TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: no krievu gūsta atgriežas 146 cilvēki, to skaitā Hersonas mērs, kurš nebrīvē pavadīja trīsarpus gadus, bet atteicās sadarboties

Krievijā aizturēts Kurskas apgabala gubernatora vietnieka pienākumu izpildītājs Vladimirs Bazarovs, pirmdien pavēstījis gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksandrs Hinšteins.

Hinšteins apgalvo, ka Bazarova aizturēšana esot saistīta ar viņa iepriekšējo darbību Belgorodas apgabalā.

Ieņemdams Belgoradas gubernatora vietnieka amatu, viņš cita starpā bija atbildīgs par aizsardzības būvju celtniecību.

Uz Kurskas apgabalu Bazarovs tika pārcelts šī gada februārī.

Naktī uz pirmdienu krievi raidījuši uz Ukrainu 104 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dronus imitatorus.

76 lidroboti notriekti vai neitralizēti, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Krievija šo karu zaudēs nevis karalaukā, bet ekonomikā, LTV raidījumā "Rīta panorāma" teica Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis (P).

Staķa skatījumā Krievijas diktators Vladimirs Putins no nesenajām sarunām ir guvis vairākas uzvaras. Viņš uzsver, ka šis nav tikai konvencionāls karš - tas ir arī naratīvu karš, kurā Krievija aktīvi cenšas ietekmēt starptautisko diskursu.

Piemēram, viens naratīvs, kas, pēc Staķa domām, ir nostiprinājies, ir ideja, ka sarunās jārunā par mieru, nevis par uguns pārtraukšanu. Šāda pieeja faktiski dod Putinam laiku turpināt karadarbību Ukrainā, radot iespēju ilgstoši turpināt uzbrukumus.

Otrais naratīvs ir saistīts ar teritoriju apmaiņas ideju, kas Staķim šķiet absurda. Viņš norāda, ka Krievija neplāno piedāvāt neko no savām teritorijām - tās mērķis ir iegūt sev vēlamās teritorijas, solot, ka varbūt neiekaros citas. Šis naratīvs, neskatoties uz savu loģisko nepamatotību, ir veiksmīgi izplatījies vairākos medijos, piebilda Staķis.

Vācijas vicekanclers Larss Klingbeils pirmdien ieradies Kijivā, lai pārrunātu Berlīnes palīdzību Ukrainai iespējamajā miera procesā.

Ierodoties Kijivā, Klingbeils norādīja, ka šīs sarunas attiecas ne tikai uz Ukrainu, bet arī uz visas Eiropas drošību.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainai nepieciešamas "drošības garantijas, kas nodrošinātu ilgstošu mieru".

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 076 940 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 870 iebrucēji.

Ukrainas ārlietu ministrs atbildējis savam Krievijas kolēģim pēc tam, kad tas paziņoja, ka Volodimirs Zelenskis “nav” leģitīms.

Maskava ir apšaubījusi Ukrainas prezidenta leģitimitāti pēc tam, kad pērn kara stāvokļa dēļ valstī tika atliktas vēlēšanas.

“Kad nonāksim līdz posmam, kad dokumenti būs jāparaksta, mums būs nepieciešama ļoti skaidra visu izpratne, ka persona, kura paraksta, ir leģitīma,” sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. “Pēc Ukrainas konstitūcijas Zelenskis šobrīd tāds nav.”

Andrijs Sibiha reaģējis uz Lavrova izteikumiem un paziņojis: “Nekas nav absurdāks par lekciju par leģitimitāti no cilvēka, kurš 21 gadu sēž savā krēslā, kalpojot kādam, kurš pie varas ir jau vairāk nekā 25 gadus. Viņam nav leģitimitātes runāt par leģitimitāti,” viņš piebilda.

Krievijas starptautisko autopārvadājumu atļaujas, lai veiktu pārvadājumus Krievijas teritorijā, ieskaitot tranzītu, šogad pirmajā pusgadā izmantojuši 16,9% no visiem Latvijas licencētajiem starptautiskajiem pārvadātājiem, informēja Autotransporta direkcijā (ATD).

No kopumā 2272 Latvijas starptautiskajiem kravu pārvadātājiem 384 pārvadātāji ir saņēmuši vismaz vienu Krievijas starptautisko autopārvadājumu atļauju.

ATD uzsver, ka 2025.gadā īstenota starptautisko kravu autopārvadājumu atļauju apmaiņa 25% apmērā no gada kvotas, kuras laikā Latvija saņēma 28 500 atļauju. Pirmajā pusgadā ATD ir izsniegusi 43,7% no saņemtajām atļaujām.

Jautājuma aktualizācija par papildu atļauju apmaiņu, kas derīgas 2025.gadā, nav plānota, uzsvēra direkcijā.

Vācija var būt spiesta atjaunot obligāto karaklausību, ja brīvprātīgā rekrutēšanas programma nespēs piesaistīt pietiekami lielu skaitu iesaucamo, paziņojis Bundestāga Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Tomass Rēvekamps.

Pirmdien publicētajā intervijā laikrakstam "Rheinische Post" Rēvekamps norādījis, ka Bundesvēram, lai aizsargātu valsti un pildītu savas saistības pret NATO, šobrīd trūkst vairāk nekā 80 000 profesionālo karavīru un 140 000 rezervistu.

"Man ir nopietnas šaubas, ka [trūkstošo karavīru skaitu] var nodrošināt tikai ar brīvprātīgo dienestu," piebildis politiķis, kas pārstāv kanclera Frīdriha Merca vadītos kristīgos demokrātus (CDU).

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss paziņojis, ka Krievija esot "ievērojami piekāpusies", lai izbeigtu tās uzsākto karu pret Ukrainu.

"Pirmo reizi trīsarpus gadu ilgstošā konflikta laikā krievi ievērojami piekāpušies prezidentam [Donaldam] Trampam," svētdien pārraidītajā intervijā televīzijas kanālam NBC izteicās Venss.

"Viņi faktiski izrāda gatavību būt elastīgi dažās no savām pamatprasībām. Viņi runāja par to, kas būtu nepieciešamas, lai izbeigtu karu," piebilda ASV viceprezidents.