ASV universitātes kļuvušas par terorisma lobiju

Profesori un studenti ir atklāti attaisnojuši Izraēlas civiliedzīvotāju slepkavošanu, daļā augstskolu vadība piesauc vārda brīvību. Hārvarda universitātes 35 studentu apvienības uzreiz pēc “Hamas” sarīkotā slaktiņa nāca klajā ar paziņojumu, norādot, ka Izraēlai jāuzņemas pilna atbildība par notikušo – pirms vēl sekoja atbildes trieciens.  

No kurienes nāk nauda

Kad universitātes mecenāti, reaģējot uz šo akciju, sāka mainīt savus plānus, 30 studentu apvienības atsauca savus parakstus, bet piecas palika uzticīgas Izraēlas nosodīšanai.

Grupējumi “Studenti par taisnīgumu Palestīnā” (“Students for Justice in Palestine”, SJP) un “Ebreju balss mieram” (neticiet nosaukumam) universitāšu pilsētiņās vairo naidu pret ebrejiem. Kolumbijas universitāte bija viena no retajām, kas apturēja šo organizāciju darbību, bet tikai uz sešām nedēļām.

Sena gudrība vēsta – skatieties, no kurienes nāk nauda, un tas aprakstīts Vašingtonas laikrakstā “The Hill”. Tūliņ pēc 11. septembra terora uzbrukumiem Katara sāka dāsni ziedot ASV augstskolām – vairāk nekā 20 gados tie bijuši 4,7 miljardi dolāru, ik gadu vidēji 200 miljonu. Sešas lielas ASV universitātes atvērušas ārzemju filiāles šajā ar naftu bagātajā Persijas līča valstī, kas gadiem ilgi kalpojusi par drošu patvērumu “Hamas” līderiem un teroristu finansēm.

ASV universitātes pieņem arī ziedojumus no totalitārās Ķīnas, kas labprāt uzpērk atbalstītājus visā pasaulē. Vietā atgādināt, ka savās mājās Ķīna musulmaņus iesloga pāraudzināšanas nometnēs, bet musulmaņu protesti pie Ķīnas vēstniecībām nav redzēti, pat konservatīvo Irānu un Afganistānas talibus ticības brāļu un māsu ciešanas neuztrauc.

Saikne ar “Hamas”

Jau 2020. gadā Globālā antisemītisma un politikas pētniecības institūts (ASV) atklāja tiešu saikni starp Kataras un citu Persijas līča valstu ziedojumiem augstskolām un SJP klātbūtni studentu pilsētiņās. Lieki nekavējoties, 7. oktobrī SJP organizēja mītiņus, glorificējot Hamas teroristus kā mocekļus un pieprasot iznīcināt Izraēlas valsti.

SJP dibinātājs Hatems Bazjans izveidojis arī organizāciju “Amerikas musulmaņi Palestīnai”, kas cieši saistīta ar “Islāma asociāciju Palestīnai” un tās finanšu spārnu, “Svētās zemes fondu” (“Holy Land Foundation”), kas nodevis miljoniem dolāru tieši “Hamas”.

Un Katara tieši tāpat, kā finansē “Hamas” teroristus, sponsorē arī amerikāņu universitātes, kur uz naudas adatas uzsēdinātā vadība izvēlas nostāties terorisma piekritēju pusē, nevis aizstāvēt apdraudētos studentus. Un tas viss notiek par Amerikas ienaidnieku naudu uz Amerikas zemes ar amerikāņu rokām, tostarp arī par pašu valsts naudu.

Valsts koledžas saņem finansējumu no pavalsts vai federālā budžeta, bet desmit universitātes, tostarp Hārvarda, Jeila, Prinstona, Kolumbija, Stenforda, pēdējos piecos gados spējušas savākt 33 miljardus dolāru federālajos grantos un līgumos. Katru gadu šis desmitnieks no nodokļu maksātājiem iegūst 6,6 miljardus dolāru.

Mecenāti pārtrauc ziedot

Universitātēs notiekošais nav palicis nepamanīts mecenātiem, kas vēlas atbalstīt izglītību, nevis izauklēt pašmāju teroristus un savas valsts nīdējus.

Prestižajā (pagaidām) Efeju līgā pārstāvētās Pensilvānijas universitātes sponsors, miljardieru riska ieguldījumu fondu pārvaldnieks Klifords Asness atsauca finansējumu, reaģējot uz Palestīnas literatūras festivālu, ko viņš raksturoja kā antisemītisku. Turklāt augstskolas sienās izskanēja aicinājumi uz genocīdu pret ebrejiem.

Arī gara virkne citu ziedotāju pauduši asu kritiku vai pārtraukuši finansējumu. Pirmais bija miljardieris, “Apollo Global Management” izpilddirektors Marks Rovans, kurš nosodīja augstskolas vadītājus par to, ka viņi neieņēma stingrāku nostāju pret izpausmēm, ko viņš raksturo kā antisemītismu. Pensilvānijas studentu avīzes viesu slejā Rovans mudināja absolventus “slēgt čeku grāmatiņas” un ieteica ziedotājiem pārskaitīt vienu dolāru parastās summas vietā.

Piebiedrojās arī citi mecenāti, miljardieris Bils Akmens pat pieprasīja, lai nodod atklātībai visu to studentu vārdus, kas parakstīja vēstuli, kurā “Hamas” uzbrukumos vaino Izraēlu.

Kongress sāk izmeklēšanu

Šāda spiediena priekšā Pensilvānijas universitātes prezidente Elizabete Magila un pilnvaroto padomes priekšsēdētājs Skots Boks atkāpās no amata. Magila paziņojumā iebilda, ka universitāte “iestājas pret “Hamas” teroristu uzbrukumiem Izraēlā un pret antisemītismu”.

