TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis brīdināja Baltkrievijas de facto vadību, kuru vada neatzīts prezidents Aleksandrs Lukašenko, par sekām, kas rodas, palīdzot Krievijai karā pret Ukrainu. Prezidents to rakstīja savā "Facebook" lapā, komentējot izlūkdienestu ziņojumu, ka Baltkrievija būvē ceļus uz Ukrainas teritoriju un izveido artilērijas pozīcijas.
Ukrainas prezidents deva mājienu, ka Maskava veic jaunu mēģinājumu ievilkt Minsku karā pret Ukrainu. Šajā sakarā prezidents lika iesaistīt atbilstošos kanālus un paziņot Baltkrievijas de facto varas iestādēm par sekāj, ja tās palīdzēs Krievijai. Vairāk lasi šeit.
Kremlim draudzīgais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kas cieta spēcīgu sakāvi valsts parlamenta vēlēšanās, sniedzis savu pirmo interviju, kurā norāda, ka viņa pārstāvētajai partijai "Fidesz" ir jāmainās.
„Tas ir skaidrs zaudējums. Zaudējuma mērogs ir liels,” viņš pauda "Youtube" kanāla „Patriota” tiešraidē . Jāatgādina, ka svētdien notikušajās vēlēšanās opozīcijas līdera Pētera Maģara partija "Tisza" guva izšķirošu uzvaru, iegūstot 138 vietas Ungārijas 199 vietu lielajā parlamentā. Tikmēr "Fidesz" bija jāsamierinās ar 55 vietām.
„Es sajutu sāpes un tukšumu,” viņš teica, piebilstot, ka šobrīd cenšas pārvarēt lielu šoku. "Es domāju, ka mēs uzvarēsim,” viņš atzina, norādot, ka viņš kā partijas līderis uzņemas atbildību par zaudējumu. Tāpat viņš pauda, ka partija nevar vairs darboties tāpat kā līdz šim: "Ir nepieciešama pilnīga atjaunošanās, un tas attiecas ne tikai uz "Fidesz", bet arī uz visu nacionālo pusi [labējās kustības flangu],” viņš pauda.
Tikmēr Ungārijas jaunais premjers Pēters Maģars cēlis trauksmi par aizejošās Orbāna valdības aktivitātēm, norādot, ka valsts varas kabinetos “iekrampējušies” Krievijai draudzīgā Viktora Orbāna valdības pārstāvji veic aizdomīgas darbības.
“Mēs saņemam arvien vairāk ziņojumu par plaša mēroga dokumentu iznīcināšanu dažādās ministrijās, ar tām saistītajās iestādēs un uzņēmumos, kas ir pietuvināti partijai “Fidesz”,” portālā “X” pauda Maģars.
Iepriekš viņš norādīja, ka Orbāna laikā nelikumības pastrādājušie var būt droši – “nāksies pašiem pļaut to, ko sējuši”. Maģars arī atkārtoti atteicies no Ungārijas Valsts policijas piedāvātas apsardzes, sakot, “Paldies vēlreiz policijas šefam, bet man nav par ko baidīties un valsti es plānoju vadīt tā, lai man nebūtu, par ko baidīties arī nākotnē”.
Maģars plāno faktiski stāties amatā maija sākumā un aicināja paātrināt parlamentārās procedūras. Orbāns iepriekš bloķēja ES lēmumu pēc tam, kad tika apturēta Krievijas naftas tranzītu caur "Družba" cauruļvadu. Pēc Maģara teiktā, aizdevuma jautājums varētu tikt atrisināts, tiklīdz būs pabeigti infrastruktūras remontdarbi.
Daudzus cilvēkus līdz asarām aizkustinājis kāda Ukrainas karavīra uzņemts video, ko viņš iemūžinājis frontes līnijā Jehorivkā, kad viņa vienība bija ielenkta un viņš domāja, ka kritīs kaujā.
Vairāk lasi šeit.
Eiropa sagaida, ka karš Ukrainā beigsies līdz 2030. gadam, kas dos tai laiku sagatavoties iespējamiem draudiem no Krievijas.
Beļģijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks Frederiks Vansina to paziņoja intervijā laikrakstam "Le Soir". Vairāk lasi šeit.
Zviedrija piešķirs Ukrainai atbalstu četru miljardu eiro apmērā, kā arī palīdzēs apmācīt iznīcinātāju "Gripen" pilotus, piektdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pēc viņa teiktā, ukraiņu pilotu apmācība sāksies jau šogad.
Zelenskis šodien Ļvivā tikās ar Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu.
alsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien ar Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centra "Dižzemes" pētniekiem un speciālistiem pārrunājis sadarbību ar Ukrainu augsnes atveseļošanā, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Rinkēvičs apmeklēja Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centru "Dižzemes" Talsu novadā, lai iepazītos ar tā darbu laukaugu selekcijas un izmēģinājumu jomā.
Valsts prezidents ar Agroresursu un ekonomikas institūta vadību un Stendes pētniecības centra pētniekiem un speciālistiem pārrunāja aktualitātes laukaugu selekcijā, šķirņu pielāgošanā Latvijas apstākļiem, kā arī centra nozīmi Latvijas lauksaimniecībā un ieguldījumu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā.
