TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti "apsveic" Ukrainas ārstus gaidāmajā Medicīnas darbinieku dienā, ar vadāmo bumbu sapostot slimnīcu Harkivā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vēl viena Krievijas ekonomikas problēmu pazīme, kravas automašīnu uzņēmums "Kamaz" saīsina darba nedēļu tirgus sabrukuma dēļ.
Uzņēmums paziņoja, ka noliktavās nepārdotas atrodas vairāk nekā 30 000 importētu kravas automašīnu.
⚡️ In latest sign of Russian economy woes, Kamaz truck company cuts working week due to market collapse.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 25, 2025
More than 30,000 imported trucks now sit unsold in warehouses, the company said.https://t.co/0W2h1RcoXY
Trešajā protestu dienā pret likumu par Ukrainas korupcijas apkarošanas aģentūru likvidēšanu parādījās noslēpumaini jauni vīrieši maskās ar plakātiem, kuros aicināja uz rīcību pret Ukrainas valdību, nevis pieprasīja likuma atcelšanu, kā tas bija visiem pārējiem.
Ierodoties tieši pirms protestu izklīdināšanas, vīrieši aizdedzināja signālraķetes un pazuda. Ukrainas izlūkdienests brīdināja, ka "Maskava varētu iedvesmot provokatīvu rīcību, kuras mērķis ir saasināt protestus, padziļināt šķelšanos un radīt haosu Ukrainas sabiedrībā, galu galā vājinot valsts stabilitāti karā par Ukrainas izdzīvošanu".
On the third day of protests against a law to gut Ukraine's anti-corruption agencies, mysterious young masked men appeared with signs inciting action against Ukraine's government—not demanding to repeal the law, like everybody else.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 25, 2025
Appearing right before the protests dispersed,… pic.twitter.com/BI1MR3dk2S
Vācija finansēs divas "Patriot sistēmas", bet Norvēģija maksās par trešo.
Zelenskyy: Ukraine has agreements on 3 Patriot systems, but needs a dozen
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 25, 2025
Germany will fund two Patriot systems and Norway will pay for a thirdhttps://t.co/nIndXfZEiy
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis brīdināja Ukrainas prezidentu, ka atteikšanās no korupcijas apkarošanas centieniem būtu viņa "sliktākais" iespējamais lēmums, jo Ukraina cīnās ar draudiem tās galveno izmeklēšanas iestāžu neatkarībai.
Polish Foreign Minister Radosław Sikorski warned Ukrainian President that abandoning anti-corruption efforts would be his “worst” possible decision, as Ukraine grapples with threats to its key investigative agencies’ independencehttps://t.co/wqk9AO18Bo
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 25, 2025
Krievijas spēki frontes līnijas tuvumā saskaras ar kritisku cilvēkresursu trūkumu, jo rezerves vai nu tika likvidētas iepriekšējos neveiksmīgajos uzbrukumos, vai arī tika novietotas pārāk tālu, lai sniegtu savlaicīgu atbalstu.
Frontline report: Russian Sumy offensive stalls after repeated counterattacks drain manpower without territorial gainshttps://t.co/VXflXAi4rO
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 25, 2025
Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Donalds Tramps ir piekritis iegādāties Ukrainā ražotus dronus, noslēdzot līgumus, kuru vērtība varētu sasniegt pat 30 miljardus dolāru.
Ukraine wants to sell $ 10-30 bn worth of drones to the US
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 25, 2025
President Volodymyr Zelenskyy said that Donald Trump has agreed to purchase Ukrainian-manufactured drones through contracts potentially worth up to $30 billion.https://t.co/ZrV7hEJjCr
Ņemot vērā valsts mēroga protestus par Ukrainas augstāko korupcijas apkarošanas aģentūru pakļaušanu ģenerālprokuroram, tiek ziņots, ka Parlaments 31. jūlijā balsos par prezidenta Volodimira Zelenska likumprojektu par korupcijas apkarošanas aģentūru neatkarības atjaunošanu.
Amid nationwide protests over subordinating Ukraine's top anti-corruption agencies to the prosecutor general, parliament will reportedly vote on July 31 on President Volodymyr Zelenskyy's bill to restore the anti-corruption agencies' independence.https://t.co/MdkETotD5j
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 25, 2025
Zelenskis apgalvo, ka Ukrainai steidzami nepieciešami 6 miljardi dolāru, lai palielinātu pārtvērēju dronu ražošanu, un 25 miljardi dolāru gadā, lai uzturētu raķešu, dažādu dronu un elektroniskās karadarbības sistēmu ražošanu. Kopējais ieroču ražošanas deficīts ir 65 miljardi dolāru. Notiek sarunas ar ES, ASV, NATO un Apvienoto Karalisti, lai risinātu šo kritisko finansējuma trūkumu.
Zelensky says Ukraine urgently needs $6 billion to scale up production of interceptor drones, and $25 billion annually to sustain production of missiles, various drones, and electronic warfare systems. The total arms production deficit stands at $65 billion. Talks are underway… pic.twitter.com/atc2dmbUOG
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 25, 2025
Sanktpēterburgas varas iestādes oficiāli paziņoja, ka 27. jūlijā paredzētā Jūras spēku dienas parāde nenotiks.
Taču tikai dažas minūtes vēlāk daļa paziņojuma noslēpumaini pazuda — pilsētas transporta komiteja izdzēsa visu sadaļu, kurā bija minēta parādes atcelšana. Ierakstā tagad ir atsauce tikai uz navigācijas ierobežojumiem vietējos ūdensceļos.
Tomēr amatpersonas vēlāk apstiprināja, ka parāde patiešām ir atcelta.
Līdzīga situācija risinājās 13. jūlijā Vladivostokā, kur tika atcelta Klusā okeāna flotes parāde — un pēc tam ziņas par to sāka pazust no medijiem un sociālajiem tīkliem.
🚫 Navy Day parade in St. Petersburg quietly scrapped — “for security reasons”
— NEXTA (@nexta_tv) July 25, 2025
St. Petersburg authorities officially announced that the July 27 Navy Day parade would not take place.
But just minutes later, part of the statement mysteriously vanished — the city’s transport… pic.twitter.com/NUkKTq3oQ0
Krievijas centrālās bankas direktoru padome piektdien nolēma samazināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes strauju palēnināšanos.
Banka bāzes procentlikmi samazināja par diviem procentpunktiem līdz 18%.
Iepriekšējo reizi izmaiņas procentlikmē Krievijā tika veiktas jūnijā, kad tā tika samazināta par vienu procentpunktu.
Pērn oktobrī procentlikme Krievijā tika palielināta līdz 21%, kas bija augstākais līmenis kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā, tādējādi cenšoties apkarot augsto inflāciju.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".