Ko Eiropas Savienībai darīt ar Viktoru Orbānu?

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paudusi optimismu, ka ES dalībvalstu līderi spēs vienbalsīgi vienoties par papildu finansiālās palīdzības piešķiršanu Kijivai, apejot Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna iebildumus. Kā viņa izteicās 17. decembrī, uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, viņa ir pārliecināta, ka risinājums, piekrītot visu 27 dalībvalstu līderiem, ir iespējams.

Cena, ko nākas maksāt

Taču izvairīšanās no Orbāna veto kaut ko maksās. 26. decembra samitā ES līderiem izdevās apstiprināt iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu, pārliecinot Ungārijas premjeru balsošanas laikā atstāt sanāksmes telpu. Tomēr domājams, ka galvenā loma bija dienu iepriekš pieņemtais lēmums atbloķēt desmit miljardus eiro no tiem iesaldētajiem līdzekļiem, kas Budapeštai pienākas no ES fondiem.

Taču ar to nepietika, lai nodrošinātu vienprātību jautājumā par 50 miljardu eiro atvēlēšanu ilgtermiņa palīdzībai Ukrainai, par ko ES dalībvalstu līderi, kā plānots, atkārtoti lems 1. februārī, un pēdējo nedēļu laikā norit intensīva tirgošanās, lai šoreiz Orbāns neceltu iebildumus.

Sākotnēji Budapešta prasīja, lai tiktu atbloķēti vēl tai pienākošies 20 miljardi eiro, kas iesaldēti, pamatojoties uz Ungārijai adresētajām apsūdzībām par likuma varas neievērošanu. Taču tagad uzpeldējušas prasības apmaiņā pret veto atcelšanu ik gadus pārskatīt Ukrainai atvēlēto finansiālo palīdzību. Taču šāds kompromiss dotu Orbānam iespēju pastāvīgi uzturēt draudus palīdzību Kijivai atkal nobloķēt.

Tajā pašā laikā EP pārmet EK un Eiropadomei, ka šāda situācija izveidojusies to bezdarbības rezultātā, un uzstāj, ka nedrīkst padoties Orbāna šantāžai.

Neko nedodošais 7. pants

Ungārijas premjerministrs un viņa pārstāvētā konservatīvā partija "Fidesz" kopš nākšanas pie varas 2010. gadā pastāvīgi izpelnās Briseles kritiku par demokrātijas situācijas pasliktināšanos un par likuma varas neievērošanu. 2018. gadā EP atbalstīja ES līguma 7. pantā paredzētās procedūras uzsākšanu pret Budapeštu, kas teorētiski varētu noslēgties ar Ungārijas balsstiesību atņemšanu Eiropadomē.

Taču, neskatoties uz acīmredzamu uzlabojumu trūkumu, kas apliecinātu Ungārijas uzticību ES līgumā definētajām demokrātijas vērtībām un likuma varai, dalībvalstis pret iespējamo balsstiesību atņemšanu Budapeštai izturas ar lielu atturību. Lai gan daļa EP deputātu aicinājuši pašreizējo ES prezidējošo valsti Beļģiju ierosināt Eiropadomē palsojumu par Ungārijas balsstiesību apturēšanu, šāda iespēja ir ļoti mazticama.

Dalībvalstīm piemīt "atavistisks reflekss" pašaizsardzībai dot priekšroku pār sistēmas aizsardzību, sarunā ar tīmekļa izdevumu "EUobserver" norādījis Parīzes Augstākās komercskolas (HEC Paris) ES tiesību profesors Alberto Alemāno, piebilstot, ka dalībvalstis vēsturiski atturējušās no vēršanās pret Orbānu, jo bažījušās, ka tas var tām pašām kādreiz atspēlēties.

"Šis pašaizsardzības reflekss ir ne tikai juridiski iedzīvināts ES tiesību sistēmā (..), bet arī sociāli iesakņojies Eiropas politiskajā kultūrā tādā mērā, ka stimulē, nevis attur Orbāna un viņa līdzinieku kaitīgo uzvedību," atzīst Alemāno.

Kompromisa cena

Tikmēr Ukrainai izmisīgi nepieciešama ES vienošanās par turpmāko finansiālo palīdzību jau februārī, jo Kijivas 2024. gada budžetā ir aptuveni 37 miljardu eiro liels iztrūkums. "Tāpat kā viena valsts nevar diktēt ukraiņu tautai, kā dzīvot un kādai jābūt tās nākotnei, viena valsts nedrīkst šantažēt ES ar vienas balss veto draudiem," intervijā "EUobserver" uzsvērusi Ukrainas nevalstiskās organizācijas "Razom We Stand" dibinātāja Svitlana Romanko. Lai gan Kijivai ES finansiālā palīdzība nepieciešama ļoti steidzami, atbildot uz jautājumu par iespējamo piekāpšanos Orbānam, viņa tomēr brīdina, ka šādi kompromisi rada "bīstamus precedentus" sarunām nākotnē. Romanko piebalso Alemāno, atzīstot, ka piekrišana Orbānam atkārtoti izvērtēt finansējumu Ukrainai 2025. gadā būtu kļūda.

