TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Saskaņā ar "DeepState" datiem, Ukrainas Aizsardzības spēku veiksmīgas operācijas rezultātā Kupjanskā ir bloķētas ienaidnieka vienības un atbrīvota visa pilsētas ziemeļrietumu nomale.
Operācija joprojām turpinās, jo pilsētas centrālajā daļā joprojām atrodas naidīgi anklāvi. Ukrainas spēki izveidoja bloķējošu līniju, nogrieza ienaidnieka garnizonu no tā galvenajiem spēkiem, ātri ieņēma Radkivku un Kindrašivku, pakļāva Holubivku uguns kontrolē un atbrīvoja Mirni un Kupjanskas ziemeļrietumu rajonus.
According to DeepState data, as a result of a successful operation by Ukraine’s Defense Forces, enemy units have been blocked in Kupiansk and the entire north-western outskirts of the city have been cleared.
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) December 12, 2025
The operation remains ongoing, as hostile enclaves persist in the… pic.twitter.com/NShCmW5ov5
Viņš paziņoja, ka sadarbība starp abām valstīm aug. Savas īsās runas laikā Putins nepārtraukti kustināja kājas, kasīja roku un košļāja lūpu. Ļaunuma ass turpina stiprināties.
Putin met with the president of Iran. The axis of evil continues becoming stronger.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 12, 2025
He said cooperation between the two countries was growing.
Putin kept moving his legs, scratching his hand and chewing his lip during his short speech. pic.twitter.com/RDhHK7n4Z6
Ziņojumi liecina, ka Orskā, Orenburgas apgabalā, Krievijā, deg mehāniskā rūpnīca. Vietējie iedzīvotāji ziņo par skaļu sprādzienu nakts laikā.
Pašlaik ir skaidrs, ka sprādziens noticis Orskas mehāniskajā rūpnīcā, kas ražo komponentus Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam. Iemesls nav zināms, bet var minēt.
At the moment it is clear that an explosion occurred at the Orsk Mechanical Plant, which produces components for Russia’s military-industrial complex. The cause is unknown, but one can guess. https://t.co/ERTdLApgZw pic.twitter.com/nwRgdhjdEQ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 12, 2025
Atsaucoties uz nepublicētu ASV nacionālās drošības stratēģijas versiju, "Defense One" ziņo, ka šīs valstis ir iekļautas to valstu sarakstā, ar kurām ASV vajadzētu "aktīvi sadarboties", lai tās izslēgtu no ES.
Šis punkts oficiāli publicētajā stratēģijas versijā nav iekļauts.
Publikācijā teikts, ka dokumenta nepublicētajā sadaļā ir ieteikts, ka ASV vajadzētu atbalstīt partijas, kustības un intelektuāļus, kas tiecas pēc suverenitātes un tradicionālā Eiropas dzīvesveida saglabāšanas, vienlaikus saglabājot proamerikāniskas nostājas.
😳 U.S. seeks to push Austria, Hungary, Italy, and Poland out of the EU
— NEXTA (@nexta_tv) December 12, 2025
Citing an unpublished version of the U.S. national security strategy, Defense One reports that these countries are listed among those with whom the U.S. should "actively cooperate" in order to remove them… pic.twitter.com/T4ysPVjCSi
Prezidenta Karola Navrocka vizīti Latvijā aizēnoja negaidīta situācija. Sociālajos tīklos parādījās fotogrāfijas ar automašīnu, kas uzņēma Polijas delegāciju Rīgā. Automašīna bija visai netīra.
Reaģējot uz kritiku, Polijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Macejs Veviors paskaidroja, ka delegācijas transportēšana ir uzņēmējvalsts, nevis Polijas vēstniecības atbildība.
Viņš arī norādīja, ka fotogrāfijas uzņemtas trešdienas vakarā, kad Rīgā lija lietus un lidostā nebija automazgātavas. Turklāt viņš piebilda, ka Polijas vēstniecībai bija ietekme tikai uz vizītes organizēšanu, nevis automašīnas stāvokli.
