Taivāna dodas vēlēt ne tikai savu prezidentu, bet arī par nākotnes attiecībām starp Ķīnu un ASV
Sestdien, 13. janvārī, ievadot "vēsturē dižāko vēlēšanu gadu", pie balsošanas urnām dosies gandrīz 20 miljoni taivāniešu, lai izraudzītos jauno valsts prezidentu, taču viņu balsojums ietekmēs ne tikai Taivānas iekšējos jautājumus, bet lielā mērā noteiks arī turpmākās attiecības starp abām pasaules ietekmīgākajām lielvarām.
Lai gan Ķīnas Komunistiskā partija (ĶKP), kas pēc 1947. gadā gūtās uzvaras pilsoņkarā, atrodas pie varas kontinentālajā Ķīnā, nekad nav pārvaldījusi starp Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūru esošo salu, kas oficiāli sevi joprojām dēvē par Ķīnas Republiku, Pekina Taivānu joprojām uzskata par kontinentālās Ķīnas jeb Ķīnas Tautas Republikas teritorijas sastāvdaļu. Tajā pašā laikā arvien lielāks skaits demokrātiskās Taivānas pilsoņu sevi atzīst par taivāniešiem, nevis ķīniešiem un neuzskata, ka tiem būtu kas kopīgs ar komunistu pārvaldīto Ķīnu.
Pekina, īstenojot savu "atkalapvienošanās" politiku, neizslēdz iespēju izmantot arī bruņotu spēku, lai "atjaunotu" savu suverenitāti pār nepakļāvīgo salu, tikmēr ASV uztur spēkā apņēmību atbalstīt Taivānu kontinentālās Ķīnas iebrukuma gadījumā, lai gan šī atbalsta raksturs un mērogi saskaņā ar Vašingtonas piekopto "nenoteiktības stratēģiju" joprojām nav skaidri.
Kandidāti
Gan valdošā Demokrātiskā progresīvā partija (DPP), gan opozīcijā esošās partijas - "Gomiņdans" (KMT) un Taivānas Tautas partija (TPP) -, neraugoties uz domstarpībām jautājumos par vēlamajām attiecībām ar Pekinu, apgalvo, ka tieši tā vislabāk spēj aizsargāt Taivānas patstāvību.
Tiesa, kamēr DPP nepārprotami norāda uz Pekinas radītajiem draudiem, KMT un TPP runā par nepieciešamību uzturēt atvērtus sakaru kanālus ar kontinentālās Ķīnas komunistisko režīmu, vienlaikus nostiprinot Taivānas aizsardzības potenciālu.
Par favorītu tiek uzskatīts pašreizējais viceprezidents Lai Cjinde, kurš startē no DPP, jo līdzšinējā prezidente Cai Inveņa saskaņā ar likumu nevar kandidēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Par savu partneri - vicepremjera amata kandidātu - Lai izraudzījies bijušo faktisko Taivānas vēstnieci ASV Sjao Meicjiņu.
DPP uzstāj, ka saglabāt pašreizējo "status quo" Taivāna var, veidojot ciešākas attiecības ar citām demokrātiskajām valstīm, īpaši ar ASV, tomēr daļa ekspertu uzskata, ka Vašingtona pret Lai neizturas tik labvēlīgi kā pret Cai un tas tiek uzskatīts par vienu no iemesliem, kāpēc par iespējamo viceprezidentu viņš izraudzījies tieši Sjao, neskatoties uz to, ka viņa pakļauta Pekinas sankcijām. Taču Ķīna neslēpj savu nepatiku arī pret Lai, kuru Pekina nosaukusi par "neglābjamu nemiera cēlāju".
Vienā no priekšvēlēšanu mītiņiem 64 gadus vecais Hārvarda Universitātes absolvents Lai arī uzsvēris, ka "nosargāt Taivānas šauruma drošību iespējams, vienīgi veidojot stipru nacionālo aizsardzību".
