TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijai patīk jaunā ASV drošības stratēģija Trampa versijā - "mūsējie"!

Balonu ielidošana no Baltkrievijas 6. decembrī piespieda Viļņas lidostu uz 86 minūtēm apturēt visu darbību. Lietuvas varas iestādes to nosauca par hibrīduzbrukumu, kas vērsts pret civilo aviāciju un sabiedrības drošību.

ASV Kara pētījumu institūts (ISW) saista incidentu ar Krievijas plašāko "nulles fāzes" stratēģiju, kuras mērķis ir destabilizēt NATO ar psiholoģisku operāciju palīdzību.

Šis ir vismaz piektais šāds gaisa uzbrukums kopš oktobra.

Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs, jautāts par augstāko Kremļa amatpersonu noklausīšanos, sniedza tiešu atbildi: "Jā, mēs varam. Par to mums maksā."

Šis komentārs seko pēc ziņojumiem par nopludinātu sarunu starp Putina tuvu padomnieku un sūtni.

Saskaņā ar "The Economist" datiem Krievija ir upurējusi līdz pat 1,35 miljoniem karavīru par 1,45% Ukrainas teritorijas.

Neskatoties uz nesenajiem ieguvumiem, tādas pilsētas kā Pokrovska joprojām ir apstrīdētas pēc intensīvām 14 mēnešu kaujām.

Tramps paziņo, ka ir vīlies, ka Zelenskis joprojām nav izlasījis ierosināto miera plānu, apgalvojot, ka "viņa komandai tas patīk, bet viņš pats to vēl nav apskatījis". Tramps piebilda, ka Krievija "būtībā tam piekrīt", lai gan viņš atzīmēja: "Krievija, iespējams, labprātāk pārņemtu visu valsti." Tramps saka, ka joprojām nav skaidrs, vai Zelenskis pieņems noteikumus.

Krievija uzbruka Ohtirkai Sumu apgabalā ar trim droniem, viens no tiem ietriecās dzīvojamajā ēkā, ievainojot septiņus civiliedzīvotājus. Notikuma vietā strādā neatliekamās palīdzības dienesti. Čerņihivā vēl viens drons eksplodēja netālu no daudzdzīvokļu ēkas, ievainojot vēl trīs cilvēkus, no kuriem viens tika hospitalizēts. Ugunsdzēsēji ir nodzēsuši sprādziena izraisītu gāzes ugunsgrēku.

Krievijas Su-34 apkalpe gāja bojā pēc tam, kad lidmašīnai negaidīti aktivizējās katapultēšanās sistēma, kad tā atradās zem nojumes, ziņoja ar Krievijas aviāciju saistītais kanāls "Fighterbomber". Gan pilots, gan navigators guva nāvējošus ievainojumus. Incidentu izmeklē valsts komisija.

G7 un Eiropas Savienība (ES) apspriež iespēju aizstāt Krievijas naftas cenu griestus ar pilnīgu jūras pakalpojumu aizliegumu, lai samazinātu Maskavas naftas ieņēmumus, vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem.

Krievija eksportē vairāk nekā trešdaļu savas naftas ar tankkuģiem - galvenokārt uz Indiju un Ķīnu -, izmantojot Rietumu transporta pakalpojumus. Aizliegums izbeigtu tirdzniecību, kurā iesaistītas arī Eiropas valstis, tostarp Grieķija, Kipra un Malta.

Aizliegums varētu būt daļa no nākamās ES sankciju kārtas pret Krieviju, kas paredzēta 2026. gada sākumā, norādīja "Reuters" sarunu biedri. Tomēr viņi norādīja, ka ES vēlētos, lai aizliegums tiktu apstiprināts kopā ar plašāku G7 vienošanos, pirms ierosināt to nākamajā sankciju kārtā.

Krievijas bruņotie spēki naktī uz pirmdienu uzbruka Ukrainai ar 149 droniem, paziņoja gaisa spēki.

131 drons notriekts vai neitralizēts ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Tika reģistrēti 16 trieciedronu trāpījumi 11 vietās, teikts paziņojumā.

Iepriekš varas iestādes un glābēji ziņoja, ka vēlā vakarā Dņipropetrovskas apgabalā dronu uzbrukuma rezultātā gājis bojā viens cilvēks. Septiņi cilvēki tika ievainoti Sumu apgabala Ahtirkas pilsētā, kur drona uzbrukuma rezultātā daļēji tika nopostīta un aizdegās deviņstāvu daudzdzīvokļu māja. Vēl viena dzīvojamā ēka tika bojāta Čerņihivā, glābēji ziņoja par trim ievainotajiem.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers pirmdien Londonā uzņems Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai apspriestu miera plānus.

Sagaidāms, ka tikšanās, kurā piedalīsies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, būs veltīta tam, kā reaģēt uz ASV priekšlikumiem izbeigt karu ar Krieviju.

Nedēļas nogalē Zelenskis paziņoja, ka ar ASV prezidenta Donalda Trampa padomniekiem ir pārrunājis nākamos soļus un ir apņēmības pilns turpināt strādāt labā ticībā.

Taču sarunu dalībnieki arī atzina, ka jebkurš reāls progress būs atkarīgs no Krievijas gatavības izrādīt nopietnu apņemšanos panākt ilgtermiņa mieru.

Stārmers ir vairākkārt teicis, ka Ukrainai jāļauj pašai noteikt savu nākotni, savukārt viens no britu ministriem svētdien sacīja, ka valsti nedrīkst atstāt bezzobainu Krievijas agresijas priekšā.

Taču Krievija vairākkārt ir noraidījusi iespēju, ka Ukrainā varētu izvietot sabiedroto karaspēku, un turpina pieprasīt apmaiņā pret mieru plašas Ukrainas teritorijas daļas.