2024. gada vēlēšanas: demokrātijas triumfs vai izaicinājums
Vairāk nekā 50 valstīs, kurās dzīvo puse planētas iedzīvotāju, 2024. gadā notiks nacionālās vēlēšanas. Tomēr viss nav tik pozitīvi, jo ne visi vēlētāji ir izteikti demokrātijas piekritēji. Līdz ar to droši var teikt, ka šis gads būs pārbaudījums pat visnoturīgākajām demokrātijām.
No Krievijas, Taivānas un Apvienotās Karalistes līdz Indijai, Salvadorai un Dienvidāfrikai - prezidenta un likumdevēju vēlēšanām ir milzīga ietekme uz cilvēktiesībām, ekonomiku, starptautiskajām attiecībām un miera izredzēm nestabilajā pasaulē.
Dažās valstīs balsošana nebūs ne brīva, ne godīga. Daudzās valstīs opozīcijas kandidātu ierobežojumi, nogurušie vēlētāji un iespējamās manipulācijas un dezinformācija ir padarījuši demokrātijas likteni par vienu no galvenajiem kampaņas jautājumiem.
Vēlēšanu kalendārā liela nozīme ir iespējamai prezidenta Džo Baidena un viņa priekšgājēja Donalda Trampa sāncensībai;
Trampa uzvara novembrī, iespējams, ir lielākais globālais risks. Tomēr arī pirms tam gaidāmās vēlēšanas var būtiski ietekmēt pasaules kārtību un norādīt uz cilvēku neapmierinātību.
Ķīnas spiediens uz Taivānu
Taivānas prezidenta un 113 deputātu parlamenta vēlēšanas notiks sestdien. Tajās būtisku spiedienu rada Ķīna, tāpēc to iznākums ir svarīgs lielai daļai Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu, kā arī ASV.
Pekina ir atkārtoti draudējusi izmantot militāru spēku, lai anektētu salu, ko tā uzskata par savu teritoriju, un ir raksturojusi vēlēšanas kā izvēli starp karu un mieru. Neviens no trim vadošajiem prezidenta amata kandidātiem nav paudis vēlmi pārbaudīt Ķīnas apņēmību, pasludinot Taivānas neatkarību.
Tomēr pirmais kandidāts Viljams Lai, kurš pašlaik ir Taivānas viceprezidents, ir apsolījis stiprināt salas aizsardzību, un viņa uzvara varētu palielināt spriedzi starp šauruma valstīm. Opozīcijā esošā Nacionālistu partija jeb Kuomintang ir labvēlīgāka Pekinai nekā Laja Tautas demokrātiskā partija.
Pašreizējie līderi ir apņēmības pilni nostiprināt savas pozīcijas
Bangladešas premjerministre Šeiha Hasina, pasaulē visilgāk valdošā sieviete, pirmdien uzvarēja ceturto termiņu pēc kārtas vēlēšanās, kuras opozīcijas partijas boikotēja un pirms kurām notika vardarbība. Hasinas partija "Awami League" tika pārvēlēta, ņemot vērā zemo vēlētāju aktivitāti - 40% -, un domstarpību apspiešana draud izraisīt politiskus nemierus.
Indijā, pasaules visblīvāk apdzīvotajā valstī, līdz 2024. gada vidum notiks vispārējās vēlēšanas, kas, visticamāk, nodrošinās premjerministram Narendra Modi no labējās hinduistu nacionālistu partijas "Bharatiya Janata" trešo termiņu pēc kārtas.
Viņa atbalstītāji uzskata, ka Modi ir politisks "autsaideris", kurš ir sakārtojis desmitgadēm ilgušo korupciju un padarījis Indiju par jaunu pasaules lielvaru. Kritiķi apgalvo, ka viņa vadībā ir kļuvuši nekaunīgāki uzbrukumi presei un vārda brīvībai, kā arī hinduistu nacionālistu uzbrukumi reliģiskajām minoritātēm.