Galvenais opozīcijas kandidāts ir Hou Jouji, kurš pārstāv KMT un aptaujās tikai nedaudz atpaliek no Lai. Viņš ir bijušais policists un izpelnījies lielu popularitāti kā Jaunās Taibejas mērs. KMT, kas ilgstoši nav spējusi atbrīvoties no elites partijas tēla, cer, ka Hou, kas cēlies no vienkāršo ļaužu aprindām, partijas tradicionālajam elektorātam spēs piepulcēt arī gados jaunos vēlētājus. Tajā pašā laikā Hou ierindas pilsoņa tēls var izrādīties viņa vājā vieta, jo daudzi šaubās, vai viņam piemīt pietiekama pieredze ārpolitikā, kas nepieciešama, lai saglabātu delikāto līdzsvaru un izvadītu Taivānu starp Haribdu un Skillu, saglabājot normālas attiecības gan ar Pekinu, gan Vašingtonu. Hou necilā izcelsme raisa skepsi arī zināmās KMT aprindās, jo partijas kodolu tradicionāli veidojuši cilvēki, kas pēc sakāves pilsoņkarā Taivānā ieradās no komunistu sagrābtās kontinentālās Ķīnas, kamēr Hou ģimene salā mitusi paaudzēm ilgi.
Hou valdošo partiju apsūdz korupcijā un "kara kurināšanā". Viņš apgalvo, ka plašāka ekonomiskā sadarbība un dialogs ar kontinentālo Ķīnu ir labākais veids miera uzturēšanai. Viņš vienlaikus noraida gan domu par oficiālu Taivānas neatkarības pasludināšanu, gan Pekinas piedāvāto "viena valsts, divas sistēmas" modeli. Tādējādi daudziem vēlētājiem tā arī nav skaidrs, kāda īsti ir KMT kandidāta nostāja jautājumā par Taivānas un kontinentālās Ķīnas attiecībām.
Kā trešais abu smagsvaru cīņā iesaistījies Ke Veņdže, kas pārstāv nesen dibināto TPP. Bijušais ķirurgs Ke laikā no 2014. līdz 2022. gadam bijis Taibejas mērs. Viņš cenšas savu zinātnisko pieredzi izmantot, lai pasniegtu sevi kā tehnokrātu, kas ir labākā izvēle, izraugoties nākamo prezidentu. Tomēr viņa mediķa pieredze ne vienmēr izrādījusies tā piemērotākā politiķim. Tā, piemēram, oktobrī viņš izsauca sašutumu daļā sabiedrības, Taibejas un Pekinas attiecības pielīdzinot prostatas vēža ārstēšanai. Viņš norādījis, ka šīs ligas pacienti var netraucēti dzīvot gadiem, kamēr prostatas operācija var izraisīt daudz agrāku nāvi. Šie izteikumi, kas bija iecerēti kā metafora, lai aprakstītu sadzīvošanu ar saviem ienaidniekiem, izpelnījās plašu kritiku, īpaši no Taivānas Urologu apvienības puses.
Ke apgalvo, ka TPP jautājumā par attiecībām ar Pekinu piedāvā "vidusceļu" starp DPP un KMT, taču patiesībā viņa nostāja drīzāk ir tuvāka "Gomiņdana" pozīcijai.
Saskaņā ar Taivānas konstitūciju prezidenta vēlēšanas notiek tikai vienā kārtā, un tajās par uzvarētāju tiek atzīts tas kandidāts, kurš iegūst visvairāk balsu. Tādējādi iespējams, ka par valsts galvu kļūst kandidāts, kuru nav atbalstījusi pat puse no vēlētājiem, kas devušies pie balsošanas urnām. Līdz ar to uzvarētājam savas politikas īstenošanā var nākties rēķināties ar ierobežojumiem, ko uzliek šāds relatīvi vājš mandāts.
Lai uzvaras gadījumā viņa rīcību varētu papildus ierobežot arī apstāklis, ka vienlaikus notiekošajās parlamenta vēlēšanās DPP, visticamāk, zaudēs līdzšinējo vairākumu. Tādā gadījumā viņš var paļauties uz mazākuma valdību vai mēģināt izveidot vairākuma koalīciju, vienojoties ar TPP. Jebkurā no variantiem prezidenta rīcības brīvība samazināsies.
Arī Hou uzvaras gadījumā nāksies rēķināties ar sabiedrības viedokli, kas viņu, domājams, atturēs no pārliekas tuvināšanās Pekinai.
Kampaņas jautājumi
Kampaņas noslēgumā jautājums par salas attiecībām ar kontinentālo Ķīnu kļuvis īpaši aktuāls. Lai gan Taivāna sen dzīvojusi komunistiskās Ķīnas iebrukuma draudu ēnā, pēdējo gadu laikā spriedze starp Taivānas šauruma abiem krastiem ievērojami pieaugusi, Pekinai arvien uzstājīgāk demonstrējot savus militāros muskuļus un ASV izlūkdienestu datiem liecinot par Ķīnas gatavību tuvākās desmitgades laikā izšķirties par nepakļāvīgās salas aneksiju.
