TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ar raķetēm trāpīts Brjanskas kara rūpnīcai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainai tagad, pateicoties tās karavīriem un ražošanai, ir kārtis, un visi to ir sapratuši, intervijā īru blogerim Kīlanam Robertsonam, kas publicēta trešdien, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainas prezidents pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ASV patlaban notiekošā Irānas kara laikā lūgušas Ukrainai palīdzību aizsardzībā pret droniem "Shahed".
Intervijā Robertsonam prezidents komentēja sajūtu, kāda tā ir tagad, kad ASV ir vērsušās tieši pie Ukrainas, nevis Vācijas vai Francijas.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 275 980 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 990 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 763 tankus, 24 177 bruņutransportierus, 38 263 lielgabalus un mīnmetējus, 1680 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1328 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 170 966 bezpilota lidaparātus, 4403 spārnotās raķetes, 31 kuģi un ātrlaivu, divas zemūdenes, 82 791 automobili un autocisternu, kā arī 4088 specializētās tehnikas vienības.
Naktī uz trešdienu Ukrainas Bruņotie spēki Toljati, Pievolgas reģionā Krievijā, veica triecienu ķīmijas rūpnīcai "KujbiševAzot", platformā "Telegram" vēsta Ukrainas monitoringa kanāls "Exilenova+".
Rūpnīcā noticis sprādziens un izraisījies ugunsgrēks, vēsta Krievijas "Telegram" kanāls "Astra", atsaucoties uz aculieciniekiem.
To, ka noticis Ukrainas dronu trieciens, apstiprināja arī Samaras apgabala gubernators Vjačeslavs Fedoriščevs.
Gubernators norādīja, ka bojāgājušo un ievainoto nav. Citas detaļas viņš nesniedza.
Q: Have the Russians shared intelligence with Iran about the location of U.S. military assets? If so, why would we be giving waivers on Russian oil sanctions?
— Republicans against Trump (@RpsAgainstTrump) March 10, 2026
Witkoff: The Russians said that they haven't been sharing. We can take them at their word pic.twitter.com/5MxtofBfoV
Сейчас под контролем киевского режима находятся только 15-17% территории ДНР, а полгода назад было 25%, заявил Путин на встрече с Пушилиным pic.twitter.com/h1hLPMHv67
— Ученик Штирлица4 (@max_otto4) March 10, 2026
Krievijas diktators Vladimirs Putins otrdien Kremlī ticies ar “Doneckas tautas republikas” vadītāju Denisu Pušiļinu un publiski izblamējies, cenšoties palielīties par kara sekmēm.
Vairāk lasiet šeit.
Ukrainas Aizsardzības spēki Brjanskā, Krievijā, veikuši triecienu raķešu vadības sistēmu rūpnīcai, otrdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Par operācijas panākumiem Zelenskim paziņojis Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
Vairāk lasiet šeit.
Pieaug izpratne par Krievijas draudiem un to, ka visiem jāsargā kopējā Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējā robeža, otrdien parlamentā uzņemot Čehijas prezidentu Petru Pavelu, pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Saeimas Preses dienestā ziņo, ka Mieriņa uzsvērusi, ka Latvija un Čehija ir cieši partneri ES un NATO un abām valstīm ir draudzīgas attiecības un kopīga izpratne par globālajiem izaicinājumiem.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka esam nopietnu izaicinājumu priekšā - Krievija aizvien cenšas iznīcināt Ukrainu, un pasauli satricinājusi karadarbība Tuvo Austrumu reģionā. Teju katru dienu ārpolitikā notiek kāds negaidīts pavērsiens, taču, lai pieņemtu izsvērtus lēmumus, ir jāsaglabā miers un optimisms.
Viņi apgalvo, ka valsts varētu sadalīties atsevišķos štatos ar dažādām valodām.
Russian propagandists are fantasizing about a revolution and the breakup of the United States.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 10, 2026
They claim the country could split into separate states with different languages. pic.twitter.com/GsGCqm8Uha
Speciālo uzdevumu vienības operatori kopā ar pretošanās kustību okupētajā Doneckas apgabalā veica triecienus degvielas un smērvielu (POL) noliktavai Makijivkā (vairāki trāpījumi) un elektroniskās karadarbības stacijai "Volna-3" Doneckā — uz augstceltnes jumta uzstādītā sistēma tika iznīcināta, izmantojot FP-2 dronu.
❗️🇺🇦SOF operators together with the Resistance Movement in occupied Donetsk region struck a fuel and lubricants (POL) depot in Makiivka (multiple hits) and a Volna-3 electronic warfare station in Donetsk — the system installed on the roof of a high-rise building was destroyed… pic.twitter.com/R4ndGv7jpF
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 10, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