Šīs bažas uzskatāmas par īpaši pamatotām, ņemot vērā apstākli, ka no 1. jūlija Ungārijai rotācijas kārtībā uz pusgadu jākļūst par ES prezidējošo valsti. Tiesa gan, tas nenotiktu, ja Budapeštai tiktu atņemtas balsstiesības.

Tiesvedības draudi

Tikmēr EP draud vērsties pret EK tiesā, apstrīdot tās decembra lēmumu atbloķēt Ungārijai pienākošos desmit miljardus eiro no ES kohēzijas fondu līdzekļiem. 18. janvārī EP apstiprinot tiesiski nesaistošo rezolūciju, kurā pieprasīts izvērtēt iespējas atņemt Ungārijai balsstiesības, deputāti pieprasījuši izvērtēt arī iespējas vērsties pret EK ES Tiesā. Rezolūcijā, kas tika pieņemta ar konservatīvās Eiropas Tautas partijas (EPP), sociālistu frakcijas (S&D), liberāļu, zaļo un galēji kreiso balsīm, uzdots EP tieslietu komitejai sadarbībā ar EP juridisko biroju izvērtēt šādu iespēju, sākotnēji lūdzot ES Tiesu pārbaudīt EK lēmuma likumību.

Tajā pašā laikā parlaments noraidīja liberāļu frakcijas "Atjaunotā Eiropa" priekšlikumu izteikt EK neuzticību, ja tā piekritīs atbloķēt vēl vairāk Ungārijai pienākošos līdzekļus, kas joprojām ir iesaldēti.

Dienu pirms balsojuma fon der Leiena, uzrunājot EP deputātus, apgalvoja, ka līdzekļi, kas iesaldēti, pamatojoties uz Briseles neapmierinātību ar seksuālo minoritāšu jeb tā dēvētās LGTBQI kopienas tiesību, akadēmiskās brīvības un patvēruma tiesību stāvokli Ungārijā, netikšot atbloķēti, kamēr Budapešta neizpildīšot zināmus nosacījumus.

Tajā pašā laikā EK apgalvo, ka desmit miljardu piešķiršana Ungārijai decembrī neesot nekāds "quid pro quo" (dots pret dotu) darījums starp Briseli un Budapeštu. Fon der Leiena to skaidroja ar Ungārijas īstenotajiem pasākumiem, lai uzlabotu situāciju tiesu sistēmā, pieņemot likumu par tiesu sistēmas reformu, kura mērķis ir novērst trūkumus, uz kuriem EK norādīja savā 2022. gada ziņojumā par likuma varas stāvokli. "Tas tika no Ungārijas prasīts, lai izpildītu kohēzijas fondu [saņemšanas] nosacījumus. Tas bija tas, ko prasījām, un tas bija tas, ko Ungārija izpildīja," norādīja EK prezidente.

Viņas teiktais tomēr nav pārliecinājis daļu EP deputātu. Ungārijas pārstāve Katalina Čeha no "Atjaunotās Eiropas" frakcijas norādīja, ka, pakļaujoties Orbāna šantāžai, EK mudina ikvienu jaunuzradušos Eiropas autokrātu izmantot to pašu "veco izspiešanas taktiku". Arī Daniels Froinds uzskata, ka "nedrīkst ļaut vienam autokrātiskam huligānam bremzēt Eiropas lēmumu pieņemšanu ik reizi, kad viņš vēlas izspiest no komisijas naudu".

Savukārt nīderlandiešu deputāte Sofija in't Velda, kas pārstāv liberāļus, nosodīja fon der Leienu par priekšlaicīgu aiziešanu no sēžu zāles vēl pirms debašu beigām, kā arī kritizēja viņas runu, apgalvojot, ka uzlabojumi Ungārijā tiesu sistēmā neesot tiesa un ka EK prezidente to zinot, kā arī brīdinot, ka Orbāna paraugam tagad esot gatavs sekot arī populistiskais Slovākijas premjers Roberts Fico.

Fico plecs

Divas dienas pirms EP balsojuma par balsstiesību atņemšanu Ungārijai Fico apmeklēja Budapeštu, kur kopīgajā preses konferencē pauda atbalstu Orbāna idejai, ka 50 miljardus eiro lielā finansiālās palīdzības pakete Ukrainai nebūtu finansējama no ES budžeta. Slovākijas premjers bija vienisprātis ar savu ungāru kolēģi arī jautājumā par nepieciešamību pēc gada atkārtoti izvērtēt Kijivai sniedzamo palīdzību, solot 1.februāra ES samitā atbalstīt Ungārijas priekšlikumus.

Fico, kas septembrī vēlēšanās uzvarēja ar neslēpti prokrievisku un antirietumniecisku platformu, arī nepārprotami piebalsojis Orbāna apgalvojumiem, ka Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu neesot apturams ar militāriem līdzekļiem, un atšķirībā no Ungārijas līdera pat atklāti paziņojot, ka Kijivai nāksies atteikties no daļas savas teritorijas par labu iebrucējiem. Slovākijas un Ungārijas līderi ir vienoti arī savā pretstāvē Briselei tādos jautājumos kā imigrācija, seksuālo minoritāšu tiesības un islāma ekspansija.