KMT, līdzīgi Pekinai, centusies vēlēšanas pasludināt par izvēli starp karu un mieru. Taču šādi argumenti iepriekš nav spējuši pārliecināt vēlētājus novērsties no DPP. Kad 2020.gadā Cai ar pārliecinošu balsu vairākumu tika ievēlēta uz atkārtotu pilnvaru termiņu, galvenais sabiedrisko diskusiju temats bija demokrātijas apspiešana Honkongā, un pašreizējā prezidente norādīja, ka tas ir brīdinājums arī Taivānai. Pagājušajā mēnesī Cai atkārtoja šo brīdinājumu vienā no priekšvēlēšanu mītiņiem: "Mēs nevēlamies Honkongas parauga mieru. Mēs vēlamies cienīgu mieru." Tikmēr Hou apgalvo, ka balsošana par DPP nozīmē "visu nosūtīšanu uz kaujas lauku", jo Lai uzvara izraisīšot karu ar Ķīnu.
Tomēr vēlētāji labprātāk neizdarītu tik krasu izvēli. Saskaņā ar vietējā žurnāla "Global Views Monthly" pagājušā gada rudenī pasūtīto aptauju 42% respondentu uzskata, ka Taivānai vajadzētu uzturēt draudzīgas attiecības gan ar ASV, gan Ķīnu. Savukārt 19,8% taivāniešu uzskata, ka priekšroka dodama attiecībām ar Vašingtonu, tomēr saglabājot labas attiecības arī ar Pekinu, un tikai 14,4% aptaujāto izteikušies, ka Taipejai pilnībā jānostājas ASV pusē, stingri vēršoties pret komunistisko Ķīnu.
Tajā pašā laikā vēlētājiem rūp ne tikai attiecības ar Ķīnu. Lai gan salīdzinājumā ar citām valstīm Taivānā inflācija ir zema (novembrī tā sasniedza 2,92%), daudzi uzskata, ka dzīves dārdzība ir pārāk liela. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto taivāniešu izteikušies, ka nākamajam prezidentam galvenā uzmanība jāpievērš ekonomikas attīstībai, un tas liecina, ka vēlētājiem galvenās rūpes sagādā situācija tautsaimniecībā. Gan Lai, gan Hou sola algu paaugstināšanu, kas īpaši svarīga ir gados jaunajiem taivāniešiem.
Hou apgalvo, ka DPP nav spējusi celt pilsoņu dzīves līmeni, un piedāvā īstenot jaunu sociālo politiku, cita starpā palielinot vietas valsts finansētos bērnudārzos un atbalstot jauniešus mājokļa iegādē.
Taču pat debates par tautsaimniecību atgriežas pie politikas. "Problēmas, ar ko Taivāna saskaras ekonomikā, un piedāvātos risinājumus nav iespējams pilnībā nošķirt no attiecībām ar Ķīnu," atzīst Vācijas Māršala fonda eksperte Taivānas jautājumos Bonija Glasere.
Būdama neliela salu valsts, Taivāna ir spiesta importēt gandrīz 97% no patērētās enerģijas, un tas to padara ļoti neaizsargātu pret traucējumiem energoresursu piegādēs. 2017., 2019. un 2022. gadā Taivāna jau piedzīvoja masveida elektropiegādes atslēgumus, kas ietekmēja miljoniem mājsaimniecību. Ķīnas organizētas blokādes gadījumā ar esošajām gāzes, ogļu un naftas rezervēm pietiktu tikai aptuveni 200 dienām, lai gan valdība ir nospraudusi mērķi šīs rezerves palielināt.
Tas izsaucis runas par nepieciešamību atdzīvināt Taivānas kodolenerģētikas programmu, kas tikusi sašaurināta kopš Cai nākšanas pie varas 2016. gadā. Šobrīd paredzēts, ka vienīgā atlikusī atomelektrostacija tiks slēgta 2025. gadā. Hou sola atjaunot Taivānas kodolenerģijas potenciālu, lai gan 2021. gadā taivānieši referendumā noraidīja jaunas kodolspēkstacijas celtniecību un daudzi pilsoņi pret to, domājams, joprojām izturas skeptiski.
Taivānas ekonomikai nozīmīgas ir arī tirdzniecības attiecības ar kontinentālo Ķīnu, jo pēdējo divu desmitgažu laikā eksports uz Ķīnu un Honkongu sastādījis aptuveni 40% no Taivānas eksporta kopapjoma.
Kas likts uz spēles?
