Slavens diriģents krīt nežēlastībā 34 gadus pēc nāves

Tā bijusi ciešāka, nekā uzskatīts agrāk, skaidro teātra ģenerāldirektore Elēna Cavara. Fon Karajans ir viens no slavenākajiem 20. gadsimta orķestru diriģentiem. Viņš ir dzimis Austrijā, Mocarta dzimtajā Zalcburgā, 21 gada vecumā kļuvis par pirmo kapelmeistaru Ulmas teātrī Vācijas dienvidos. 

Nacistu varas laikā fon Karajana karjera piedzīvoja strauju augšupeju, no 1935. līdz 1942. gadam viņš bija Āhenes teātra muzikālais ģenerāldirektors, sniedza daudz koncertu un ierakstīja plates.

Pēc nacisma sagrāves fon Karajans 1954. gadā kļuva par Berlīnes Filharmoniskā orķestra galveno diriģentu un vadīja to līdz pat savai nāvei 1989. gadā. Viņš vadījis arī “Vīnes Simfoniķus” (1948–1960), bijis Vīnes Valsts operas muzikālais vadītājs (1956–1964) un “Orchestre de Paris” muzikālais vadītājs (1969–1971).

Par fon Karajana biogrāfiju uzrakstīts desmitiem grāmatu, uzņemtas vismaz trīs filmas, bet joprojām pētnieki atrod ko jaunu. 1933. gadā divus mēnešus pēc Hitlera nākšanas pie varas mūziķis iestājās nacionālsociālistu partijā un drīz kļuva par Gebelsa un Gēringa mīluli, viņu ievēroja arī fīrers. 

Lielāko daļu savu uzstāšanos fon Karajans sāka ar nacistu himnu. Citādā ziņā savus politiskos uzskatus viņš paudis tik nenoteikti, ka pēc kara mūzikas aprindas uz diriģenta pagātni raudzījās caur pirkstiem. Vīnes vēsturnieks Olivers Ratkolbs atradis fon Karajana jaunībā rakstītas vēstules ar antisemītiskiem komentāriem, neatbilstības diriģenta liecībās par Trešā Reiha laiku, politisko sakaru izmantošanu karjeras labad.

Fon Karajana bisti nodos vietējam muzejam “Kārļa Lielā centrs”, to varēs redzēt arī 2025. gadā plānotajā izstādē par godu teātra 200. jubilejai. Viņa vietā direktore grib uzstādīt Mocarta krūšutēlu.