TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Dānijas premjere brīdina: ja Tramps iebruks Grenlandē, NATO ir beigas. Putins būs īstenojis savu sapni

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina plānos 2026. gada humanitāro atmīnēšanu, izmantojot digitālo platformu, ko izveidojuši valsts ekoloģijas, ekonomikas, ĢIS un datu inženierijas eksperti.
Aizsardzības ministrija norāda, ka platforma analizē lielu datu apjomu, lai identificētu lauksaimniecības zemes, kurās sprāgstvielu neitralizācija ir vissteidzamākā. 2025. gadā Drošības un aizsardzības spēku atmīnēšanas vienības apsekoja vairāk nekā 490 km² deviņos apgabalos, attīrot 367 km².
Ukraine will plan 2026 humanitarian demining using a digital platform created by national experts in ecology, economics, GIS, and data engineering.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 8, 2026
The Defense Ministry says the platform analyzes large volumes of data to identify farmland where explosive clearance is most…
Klosteris, kurā joprojām piemin Putinu un patriarhu Kirilu, iepriekš patvēra Doneckas algotni, kurš zvērēja "sasniegt Kijivu un izbeigt karu".
Ukraine uncovered an illegal underground school at a pro-Russian monastery in Kyiv
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 7, 2026
The monastery, which still commemorates Putin and Patriarch Kirill, previously sheltered a Donetsk mercenary who vowed to "reach Kyiv and end the war"https://t.co/UHnwJAKpji
Ukrainas vēstniecība Itālijā ir aicinājusi atcelt Putinu atbalstošo Krievijas mākslinieku - Svetlanas Zaharovas un viņas vīra Vadima Repina - uzstāšanos Florencē.
Vēstniecība nosūtīja vēstuli Florences pilsētas domei un "Maggio Musicale Fiorentino" teātra vadībai, paužot savu nostāju par Krievijas mākslinieku izrāžu, kas paredzētas 20. un 21. janvārī, nepieļaujamību.
Ukrainas puse uzsvēra, ka šādu izrāžu mērķis ir "Krievijas reputācijas attaisnošana" tās bruņotās agresijas pret Ukrainu laikā, un ka tā pastāvīgi skaidro Itālijas pusei "tā saukto "kultūras darbinieku" dalības patiesos mērķus <...>, kas tieši vai netieši iesaistīti agresorvalsts valdības institūcijās".
Svetlana Zaharova atbalstīja Krievijas okupāciju Krimas pussalā 2014. gadā. Trupā, kas grasās uzstāties Itālijā, ir arī citi Krievijas mākslinieki, kuri pēc 2014. gada uzstājās okupētajās teritorijās vai piedalījās Krievijas armijas atbalsta pasākumos.
The Embassy of Ukraine in Italy has called for the cancellation of performances by Russian artists supporting Putin - Svetlana Zakharova and her husband, Vadim Repin - in Florence.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 8, 2026
The Embassy sent a letter to the Florence City Council and to the management of the Maggio… https://t.co/mb71c03zmk pic.twitter.com/YUYMw3NV2v
Parīze apsūdzēja Kasatkinu par iesaistīšanos hakeru grupā un draudēja viņu izdot Amerikas Savienotajām Valstīm, kur viņam par kibernoziegumiem varētu draudēt līdz pat 25 gadiem cietumā.
Lorāns Vinatjē tika aizturēts Krievijā aizdomās par spiegošanu.
Russian basketball player Daniil Kasatkin, detained in France, was exchanged for French citizen Laurent Vinatier
— NEXTA (@nexta_tv) January 8, 2026
Paris accused Kasatkin of involvement in a hacking group and threatened to extradite him to the United States, where he could have faced up to 25 years in prison for… pic.twitter.com/QjP8XoM5PA
5. janvārī Krievijas bezpilota lidaparāts Hersonas apgabalā nogalināja Ukrainas Pareizticīgās baznīcas (Maskavas patriarhāta) arhibīskapu Heorhiju Horbenko.
Orloves ciema Aizlūgšanas baznīcas mācītājs nomira savā draudzē. Tā bija tīša priestera nogalināšana, ko pastrādāja Krievijas armija.
On January 5, a Russian drone killed Archpriest Heorhii Horbenko of the Ukrainian Orthodox Church (Moscow Patriarchate) in Kherson region.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 8, 2026
The rector of the Intercession Church in the Orlove village died at his parish. This was a deliberate killing of a priest by the Russian… pic.twitter.com/f7Eqs6ArYa
Vācijas brigādes plānotā izvietošana Lietuvā iezīmē ciešākas abu valstu sadarbības sākumu, ceturtdien Vācijā tiekoties ar kancleru Frīdrihu Mercu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Abi līderi apsprieda Lietuvas saistības attiecībā uz brigādes izvietošanu, transatlantiskās attiecības un atbalstu Ukrainai, informēja Lietuvas prezidenta kancelejā.