Ja vēlēšanās uzvarēs DPP, tā būs pirmā reize kopš pārejas uz demokrātiju 1996.gadā, kad trešo leģislatūras periodu pēc kārtas pie varas atradīsies partija, kas atbalsta Taivānas neatkarību. Pekina var to interpretēt kā apliecinājumu, ka taivāniešu sabiedrībā, īpaši jaunajā paaudzē, nav lielas tieksmes uz "atkalapvienošanos" ar saviem kontinentālajiem "brāļiem", bet tas savukārt varētu mudināt komunistus viņpus Taizemes šaurumam paaugstināt likmes.
Jau tagad militārā spriedze ir pieaugusi. Līdztekus biežākiem un plašākiem karaflotes un aviācijas manevriem pie Taivānas ūdeņiem Ķīna apsūdz Taibeju par salas grūšanu "katastrofas bezdibenī". "DPP varasiestādes tīko pēc neatkarības, paļaujoties uz ASV, pārvēršot Taivānu pulvera mucā un salu sprāgstvielās," decembrī izteicās Ķīnas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Vu Cjaņs.
Spriedzi Taipejas un Pekinas attiecībās vairojušas arī strauji pasliktinošās Ķīnas un ASV attiecības. Vašingtona uztur intensīvas neoficiālas attiecības ar Taivānu un ASV ar likumu ir nostiprinājusi savu pienākumu sniegt Taipejai nepieciešamo palīdzību, lai tā spētu sevi aizstāvēt. ASV prezidents Džo Baidens pat izteicis solījumu nosūtīt uz Taivānu karaspēku, ja tā tiktu pakļauta neizprovocētam Ķīnas uzbrukumam, lai gan augsta ranga administrācijas pārstāvji ļāvuši noprast, ka Vašingtona joprojām pieturas pie savas tradicionālās "nenoteiktības stratēģijas".
Taivānas ģeostratēģisko nozīmi vairo apstāklis, ka salā tiek ražoti vairāk nekā 90% no pasaules mikroshēmām, bez kurām nevar iztikt nedz mobilie tālruņi, nedz elektromobiļi, nemaz nerunājot par modernajām ieroču sistēmām.
Skats no Pekinas
Pekina uzmanīgi vēro Taivānas priekšvēlēšanu kampaņu, un pašā vēlēšanu priekšvakarā spiediens, ko komunistiskā Ķīna izdara uz Taibeju, ir tikai pieaudzis. Savā Jaungada uzrunā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins uzsvēra, ka Taivānas "atkalapvienošanās ar tēvzemi ir vēsturiska neizbēgamība". Ķīnas Komunistiskā partija joprojām to cer sasniegt, izmantojot politisko un ekonomisko spiedienu, nevis atklātu karadarbību. Tikmēr Taivānas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka dokumentē Ķīnas mēģinājumus iejaukties vēlēšanu gaitā, taču savus secinājumus publiskos tikai pēc balsojuma.
Ķīnas "psiholoģiskais karš ilgu laiku ir ietekmējis vietējo politisko diskursu un dziļākos naratīvus", norāda Taibejā bāzētās nevalstiskās organizācijas "Doublethink Lab" pētnieciskās nodaļas vadītājs Tims Naivens.
Komunistiskā Ķīna DPP uzskata par savu galveno ienaidnieku, un labprāt redzētu varas maiņu Taibejā, taču jautājums paliek, kāda būs Pekinas reakcija uz neatkarības atbalstītāju uzvaru, to pārstāvim ieņemot prezidenta amatu trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas.
Ķīnas pazinējs un eksperts Bils Bišops savā biļetenā "Sinocism" raksta, ka Lai uzvara, domājams, neizraisīs tūlītēju Ķīnas uzbrukumu, taču "nevajadzētu justies pārsteigtiem, ja Pekina negaidīs līdz viņa inaugurācijai maijā, lai sāktu rīkoties". Viena no reakcijām varētu būt 2010. gadā noslēgtā tirdzniecības līguma apturēšana, uzskata Bišops. Daži eksperti prognozē arī Ķīnas militāro manevru pastiprināšanu salas apkārtnē.
Savukārt tas, cik lielā mērā Taivāna varēs paļauties uz ASV savā pretstāvē ar Pekinu, kļūs skaidrs tikai novembrī, kad izšķirsies cīņa par Balto namu. Neskatoties uz to, Taivānas vēlēšanas jau janvārī lielā mērā noteiks toni 2024. gada ģeopolitikā.
Avoti: "The Guardian", "Politico", "Nikkei", "Chatham House", "Focus Taiwan".
