Par Ukrainu karo bijušie Kolumbijas karavīri

Kolumbijas armija ir gadu desmitiem ilgi pilnveidojusi savas prasmes, karojot ar narkokarteļiem un marksistu kaujiniekiem, to lielā mērā ir apmācījuši ASV militāristi. Tādējādi Kolumbijai ir visprofesionālākā un lielākā armija Dienvidamerikā.

Pēc 2016. gadā starp valsti un galveno dumpinieku grupējumu noslēgtā miera līguma daudzi karavīri zaudēja darbu un iztikas avotu. Tagad daļa ir devusies karot Ukrainas pusē, un “The New York Times” žurnālisti aprunājušies ar četriem un vēl trīs kritušo kolumbiešu ģimenēm.

Pēc žurnālistu aplēsēm, Ukrainā ir daži simti kolumbiešu. Pēc Krievijas iebrukuma pērn aizstāvēt Ukrainu devās tūkstošiem ārzemnieku no rietumvalstīm, un viņus vada idejiski apsvērumi.

Vēlāk sāka ierasties brīvprātīgie no trūcīgākām valstīm, un viņus drīzāk var uzskatīt par algotņiem. Kolumbijas armijas bijušais snaiperis Kristiāns Peress tagad apsver domu par došanos uz Ukrainu un NYT saka: “Riskēšu teikt, ka neviens kolumbietis nav devies tur aizstāvēt demokrātiju. Esmu pārliecināts, ka līdz karam viņi par Ukrainu pat nebija dzirdējuši. Visu nosaka ekonomiskā motivācija.”

Par cīņu priekšējās līnijās atalgojums kolumbiešiem, pārrēķinot grivnas, esot ap 3000 ASV dolāru mēnesī, tikpat, cik pašiem ukraiņiem. Ukrainas karavīru atalgojums ir 20 000 grivnu un papildus vēl dažādas piemaksas, tiem, kas karo frontē, 100 000 grivnu mēnesī. Tas ir par apmēram trešdaļu vairāk nekā okupantiem.

Runas par iespēju doties peļņā uz Ukrainu Kolumbijas veterānu interneta tērzētavās sākās jau pērn. Viņi par saviem līdzekļiem dodas uz Poliju, kur uz Ukrainas robežas ar tulkošanas lietotnes palīdzību viedtelefona izskaidro, ka ir ar militāru pieredzi un vēlas karot. Tad viņus nosūta uz kara bāzi Ternopolē, pēc pārrunām un medicīniskās apskates iekļauj vienā no ārzemnieku vienībām – Ārzemju leģionā vai 49. atsevišķajā kājnieku bataljonā “Karpatskaja seč”. Kolumbieši atver bankas rēķinu un tam piesaistīto karti nosūta tuviniekiem, lai viņi varētu izņemt Ukrainā nopelnīto naudu.

Konkrētā militārā pieredze gan ne pārāk noderot Ukrainā – kolumbieši labi prot cīnīties tuvā kaujā ar automātiskajiem ieročiem džungļu apstākļos. Ukrainas līdzenumos viņi saskaras ar artilērijas apšaudēm.

Kāds kolumbietis veterānu tērzētavā stāsta: “Kolumbija ir bērnu rotaļas, salīdzinot ar šejieni. Kad tev blakus sprāgst raķete, tad tu redzēsi velnu visā pilnībā.”

Pēc viņa vārdiem, no 60 kolumbiešiem, kas kopā ar viņu pievienojās Ukrainas armijai, palikuši ir vairs tikai septiņi. Pārējie ir krituši, ievainoti, vai atgriezušies mājās jau pēc dažām nedēļām frontē.

Arī Krievija vervē algotņus, bijušas reklāmas kampaņas NVS valstīs, kur tās gan ātri aizliedza. Vervētāji ar panākumiem darbojušies Kubā un Serbijā, arī Latvijai naidīgais grupējums “Baltijas partizāni” mēģināja uzsākt kampaņu “Baltijas bataljona” veidošanai, bet par panākumiem nav dzirdēts.