TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: medijos parādās ziņas par savējo likvidēšanas praksi krievu okupantu armijā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Karavīri pirms došanās kaujā tur rokās "vadoņa" Kima Čenuna portretu. Dīvains mēģinājums slavināt upurēšanos. Tūkstošiem no viņiem tika ievainoti un/vai nogalināti Kurskas apgabalā.
Russian channels are now sharing North Korean propaganda clips showing DPRK soldiers holding a portrait of “Leader” Kim Jong Un before going to battle.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) October 27, 2025
A bizarre attempt at glorifying sacrifice. Thousands of them were wounded and/or killed in Kursk region. pic.twitter.com/BgTC2lG6kx
Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, karavīru spīdzināšana un nogalināšana, ko veic viņu pašu biedri, Krievijas armijā ir plaši izplatīta.
Iemesli ir dažādi — atteikšanās pievienoties uzbrukumiem, reibums, sūdzības vai personīga atriebība. Šādas slepkavības ciniski tiek dēvētas par "atiestatīšanu".
Karavīri liecina, ka komandieri pavēl sodīt ievainotos ar nāvi, ja viņi nevar tikt prom no kaujas lauka. Vēl viens izplatīts sods ir "bedre" — zemes bedre, kas pārklāta ar metāla režģi, kur karavīri tiek iemesti, "lai atjēgtos".
Daži no tiem, kas spīdzināti līdz nāvei, tiek nosūtīti mājās, apzīmēti kā "miruši varoņa nāvē".
Karavīri ziņo arī par komandieru izspiešanu, kuri pieprasa naudu par "atbrīvošanu no uzbrukumiem" vai "atvaļinājumu" un konfiscē bankas kartes "nāves gadījumā".
Saskaņā ar "Verstkas" avotu Galvenajā militārajā prokuratūrā, sešu mēnešu laikā ir iesniegtas gandrīz 29 000 sūdzības, taču pret virsniekiem nav ierosinātas nevienas lietas, "lai izvairītos no morāles graušanas".
❗️Reset and Rule: Verstka reports on extrajudicial killings in the Russian army
— NEXTA (@nexta_tv) October 28, 2025
According to the outlet, torture and killings of soldiers by their own comrades are widespread within the Russian military.
The reasons vary — refusal to join assaults, drunkenness, complaints, or… pic.twitter.com/8jQr7r98km
Čehijas koģenerācijas iekārtas apgādā slimnīcas un pilsētu rajonus, piegādājot gan siltumu, gan elektrību. Čehijas sūtnis apgalvo, ka simtiem koģenerācijas iekārtu jau ir piegādātas.
As Russia tries to plunge Ukraine into darkness, Czech tech is keeping the lights on.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 28, 2025
Cogeneration units from Czechia are powering hospitals and city districts — delivering both heat and electricity. A Czech envoyý says hundreds have already been delivered.…
ASV draudi ir bijuši efektīvi, ziņo "Bloomberg". Pēc ASV sankcijām Krievija ir spiesta pārdot naftu Ķīnai ar lielām atlaidēm, zaudējot naudu. Tikmēr Ķīnas naftas kompānijas ir sākušas ierobežot iepirkumus, baidoties no sekundārām sankcijām.
Pēc tam, kad ASV noteica sankcijas pret "Rosneft" un "Lukoil", Krievija ir spiesta pārdot naftu Ķīnai ar papildu atlaidēm. Pat tradicionāli "premium" Tālo Austrumu ESPO klase, kas iepriekš maksāja vairāk nekā Urals, tagad tiek pārdota zem Brent cenām. Šis ir pirmais būtiskais trieciens Krievijas naftas eksportam kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā.
Lietuvas Ārlietu ministrija izsaukusi Baltkrievijas vēstniecības pārstāvi, lai izteiktu stingru protestu par Lietuvas gaisa telpas pārkāpumu no Baltkrievijas turpināšanos, kā arī informētu par robežas slēgšanu, paziņoja ministrija.