Viņa atzina, ka vajadzējis izteikties agrāk – skatieties arī, kur apsīkst nauda. Iespējams, izšķirošais bija vadošā finanšu donora, “Stone Ridge Holdings” vadītāja un kādreizējā šīs universitātes absolventa Rosa Stīvensa solījums atsaukt 100 miljonu dolāru dāvinājumu, ja viņa nepametīs amatu.

Magila arī bija izsaukta uz paklāja Kongresā, kur viņu, Hārvarda universitātes un Masačūsetsas Tehnoloģijas institūta prezidentes tincināja, kā tiks sodīti studenti, kas draudējuši ebrejiem. Vaicātas, vai pārkāpti augstskolu uzvedības noteikumi, kas aizliedz studentu iebiedēšanu, viņas atrunājās, ka tas atkarīgs no konteksta. Pēc viņu vārdiem, pārkāpums būtu, ja tas novestu pie cilvēku iebiedēšanas.

Kongress par atbildi decembrī sāka izmeklēt antisemītismu elitārajās augstskolās, bet personāls parakstījis petīcijas, piesaucot politisko spiedienu un akadēmisko brīvību.

Students draud cirst galvas

Kornela universitātes students Patriks Dai augstskolas diskusiju forumā solīja sarīkot apšaudi ēdnīcā, kur pārsvarā uzturas ebreju studenti, pārgriezt rīkli visiem ebreju vīriešiem, kurus viņš ieraudzīs universitātes pilsētiņā, izvarot un nomest no klints visas ebreju sievietes un nocirst galvu visiem ebreju zīdaiņiem. Draudētājs ir arestēts.

Viņam varētu būt iedvesmotājs – vēstures profesors Rasels Rikfords, kurš raksturoja “Hamas” uzbrukumus kā “uzmundrinošus” un “enerģiju raisošus”. Nedēļu pēc slaktiņa, 15. oktobrī, Rikfords palestīniešu atbalsta mītiņā paziņoja, ka sākotnēji viņu sajūsminājis šis uzbrukums, noslepkavojot ap 1400 izraēliešu, tostarp bērnus.

Pēc viņa vārdiem, “Hamas” metis izaicinājumu “vardarbības monopolam”, kaut Rikfordam riebjoties vēršanās pret civiliedzīvotājiem. Šī bijusi “varas līdzsvara maiņa”, un Rikfords neslēpa: “Es biju sajūsmā.” Vēlāk intervijā “The Sun” viņš piesauca izlaušanos cauri “aparteīda sienai”.

“Tas patiešām liecināja, ka palestīniešu griba pretoties nav lauzta,” pauda profesors, neaizmirstot krokodila asaru par nogalinātajiem civiliedzīvotājiem. Rietumus viņš vaino Izraēlas kara noziegumu svinēšanā un jebkāda veida palestīniešu pretošanās pielīdzināšanā terorismam.

Universitātes paziņojumā prezidente Marta Pollaka un pilnvaroto padomes priekšsēdētājs Kreigs Keisers norādīja, ka Rikforda izteikumi neatspoguļo augstskolas vērtības – tie ir nosodāmi un “neliecina ne par nekādu cieņu pret cilvēcību”. Universitāte “šo incidentu” uztverot nopietni un izskata.

Rikfords pametis akadēmisko kaujaslauku, devies atvaļinājumā un atlikušajā semestrī nevadīs kursu par afroamerikāņu vēsturi pēc ASV pilsoņu kara. Nav gan zināms, kas viņu gaida pēc atgriešanās.

Prasa atlaist par terora attaisnošanu

Ne visi studenti ir apsēsti ar simpātijām pret galvu griezējiem – petīcija par Rikforda atlaišanu savāca gandrīz 11 000 parakstu, nav gan zināms, cik to vidū ir tieši studējošo un mācībspēku. Rikfords ir formāli atvainojies, izdevumā “Daily Sun” savus izteikumus nosaucot par neapdomīgiem un paužot nožēlu, ka sāpinājis “savu ģimeni, studentus, kolēģus un daudzus citus”. Universitāte ir oficiāli nosodījusi tos, kas “slavina “Hamas” terorisma ļaunumu”, un vēlāk arī pašu Rikfordu.

Jeila universitātē petīcija par profesores Zarēnas Grevalas atlaišanu savāca vairāk nekā 25 000 parakstu – par “melu un vardarbības veicināšanu”. Petīcijai pievienots ekrānuzņēmums no Grevalas tvīta 7. oktobra rītā, kad jau Izraēla uzsāka atbildes triecienus.

“Izraēla ir slepkavnieciska, genocīdu īstenojoša kolonistu valsts, un palestīniešiem ir visas tiesības pretoties ar bruņotu cīņu, solidaritāte ar #FreePalestine,” rakstīja profesore.

"Vārda brīvību nevar izmantot ļaunprātīgi. (..) Runas, kas veicina vai atbalsta vardarbību, slepkavības vai terorismu, nav un nekad nav pieļaujamas,” teikts petīcijā, kurai sākotnējais mērķis bija 500 parakstu.

Grevala ir specializējusies Amerikas, etniskuma, rasu, migrācijas un reliģijas studijās. Universitāte aizstāv viņas tiesības uz vārda brīvību, norādot, ka profesores komentāri atspoguļo viņas pašas uzskatus.

Angļu valodas profesors Leslijs Brismans izdevumam “News” izteicies, ka ir apbēdināts gan par petīciju, gan kolēģes tvītiem: “Kas tā būtu par universitāti, ja visiem būtu jāredz konflikts tikai no vienas puses?” Ar šādu pieeju patiesība gan nav vērta vairāk par meliem un humānisms par naida kurināšanu...