" viedokļu nodaļa uzskatīja, ka efektīva armija ir svarīga, taču sociālie izdevumi un cīņa pret globālo sasilšanu ir ne mazāk svarīga, tāpēc militāristiem jāstājas rindā pēc budžeta naudas.

Konservatīvais "Times" tieši pretēji atbalstīja ģenerāļa aicinājumu un pat ieskicēja potenciālo rezervju palielināšanas scenāriju. Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, topošās rezerves sagatavošanas pamatā varētu būt Ukrainas karaspēka apmācība Lielbritānijā.

Kopš 2022. gada vairāk nekā 30 tūkstoši Ukrainas bruņoto spēlu karavīru izgājuši sagatavošanos britu armijas bāzēs operācijas "Interflex" ietvaros, raksta BBC.

Postarmijas sabiedrība

Pašlaik nacionālās drošības nodrošināšanā jebkurā formā iesaistīts absolūtais pilsoņu mazākums - mazāk par 1%, saka Portsmutas universitātē vecākais militārās stratēģijas pasniedzējs Frenks Ledvidžs, kurš iepriekš dienējis britu militārajā izlūkdienestā.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir tikai iemesls pievērst sabiedrības uzmanību problēmai, kas radusies, gadiem ilgi atstājot novārtā bruņotos spēkus, viņš uzskata.

Karaļa kara flotes lielums pastāvīgi samazinās, armijai nav resursu, lai izvērstu pat vienu divīziju, bet gaisa spēku rīcībā ir septiņi iznīcinātāju eskadroni, kas ir salīdzināmi ar Singapūras gaisa spēkiem.

Tāpat kā pārējā Eiropā, arī pēc Aukstā kara beigām Londonas aizsardzības izdevumi konsekventi saruka. Patlaban Lielbritānijas bruņotajos spēkos ir 73 tūkstoši cilvēku un tiek izjusts akūts "kontraktnieku" trūkumu.

"Bruņotajos spēkos valda pilnīgs haoss," sarunā ar BBC sacīja Ledvidžs. Galvenais uzdevums, pēc viņa teiktā, ir "kontraktnieku" pastāvīgas nepieņemšanas problēmu risināšana un apstākļu radīšana tiem. Viņš piebilda, ka personīgi pazīst darbojošos karavīrus, kuru dzīvokļos nav karstā ūdens.

Cits britu politiķu satraukuma iemesls ir Donalda Trampa arvien reālākā atgriešanās Baltajā namā perspektīva, kam varētu sekot atteikšanās no Ukrainas atbalsta un pat NATO vājināšanās.

"Panika," tā Ledvidžs raksturo stratēģu noskaņu.

Krievijas agresija: strīds par termiņiem

Līdzīgas noskaņas ir arī Eiropas Savienībā. "Trampa potenciālās prezidentūras gaismā valda viegla panika," saka Somijas Starptautisko attiecību institūta zinātniskā līdzstrādniece Minna Alandere.

Politiķi uzdod divus jautājumus: cik ilgi ES spēs atbalstīt Ukrainu bez ASV palīdzības un kas notiks, ja Vašingtona atstās Eiropas NATO dalībvalstis vienu pret vienu ar pretiniekiem.

Uz šī fona pieaug bailes no tiešas sadursmes ar Krieviju, neskatoties uz Vladimira Putina apliecinājumiem, ka viņš negrasās karot ar NATO.

Ja agrāk tika pieņemts uzskatīt, ka konflikts starp kodollielvalstīm nozīmē kodolkaru, tad tagad arvien biežāk tiek skatīts plašāks scenāriju kopums, ieskaitot Krievijas armijas sadursmi ar Eiropas valstīm bez ASV atbalsta - un izmantojot visus iespējamos bruņojumus, izņemot kodolieročus.

Eiropas politiķi apzinās, ka Krievija divus kara gadus Ukrainā izmantojusi efektīvāk nekā Rietumi un spējusi audzēt munīcijas un dronu ražošanu, paralēli atjaunojot militāro potenciālu, uzskata Minna Alandere.

Triumfālisms ātri izkūp no varas kabinetiem. "Runāt par to, ka Krievija tikusi nopietni novājināta, nav nopietni. Krievija ir spēcīgāka nekā bija 2022. gadā un kļūst vēl spēcīgāka," paredz Frenks Ledvidžs.

Janvāra vidū Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdināja par Krievijas uzbrukuma risku NATO un sacīja, ka viņa valstij nepieciešami pieci astoņi gadi, lai tam sagatavotos.

Iepriekš vācu tabloīds "Bild" publicējis no Vācijas aizsardzības ministrijas aizplūdušu dokumentu, kurā aprakstīts iespējamais scenārijs Krievijas uzbrukumam NATO austrumu robežām 2024. gada rudenī, ASV vēlēšanu priekšvakarā. Atbildot uz noplūdi militārajā resorā, teica, ka izlasīt visus iespējamos scenārijus ir viņu darbs.

Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs paziņojis, ka karš varētu ienākt viņa valstī, bet bruņoto spēku virspavēlnieks aicinājis zviedrus gatavoties karam. Līdzīgi kā Lielbritānijā, šie brīdinājumi izraisīja pretrunīgu reakciju sabiedrībā.

Tikmēr Norvēģijas bruņoto spēku vadītājs paziņojis, ka Eiropai ir "divi, varbūt trīs gadi", lai sagatavotos Krievijas uzbrukumam.

NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Robs Bauers un Nīderlandes Karaliskās kara flotes admirālis sacīja, ka Eiropas civiliedzīvotājiem jābūt gataviem pilna mēroga karam ar Krieviju tuvāko 20 gadu laikā.

"Provokatīvi paziņojumi ir mēģinājums atmodināt šo valstu iedzīvotājus un paskaidrot, ka situācija ir kardināli mainījusies," saka Minna Alandere.

Roku rokā ar Ukrainu?

Kijivā rēķinās, ka Eiropa spēs apvienot palīdzību Ukrainai ar investīcijām pašu aizsardzībā, saka Aļona Glivko, Lielbritānijas analītiskā centra Henrija Džeksona biedrības darbiniece.
"Es ļoti ceru, ka šie procesi ies roku rokā," saka politoloģe.

Kopumā līdz pagājušā gada oktobrim Eiropas Savienība (gan atsevišķas valstis, gan kopīgas programmas) bija nosūtījusi vairāk nekā 133 miljardus eiro militārai un humānai palīdzībai Ukrainai.

Bet artilērijas lādiņu piegāde rietumos ir ievērojami samazinājusies 2023. gada laikā, un tas radījis "šāviņu badu" Ukrainas bruņotajos spēkos.

Britu bruņotajiem spēkiem krājumos palicis mazāk šāviņu, nekā Krievija divās dienās tērējusi spraigākās kaujas Donbasā liecina Karaliskā aizsardzības pētījumu institūta ziņojums.
Jaunu šāviņu ražošana - gan Ukrainai, gan sev - prasa apjomīgas investīcijas un plānošanu, kam daudzas Eiropas valstis joprojām nav gatavas.

"Eiropai būs ļoti sarežģīti vienlaikus atbalstīt Ukrainu un vairot savu aizsardzības potenciālu," saka Alanders no Somijas Starptautisko attiecību institūta.

"Rietumu līderi sāk apzināties, ka miera laikmets pēc Aukstā kara beigām bija anomālija, nevis jauna realitāte."