Visvairāk Krievijas karavīri baidās no kara beigām

Krievijas karavīri no Pleskavas apgabala un citiem reģioniem, kas šobrīd atrodas Ukrainas priekšgalā, stāsta, ko viņi darītu, ja karš beigtos jau rīt. Reģionālā izdevuma "Pleskavas guberņa" veiktās intervijas sniedz retu ieskatu to cilvēku domās, kurus Krievijā dēvē par "speciālās militārās operācijas" varoņiem

Kareivis, kurš jau pusotru gadu bez nevienas brīvdienas karo Hersonas un Zaporižjes virzienā, runā tieši: "Sēžam te, visapkārt viss grab. Godīgi sakot, sūdzēties negribu - vismaz esmu dzīvs. Un daudzi "atpūšas" morgā."

Viņam karš ir darbs. Viņš pelna, atbalsta māti un atliek atlikumu. Bet, kad runa ir par nākotni, iestājas klusums. Bijušais autodarbnīcas vadītājs nespēj iedomāties dzīvi ārpus frontes. Iespējams, paliks armijā - vienkārši vairs nav kur iet.

Izdzīvošanas taktika

Sirmais, bijušais militārā grupējuma "Vagner" cīnītājs un čečenu kampaņu veterāns, kuram 50, pirms kara gatavojās aizbraukt strādāt uz Beļģiju par apsargu. "Un tad pienāca 24. februāris. Piezvanīja un teica, ka ar krieviem vairs nestrādā," viņa plāns pēckara laikam ir konkrēts: iekārtoties privātā apsardzē.

"Karš beigsies - un viss būs kā pēc Čečenijas: rekets, bandīti, grupējumi. No tiem būs jāsargā cilvēki. Apsardzes firmas uzplauks," spriež Sirmais. Jaunie vīrieši jūtas kā slazdā. 26 gadus vecais Acs no Pleskavas atzīst: viņš nevēlas atgriezties dzimtajā pilsētā, taču arī palikt frontē šķiet tikpat bezcerīgi.

"Kad karš būs beidzies, pa ielām sāks grīļoties piedzērušies karavīri, kliegt, ka viņi karojuši. Es negribu būt viens no viņiem," viņš paziņoja. 23 gadus vecais bruņutransportiera vadītājs Kaspijs uzdod jautājumu: "Kurš miermīlīgā dzīvē man maksās tādu algu? Sanktpēterburgā mūs sauc par noziedzniekiem."""&quo

Vienīgais, kurš zina, ko darīs pēc kara, ir Sanktpēterburgas ģimenes tēvs, kurš strādāja ostā. Viņa iepriekšējā darbā solīja viņu pieņemt atpakaļ. Taču ģimene, ar kuru visu šo laiku viņu saistījuši tikai videozvani un ziņas, var viņu vairs nepazīt, vēsta "Postimees.ee".

Ziemeļa dzīvesbiedre tagad dodas pie psihologa - mācās sadzīvot ar cilvēku, kuram skaņa naktī var nozīmēt trauksmi, bet tuvošanās no aizmugures - draudus. Pēc izdevuma domām, šīs intervijas vieš skaidrību problēmai, par kuru tikpat kā neaizdomājas: kas notiks, kad karš beigsies, bet cilvēki atgriezīsies mierīgā dzīvē, neatstājot karu aiz muguras? Kā teica viens no Krievijas okupantiem: "Ja paveiksies, izdzīvošu. Bet jautājums ir cits: kāda būs šī dzīve?"