Britu muzejos pazuduši simtiem eksponātu

Pirmās ziņas par iztrūkumu parādījās pērn par Britu muzeju, vienu no pasaulē lielākajām dažnedažādu artefaktu glabātuvēm. Kad ziņu aģentūra PA pieprasīja pēdējo 20 gadu datus par muzejiem un mākslas galerijām, atklājās vēl lielākas zudības.

Muzejos gan iebilst, ka ne viss ir nozagts vai pazaudēts – iespējamas arī kļūdas dokumentos, tā gadās, un priekšmeti vēlāk atrodas.

Pagājušā gada vasarā Britu muzejs atzina, ka no tā kolekcijas nozagti, pazuduši vai sabojāti vairāk nekā 2000 artefaktu. Nacionālajā portretu galerijā nav atrasti 45 mākslas darbi. Šis ir pasaulē pirmais muzejs, kurā izstādīti tikai pazīstamu cilvēku atainojumi visdažādākājā mākslas tehnikā, no skulptūrām un gleznām līdz fotogrāfijām.

Laikā no 2007. līdz 2022. gadam nav atrasts, piemēram, karalienes Viktorijas 1869. gada zīmējums un fotogrāfijas negatīvs no pērn aizsaulē aizgājušās Elizabetes II kāzām 1947. gadā.

Galerijas darbinieki norāda, ka vēl nav pabeiguši pilnīgu inventarizāciju pēc trīs gadu ilgā remonta un neatrastie priekšmeti ir tikai 0,02% no visas kolekcijas ar 12 700 portretu un 164 000 citu attēlu. Lielākā daļa pazudušā ir fotonegatīvi, kam lielākā daļa digitalizēta un pieejama publiski galerijas datu bāzē.

Viktorijas un Alberta muzejā nav atrodami 180 artefakti, to vidū dažādi zīmējumi, apakšveļa, zeķes, mākslīgās ūsas un peļu slazds. Karaliskajos Grinvičas muzejos, kas apvieno slaveno observatoriju, Nacionālo jūras muzeju, burinieku “Cutty Sark” un karalienes māju, pazudis ap 245 eksponātiem, tostarp kompasi, kartes, navigācijas dators aviācijai un lielgaballode.

Grinvičā skaidro, ka juceklis varēja rasties, pārrakstot informāciju no vienas datu bāzes uz citu. Kopš 2008. gadā atkārtotās pārbaudēs atrasti 560 par pazudušiem uzskatīti priekšmeti.

Dabas vēstures muzejs Londonā atzinis, ka pazudis difidontozaura žokļa fragments, visticamāk nozagts 2019 gadā. 2020. gadā pazudis krokodila zobs. Nepareizas dzesēšanas dēļ sabojātas vētrasputnu spalvas, muskuļi un aknas, vairāki paraugi ar astoņkāju un putnu audiem.

Muzeja pārstāvis norāda, ka pamatā tie ir sīkumi un pēdējos 20 gados bijuši tikai 23 gadījumi, kad kaut kas pazudis no 80 miljonu vienību lielās kolekcijas.

Zinātnes muzeju grupa apvieno Zinātnes muzeju Londonā, Zinātnes un rūpniecības muzeju Mančestrā, Nacionālo dzelzceļa muzeju Jorkā, Lokomotīvju muzeju Šildonā un Nacionālo zinātnes un ierakstu līdzekļu muzeju Bredfordā.

2014. gadā nozagti divi tvaika lokomotīvju modeļi – “Karalis Džordžs V” un “Britu dzelzceļi standarts 4MT”, par ko ziņots policijai. Pazudis arī reanimācijas aparāts un pirmo programmējamo steļļu izgudrotāja Žozefa Marija Žakāra portrets, radīts 19. gadsimtā. Darbinieki sākuši uz visiem artefaktiem līmēt svītrkodus, lai varētu vieglāk tos izsekot.

Impērijas kara muzejā (četras filiāles Londonā un Mančestrā, veltīts galvenokārt abiem pasaules kariem un turpmākajiem) pazuduši pat 550 priekšmeti, tostarp britu armijas virsnieku personiskie dokumenti, gāztā kalendārs ar Irākas diktatora Sadama Huseina fotogrāfiju un naudaszīmes. Muzeja pārstāvis mierina, ka tie bijuši “lēti masu ražošanas priekšmeti”.

Mākslas muzeji un Teita galerija par zudībām neziņo.