Dirty reception for Nawrocki
— NEXTA (@nexta_tv) December 12, 2025
The visit of President Karol Nawrocki to Latvia was overshadowed by an unexpected situation. Photos of the car that picked up the Polish delegation in Riga appeared on social media. The car was blatantly dirty.
In response to the criticism, Polish… pic.twitter.com/pInCFrNttZ
Krievijas mediji atklājuši pašreizējo "Vagner" algotņu līderi Dmitriju Podoļski (Salema), kurš komandē algotņus Āfrikā.
Ukrainā viņš gandrīz tika nogalināts, bet viņam izdevās glābt vienu kāju un pusi rokas.
ГовноСМИ орков показали нынешнего лидера банды «Вагнера» Дмитрия Подольского (Салем), который командует наемниками в Африке.
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) December 11, 2025
В Украине из него делали путинского самовара, но ему удалось сохранить одну ногу и полруки pic.twitter.com/siXqG2w0cU
Turkmenistānas galvaspilsētā Ašhabadā Krievijas diktators runāja pusminūti bez skaņas, līdz tika ieslēgta mikrofona poga.
Tas pats Putins, kurš vienmēr ārvalstu līderiem rāda, kā ieslēgt austiņas ar sinhrono tulkojumu, ar ko Kremļa propaganda mīl lielīties.
😂 Putin was muted
— NEXTA (@nexta_tv) December 12, 2025
In Ashgabat, the dictator spoke for half a minute without sound until the microphone button was turned on.
This is the same Putin who always shows foreign leaders how to turn on the headphones with simultaneous translation, something that Kremlin propaganda… pic.twitter.com/P4WlouDtEm
Krievu okupanti turpina sistemātisku dronu teroru pret civiliedzīvotājiem Harkivas apgabalā. Viņi uzbrūk civiliedzīvotājiem ar droniem un rīko dronu "slēpņus" tiem, kas steidzas palīgā upuriem.
Par to ziņo Ukrainas Gaisa desanta spēku 77. gaisa desanta motorizētās brigādes preses dienests. Vairāk lasi šeit.
NATO dalībvalstis tuvāko piecu gadu laikā varētu kļūt par nākamo Krievijas militāro mērķi pēc Ukrainas, ceturtdien preses konferencē Berlīnē brīdināja alianses ģenerālsekretārs Marks Rute.
"Mēs esam nākamais Krievijas mērķis. Man ir bail, ka daudzi ir klusībā bezrūpīgi, pārāk daudziem nav steidzamības sajūtas, un daudzi uzskata, ka laiks ir mūsu pusē. Tas tā nav. Laiks rīkoties ir tagad," uzsvēra alianses vadītājs.
Krievija pret Eiropas valstīm pastiprinājusi diversijas un operācijas, kas vērstas pret civilo, militāro un kritisko infrastruktūru, norādīja Rute.
Viņš pieminēja dzelzceļa spridzināšanu Polijā, Krievijas iznīcinātāju veikto Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu un dronu parādīšanos vairāku Eiropas valstu lidostu tuvumā. Vairāk lasi šeit.
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka miera panākšana Krievijas-Ukrainas karā bijusi tuvu, vienlaikus pārmetot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim iebildumu paušanu pret miera plāna projektu.
ASV ir gatavas palīdzēt Ukrainai drošības vienošanās ietvaros, kas vērsta uz kara izbeigšanu, norādīja Tramps, tomēr paužot neapmierinātību ar sarunu tempu.
"Es uzskatīju, ka mēs esam ļoti tuvu tam, lai panāktu vienošanos ar Krieviju. Es uzskatīju, ka mēs esam ļoti tuvu tam, lai panāktu vienošanos ar Ukrainu," sacīja ASV prezidents.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
