TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas armija stabilizē Pokrovskas fronti, dažās teritorijās pārņemot taktisko iniciatīvu

Krievijas Federācija veikusi triecienu Kramatorskai. Uzbrukuma rezultātā gājis bojā viens cilvēks, bet vēl divi ir ievainoti, ziņo Kramatorskas Militārās pārvaldes vadītājs Oleksandrs Gončarenko

Otrdienas, 6. maija, rītā Krievijas karaspēks izdarīja vismaz septiņus triecienus Kramatorskas virzienā.

Pēc sākotnējās informācijas, visi triecieni bija vērsti uz pilsētas rūpniecisko zonu.

Pārvaldes vadītājs apstiprina, ka viens cilvēks gājis bojā, bet divi ievainoti, no kuriem viens atrodas smagā stāvoklī.

Visticamāk, galvenais iemesls, kas attur Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko no spēku sūtīšanas uz Ukrainu, ir bailes no dzīvā spēka zaudējumiem un sabiedrības reakcijas, kas var apdraudēt režīma stabilitāti, teikts Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) apdraudējuma novērtējumā un aizvadītā gada darbības pārskatā.

Tā vietā Minska ir izvēlējusies pastiprināt naidīgu retoriku un kaitnieciskas darbības pret kaimiņvalstīm, lai Maskavas acīs saglabātu uzticama un noderīga sabiedrotā tēlu, norādījis dienests.

2022. gadā Baltkrievija atbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, ļaujot Krievijas bruņotajiem spēkiem veikt potenciāli izšķirošo triecienu Kijivai no savas teritorijas. Arī turpmākajā kara gaitā Baltkrievija ir atbalstījusi Krievijas agresiju, izvairoties no savu bruņoto spēku tiešas iesaistīšanas karadarbībā.

Kad Ukrainas brigādes aizstāv savas pozīcijas, tās aizstāv ne tikai Ukrainas suverenitāti, bet arī Eiropas brīvības pamatus.

Ukrainas partizāni sarīkojuši diversijas operāciju dziļi Krievijas teritorijā, par mērķi izvēloties enerģētikas infrastruktūras objektu. Saratovas apgabalā viņi iznīcināja transformatoru apakšstaciju, pārtraucot elektroapgādi vairākiem svarīgiem objektiem, tostarp naftas pārstrādes rūpnīcai un mobilizācijas centram.

Ukrainas iznīcinātājs MiG-29 veicis precīzu triecienu ar GBU-39 tipa mazā diametra bumbām (SDB), pilnībā iznīcinot ienaidnieka karavīrus, munīcijas krājumus un vienu Krievijas Gaisa un kosmosa spēku (VKS) topošo pilotu.

Tas ir viens no lielākajiem Ukrainā un Eiropā.

Kā pavēstīja Harkivas mērs Terehovs, triecienā tirgus daļēji aizdegās. Naktī pilsēta kopumā tika bombardēta 20 reizes, un četri cilvēki guvuši ievainojumus.

Pēc tam viņš ielēca upē, izliekoties par "līķi". Ārkārtas dienestu darbinieki izvilka aktīvistu no Maskavas upes. Viņa pašreizējais veselības stāvoklis un atrašanās vieta nav zināma.

Šādi protesta akti Krievijā joprojām ir ārkārtīgi reti — īpaši šādā mērogā un ar tik spēcīgu simbolismu.

Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Krievijai ir jādara viss iespējamais, lai sakautu "Rietumos atdzimstošo nacismu". Pēc Šoigu teiktā, cīņa pret to ir kļuvusi par vienu no galvenajiem tā sauktās "īpašās militārās operācijas" mērķiem.

"…Kolektīvie Rietumi tiecas Krievijai nodarīt stratēģisku sakāvi. Lai to panāktu, Rietumu izlūkdienesti veic plaša mēroga diversijas aktivitātes pret mūsu valsti," apgalvoja Šoigu.

Viņš arī rakstīja, ka tiek ieviestas "bezprecedenta" ekonomiskās sankcijas, cenšoties izraisīt protestu noskaņas Krievijas sabiedrībā.

Naktī uz otrdienu noticis liels Ukrainas dronu uzbrukums Krievijai, kura dēļ uz laiku pārtraukta satiksme daudzās lidostās, liecina Krievijas amatpersonu sniegtā informācija.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka naktī pret 11 Krievijas apgabaliem raidīti 105 droni.

Krievijas plašsaziņas līdzekļu publiskotajos kadros bija redzams izsists lielveikala logs un melna dzīvojamās ēkas fasāde Maskavā.

Tomēr sīkāku informāciju par postījumiem Krievijas amatpersonas nesniedz.

Ukrainas dronu uzbrukuma dēļ tika noteikti pagaidu ierobežojumi visu četru Maskavas lidostu (Šeremetjevas, Domodedovas, Vnukovas un Žukovskas) darbībai. Tāpat uz laiku tika pārtraukta satiksme Kalugas, Samaras, Ivanovas, Ņižņijnovgorodas, Jaroslavļas, Saratovas, Volgogradas, Kazaņas un Ņižņekamskas lidostas.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 959 500 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1430 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 10 766 tankus, 22 416 bruņutransportierus, 27 431 lielgabalu un mīnmetēju, 1378 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1155 zenītartilērijas iekārtas, 372 lidmašīnas, 335 helikopterus, 35 142 bezpilota lidaparātus, 3196 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 47 353 automobiļus un autocisternas, kā arī 3873 specializētās tehnikas vienības.