Protesta akciju Minhenē pret masveida deportācijas plānojušo partiju nākas atcelt paradoksāla iemesla dēļ
Pret labējo ekstrēmismu vērstās Minhenes demonstrācijas rīkotāji, ņemot vērā pārmērīgi lielo dalībnieku skaitu, atcēluši svētdien iecerēto pasākumu. Vietējās policijas pārstāvis norādījis, ka, potenciālo demonstrantu skaitam sasniedzot 80 000, vairs nav iespējams garantēt drošību.
Sākotnēji tika plānots, ka demonstrācijā piedalīsies 25 000 cilvēku un ka par kārtību gādās 400 policisti.
Vācijas pilsētās jau nedēļu notiek lielas demonstrācijas, kuras izraisījušas ziņas, ka labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) pārstāvji novembrī esot piedalījušies slepenā sanāksmē ar labējiem ekstrēmistiem, kurā plānota to miljonu imigrantu piespiedu izraidīšana, kas nav pietiekami integrējušies vācu sabiedrībā.
Atmosfēru, kuru jau iepriekš raksturoja tradicionālo partiju satraukums par pieaugošo AfD popularitāti, nokaitēja pētnieciskās žurnālistikas organizācijas "Correctiv" 10.janvārī publicētais ziņojums par Potsdamā notikušo sanāksmi.
Trijās federālajās zemēs Vācijas austrumos, kur rudenī gaidāmas landtāgu vēlēšanas, AfD aptaujās šobrīd jau apsteidz visas pārējās partijas.
Potsdamas sanāksmē tikusi apspriesta "remigrācija", un tiek apgalvots, ka šis termins esot eifēmisms, ar kuru galēji labējās aprindās tiekot apzīmēta imigrantu un minoritāšu izraidīšanas.
Tiek lēsts, ka sestdien Hamburgā, Frankfurtē un vairākās citās Vācijas pilsētās ielās izgāja vairāk nekā 300 000 cilvēku, lai protestētu pret AfD un iestātos par demokrātiju.
Daudziem demonstrantiem, kas ieradās uz protesta akciju Minhenē, bija plakāti, kuros AfD pielīdzināta nacistiem un nosodīta pret imigrantiem vērstā partijas retorika. Uz plakātiem bija lasāmi tādi saukļi kā "Nekādu iecietību pret neiecietību!" un "AfD ir murgs Vācijai".
Tikmēr Ķelnē saskaņā ar rīkotāju aplēsēm ielās svētdien izgājuši 70 000 cilvēku, lai protestētu pret AfD un galēji labējiem. Viņu vidū ir arī daudzi pazīstami mūziķi. Arī policija demonstrantu skaita aplēses novērtējusi kā reālistiskas.
Savukārt Brēmenē policija lēš, ka demonstrācijā pret galēji labējiem, kuru atbalsta arodbiedrības, politiskās partijas, vietējie uzņēmumi un Bundeslīgas futbola komanda "Werder Bremen" piedalās 35 000 līdz 40 000 cilvēku. Demonstranti skandē tādus saukļus kā "Visa Brēmene ienīst AfD" un "Visi kopā pret fašismu".
Līdzīgas demonstrācijas svētdien paredzētas arī citās pilsētās, tajā skaitā Kotbusā, Drēzdenē un Kemnicā.
Berlīnē dažādu organizāciju apvienība aicinājusi plkst.17.00 pulcēties pie Brandenburgas vārtiem un pie Bundestāga.
Lai gan policija prognozē, ka galvaspilsētā demonstrācijā piedalīsies tikai 1000 cilvēku, iepriekš notikušajās akcijās dalībnieku skaits ir pārsniedzis iepriekš prognozēto.
Vicekanclers Roberts Hābeks, kurš pārstāv zaļos, šīs demonstrācijas nosaucis par iedvesmojošu zīmi demokrātijai. "Demokrātija dzīvo no ļaudīm, kas par to iestājas," intervijā laikrakstam "Augsburger Allgemeine" norādījis Hābeks.
Savukārt Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers pateicies cilvēkiem, kas nedēļas nogalē izgājuši ielās. "Šie cilvēki piešķir mums drosmi. Viņi aizstāv mūsu republiku un mūsu konstitūciju no tās ienaidniekiem. Viņi aizstāv cilvēcību," svētdien izplatītajā videouzrunā norādījis Šteinmeiers.
