TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: soctīklos vēsta par dronu uzbrukumu Saratovas naftas rūpnīcai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Šodien plkst. 11 Rīgā, Sēlpils ielā 2C, uz Ukrainu tiks nosūtīta kārtējā militārā palīdzība un 65 AS "Latvenergo" sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" ziedotie transportlīdzekļi, aģentūru LETA informēja labdarības organizācija "Ziedot.lv".
Pasākumā piedalīsies "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, "Latvenergo" administratīvais direktors Arnis Kurgs, "Sadales tīkls" valdes loceklis un tehniskais direktors Raimonds Skrebs, kā arī "Sadales tīkls" valdes loceklis, attīstības direktors Vīgants Radziņš.
Tāpat pasākumā piedalīsies Ukrainas vēstniecības Latvijā padomnieks Jurijs Zaharčuks, kā arī "Latvenergo" un "Sadales tīkls" darbinieki - brīvprātīgie autovadītāji. Sadarbībā ar "Ziedot.lv" un biedrību "Bruņotava", "Latvenergo" un "Sadales tīkls" darbinieki brīvprātīgi dosies uz Ukrainu, lai pašu spēkiem nogādātu visus ziedotos transportlīdzekļus ar apjomīgu palīdzības kravu Ukrainas armijai.
"Latvenergo" kopumā ziedojis jau 158 lietotus transportlīdzekļus, kas palīdz uzlabot ukraiņu aizsargu mobilitāti frontes līnijās, atbalstot gan militāro vienību pārvietošanos, gan kritiski nepieciešamo resursu piegādi.
"Latvenergo" koncerna uzņēmumi "Latvenergo" un "Sadales tīkls" kopš 2022. gada atbalsta Ukrainu, gan ar tehnikas ziedojumiem, gan atbalstu Ukrainas bēgļiem. Šogad jau otro reizi Ukrainai tiek ziedots apjomīgs transportlīdzekļu skaits.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 144 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1160 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 321 tanku, 23 531 bruņutransportieri, 34 207 lielgabalus un mīnmetējus, 1534 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1235 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 346 helikopterus, 77 435 bezpilota lidaparātus, 3918 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 66 411 automobiļus un autocisternas, kā arī 3989 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka pagaidām neizskata iespēju piegādāt Ukrainai tālas darbības rādiusa spārnotās raķetes "Tomahawk".
Vairāk lasi šeit.
Саратов. Интересует только один вопрос: что первым случится в россии, закончатся НПЗ или россиянам запретят телефоны с камерами? Хотя в принципе возможны уже оба варианта. pic.twitter.com/P98VT6modk
— Энергия на шару (@PowerNaShary) November 2, 2025
НПЗ Саратов
— Сергей Дорожный (@angelys667) November 2, 2025
1-Саратов. Багатостраждальний нафтопереробний завод виконує функцію "ПВО" і приймає собою БПЛА.
Атака триває.
2-Місцева публіка дуже задоволена подіями в Саратові, атака триває. pic.twitter.com/DCPbhpSHSb
Apart from the Saratov region, the Samara region is also reporting a large number of drones, as well as explosions having been heard. pic.twitter.com/eWToUzxklc
— raging545 (@raging545) November 2, 2025
Russian channels are confirming a drone attack on the Saratov region in Russia. https://t.co/lvfz71KRXx pic.twitter.com/WRXqxgJrz4
— raging545 (@raging545) November 2, 2025
Solovjovs turpina īdēt veco žēlabu dziesmu: "Viņi mūs neieredz principā", jo Krievijā dzīvojot "ticīgi ļaudis" ar "tradicionālām vērtības".
Many talented Ukrainian actors, artists, comedians, sportspeople, and others left their professional careers to take up arms and defend their country from Russian occupiers.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 1, 2025
Russia's war against Ukraine has taken the lives of at least 240 Ukrainian culture makers. This is a… pic.twitter.com/wArnJ5a0Lu
Šis nav svaigs ieraksts (tikai pāris nedēļas vecs), taču tas pilnībā parāda Krievijas propagandas naratīvu par joprojām "humāno speciālo militāro operāciju", kas patiesībā esot tikai spītīgās radinieces pāraudzināšana, lai viņa zina savu vietu, bet nekāds ne asiņainākais karš Eiropas vēsturē kopš Otrā pasaules kara, kas janvārī jau ies ilgāk nekā krievu propagandas "svētums" Lielais tēvijas karš.
"Mēs audzinām Ukrainu, audzinām nepaklausīgu tuvu radinieci. Un tagad es citēšu senāku skarbu, bet saprātīgu Ļošas Gjurzas izteikumu, ne par ukraiņiem, bet par citiem: "Mums jāaudzina tauta, bet, lai audzinātu, nāksies nogalināt, un daudz nogalināt"…
"Lūk, Ukrainas audzināšana notiek. Bet mēs negribam nogalināt, mēs pat negribējām sagraut Ukrainu. (..) Ja mēs gribētu nogalināt, lai audzinātu — mēs sen būtu pielietojuši visu to, kas mums ir pārpilnībā, kā amerikāņi pielietoja kodolieročus Japānā 1945. gadā. Mēs gaidām, līdz Ukraina atjēdzas no mazām mūsu iedarbības devām, bet devas palielinās."
Cita lieta Rietumi, ar kuriem "karojam uz dzīvību un nāvi, karojam par mūsu izdzīvošanu. Ja būs karstais karš, neviens Rietumus nežēlos: viņi mums nav radinieki."
Jau pirms vairākiem gadiem Sladkova sugasbrālis Pāvels Gubarevs pauda līdzīgu tēzi: mēs nākam jūs pārliecināt, bet ja neizdosies, mēs jūs nogalināsim miljonu, piecus, kaut visus.
Украинцы: Мы защищаем свою земли и будем воевать до тех пор, пока не вернём своё. Другой земли у нас нет.
— Мысли Перзидента (@VVP2_0) October 16, 2022
Русские: Мы вас убьём. Сколько нужно. Миллион. Пять. Хоть всех истребим... pic.twitter.com/vSUuyv7Cz4
В Петербурге оштрафовали пенсионера Михаила Пушницкого за значок «Мир Украине». Его задержали на Левашовском мемориальном кладбище в Петербурге во время церемонии памяти жертв репрессий. Суд признал его виновным в дискредитации армии и назначил штраф в 30 тысяч рублей. pic.twitter.com/YkAYGpCT7Q
— Чокнутый горнист 🇺🇦 (@Buggy__Bugler) October 31, 2025
Uz represiju upuru piemiņas pasākumu Levašovas memoriālajā kapsētā Mihails Pušņickis bija ieradies ar nozīmīti Ukrainas karoga krāsā un tekstu "Mieru Ukrainai".
Krievijas tiesa to uzskatīja par "armijas diskreditāciju" un piesprieda viņam 30 000 rubļu (vairāk nekā 320 eiro) sodu.
Russian Telegram channels report that five freight cars on a train carrying petroleum products in Murmansk, Russia, have derailed. pic.twitter.com/CEc2yxra6H
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 2, 2025
Kurš sāka karu? ķērc Krievijas galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs. Mēs?!? Mēs tikai atbildam! Vajag iznīcināt visus Ukrainas HES, lai applūst viss!!! Ukraina nekad nav pastāvējusi!!!
Pārējie propagandisti māj ar galvu: Tramps ir jāpārmāca, Lielbritānijai laiks piedzīvot cunami, lai aizslauka visu!!
Mūs provocē, stāsta propagandisti. Mēs esam saudzīgi, bet nu pietiek!!!!
"Viss, nav Kijivas!!!!!" ķērc Solovjovs.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