Augu selekcija ir cieši saistīta ar konkrēto vidi - arī Latvijas mērogā pastāv būtiskas atšķirības starp reģioniem, tādēļ vietējiem apstākļiem piemērotu šķirņu izstrāde ir stratēģiski nozīmīga gan ražības, gan kvalitātes nodrošināšanā.
Tāpat tika pārrunāti arī starptautiskās sadarbības jautājumi, tostarp institūta iesaiste kopīgos pētījumos ar Ukrainas partneriem, lai rastu risinājumus karadarbības rezultātā ar smagajiem metāliem piesārņotās augsnes atveseļošanai un turpmākai izmantošanai lauksaimniecībā.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Stendes pētniecības centra darbs ir būtisks, attīstot Latvijai svarīgās laukaugu kultūras - miežus, kviešus, rudzus un auzas, kas spēj nodrošināt stabilu ražību un kvalitāti un stiprina Latvijas spēju nodrošināt sevi ar kvalitatīvu pārtiku.
Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs "Dižzemes" dibināts 1922. gadā kā Valsts Stendes selekcijas stacija vietējo laukaugu sugu vākšanai un uzlabošanai, ārzemju sugu pētniecībai un aklimatizācijai.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Ukrainā nogalināti 699 bērni un 2457 ievainoti, paziņojusi Ukrainas policija.
"Saskaņā ar oficiālajiem datiem līdz 2026. gada 16. aprīlim par Krievijas pilna mēroga militārās agresijas upuriem Ukrainā ir kļuvuši 3156 bērni," teikts policijas paziņojumā.
Ir nogalināti 699 bērni un 2457 bērni guvuši dažāda smaguma ievainojumus, norādīja policija, piebilstot, ka šie skaitļi ir nepilnīgi.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainas policija ir apstrādājusi tūkstošiem ziņojumu par pazudušiem bērniem, un 52 276 nepilngadīgie ir atrasti un atgriezti.
Moldova pasludinājusi par nevēlamām personām sešus Krievijas karaspēka grupas augstākos virsniekus Piedņestrā, un, mēģinot doties uz Dņestras labo krastu, viņiem draud tūlītēja deportēšana bez tiesībām atgriezties, piektdien paziņoja Moldovas parlamenta spīkers Igors Grosu.
"Krievijas armija Moldovas teritorijā atrodas nelikumīgi," žurnālistiem sacīja Grosu, piebilstot, ka varasiestādes saņēma drosmi un piemēroja šo mehānismu, jo Krievijas karaspēka klātbūtne rada risku valsts drošībai.
Pēc viņa teiktā, ja kāds no sarakstā iekļautajiem cilvēkiem atradīsies Dņestras upes labajā krastā, viņš nekavējoties tiks deportēts. "Brīdī, kad viņi atradīsies labajā krastā, viņi tiks nosūtīti mājās," paziņoja Grosu.
Nevēlamo personu sarakstā iekļauts Krievijas karaspēka grupas komandieris Piedņestrā Dmitrijs Zeļenkovs, trīs viņa vietnieki - Dmitrijs Opalevs, Sergejs Maščenko un Sergejs Širšovs, kā arī štāba priekšnieks Marats Jarulļins un Tiraspoles lauka bankas vadītājs Aleksejs Bogomolovs.
Visu iesaistīto personu ģimenēm ir liegta piekļuve Moldovas medicīniskajai aprūpei un iespēja saņemt dokumentus no Moldovas varasiestādēm.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien brīdināja Baltkrieviju no tālākas iesaistīšanās Krievijas karā pret viņa valsti, sakot, ka Minskai vajadzētu ņemt vērā notikušo ar Venecuēlas līderi Nikolasu Maduro.
"Pēdējā laika notikumu Venecuēlā raksturam un sekām vajadzētu atturēt Baltkrievijas vadību no kļūdu izdarīšanas," sacīja Zelenskis.
ASV bruņotie spēki 3. janvārī sagūstīja Venecuēlas līderi Nikolasu Maduro un viņa sievu un aizveda abus uz Ņujorku, kur viņi atrodas apcietinājumā un tiek apsūdzēti narkotiku noziegumos.
Zelenskis sacīja, ka Ukrainas izlūkdienesta iegūti dati liecina par to, ka Baltkrievija ir sākusi paplašināt ceļus un būvēt artilērijas pozīcijas rajonos pie Ukrainas robežas.
Kad Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tās karaspēks iebruka Ukrainas teritorijā arī no Baltkrievijas.
"Mēs pieņemam, ka Krievija atkal mēģinās iesaistīt Baltkrieviju savā karā" pret Ukrainu, sacīja Zelenskis. Prezidents sacīja, ka ir devis norādījumus "attiecīgajiem kanāliem" brīdināt Minsku par sekām. Ukraina ir gatava aizsargāt savu teritoriju un savu neatkarību, sacīja Zelenskis.
Lūk, kā izskatās "krievu pasaule" okupētajās Ukrainas pilsētās Donbasā: atkritumu kaudzes, posts. Krievi, kas ievākušies padzīto vai nogalināto ukraiņu mājās, met atkritumus tieši pa logiem.
Viss ir tieši tāpat kā Krievijā.
This is what the 'Russian world' looks like in the occupied Ukrainian cities of Donbas: piles of garbage, devastation. Russians, who have moved into the homes of Ukrainians who have been driven out or killed, throw trash right out the windows.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 17, 2026
Everything is just like in Russia. pic.twitter.com/qJMXMs377l
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



