Hakeri uzbrūk Putina priekšvēlēšanu vietnei
Krievijas prezidenta Vladimira Putina priekšvēlēšanu vietne piedzīvojusi vērienīgu hakeru uzbrukumu uzreiz pēc palaišanas brīža. Šie DDoS uzbrukumi notikuši no ārzemēm, paziņoja Putina vēlēšanu štāba vadītāja Aleksandra Suvorova.
“Šodien tika palaista Krievijas Federācijas prezidenta amata kandidāta Vladimira Putina tīmekļa vietne putin2024.ru. Kopš darbības sākšanas brīža (apmēram plkst. 12.00 pēc Latvijas laika) resursam notikuši daudzi DDoS uzbrukumi no ārzemēm,” viņas teikto citē aģentūra “RIA Novosti”.
Pašlaik vietne darbojoties normāli, viņa piebilda.
8. decembrī Putins paziņoja, ka nākamgad piedalīsies "Putina vēlēšanās", kuras oficiāli dēvē par Krievijas prezidenta vēlēšanām un kurās Kremlis vienmēr rūpīgi atlasa nekaitīgus "konkurentus". To viņam ļauj 2020. gadā sarīkotais “tautas balsojums” par neskaitāmajiem grozījumiem Krievijas konstitūcijā, lai ar tiem nomaskētu vienīgo būtisko grozījumu par Putina tiesībām kandidēt neierobežotu reižu skaitu. Šis balsojums notika bezprecedenta apstākļos — par spīti Covid-19 pandēmijai, kad “balsošanas iecirkņi” tika noorganizēti pat bērnu rotaļu laukumos, uz soliņiem, celmiem, automašīnās un citās eksotiskās vietās, bet konstitūcijas grozījumus Putins ar likumiem apstiprināja jau pirms "balsojuma" beigām. Šādi Putins apgāja līdzšinējo konstitūcijas prasību, ka prezidents nedrīkst savu amatu ieņemt vairāk nekā divas reizes.
Pirms tam pirmā sieviete kosmonaute Valentīna Tereškova ierosināja “nonullēt” Putina termiņu skaitu, lai saskaņā ar jauno konstitūciju viņš atkal varētu valdīt divus termiņus vismaz līdz 2036. gadam, kad gan jau izdomās citu variantu. Pirmo juridisko manipulāciju savas mūžīgās varas saglabāšanai Putins veica 2008. gadā, savā krēslā uz četriem gadiem iesēdinot Dmitriju Medvedevu, bet pašam kā neatceļamajam premjerministram pilnībā saglabājot visu varu. Pēc Medvedeva pilnvaru laika beigām Putins 2012. gadā atgriezās Kremlī.
