Turcija nesteidzas dot zaļo gaismu Zviedrijas dalībai NATO, parlaments varētu balsot pēc vairākām nedēļām
Turcijas parlaments par Zviedrijas uzņemšanu NATO, domājams, balsos tikai janvāra vidū, ziņu aģentūrai AFP apliecināja avoti parlamentā.
Turcijas parlamenta Ārlietu komiteja otrdien apstiprināja Zviedrijas lūgumu par pievienošanos aliansei, un tagad gaidāms parlamenta pilna sastāva balsojums, bet pēc tam lēmums būs jāparaksta prezidentam.
Kaut arī prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdošā koalīcija var sasaukt ārkārtas sēdi, šķiet, ka tā gaidīs līdz 15.janvārim, kad parlaments atgriezīsies no brīvdienām.
Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO valstis, kas vēl nav atbalstījušas Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Gandarījumu par parlamenta komitejas balsojumu jau otrdien pauda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš arī mudināja Turciju un Ungāriju ratifikācijas procesu pabeigt iespējami drīz.
Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn pēc tam, kad Krievija februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Somija aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.
Turcija aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Turciju arī sadusmoja demonstrācijas, ko Zviedrijā sarīkoja kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) atbalstītāji, un protesta akcijas, kurās tika dedzināts Korāns.
