TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas aizstāvjiem vēl nav bijis kaujas kontakts ar KTDR karavīriem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Slovākijas premjerministrs sacīja, ka oktobra sākumā publiskā pasākumā, kurā piedalījās Slovākijas valdības un parlamenta deputāti, tostarp prezidents Peters Pelegrīni un pats Fico, tika aizturēts vīrietis ar ieroci.
Pēc premjera vārdiem, aizturētais bijis "ļoti kaujiniecisks cilvēks", kurš viņu ienīda par nostāju pret Ukrainu.
Fico jau uzbruka 15. maijā Gandlovas pilsētā. 71 gadu vecais Jurajs Cintula uz ielas uzsauca Fico un vairākas reizes viņu sašāva. Cintuli aizturēja uz vietas, viņš savu rīcību skaidroja ar nepiekrišanu valdības politikai. Slovākijas premjerministrs guva ievainojumus vēderā, ekstremitātēs un krūtīs.
Septembra beigās Fico pastāstīja, ka nezināma persona viņam nosūtījusi aploksni ar lodi.
❗️ Slovak Prime Minister Fico said a new attempt to assassinate him had been prevented
— NEXTA (@nexta_tv) October 28, 2024
The Slovak prime minister said that in early October, a man with a gun was detained at a public event attended by members of the Slovak government and parliament, including President Peter… pic.twitter.com/K4nT9hiLqS
Donalds Tramps vairākkārt ir teicis, ka, ja viņš uzvarēs vēlēšanās, viņš apturēs karu Ukrainā pat pirms stāšanās amatā un ka viņš to var izdarīt "24 stundu laikā". Tomēr viņš nepaskaidroja, kā tieši to sasniegs. Spriežot pēc jaunākās informācijas no Trampa apkārtnes, viņš grasās noslēgt sava veida “Minska-3 vienošanos” un likt to izpildi uz Eiropu.
Zināmu priekšstatu par republikāņu kandidātu plāniem gadījumā, ja viņi nokļūs Baltajā namā, pirms pusotra mēneša sniedza Trampa partneris vēlēšanu sacīkstēs Džeimss Deivids Venss. Miera plāns varētu ietvert "demilitarizētas zonas" izveidi pašreizējā kontaktlīnijā starp Krievijas un Ukrainas karaspēku, sacīja viceprezidenta kandidāts. Tam būtu jābūt stipri nocietinātam, lai neļautu Krievijas armijai atkārtot iebrukumu, un pretī Ukraina atteiktos iestāties NATO, saglabājot savu suverenitāti uz neitralitātes rēķina.
Neilgi pēc tam prezidents Volodimirs Zelenskis Vensa priekšlikumu nosauca par "radikālu". Ukrainai vienkārši tiek piedāvāts atteikties no savām teritorijām, šāda ideja ir nepieņemama, viņš piebilda.
FT avoti izdevumam sacīja, ka gadījumā, ja Tramps atgriezīsies Baltajā namā, viņš plāno "rīkoties milzīgā ātrumā", lai izbeigtu karus Ukrainā un Tuvajos Austrumos. Saskaņā ar Trampa plānu Ukraina paliktu ārpus NATO un atbildība par miera uzturēšanu tiktu pārcelta uz Eiropas valstīm. ASV un NATO loma tiktu samazināta līdz minimumam. Plāns paredz autonomo zonu izveidi abās Ukrainas demilitarizētās līnijas pusēs.
Tikmēr Tramps draudēs ar aizvien augstākiem tarifiem, lai liktu Amerikas sabiedrotajiem vairāk tērēt aizsardzībai un saskaņot savas tirdzniecības attiecības ar ASV, vienlaikus saglabājot spiedienu uz Ķīnu.
