TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti Kurahovē cenšas iznīcināt visas ēkas, kur ukraiņi var noturēt savu aizsardzību
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
To veikušas Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas vienības un Ukrainas Bruņoto spēku dronu spēki sadarbībā ar citām vienībām.
"Naftas bāzes iznīcināšana rada nopietnas loģistikas problēmas Krievijas okupantu stratēģiskajai aviācijai un būtiski samazina viņu spēju dot triecienu mierīgām Ukrainas pilsētām un civilajiem objektiem," teikts Ģenerālštāba paziņojumā.
Vairāk nekā 101 000 ukraiņu pēc 2023. gada korupcijas skandāla par paaugstinātām militārām pārtikas cenām nobalsoja par jaunas valsts pretkorupcijas padomes izraudzīšanos Aizsardzības ministrijai.
Ministrija paredzēja īpašus noteikumus, lai caur "Starlink" termināļiem varētu balsot arī frontes līnijā esošās militārpersonas, nodrošinot to pārstāvību atlases procesā.
Over 101K Ukrainians voted to select a new Public Anti-Corruption Council for the Defense Ministry following a 2023 corruption scandal regarding inflated military food pricing.https://t.co/1nQ6udRi5p
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 8, 2025
Krievijas spēki virzās uz priekšu Doneckas apgabalā un izmanto ierasto izdegušās zemes taktiku.
9. janvārī Ramšteinas aviobāzē notiks kārtējā kontaktgrupas sanāksme par Ukrainas aizsardzības jautājumiem. Taču tikšanās var būt pēdējā šādā formātā.
Polijas Aizsardzības ministrijas vadītāju Vladislavu Kosinjaku-Kamišu citē "300 Polityka".
"Šī varētu būt pēdējā šāda veida sanāksme, jo jaunā ASV administrācija, visticamāk, ierosinās citu šīs aktivitātes formu. Es uzskatu, ka NATO ir jāuzņemas lielāks slogs, kā tā ir uzņēmusies lielāku slogu tagad, no šī gada, darbībās, kas saistītas ar Jasenkas lidostas aizsardzību," sacīja departamenta vadītājs.
Viņš atgādināja, ka pašlaik viņa valsts kopā ar Vāciju, kā arī Itāliju vada bruņutehnikas spēku koalīciju. Tāpēc Ramšteinas sanāksmē viņš plāno prezentēt tos sasniegumus, kas jau ir aiz muguras pilna mēroga kara laikā.
"Budapeštas memorands ir muļķības" - "Ukrposhta" plāno izdot jaunu pastmarku ar Zelenska ikonisko frāzi.
Pastmarka atspoguļo Ukrainas neapmierinātību ar drošības solījumu nepildīšanu un uzsver suverenitātes aizstāvēšanas nozīmi.
"Budapest Memorandum is bulls**t" – Ukrposhta plans to release a new stamp featuring Zelensky's iconic phrase.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 8, 2025
The stamp reflects Ukraine's frustration with broken security promises and highlights the importance of defending sovereignty. pic.twitter.com/GQvOpxnkoe
Pēdējā reida laikā veiksmīgi neitralizēti mērķi: viena bruņumašīna, divas kravas automašīnas Ural, divi furgoni Buhanka un viena vieglā automašīna. Turklāt tika likvidēts viens krievu karavīrs.
The "Achilles" UAV battalion of the 92nd Brigade continues its nightly FPV-drone operations. During the latest raid, the following targets were successfully neutralized: 1 armored vehicle, 2 Ural trucks, 2 Bukahnka vans, and 1 car. Additionally, one Russian soldier was… pic.twitter.com/WRx0qWLQJ3
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 8, 2025
"ASTRA" avoti avārijas dienestos ziņo, ka no Krievijas lidmašīnām "netīši" nokritušas divas FAB bumbas. Viena no tām piezemējusies 150 metru attālumā no dzīvojamām mājām Seretino ciematā, 30 km attālumā no Belgorodas. Vēl viena nokritusi laukā starp Puškarnoje un Bļīzņeje, 20 km no Belgorodas. Nav ziņots par postījumiem vai upuriem.
"ASTRA" ir dokumentējusi 167 gadījumus, kad 2024. gadā Krievijā un Krievijas okupētajās teritorijās nokritušas FAB bumbas.
According to ASTRA's sources in emergency services, two Russian FAB bombs "unintentionally" fell from Russian aircraft. One landed 150 meters from residential houses in the village of Seretino, 30 km from Belgorod. Another fell in a field between Pushkarnoe and Blizhnee, 20 km… pic.twitter.com/5aVNV2DCf2
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 8, 2025
Krievijas spēki Hersonā no drona uz civilo automašīnu nometuši sprāgstvielas. Par laimi neviens nav cietis.
Hersonu, pilsētu Ukrainas dienvidos, bieži apšaudījuši Krievijas spēki, kas atrodas otrpus Dņepras upei okupētās Hersonas apgabala daļā. Pilsēta ir viegli sasniedzama artilērijas un bezpilota lidaparātu triecieniem, un uzbrukumi notiek gandrīz katru dienu.
Russian forces dropped explosives from a drone on a civilian car in Kherson, Ukraine. Luckily, no one was injured.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 8, 2025
Kherson, a city in southern Ukraine, has been subjected to frequent shelling from Russian forces positioned across the Dnipro River on an occupied part of Kherson… pic.twitter.com/aMYO4ihOaM
Flote, kurā ir līdz desmit NATO kuģiem, apsargās infrastruktūru Baltijas jūrā līdz aprīlim. Tas tiek darīts pēc tam, kad aizdomās par sabotāžu tika pārgriezti vairāki kabeļi. Par to 7. janvārī ziņoja "Yle".
⚡️ NATO reportedly sending ships to guard cables under Baltic Sea.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 8, 2025
A fleet of up to 10 NATO vessels will guard the infrastructure under the Baltic Sea until April, Yle reported on Jan. 7 after several cables were cut in suspected sabotage.https://t.co/ARKyIl8ryO
Lietuvas grupas "Amalva Group" ventilācijas aprīkojuma ražotājam "Komfovent" joprojām pieder rūpnīca Krievijā, taču uzņēmums uzsver, ka jau ir parakstīts līgums par Rjazaņā esošās rūpnīcas pārdošanu, vēsta ziņu portāls "15min.lt".
"Amalva Group" vadītājs Albins Čepla klāstīja, ka pēc tam, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrumumu Ukrainā, grupa pārtrauca komponentu piegādi rūpnīcai, kas Krievijā strādā kopš 2007.gada. Tika sākti potenciālā pircēja meklējumi, taču tikai nesen to izdevies atrast.
"Rūpnīca nav liela, tajā strādā ap 100 darbinieku. Tagad esam atraduši pircēju, lai gan to meklējām jau kopš kara sākuma, un ir sākts pārdošanas process. Ir parakstīts provizoriskais pārdošanas līgums," Čepla teica "15min.lt".
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".