Tajā pašā laikā Fico parādīšanās uz ES skatuves liek vēl lielākā mērā apšaubīt 7.panta reālas iedarbināšanas iespēju. Slovākijas premjers Budapeštā uzsvēra, ka "neļaus ES sodīt Ungāriju". Viņa Ungārijas apmeklējums apstiprināja bažas, ka ES veidojas jauna "neliberālā ass" pēc tam, kad Orbāns zaudēja līdzšinējo sabiedroto Poliju, kur oktobrī parlamenta vēlēšanās uzvarēja līdzšinējā opozīcija, sakāvi ciešot nacionālkonservatīvajai partijai "Likums un taisnīgums" (PiS), kuras attiecības ar Briseli arī bija ne mazāk saspīlētas. Gan Varšava, gan Budapešta iepriekš daudzkārt bija norādījušas, ka izmantos savas veto tiesības, lai bloķētu jebkādus mēģinājumus kādai no tām atņemt balsstiesības Eiropadomē.

Kopīgajā preses konferencē Fico neskopojās ar komplimentiem Orbānam: "Slovākijā, dārgais Viktor, jūs esat ļoti populārs starp ierindas ļaudīm, jo jūs cīnāties par nacionālajām interesēm, kritizējat starptautiskās organizācijas un iestājaties par savas valsts suverenitāti."

Tomēr eksperti pauž piesardzīgas cerības, ka Fico, kam pamatā rūp iekšpolitiskās situācijas "sakārtošana", nodrošinot paša un savas korumpētās kamariljas tiesisko neaizskaramību, attiecībās ar ES piekops pragmatiskāku politiku nekā Ungārija un līdz nesenam laikam arī Polija, izvairoties no tiešas konfrontācijas ar Briseli. To šķietami apliecināja Fico uzvedība pirmajā ES samitā, kurā viņš piedalījās pēc atgriešanās premjera krēslā, jo vienīgais, kas balsoja pret finansiālo palīdzību Ukrainai, tā arī palika Orbāns.

Tikmēr Briselei, domājams, nāksies agri vai vēlu reaģēt uz Fico centieniem izdarīt grozījumus krimināllikumā, samazinot sodus par korupciju un ekonomiskiem noziegumiem un vājinot trauksmes cēlāju aizsardzību, kā arī viņa mēģinājumiem likvidēt speciālo prokuratūru, kas izmeklē korupcijas lietas. Dienu pirms balsojuma par Ungāriju, EP jau apstiprināja rezolūciju, kurā paustas šaubas par Bratislavas spēju apkarot korupciju.

EP deputātu kritikai piebalsojusi arī Slovākijas prezidente Zuzanna Čaputova savā uzrunā parlamentam, izklāstot, kāpēc valdības iecerētos grozījumus uzskata par nepieņemamiem.

Lēmumu pieņemšanas procedūras reformēšana

Kā sarunā ar Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju "Deutsche Welle" norādījis Eiropas Politikas pētījumu centra pētnieks Serhio Karrera, galvenā problēma ir tā, ka ārpolitisku lēmumu pieņemšanā ES nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība. Tādējādi pat viena atsevišķa valdība "var apdraudēt visu savienību un pakļaut visu savienību riskam". Taču, lai šīs normas mainītu, arī nepieciešama vienprātība. "Tādējādi mēs atgriežamies pirmajā lauciņā," atzīst Karrera.

Arī EK viceprezidente Vera Jurova, pirmdien Prāgā uzstājoties Konferencē, kas bija veltīta 20. gadskārtai kopš Čehijas pievienošanās ES, atzina, ka būtu nepieciešams mainīt balsošanas kārtību Eiropadomē. "Mums jāizdala šaurs eksistenciālu jautājumu loks, kuros, kad tie jārisina, valstij, kas izmanto veto, jāpierāda ļoti svarīgas nacionālās intereses," norādīja Jurova, piebilstot, ka šobrīd dažas valstis veto tiesības izmanto šantāžai, lai gūtu labumus jautājumos, kas nekādā veidā nav saistīti ar bloķēto lēmumu.

Savā programmā pirms jūnijā gaidāmajām EP vēlēšanām konservatīvo partiju apvienība Eiropas Tautas partija (EPP) norādījusi, ka balsošanas kārtība būtu maināma, pieņemot lēmumus ārpolitikā. "Ārlietu un aizsardzības politikas lēmumu pieņemšanā mēs (..) iestājamies par vienprātības principa aizstāšanu ar kvalificēta vairākuma balsojumu," teikts konservatīvo programmā.

Par atteikšanos no veto tiesībām izteikušies arī Eiropas sociālisti, uzsverot, ka "nacionālos veto nedrīkst izmantot kā kaulēšanās instrumentu".

Avoti: "EUobserver", "Euractiv", "European Interest", "Reporting Democracy", "Politico", "Deutsche Welle".