"Sekas varētu būt postošas!" Zinātnieki brīdina, ka senie vīrusi kūstošajā mūžīgajā sasalumā var izraisīt jaunu pandēmiju

Globālā sasilšana ļauj palielināt cilvēku darbību zemes tālākajos ziemeļos, jo kūstošais jūras ledus paver kuģniecības un rūpniecības iespējas, tostarp izrakumus dziļi mūžīgajā sasalumā, kas klāj piekto daļu ziemeļu puslodes, galvenokārt Kanādā, Sibīrijā un Aļaskā.

Tiek ziņots, ka zinātnieki ir sākuši plānot Arktikas novērošanas tīklu, lai uzraudzītu agrīnus saslimšanas gadījumus, ko izraisījuši senie vīrusi, kas pazīstami arī kā Metuzāla mikrobi.

Sibīrijas mūžīgajā sasalumā jau ir atrasti seni vīrusi, tostarp viens paraugs, kas bija 48 500 gadus vecs. Ģenētiķa Žana-Mišela Klaverī vadītā komanda ir atdzīvinājusi vairākus šādus vīrusus, kas spēj inficēt tikai vienšūnas organismus.

Tomēr zinātnieki baidās, ka mūžīgajā sasalumā var atrasties arī vīrusi, kas spēj inficēt cilvēkus. "Mēs redzam daudzu, daudzu, daudzu citu vīrusu pēdas," CNN martā sacīja profesors Klaverī, piebilstot: "Ja amēbu vīrusi joprojām ir dzīvi, nav iemesla, kāpēc citi vīrusi joprojām nebūtu dzīvi un spējīgi inficēt savus saimniekus."

Profesors Klaverī ir viens no zinātniekiem, kas sadarbojas ar Arktikas universitātes tīklu, plānojot izveidot karantīnas telpas un nodrošināt medicīnisko ekspertīzi, kas varētu precīzi noteikt un mēģināt ārstēt visus agrīnos gadījumus, tiem nepametot reģionu, raksta "The Observer".

"Pašlaik pandēmijas draudu analīze ir vērsta uz slimībām, kas varētu parādīties dienvidu reģionos un pēc tam izplatīties uz ziemeļiem," laikrakstam sacīja profesors Klaverī no Eksas-Marseļas universitātes Francijā. "Turpretim maz uzmanības ir pievērsts slimības uzliesmojumam, kas varētu parādīties tālajos ziemeļos un pēc tam virzīties uz dienvidiem, un, manuprāt, tā ir neuzmanība.

"Tur ir vīrusi, kas var inficēt cilvēkus un izraisīt jaunu slimības uzliesmojumu." Viņš sacīja, ka starp cilvēka patogēnu genoma pēdām, ko Sibīrijas mūžīgā sasaluma komanda jau ir identificējusi, ir baku vīrusi un herpes vīrusi.

Viroloģe Mariona Kūpmansa piekrita, rakstot laikrakstam: "Mēs nezinām, kādi vīrusi atrodas mūžīgajā sasalumā, bet es domāju, ka pastāv reāls risks, ka varētu būt kāds, kas varētu izraisīt slimības uzliesmojumu, piemēram, senu poliomielīta formu. Mums jāpieņem, ka kaut kas tāds varētu notikt."

Tā, kā prognozes liecina, ka klimata izmaiņu dēļ Arktiskā jūra būs brīva no ledus jau 2040. gadā, pastāv iespēja, ka Arktikā pieaugs cilvēka darbība, pretstatē mūžīgā sasaluma kušanai, kas visvairāk satrauc profesoru Klaverī.

"Tiek plānotas milzīgas kalnrūpniecības operācijas, kas dziļi mūžīgajā sasalumā iedzīs milzīgas bedres, lai iegūtu naftu un rūdas," viņš saka. "Šīs operācijas atbrīvos milzīgu daudzumu patogēnu, kas tur joprojām plaukst. Kalnrači ieies un ielpos vīrusus. Sekas varētu būt postošas."

"Mūsu imūnsistēma, iespējams, nekad nav bijusi saskarē ar dažiem no šiem mikrobiem, un tā ir vēl viena baža," sacīja profesors Klaverī. "Scenārijs, ka nezināms vīruss, kas reiz inficēja neandertālieti, atgriezīsies pie mums, ir kļuvis pat reāli iespējams."

Profesore Kūpmansa piebilda: "Ja paskatās uz epidēmiju uzliesmojumu vēsturi, viens no galvenajiem virzītājspēkiem ir izmaiņas zemes izmantošanā. Nipahas vīrusu izplatīja augļu sikspārņi, kurus cilvēki izdzina no viņu dzīves vietām. Tāpat pērtiķu bakas ir saistītas ar urbanizācijas izplatību Āfrikā."

"Un tas ir tas, kam mēs esam liecinieki Arktikā: pilnīgas izmaiņas zemes izmantošanā, un tas var būt bīstami, jo esam jau to pieredzējuši," brīdina profesore.