Britu armijas virspavēlnieks aicina atcerēties Hitlera laikus un gatavoties karam pret Putinu
Britu armijas virspavēlnieks ģenerālis Patriks Sanders pašreizējo situāciju salīdzina ar 1937. gadu, kad Lielbritānija un tās sabiedrotie sprieda, vai viņiem nāksies karot pret Hitleru.
Pēc Eiropas Parlamenta datiem, pēdējās desmitgades laikā aizsardzības izdevumi pieauguši par 20%. Krievijai un Ķīnai tajā pašā laika posmā tie pacēlās gandrīz par 300% un attiecīgi 600%.
Krievijas militārie izdevumi pieaugs no 3,9% no IKP šogad līdz 6% nākamajā. Bet no 31 NATO dalībvalsts tikai 11 šis rādītājs būs šogad, kā prasa alianses noteikumi, 2%.
Britu armijas virspavēlnieks ģenerālis Patriks Sanders pašreizējo situāciju salīdzina ar 1937. gadu, kad Lielbritānija un tās sabiedrotie sprieda, vai viņiem nāksies karot pret Hitleru.
Nevēlēšanās to darīt noveda pie Minhenes vienošanās gadu vēlāk. Britu-franču pielabināšanās politika, kuras rezultātā Čehoslovākiju atdeva Vācijai saplosīšanai, ļāva atlikt lielo karu, bet uz neilgu laiku, nepilnu gadu. Sanders teica "The Wall Street Journal": "1930. gadu mācība ir tāda, ka tad, kad [veidojas] stratēģiskais konteksts un draudi sāk pieaugt, bet es domāju, ka tieši to mēs šobrīd arī novērojam, ir jāsāk šim [karam] gatavoties."
Arī Bundesvēra vadītājs ģenerālmajors Karstens Broiers uzskata, ka jāgatavojas karam.
"Mums ir jāpierod pie domas, ka mums, iespējams, būs jārīko aizsardzības karš," laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" sacījis Vācijas bruņoto spēku komandieris. Pasaules valstība, pie kuras sabiedrība ir pieradusi, "vairs nepastāv". Taču Vācija nav gatava pat aizsardzības karam, tai nepieciešams apbruņoties, ņemot vērā militārās varenības agresīvo pieaugumu ar Krieviju, brīdināja Broiers.
Par to, cik nav gatava Vācija, liecina Bundesvēra parlamentārās komisāres Evas Hēglas ziņojums. "Bruņotajiem spēkiem pietrūkst visa," viņa sacīja. Militārajās bāzēs problēmas ir ne tikai ar bruņojumu un munīciju (pēdējo pietiks tikai divām intensīvu cīņu dienām), bet pat tualetēm un internetu. Kāda kaujas helikoptera apkalpe 10 gadus gaidīja, kamēr tai tiks piegādātas ķiveres.
Līdzīga situācija laika posmā pēc Aukstā kara izveidojusies daudzviet Eiropā. Nīderlande izformēja pēdējo tanku vienību 2011. gadā. Lielākajā daļā valstu tika atcelta iesaukšana dienestā. Lielbritānijai bija tik maz zalves uguns reaktīvo sistēmu, ka pērn militāristi pat domāja, vai nenodot Ukrainai (pēc modifikācijas) muzeja eksponātus, raksta WSJ. Francijai ir mazāk par 90 smagajiem artilērijas ieročiem – Krievija tik daudz zaudē Ukrainā aptuveni mēneša laikā. Dānijai šādu rīku nav vispār, tāpat kā zemūdeņu.
Labāk sagatavotas ir Austrumeiropas valstis, vispirms Polija un Baltijas valstis, kā arī Somija. Varšava 2024. gadā aizsardzībai plāno tērēt vairāk nekā 4% no IKP; tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2022. gadā. Pēc diviem trim gadiem Polijai pilnīgi iespējams būs spēcīgākā armija Eiropā, uzskata Lielbritānijas aizsardzības akadēmijas komandējošā sastāva kvalifikācijas celšanas kursu programmatiskais direktors Benss Nieminets.
Ievērojamu daļu moderno bruņojumu Polija iepērk no Dienvidkorejas, kur atšķirībā no "miera dividendes" izmantojušajām Eiropas valstīm aukstais karš nebeidzas jau gandrīz 70 gadus. Korejas armijas (aptuveni pusmiljons cilvēku) skaits šobrīd ir aptuveni tāds pats kā Lielbritānijas, Francijas un Vācijas armijām kopā, raksta "The Moscow Times".
Arī Baltijas valstīs nezaudē modrību. Ja karš Ukrainā tagad izbeigtos, Krievijai pietiktu ar 3 līdz 5 gadiem, lai atjaunotu militāro varenību un būtu gatava uzbrukt citai valstij, uzskata Igaunijas militārajā izlūkdienestā. Malkolms Čalmers, Karaliskā Apvienotā aizsardzības pētījumu institūta direktora vietnieks, piekrīt:
"Grūti iedomāties scenāriju, kurā Krievija neatjaunotu [savus bruņotos spēkus], līdz 2020. gada beigām nebūtu iemācījusies daudzas no savām mācībām un neizveidotu iespaidīgu armiju, kas apdraud Eiropu."
Par draudiem, ko pārstāv Putina politika Eiropai, ja Krievijas karaspēku neizdosies savaldīt Ukrainā, runā arī otrpus Atlantijas okeānam. Senators demokrāts Kristofers Mērfijs, runājot par republikāņu kongresmeņiem, kas migrācijas politikas pastiprināšanu nostāda par nosacījumu jaunu līdzekļu piešķiršanai Ukrainai, pagājušajā nedēļā sacīja: "Kad Vladimirs Putins ieies NATO dalībvalstī, viņi nolādēs to dienu, kad nolēma politiski spēlēties ar Ukrainas drošības nākotni."
Bet svētdien Mērfijs piebilda: "Šis ir krīzes brīdis Ukrainai. Tai beidzas munīcija. Ja mēs šo jautājumu neatrisināsim tuvāko nedēļu laikā, Vladimiram Putinam būs iespēja iziet cauri Ukrainas aizsardzības līnijām un doties uz Kijivu, apdraudot visu Eiropu."
