Krievija aizliedz Moldovas lauku labumu importu

"Rosseļhoznadzor" paziņojis, ka produkcijā atrasti "karantīnas objekti", taču sen ir zināma Krievijas prakse ar tādiem atklājumiem nākt klajā pret Maskavai netīkamu valstu ražojumiem. Pagājušajā gadā sliktas fitosanitārās situācijas dēļ Krievija ierobežoja produkcijas importu no 34 Moldovas reģioniem.

Novembra beigās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) tikšanās laikā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs deva mājienu, ka Moldova varētu Maskavas mērķu sarakstā. "Ikvienai valstij, kur šobrīd aktīvi darbojas Rietumu emisāri, fondi un tā dēvētās nevalstiskās organizācijas, ir vērts aizdomāties," paziņoja Lavrovs.

Šī bija viņa reakcija uz Eiropas Savienības (ES) un NATO rīcību Piedņestras konflikta noregulēšanā, piesaucot Rietumu "hibrīdkaru pret Krieviju".

Formātā 5+2 piedalās Kišiņeva un Tiraspole kā konflikta puses, Krievija, Ukraina, EDSO – kā starpnieki, Eiropas Savienība un ASV – kā novērotāji. Pēdējais sarunu raunds notika 2019. gada oktobrī.

Šā gada februārī Lavrovs jau runāja par to, ka Moldova varētu kļūt par "nākamo Ukrainu", jo tās prezidente Maija Sandu "raujas" uz NATO. Kišiņeva apsūdzēja Maskavu vēlmē sarīkot valsts apvērsumu.

Jaunajā nacionālās drošības stratēģijā Moldova nodēvējusi Krieviju par draudu un paredz stratēģisko partnerību ar NATO dalībvalstīm. Tāpat Moldova pērn ieguva kandidātes statusu dalībai Eiropas Savienībā.