“Viņas košļā pirkstu galus!” Peles apsēdušas tranšejas Ukrainā
Medijs “CNN” vēsta, ka kara ieraukumu tranšejas Ukrainā apsēdušas žurkas un peles. Grauzēji mazina karavīru kaujas spējas un izplata dažādas slimības, kas izraisa vemšanu un acu asiņošanu.
Kāda ukrainiete Kira, kura Zaporižjas bataljonā dienēja aizvadītā gada rudenī vēsta, ka žurku un peļu invāzija tranšejās krietni ietekmēja karavīru kaujas spējas. Par problēmas apmēru liecina arī vairāki sociālajos medijos publicēti video, kuros manāms, kā peles un žurkas skraida zem gultām, lien karavīru mugursomās, mēteļu kabatās, spilvendrānās un pat strāvas ģeneratoros.
Evidently there's a pretty heavy mice and rat infestation going on in Ukraine. This is a Russian mobile artillery piece with a mouse infestation starting up. pic.twitter.com/5jhXPkqBEN
— Darren Mckeeman 🐀 🇺🇦 (@tjcrowley) January 21, 2024
“Naktis vienmēr iesākās ar bailēm, ka aiz tavām biksēm vai džempera ierāpsies peles, ka tās košļās tavus pirkstu galus vai iekodīs plaukstās. Tādēļ tranšejās bija iespējams gulēt vien divas vai trīs stundas,” medijam vēsta Kira.
Sieviete lēš, ka “zemnīcās, kurās mīt četri cilvēki varēja pamanīt ap tūkstoš peļu. Un lai gan tika darīts viss, lai grauzējus iznīcinātu – sākot no indes kaisīšanas, beidzot ar lūgšanām, nekas neesot palīdzējis to skaitu mazināt”.
“Mums tranšejās bija kaķis vārdā Busja un sākotnēji viņš peles tvarstīja, tomēr beigās no šī amata atteicās, jo peļu vienkārši bija pārlieku daudz. Kaķis dienā var apēst vienu vai divas peles, bet viņam bija jāiznīcina vismaz 70 peles dienā, un tas vienkārši nebija paveicams,” vēsta sieviete.
Ukrainas militārais izlūkdienests jau 2023. gada decembrī ziņoja par “peļu drudža” uzliesmojumu Kupjanskā. Ziņojumā minēts, ka slimība tiek pārnesta no pelēm uz cilvēkiem, "ieelpojot putekļus no peļu fekālijām, vai nejauši uzņemot tās kopā ar pārtikas produktiem”.
Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks Igors Zahorodņuks skaidro, ka “grauzēju invāzija daļēji saistāma ar to pārošanās ciklu un gadalaika maiņu, bet pie vainas esot arī vasaras laikā uz laukiem nenovāktā labība”.
“2021. un 2022. gadā daudzviet netika novākta labība, un tas radīja labvēlīgu vidi grauzēju skaita pieaugumam. Kara apstākļi arī izkliedējuši peļu dabiskos ienaidniekus, ļaujot tām savairoties lielā skaitā,” vēsta pētnieks.
Grauzēji ne tikai izraisa trauksmi un vairo slimības karavīru vidū, bet arī posta militāro un elektrisko aprīkojumu. Kira vēsta, ka “Zaporižjā tām izdevās izlauzties cauri metāla kastēm un izbojāt sakaru vadus, kas radīja zaudējumus 23 tūkstošu eiro apmērā”.
Turklāt sakaru zudumi frontē var maksāt dzīvības.
Zahorodņuks norāda, ka arī šogad “situācija, visticamāk, pasliktināsies, pirms tā kļūs labāka”.
“Laikapstākļi kļūst aizvien vēsāki, kas nozīmē, ka arī grauzēji meklēs patvērumu tranšejās,” vēsta eksperts.
