Argentīna aicina Lielbritāniju atdot Folklenda salas; iepriekšējais atgūšanas mēģinājums beidzās bēdīgi

Argentīna uzskata, ka Lielbritānija veica “vardarbības aktu miera laikā” pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, ko Argentīnas valdība nekad nav atzinusi. “191 gadu pēc Malvinu salu nelikumīgās okupācijas Argentīnas valdība un tauta vēlreiz apliecina savas likumīgās un neatņemamās suverenitātes tiesības pār Malvinu salām, Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču salām un tās aptverošajiem jūras rajoniem,” teikts Argentīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Jaunais Argentīnas prezidents Havjers Milejs jau paziņoja, ka izskatīs dažādus Folklenda salu diplomātiskas atgūšanas veidus, tostarp kā piemēru izmantojot britu kolonijas Honkongas atdošanu Ķīnai 1997. gadā. Pekina paudusi atbalstu Argentīnas prasībām, aicinot izbeigt “koloniālo domāšanu”. Tiesa, tas Pekinai netraucē uzskatīt par savu teritoriju Taivānu, kura komunistiskajam režīmam nekad nav piederējusi.

Kaut gan Folklenda salas atklātas jau XVI gadsimtā, līdz 1764. gadam tās bija neapdzīvotas, vēlāk nokļuva Spānijas koloniālās impērijas sastāvā, bet pēc Spānijas garnizona aiziešanas par kontroli cīnījās Argentīna un Lielbritānija, līdz 1833. gadā Lielbritānija tās anektēja.

Folklendu karš sākās 1982. gada 2. aprīlī, kad Argentīnas valdošā hunta okupēja Folklenda salas un Dienviddžordžijas salas. Par "Dzelzs lēdiju" iesauktā Lielbritānijas premjerministre  Mārgarete Tečere uz šo reģionu nosūtīja flotes operatīvo vienību, lai tā sakautu reģionā esošās Argentīnas flotes un gaisa spēku vienības, veiktu jūras desantu un atgūtu argentīniešu okupētās salas. Karadarbība beidzās 1982. gada 14. jūnijā ar Argentīnas karaspēka padošanos.

Jāpiebilst, ka karš būtiski ietekmēja abu valstu attiecības ne tikai politikā. 1986. gadā Meksikā notikušajā futbola Pasaules kausa izcīņā Argentīna jo īpaši priecājās par ceturtdaļfināla uzvaru pār Angliju, kaut gan vienus vārtus guva ar Djego Maradonas "Dieva roku".

Kaut gan Argentīna joprojām salas uzskata par savām — 2011. gadā Argentīnas aizsardzības ministrs Arturo Puriselli pat apgalvoja, ka salinieki ir britu "ķīlnieki", 2013. gada referendumā 99,8 procenti salu iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu Lielbritānijas aizjūras teritorijas statusā. Toreizējā Argentīnas prezidente Kristīna Kiršnere noraidīja referenduma rezultātus, tos nodēvējot par "parodiju", it kā "skvoteru konsorcijs būtu nobalsojis par to, vai turpināt nelikumīgi okupēt ēku".

Diez vai folklendiešu "skvoteri" alkst jelkad nokļūt Argentīnas varā — 2012. gada tautskaites rezultāti liecina, ka 59 procenti iedzīvotāju ir arhipelāgā dzimušie folklendieši, kuri vairumā ir angļu, skotu un velsiešu ieceļotāju pēcteči, 29 procenti ir briti, 9,8 procenti ir ieceļotāji no Lielbritānijai piederošās svētās Helēnas salas Atlantijas okeāna dienvidos, bet 5,4 procenti ir čīlieši, savukārt argentīniešu skaits ir pavisam niecīgs.