Atkāpusies Hārvarda universitātes prezidente, kura pieļāva ebreju genocīda aicinājumus "atkarībā no konteksta"
ASV Hārvarda universitātes prezidente Klodīna Geja paziņojusi par atkāpšanos no amata pēc skandāla, ko izraisīja viņas un vairāku citu valsts prestižo universitāšu vadītāju atteikšanās Kongresā skaidri atbildēt uz jautājumu, vai kaut kādā veidā tiks sodīti studenti, kuri aicina veikt ebreju genocīdu.
Turklāt 53 gadus vecā Klodīna Geja, kura pagājušā gada jūlijā kļuva par pirmo melnādaino prezidenti Hārvarda universitātes 388 gadu vēsturē un pēc atkāpšanās kļuvusi par visīsākā laika vadītāju, tiek vainota savas doktora disertācijas plaģiātā. Tiesa, pēc pārbaudes universitātes pārvaldes padome secinājusi, ka 1997. gada disertācijas tekstā ir "daži neadekvātas citēšanas gadījumi", taču nopietnus pārkāpumus neatklāja.
Paziņojot par savu demisiju universitātes "labākajās interesēs", Geja norādīja, ka viņai izteikti draudi un rasistiski apvainojumi.
Tomēr vislielāko sašutumu izraisīja skandāls, kad viņa kopā ar Pensilvānijas universitātes vadītāju Elizabeti Magilu un Masašūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) prezidenti Saliju Kornblūtu pirms mēneša liecināja Kongresa Pārstāvju palātā par antisemītisma izpausmēm augstākās izglītības iestādēs.
Kad Pārstāvju palātas locekle no Republikāņu partijas Elīze Stefanika katrai no viņām lūdza atbildēt ar “jā” vai “nē”, vai palestīniešu atbalsta demonstrācijās izskanējušie studentu aicinājumi veikt ebreju genocīdu tiktu uzskatīti par atbilstošās mācību iestādes uzvedības noteikumu, kas aizliedz studentu iebiedēšanu, pārkāpumu. Visas trīs vadītājas atteicās tieši atbildēt uz šo jautājumu, izvairīgi apgalvojot, ka tas būtu atkarīgs no konteksta.
Visas trīs vadītājas tika asi kritizētas par nevēlēšanos skaidri un gaiši nosodīt aicinājumus uz ebreju genocīdu.
Pēc uzstāšanās Kongresā Elizabete Magila publicēja video ar atvainošanos par saviem izteikumiem. Vēlāk viņa paziņoja par atkāpšanos no amata, kad ne tikai saņēma ASV prezidenta Džo Baidena, Pensilvānijas gubernatora Džoša Šapiro kritiku, kurš viņas nostāju nodēvēja par “apkaunojošu”, bet saņēma nopēlumu arī no daudziem universitātes finansētājiem. Iespējams, izšķirošais bija vadošā finanšu donora, uzņēmuma “Stone Ridge Holdings” vadītāja un kādreizējā šīs universitātes absolventa Rosa Stīvensa solījums atsaukt 100 miljonu dolāru dāvinājumu, ja viņa nepametīs amatu.
Savukārt Kornblūta joprojām ir savā amatā. MIT valde pauda atbalstu savai prezidentei un paziņoja, ka viņa ir “veikusi izcilu darbu, vadot mūsu kopienu, tostarp vēršoties pret antisemītismu, islāmofobiju un citām naida formām, kuras visas MIT kategoriski noraida”. “Viņa bauda mūsu pilnīgu un neierobežotu atbalstu,” teikts paziņojumā.
Savukārt Geja drīz pēc uzstāšanās Kongresā pauda nožēlu par teikto. “Kad vārdi pastiprina ciešanas un sāpes, nezinu, kā var just kaut ko citu kā nožēlu,” viņa sacīja intervijā Hārvarda universitātes laikrakstam “The Crimson”. Tiesa, vairāk nekā 600 universitātes personāla locekļu petīcijā pauda viņai atbalstu, aicinot universitāti “pretoties politiskajam spiedienam, kas ir pretrunā ar Hārvardas uzticību akadēmiskajai brīvībai”, bet vēlāk to apstiprināja arī universitātes valde. “Mūsu visaptverošā apsvēršana apstiprina mūsu pārliecību, ka prezidente Geja i pareizais līderis, lai palīdzētu dziedēt mūsu kopienu un risināt ļoti nopietnās sabiedriskās problēmas,” paziņoja universitātes augstākā pārvaldes institūcija “Harvard Corporation”. “Šajā satraukuma pilnajā un sarežģītajā laikā mēs vienbalsīgi paužam atbalstu prezidentei Gejai.” Vienlaikus uzsvērts, ka aicinājumi uz genocīdu ir “nicināmi”, un Gejas sākotnējam paziņojumam “vajadzēja būt tūlītējam, tiešam un nepārprotamam nosodījumam”. Taču universitātes vadība norādīja, ka prezidente jau ir atvainojusies.
Kaut gan MIT un Hārvarda pēc skandāla pauda atbalstu savām vadītājām, Geju atkāpties jau aicināja vairāk nekā 70 Kongresa deputātu, galvenokārt, republikāņu kongresmeņi, apgalvojot, ka viņas atbildes bija “riebīgas”. Savukārt Hārvarda universitātes ebreju studentu aizstāvības grupa “Harvard Hillel” toreiz paziņoja, ka viņas atteikšanās nosodīt aicinājumus uz ebreju genocīdu ir “absolūti šokējoša”. Organizācija uzskata, ka nepienācīgs nosodījums “liek šaubīties par viņas spējām aizsargāt ebreju studentus”.
ASV Kongress decembrī paziņoja, ka sāk oficiāli izmeklēt antisemītismu šajās elitārajās augstskolās.
Jāpiebilst, ka britu augstākās izglītības izdevuma "Times Higher Education" veidotajā reitingā šogad Hārvarda universitāte ieņem 2. vietu, atpaliekot tikai no Oksfordas universitātes, Masašūsetsas Tehnoloģiju institūts — 5., bet Pensilvānijas universitāte — 14. vietu.