Baltkrievijas diplomātiskajam pārstāvim pirmdien tika uzsvērts, ka Lietuva par hibrīduzbrukumu uzskata apzinātu Baltkrievijas varasiestāžu bezdarbību. Viļņa aicināja Baltkrieviju nopietni uztvert savu kā valsts atbildību un nekavējoties rīkoties lai novērstu tādus hibrīduzbrukumus.
Tas notika pēc tam, kad ar bezpilota lidaparātu izlūkošanas palīdzību tas tika pamanīts.
The 55th Separate Artillery Brigade destroyed a Russian 2A36 “Giatsint‑B” gun after locating it with drone reconnaissance. pic.twitter.com/B4RHApZ0ic
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) October 28, 2025
Saldus novada dome ir piešķīrusi trīs pasažieru autobusus Ukrainas bruņoto spēku karavīriem un sabiedrības atbalstam, kas šodien tika nodoti biedrībai “Mūsu ligzda” tālākai nogādāšanai Ukrainā. Šie autobusi kalpos palīdzības un atbalsta vajadzībām kara skartajā valstī. Vairāk lasi šeit.
Indijas valstij piederošais militārās aviobūves uzņēmums "Hindustan Aeronautics Limited" (HAL) otrdien paziņoja, ka parakstījis saprašanās memorandu par civilo pasažieru lidmašīnu ražošanu ar Krievijas valsts aviobūves koncernu "Objediņonnaja aviastroiteļnaja korporacija" (OAK), kam noteiktas ASV un Eiropas Savienības sankcijas.
Maskavā parakstītais memorands paredz, ka HAL pēc OAK icences Indijā ražos lidmašīnas SJ-100 (iepriekš pazīstamas ar nosaukumu "Sukhoi Superjet-100").
Līdz šim Indijā nav ražotas pasažieru lidmašīnas.
Maskava Vācijā cenšas ietekmēt kreiso un labējo ekstrēmistu nometnes un stiprināt atbalstu autokrātiskām idejām, uzskata Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) vadītājs Sinans Selens.
Krievija apzināti cenšas ietekmēt politiķus, kas pieņem lēmumus Vācijā, telekanālam RTL norādīja BfV vadītājs.
"Ietekme neaprobežojas tikai ar atsevišķām personām vai partijām. Pārsteidzoši ir tas, ka šādi centieni ir īpaši aktīvi attiecībā uz politiskā spektra flangu atbalstītājiem," piebilda Selens. "Gan kreiso, gan labējo vidū [krievi] cenšas izveidot un paplašināt kontaktus, jo cer gūt panākumus."
"Maskava cenšas radīt Vācijā noskaņojumus, kad atbalsi drīzāk gūst totalitāras un autokrātiskas, nevis brīvas, demokrātiskas idejas," klāstīja Selens.
Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas ir sākušas atcelt Krievijas naftas pasūtījumus pēc ASV sankciju ieviešanas pret "Lukoil" un "Rosneft", ziņo "Reuters".
Dažas naftas pārstrādes rūpnīcas jau ir atcēlušas apmaksātas piegādes, lai izvairītos no iespējamām soda naudām. Bankas atsakās apstrādāt maksājumus par sankcijām pakļautajām kravām, savukārt "Reliance", Indijas lielākais Krievijas naftas pircējs, ir paziņojis, ka stingri ievēros jaunos ierobežojumus.
Saskaņā ar "Bloomberg" datiem, vairāki valsts pārvaldīti naftas pārstrādes uzņēmumi meklē risinājumus, tostarp iepērk naftu ar atlaidi no mazākiem tirgotājiem, kas nav tieši saistīti ar "Rosneft" vai "Lukoil".
🔥 India cuts Russian oil imports amid U.S. sanctions on Lukoil and Rosneft
— NEXTA (@nexta_tv) October 28, 2025
Indian refineries have begun canceling orders for Russian oil following the introduction of U.S. sanctions against Lukoil and Rosneft, Reuters reports.
Some refineries have already canceled paid… pic.twitter.com/6J5CAocRKq
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