Vēl viens līderis, kas cenšas saglabāt varu, ir Salvadoras prezidents Naibs Bukele, kurš ir guvis plašu atbalstu, jo ir izmantojis ārkārtas pilnvaras, lai agresīvi vērstos pret īpaši vardarbīgām ielu bandām.
Augstākā tiesa, kurā strādāja viņa partijas iecelti cilvēki, 4. februārī atļāva Bukelei kandidēt, neraugoties uz konstitucionālo aizliegumu prezidentiem strādāt divus termiņus pēc kārtas. Lai gan ārvalstu valdības ir kritizējušas dažu pilsonisko tiesību apturēšanu, nav sagaidāms, ka Bukele varētu saskarties ar nopietnu konkurenci.
Pagrieziena punkti
Meksika 2. jūnijā gatavojas ievēlēt pirmo sievieti prezidenti - vai nu bijušo Mehiko pilsētas mēru Klaudiju Šeinbaumu, prezidenta Andresa Manuela Lopesa Obradora protežē, vai arī bijušo opozīcijas senatori Košitlu Galvesu. Uzvarētājs pārvaldīs valsti, kurā valda biedējoša vardarbība narkotiku dēļ un kurā pieaug militāro spēku ietekme.
Vēlētāji Indonēzijā, Dienvidaustrumāzijas lielākajā demokrātiskajā valstī, 14. februārī izvēlēsies prezidenta Joko Vidodo pēcteci. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cīņa starp aizsardzības ministru Prabovo Subianto, labējo nacionālistu, un bijušo Centrālās Javas gubernatoru Ganjaru Pranovo, valdošās partijas kandidātu, ir ļoti sīva.
Subianto kandidāta biedrs ir aizejošā līdera Vidodo dēls, kas rosina spekulācijas par dinastijas veidošanos. Tomēr jebkurš uzvarētājs nozīmētu turpinājumu korupcijas aptraipītajai politikai, kas Indonēzijā dominē kopš Suharto diktatūras beigām 1998. gadā.
Arī Pakistānā 8. februārī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās sacenšas labi pazīstami politiķi, kurus uzmana valsts ietekmīgie militārie spēki. Bijušais premjerministrs Imrans Hāns, populārs opozīcijas pārstāvis, ir ieslodzīts cietumā, un vēlēšanu amatpersonas neļāva viņam kandidēt.
Viņa sāncensis, trīskārtējais premjerministrs, Pakistānas Musulmaņu līgas līderis Navāzs Šarifs tika pielaists pie vēlēšanu urnām pēc tam, kad tika atcelta viņa sodāmība par korupciju. Vēlēšanās piedalās arī Pakistānas Tautas partija, kuru vada bijušais ārlietu ministrs Bulavals Butto Zardari.
Analītiķi uzskata, ka vēlēšanās, visticamāk, tiks izveidota nestabila valdība. Balsojums var tikt atlikts, ņemot vērā attiecību pasliktināšanos ar "Taliban" kontrolēto kaimiņvalsti Afganistānu un nāvējošus uzbrukumus Pakistānas drošības spēkiem.
Vai populisms ir sasniedzis kulmināciju?
Populisms Eiropā nostiprinājās, jo kontinents piedzīvoja ekonomisko nestabilitāti un masveida migrāciju no citām valstīm. Jūnijā notiekošās 27 valstu Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanas rādīs, vai tradicionālās partijas spēs atvairīt populistu konkurentus, no kuriem daudzi ir skeptiski noskaņoti pret militāro atbalstu Ukrainai.
Pagājušajā gadā notikušās valstu vēlēšanas deva neviennozīmīgus signālus: Slovākija ievēlēja prokrieviski noskaņoto populistu premjerministru Robertu Fiko, bet Polijā vēlētāji nomainīja konservatīvo valdību pret centristu Donalda Tuska vadīto koalīciju.
Mujtaba Rahmans no politisko konsultāciju uzņēmuma "Eurasia Group" prognozēja, ka gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās populisti neiegūs vairākumu, bet "centrs zaudēs pozīcijas salīdzinājumā ar iepriekšējo balsojumu" 2019. gadā.