Nausēda pateicās Vācijai par ilgtermiņa saistībām Lietuvas un reģiona drošības garantēšanā, uzsverot Berlīnes nozīmi miera nodrošināšanā Eiropā, jo īpaši NATO austrumu flangā.
"Vācijas 45. bruņoto brigādes atklāšana Viļņā bija spēcīgs signāls, ko jūs paudāt savā vēsturiskajā vizītē Viļņā pagājušajā gadā. Nedaudz vairāk nekā pirms mēneša Viļņas Rātslaukumā tika atklāta piemiņas plāksne, uz kuras ir uzrakstīti jūsu vārdi: "Lietuvas drošība ir arī mūsu drošība. Viļņas aizsardzība ir Berlīnes aizsardzība"," prezidents teica Mercam.
Irāka gatavojas nacionalizēt savas milzīgās naftas atradnes "West Qurna-2" pēc tam, kad ASV sankcijas piespieda Krievijas naftas gigantu "Lukoil" izsludināt "Force majeure" (nepārvaramas varas stāvokli). Tā kā "Lukoil" pieder 75% akciju, Bagdāde ir uzdevusi valsts uzņēmumam "Basra Oil Company" pārņemt atradni nākamos 12 mēnešus, saglabājot stabilu ieguvi aptuveni 465 000 līdz 480 000 barelu dienā apmērā.
Šī soļa mērķis ir izvairīties no piegādes pārtraukumiem, kamēr Irāka meklē jaunus investorus, kas aizstātu sankciju skarto Krievijas uzņēmumu.
Iraq is moving to nationalise operations at its massive West Qurna-2 oilfield after U.S. sanctions forced Russian oil giant Lukoil to declare force majeure. With Lukoil holding a 75% stake, Baghdad has tasked the state-run Basra Oil Company with taking over for the next 12… pic.twitter.com/MqoN1NtuVM
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 8, 2026
Krievijai nav pieņemama Rietumu karavīru izvietošana Ukrainā, ceturtdien paziņojumā atkārtoti apliecināja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova, komentējot 6. janvārī Francijas, Lielbritānijas un Ukrainas pārstāvju parakstīto Parīzes deklarāciju par drošības garantijām Ukrainai.
"Rietumvalstu militāro vienību, militāro objektu, noliktavu un citas infrastruktūras izvietošana Ukrainas teritorijā tiks kvalificēta kā ārvalstu intervence," pauda Zaharova.
Šie objekti "tiks uzskatīti par likumīgiem Krievijas Federācijas bruņoto spēku kaujas mērķiem", norādīja ministrijas pārstāve.
Tiesa, Ukrainas sabiedroto labas gribas koalīcijas valstis paredz starptautiskā kontingenta izvietošanu Ukrainā pēc tam, kad būs panākta vienošanās ar Krieviju par uguns pārtraukšanu, nevis lai piedalītos karadarbībā.
Latvija Ukrainas bruņoto spēku apmācībā ir bijusi ļoti sekmīga un apmācības plānots turpināt, šodien žurnālistiem vērtēja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Ministre, komentējot šonedēļ Labas gribas koalīcijas valstu līderu sanāksmē Parīzē pieņemto Parīzes deklarāciju, skaidroja, ka tā ir panākta Ukrainas, ASV un Eiropas valstu starpā par specifiskiem punktiem, kas attiektos uz miera principiem. Piemēram, Ukrainas karavīru skaita saglabāšana 800 000 līmenī, ilgstošs atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem, verifikācijas misijas, ja iestājas pamiers.
"Bet nav jau joprojām nekas stājies spējā, jo, protams, Krievija pagaidām nav piekritusi," teica Braže.
Ukrainas prezidents Zelenskis paziņo, ka divpusējs drošības garantiju nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm augstākajā līmenī ir gandrīz pabeigts. Viņš norādīja, ka ASV sazināsies ar Krieviju, un Kijiva gaida atsauksmes par to, vai tā patiešām ir gatava izbeigt karu. Zelenskis piebilda, ka turpmāko drošības garantiju reālisms ir jāpierāda partneru spējai izdarīt efektīvu spiedienu uz Krieviju jau šajā posmā.
President Zelensky says a bilateral security guarantees agreement with the United States is nearly finalized at the highest level. He noted that the U.S. will communicate with Russia, and Kyiv is awaiting feedback on whether they are genuinely ready to end the war. Zelensky added… pic.twitter.com/Sz2InjWY1H
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 8, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



