TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā apgalvo, ka Baltijas valstis "oficiāli" ļauj savu gaisa telpu izmantot Sanktpēterburgas apšaudei

 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir kategoriski noraidījis jebkādu iespēju mīkstināt sankcijas pret agresorvalsti Krieviju, atklājot, ka Maskava aktīvi ievāc un nodod tālāk izlūkinformāciju par ASV un Lielbritānijas militārajām bāzēm Tuvo Austrumu reģionā.

Videokonferencē sarunā ar žurnālistiem Zelenskis uzsvēra, ka agresors ir jānospiež pie zemes, nevis jāatvieglo tā pastāvēšana. „Kurš kuram te palīdz? Uz agresoru ir jāizdara spiediens, bet sankciju atcelšana pavisam noteikti nav spiediens. Godīgi sakot, iznāk pavisam dīvaina aina – sankcijas tiek atceltas, bet agresors tikmēr nodod tālāk izlūkinformāciju,” pauda prezidents.

Zelenskis atklāja konkrētus izlūkdienestu fiksētus faktus, kas apliecina, ka Krievijas satelīti Irānas interesēs ir izspiegojuši ASV militāros objektus Tuvajos Austrumos.

 Ukraina un Katara vienojušās par partnerību aizsardzības nozarē vismaz uz desmit gadiem, sestdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Apspriedām jautājumus, kā nodrošināt lielāku dzīvības aizsardzību mūsu valstīs, un vienojāmies par abpusēji izdevīgu partnerību aizsardzības jomā vismaz uz desmit gadiem. Tikšanās noslēgumā mūsu ģenerālštābu priekšnieki parakstīja attiecīgu vienošanos, kas paredz kopīgus projektus aizsardzības nozarē, kopražojumu veidošanu un tehnoloģisko partnerību starp uzņēmumiem," pēc tikšanās Katarā ar emīru šeihu Tamimu bin Hamadu at Tani pavēstīja Zelenskis.

"Mums ir svarīgi stiprināt pretgaisa aizsardzību, un mēs rēķināmies ar atbilstošu atbalstu no partneriem," uzsvēra Zelenskis.

Sestdien Ukraina un Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) vienojās par sadarbību drošības un aizsardzības jomā.

Dienu iepriekš Zelenskis apmeklēja Saūda Arābiju, kur tika parakstīts dokuments par sadarbību aizsardzības jomā.

"Tam, kas ir solīts Ukrainai, ir jānonāk Ukrainā," paziņoja Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekanens. Viņš arī atklāja, ka Helsinki veiks revīziju par ASV atbilstību līgumiem, saskaņā ar kuriem Eiropas NATO dalībvalstis iegādājās ieročus Ukrainai no amerikāņu piegādātājiem.

Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekanens paziņoja, ka viņa valsts pārbaudīs, vai NATO sabiedroto no amerikāņu militārajiem uzņēmējiem iegādātie ieroči patiešām nonāk Ukrainā. Vairāk lasi šeit.

ASV prezidents Donalds Tramps apsver iespēju atņemt NATO dalībvalstīm tiesības balsot lēmumu pieņemšanā, ja tās nesasniegs izdevumu mērķi - 5% no IKP, ziņo laikraksts "The Telegraph".

Tramps pēta šo iespēju pēc tam, kad ASV sabiedrotie Eiropā atteicās nosūtīt kuģus Hormuza šauruma atbloķēšanai. Vairāk lasi šeit.

Leģiona "Krievijas brīvība" runasvīrs Maksimilians Androņņikovs ar iesauku Cēzars uzskata, ka Putins varētu uzbrukt Eiropai, neizbeidzot karu Ukrainā.

"Pirmkārt, Tramps ir ievērojami paaugstinājis naftas cenas, kas veicina Putina izaugsmi. Otrkārt, viņš ir aizmiglojis fokusu un novirzījis ASV un potenciāli pat Eiropas resursus uz Persijas līci, un Putins to ir izmantojis savā labā. Viņš palielina grupējumu, kas konfrontē Baltijas valstīm un Polijai," paziņoja Cēzars. Vairāk lasi šeit.

Krievijas armija naktī uz sestdienu uzbruka Ukrainai ar 273 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Lielākā daļa no tiem - 251 bezpilota lidaparāts - tika notriekti vai neitralizēti. 18 vietās tika reģistrēts 21 trieciendrona trāpījums, bet vēl deviņās vietās uz zemes nokrita atlūzas.

Galvenais Krievijas armijas nakts uzbrukuma mērķis bija Odesa, kur tika uzbrukts ostas infrastruktūrai un dzīvojamajiem rajoniem, kā arī sociālajiem objektiem, tostarp dzemdību namam. Tika nogalināti divi cilvēki.

Nakts uzbrukumos cietuši cilvēki arī Krivijrihā un Poltavas apgabalā, un kopumā Ukrainā šajā naktī Krievijas triecienos nogalināti vismaz pieci cilvēki.

Kadrs no divu krievu karavīru sagūstīšanas pozīcijas attīrīšanas laikā netālu no Dobropiļļas, ko filmējušas ukraiņu skautu ķermeņu kameras.

Ukrainas sauszemes drons taranē un notriec Krievijas optiskās šķiedras FPV dronu Kostjantiņivkas virzienā.

Polija legalizēja savu pilsoņu militāro dienestu Ukrainā pēc tam, kad prezidents Navrockis parakstīja amnestijas likumu, kas attiecas uz tiem, kas karo Ukrainas spēku pusē. Iepriekš par dalību militārajā dienestā bija paredzēts sods ar 3 līdz 5 gadu cietumsodu.

"Es nesaprotu, kādas ir šīs valsts priekšrocības. Personīgi es redzu tikai trūkumus," norāda kāda krieviete.

Kopš marta sākuma mobilais internets Maskavas centrā tiek regulāri pārtraukts. Navigācija, maksājumu termināļi un pat maksas sabiedriskās tualetes pārstāja darboties.

Par mobilā interneta pārtraukumiem tika ziņoti ne tikai Maskavā, bet arī citās lielākajās pilsētās, tostarp Sanktpēterburgā. Daudzos Krievijas reģionos gandrīz gadu regulāri rodas interneta traucējumi.