Hamburgas gulbji pārcelti uz ziemošanu
Hamburgā Alstera ezerā jau dažus gadsimtus mīt paugurknābja gulbji. Tuvojoties ziemai, tie nedodas uz siltajām zemēm, bet paliek pilsētā, tikai novembra beigās gulbjus tradicionāli pārvieto.
Pilnvarota pilsētas rātes darbinieka vadībā gulbjus izķer ezerā un kanālos, lai ar laivām pārvestu uz ziemošanu pie Dzirnavu dīķa, kur iekārtots ziemas paviljons.
Viduslaiku Vācijā gulbju turēšana un audzēšana bija karaļu un citu augstmaņu privilēģija. 1510. gadā Hamburga ieguva brīvpilsētas statusu, un pilsētas tēvi nolēma uzsvērt tās nozīmi, iegādājoties gulbjus. Pilsētas arhīvos ir rēķini par gulbju barības pirkumiem 1591. gadā.
1664. gadā Hamburgas senāts pieņēma lēmumu par gulbju īpašu aizsardzību, paredzot naudas sodu, ja tiem nodarītu kādu kaitējumu vai pat nogalinātu. 1674. gadā pilsēta iecēla gulbju aizgādni – "Schwanenvater" (tulkojumā no vācu valodas "gulbju tēvs") –, un tas ir vecākais štata amats Hamburgā. Pašreizējais gulbju tēvs Olafs Niss dienestā stājās 1996. gadā un pilda šos pienākumus jau otrajā paaudzē.
Patlaban Alsterē mīt ap 80 gulbju. Leģenda vēsta, ka Hamburga būs brīvpilsēta un piederēs Hanzas savienībai, kamēr ezerā būs gulbji. Interesanti, ka Latvijā paugurknābja gulbji sastopami tikai no 20. gadsimta sākuma. Sākotnēji tie nebija dabiski iemītnieki – vispirms cēlos putnus ieveda kā rotu muižu dīķiem.