‼️ Freezing the war, pressure on Putin and no Ukraine in NATO. The FT has revealed Trump's plan
— NEXTA (@nexta_tv) October 28, 2024
Donald Trump has repeatedly said that if he wins the election, he will stop the war in Ukraine even before he takes office, and that he can do it "in 24 hours". However, he did not… pic.twitter.com/lxKVsmsuRR
⚡🇺🇦Direct hit 💪💥 pic.twitter.com/hMUEqJUWZh
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) October 27, 2024
Ukrainas prezidents piedalīsies ceturtajā Ukrainas un Ziemeļeiropas samitā un veiks divpusējās sarunas ar tā dalībniekiem: Islandes, Dānijas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas premjerministriem.
Zelenskyy arrives in Iceland on a working visit for the first time
— NEXTA (@nexta_tv) October 28, 2024
The President will take part in the fourth Ukraine-Northern Europe Summit and hold bilateral talks with its participants: the prime ministers of Iceland, Denmark, Norway, Finland, and Sweden. pic.twitter.com/fqZoYE2qHk
Ukrainas aizstāvji no "Mavic 3" drona nomet spridzekli uz krievu iebrucēju tanku atbalsta transportlīdzekļa "Terminator". Tas ir vājš lādiņš, bruņutehnika paliek neskarta. Nākamreiz vajadzētu izmantot uzliesmojošo vielu napalmu vai kaut ko jaudīgāku. Kostjantiņivkas ciems, Doneckas apgabals.
⚡🇺🇦💪💥A Ukrainian Mavic 3 drone drops a missile on a ruZZian Terminator tank support vehicle. It's a weak charge, it could use napalm or something more powerful. The village of Kostyantynivka, Donetsk region. pic.twitter.com/0XNUEEdft9
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) October 28, 2024
⚡🇺🇦💪💥 Total destruction of the ruZZians during the assault on our positions pic.twitter.com/4E3RgkzimU
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) October 28, 2024
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pirmdien nosodīja Ziemeļkorejas karavīru iesaistīšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, norādot, ka tā ir bīstama kara paplašināšana, kas liecina par Krievijas diktatora pieaugošo izmisumu.
Pēc tikšanās ar Dienvidkorejas izlūkdienestu pārstāvjiem Rite paziņoja, ka var apstiprināt ziemeļkorejiešu vienību nosūtīšanu uz Krievijas Kurskas apgabalu.
Ukrainas armija kopš augusta iegājusi Kurskas apgabalā, kur kontrolē vairākus simtus kvadrātkilometru Krievijas teritorijas.
Ziemeļkorejas ieroču piegādes Krievijai mērāmas miljardos dolāru, pirmdien paziņojis Frīdriha Naumana fonds (FNF).
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā 2022.gada februārī Ziemeļkoreja nodevusi Maskavai ieročus par 1,7 līdz 5,5 miljardiem ASV dolāru, lēš vācu domnīca.
Phenjanas ienākumi no militārās sadarbības ar Krieviju varētu pieaugt vēl par vairākiem simtiem miljoniem dolāru, ja karā pret Ukrainu tiktu iesaistīti arī Ziemeļkorejas karavīri, teikts FNF ziņojumā.
Belgrada kā humāno palīdzību nodos Ukrainai ģeneratorus un transformatorus 8,4 miljonu eiro vērtībā, paziņojis Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs.
"Mēs Ukrainai esam savākuši ģeneratorus un transformatorus 8,4 miljonu eiro vērtībā," intervijā kanālam "Prva TV" pavēstīja prezidents.
Palīdzību nodos jaunais Serbijas vēstnieks Ukrainā, norādīja Vučičs.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns vizītē Gruzijā nepārstāv Eiropas Savienību (ES), pirmdien paziņojis ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.
Ungārija šobrīd veic ES rotējošās prezidentūras pienākumus, savukārt Orbāns tiek uzskatīts par Kremļa tuvāko sabiedroto ES.
Orbāns Gruzijā ieradīsies pirmdien un tur, kā sagaidāms, paudīs atbalstu prokrieviskajai partijai "Gruzijas sapnis", kas sevi pasludinājusi par nule notikušo parlamenta vēlēšanu uzvarētāju.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".