TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc uzbrukuma deg svarīga Krievijas akumulatoru rūpnīca "Energija" Ļipeckas apgbalā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Lietuva par vairāk nekā 320 miljoniem eiro no Zviedrijas uzņēmuma "Saab" iegādāsies "Bolide" tipa raķetes tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmām RBS-70, paziņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija, vēsta LETA.
Šis un iepriekš parakstītie līgumi palīdzēs nodrošināt nepārtrauktu šādu raķešu piegādi Lietuvas armijai nākamos sešus gadus, norādīja ministrija.
"Pretgaisa aizsardzības stiprināšana ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Mēs esam parakstījuši līgumu par RBS-70 "Bolide" tipa raķešu iegādi, lai nodrošinātu nepārtrauktu šāda veida munīcijas piegādi Lietuvas bruņotajiem spēkiem," sacīja aizsardzības ministrs Roberts Kauns.
Lietuvas armijas pretgaisa aizsardzības bataljonā jau ir raķešu sistēmas RBS-70. Šī tipa sistēmas tika izvēlētas, jo tās ir viegli apkalpot, tās ir ļoti mobilas un spēj efektīvi iznīcināt mērķus gaisā gan dienā, gan naktī, norādīja ministrija.
Šī pretgaisa aizsardzības sistēma sastāv no statīva, palaišanas iekārtas un raķetes. "Bolide" raķetes var efektīvi iznīcināt mērķus gaisā līdz pat deviņu kilometru attālumā un cauršaut līdz 200 milimetru biezas bruņas.
Lietuva arī paziņojusi par granātmetēju "Carl Gustaf M4 RD" un to munīcijas, vienreizlietojamu granātmetēju AT4 un mobilās tuvdarbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi no Zviedrijas uzņēmuma "Saab".
Šogad Lietuva aizsardzībai atvēlējusi 5,38% no iekšzemes kopprodukta jeb 4,78 miljardus eiro.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 211 520 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 990 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 507 tankus, 23 857 bruņutransportierus, 35 785 lielgabalus un mīnmetējus, 1592 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1268 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 100 564 bezpilota lidaparātus, 4137 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 72 945 automobiļus un autocisternas, kā arī 4036 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 165 trieciendroniem un droniem imitatoriem, kā arī ar deviņām ballistiskajām raķetēm, pirmdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki, vēsta LETA.
137 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti raķešu un 24 trieciendronu trāpījumi desmit vietās.
Krievijas dronu triecienos Ukrainai aizvadītajā naktī nogalināti divi cilvēki un nodarīti postījumi, pirmdien paziņoja amatpersonas, ziņo LETA.
Kijivā dronam ietriecoties privātās klīnikas četrstāvu ēkā, nogalināts 1995. gadā dzimis pacients un vēl četri cilvēki ievainoti. Pavisam stacionārā atradās 26 pacienti, no kuriem 16 tika pārvesti uz citām slimnīcām.
Kijivas apgabala Fastivas rajonā sapostītas septiņas privātmājas un viena daudzstāvu māja, garāžas, divas automašīnas, ražošanas un noliktavu telpas. Dzēšot ugunsgrēku, vienā no mājām tika atrasts vīrieša līķis.
Turklāt Krievijas uzbrukuma dēļ Slavutičas pilsētā tika pārtraukta elektroapgāde.
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka neuzskata, ka Ukrainas droni būtu uzbrukuši Krievijas diktatora Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā, kā to apgalvo Kremlis.
Vairāk lasi šeit.
Russian media report that about 200 flights have been postponed and several more canceled in Moscow airports due to a drone attack on Moscow region.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 4, 2026
Several airports have been closed for takeoff and landing. pic.twitter.com/wR7w5cqfso
Russia’s MoD claims it shot down 193 Ukrainian drones overnight over regions far from the front lines. pic.twitter.com/U8n7znhuiN
— WarTranslated (@wartranslated) January 4, 2026
Trump: “We need Greenland for national security”
— Republicans against Trump (@RpsAgainstTrump) January 4, 2026
pic.twitter.com/X04fuO9zA0 https://t.co/HPP1YALPSq
Tikmēr uz šīs valsts prezidentu, kurš vienā mierā runā par savu sabiedroto aplaupīšanu, daudzi cer, ka viņš palīdzēs apturēt Krievijas jau gandrīz četrus gadus ilgstošo invāziju Ukrainā.
Russian Telegram channels report a strike on Energiya plant in Lipetsk region of Russia.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 4, 2026
This is a key supplier of batteries and accumulators for Russian missile systems and other equipment. The plant is under Western sanctions. pic.twitter.com/WwkjQqzbjW
Šis uzņēmums "Energija" ir ļoti svarīgs bateriju un akumulatoru ražotājs Krievijas raķešu sistēmām un citām iekārtām.
⚡️Preliminarily, drones hit the "Energy" plant in the city of Yelets, Lipetsk region, Russia.
— BLYSKAVKA (@blyskavka_ua) January 4, 2026
Current fundraising for the Armed Forces of Ukraine.
💸 PayPal
molniamolnievic@gmail.com
👉 Follow @blyskavka_ua pic.twitter.com/MYgikvSpEQ
💥 Russia: Factory belonging to Russia's largest lithium-ion battery manufacturer Energia struck by Ukrainian drones in Yelets, Lipetsk region.
— Igor Sushko (@igorsushko) January 4, 2026
Batteries used in:
UAVs/drones
Missile systems (Iskander and Kinzhal)
Glide bombs
Electronic warfare
Radio equipment pic.twitter.com/5AAq9w5ice
Tikmēr pēc nedēļas Krievija Ukrainā būs karojusi ilgāk nekā PSRS pret nacistisko Vāciju Lielajā tēvijas karā, bet, acīmredzot, "cienot starptautiskās tiesības" un "karojot ļoti humāni" nav spējusi pakļaut nevienu apgabala centru.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



