TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pārvieto tehniku no Hersonas virziena uz Kurskas apgabalu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
⚡🇺🇦Direct hit 💪💥 pic.twitter.com/lURattFPsb
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) September 20, 2024
ASV Kongress un Baltais nams tuvu, lai panāktu vienošanos par 6 miljardu dolāru vērtās Ukrainas palīdzības paketes termiņa pagarināšanu, ziņo "Reuters" avoti.
Pentagons plāno izmantot "katru dolāru un centu" no līdzekļiem, kuru termiņš beidzas.
US Congress and White House near deal to extend expiring $6 billion Ukraine aid package, Reuters sources say
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 20, 2024
Pentagon intends to use "every dollar and cent" of the expiring funds.https://t.co/0vm1k3DV2B
ASV kara izpētes institūts (ISW) norāda, ka maz ticams, ka Krievija tuvākajā laikā izsludinās mobilizāciju, jo Putins bažījas par režīma stabilitāti.
Neskatoties uz Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā, Putins dod priekšroku brīvprātīgo vervēšanai, nevis mobilizācijai, baidoties no sabiedrības pretreakcijām.
ISW says Russia unlikely to announce mobilization in near term due to Putin's concerns about regime stability
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 20, 2024
Despite Ukrainian incursion into Kursk Oblast, Putin favors volunteer recruitment over mobilization, fearing societal backlash.https://t.co/mWZ0C7Skok
Ukraiņiem izdevās likvidēt okupantu ZALA un Supercam dronus.
Two Russian drones, ZALA and Supercam, were shot down in the Kherson region. pic.twitter.com/GMZqdG7rfd
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 20, 2024
The 126th Territorial Defense Brigade is guarding the skies over the Kherson region. pic.twitter.com/Gd6VzAei3f
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 20, 2024
22 gadus vecs ukraiņu karavīrs atgriezās mājās pēc diviem gadiem Krievijas gūstā. Pusis nerunā, neatpazīst savu māti un ne uz ko nereaģē.
Karavīra biedri stāsta, ka viņš tika spīdzināts ar elektrošoku.
Terrifying video.
— olexander scherba🇺🇦 (@olex_scherba) September 20, 2024
A young Ukrainian soldier (22) returns home after 2 years in russian captivity.
Doesn’t talk.
Doesn’t recognize his own mother.
Doesn’t react to anything.
His comrades say he was tortured with electroshock.#RussiaUkraineWar #StandWithUkraine pic.twitter.com/ITUNQeF65J
Ukrainas Aizsardzības ministrija ir atļāvusi Ukrainas bruņotajiem spēkiem izmantot visurgājēju amfībiju "Takha", teikts tās 20. septembra paziņojumā.
⚡️ Ukraine approves new domestic-made all-terrain amphibious vehicle Takha.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 20, 2024
Ukraine's Defense Ministry has authorized the use of the all-terrain amphibious vehicle Takha for the Ukrainian Armed Forces, according to its Sept. 20 statement.https://t.co/Xsf3BRfcEd
Norvēģija šogad palielinās civilo palīdzību Ukrainai par pieciem miljardiem kronu (426 miljoniem eiro) un pagarinās palīdzības paketi vēl par trim gadiem līdz 2030.gadam, piektdien paziņojis šīs valsts premjerministrs.
Līdz ar to kopējais palīdzības apjoms sasniegs 135 miljardus kronu (11,5 miljardus eiro). Līdz šim tie bija 75 miljardi kronu (6,4 miljardi eiro) līdz 2027.gadam.
Norvēģija jau bija apsolījusi 22 miljardus kronu (1,9 miljardus eiro) militārajai un civilajai palīdzībai šim gadam, un papildu pieci miljardi kronu tiks novirzīti "svarīgām civilajām vajadzībām", paziņoja Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre.
Austrālija var nodot Ukrainai amerikāņu "Abrams" tankus, kas iepriekš tikuši norakstīti. Valdība apsver iespēju veikt šādas piegādes, ziņo "The Sydney Morning Herald".
Izdevums norāda, ka Austrālijas valdība kopā ar ASV varas iestādēm izstrādā plānu, kas paredz "Abrams" tanku pārvietošanu uz Ukrainu.
Žurnālisti pamanīja, ka Austrālijas aizsardzības ministrs Ričards Mārlss, kurš februārī izslēdza iespēju piegādāt Ukrainai tankus "Abrams", mīkstinājis savu retoriku.
"Ir vairākas iespējas, par kurām mēs runājam ar Ukrainas valdību," pagājušajā mēnesī atzīmēja amatpersona.
Ukrainas drošības dienests (SBU) aizturējis piecas Kijivā bāzēta naftas pētniecības institūta amatpersonas par sadarbību ar Krieviju
Viņi, iespējams, sniedza projekta dokumentāciju un attālinātu atbalstu, lai atjaunotu Ukrainas dronu uzbrukumos sabojātās Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas.
SBU arrests five officials from a Kyiv-based oil research institute for collaborating with Russia
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 20, 2024
Those allegedly provided project documentation and remote support to restore Russian oil refineries, damaged by Ukrainian drones.https://t.co/uu5cJR3qGm
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
