TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 341 110 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 840 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 920 tankus, 24 544 bruņutransportierus, 41 787 lielgabalus un mīnmetējus, 1782 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1373 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 282 697 bezpilota lidaparātus, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 95 479 automobiļus un autocisternas, kā arī 4176 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas vadonis Vladimirs Putins sestdien paziņojis, ka, viņaprāt, karš Ukrainā tuvojas noslēgumam.

“Es domāju, ka šis jautājums tuvojas beigām,” Putins sacīja žurnālistiem Kremlī pēc vienas no pēdējo gadu pieticīgākajām 9. maija militārajām parādēm Maskavā. Jāpiebilst, ka Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs žurnālistiem tikmēr pauda, ka “līdz miera līgumam vēl ir ļoti tāls ceļš ar daudziem sarežģītiem jautājumiem”.

Laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka Eiropas Savienības līderi gatavojas iespējamām sarunām ar Krieviju. Atbildot uz jautājumu par iespējamu dialogu ar Eiropas valstīm, Putins norādīja, ka viņam vēlamākais sarunu partneris būtu kādreizējais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders.

“Man personīgi bijušais Vācijas Federatīvās Republikas kanclers Šrēdera kungs ir pieņemamākais variants,” sacīja Putins. Vienlaikus Putins piebilda, ka tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski būtu iespējama tikai pēc ilgstoša miera līguma noslēgšanas.

Kremlis iepriekš norādīja, ka iniciatīvai atjaunot kontaktus būtu jānāk no Eiropas valstīm, jo tieši tās pēc kara sākuma 2022. gadā pārtrauca attiecības ar Maskavu. Jāpiebilst, ka Eiropas valstis pārtrauca attiecības ar Krieviju pēc tās iebukuma Ukrainā, un daudziem pagrieziena punkts attiecībās ar valsti bija Krievijas armijas īstenotais slaktiņš Bučā 2022. gada martā.

Karš Ukrainā ilgst jau četrus gadus un kļuvis par asiņaināko konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Krievijas spēkiem līdz šim nav izdevies pilnībā pārņemt Donbasa reģionu Ukrainas austrumos, kur Ukrainas armija atkāpusies līdz nocietinātu pilsētu līnijai. Konflikts prasījis simtiem tūkstošu dzīvību, izpostījis plašas Ukrainas teritorijas un būtiski ietekmējis arī Krievijas ekonomiku un attiecības ar Eiropu.

Ar pārliecinošu balsu vairākumu Ungārijas jaunais parlaments sestdien ievēlēja Pēteru Maģaru premjerministra amatā, noslēdzot 16 gadus ilgušo Viktora Orbāna valdīšanu.

Parlaments savā pirmajā sēdē oficiāli ievēlēja Maģaru premjera amatā ar 140 balsīm "par", 54 "pret" un vienam deputātam atturoties. Maģara vadītā centriski labējā opozīcijas partija "Tisza" aprīlī uzvarēja parlamenta vēlēšanās, iegūstot 52% balsu un izcīnot 141 no 199 deputātu vietām parlamentā.

Ceremonija notika Budapeštā, kur tūkstošiem cilvēku pulcējās pie parlamenta ēkas, lai vērotu inaugurāciju uz lielajiem ekrāniem. Maģars aicināja sabiedrību kopīgi “rakstīt Ungārijas vēsturi” un “iziet cauri režīma maiņas vārtiem”.  Daudzi ungāri šo brīdi uztvēra kā cerību uz pārmaiņām pēc ilga politiskā stagnācijas perioda.

68 gadus vecā Erzsebete Medve, kura ieradās Budapeštā no Miškolcas, sacīja: “Šī ir pirmā reize, kad jūtos lepna par to, ka esmu ungāriete.” Viņa arī norādīja uz izglītības sistēmas problēmām Orbāna valdīšanas laikā: “Valdībai bija pietiekami daudz naudas, bet viņi to netērēja tur [kur to patiešām vajadzēja].” Savukārt Marianna Sūča pauda cerību, ka valsts kļūs iedzīvotājiem draudzīgāka. Viņa norādīja, ka “tagad ungāri jūt, ka viņu bērniem un mazbērniem valstī ir nākotne”.

Jaunā valdība sola būtiski mainīt līdzšinējo politisko kursu. Maģars ir apņēmies atjaunot Ungārijas attiecības ar Eiropas Savienību un reformēt sistēmas, kuras, pēc viņa domām, Orbāns bija pakļāvis lojālistu kontrolei.

Simbolisks pārmaiņu brīdis bija Eiropas Savienības karoga atgriešana pie parlamenta ēkas pēc tam, kad tas tika noņemts 2014. gadā.

Tāpat tika uzsvērts tas, ka sabiedrība līdz ar Maģara valdīšanu kļūs demokrātiskāka — jaunajā parlamentā vairāk nekā ceturtā daļa deputātu ir sievietes, kas ir rekordaugsts rādītājs Ungārijas pēckomunistiskajā vēsturē.

Tomēr jaunajai valdībai priekšā stāv sarežģīti uzdevumi. Ungārijas ekonomika stagnē, budžeta deficīts saglabājas augsts, bet valsts institūcijās joprojām ir daudz Orbānam lojālu cilvēku.

Neraugoties uz to, Budapeštā šodien valdīja svinīga atmosfēra, un cilvēki pada cerības par demokrātiskāku nākotni. “Mēs beidzot varam atstāt šo ēru aiz muguras,” sociālajos tīklos pauda Budapeštas mērs Gergelijs Karačonijs, vienlaikus aicinot neaizmirst “ikdienas varoņus”, kuri ilgstoši pretojās sistēmai.

Īstu rezonansi sociālajos tīklos sacēlusi Krievijas reģionālās televīzijas "Kuzbass First" žurnāliste, kas 9. maija parādē izcēlās ar pagalam ciniskiem komentāriem sērojošai mātei.

Iemūžinātajā video redzams, ka žurnāliste "Nemirstīgā pulka gājienā" Kemerovā nostājas blakus kādai sievietei un pavaicā kas ir persona, kas redzamas fotogrāfijā, ko sieviete tur rokā. "Šis ir mans dēls, pazudis kara laukā," norāda sieviete. "Tad jums šodien ir dubultie svētki! Apsveicu! Jauku dienu," norāda žurnāliste, kamēr sieviete tikai viegli pamāj ar galvu.

Daudzi par video redzēto pauduši sašutumu. "Māte zaudējusi karā, savu dēlu, ko valdība tur nosūtīja, lai uzbruktu urkaiņu tautai un žurnāliste viņu par to apsveic. Tas ir slimi," norāda kāds vīrietis. "Ak, dievs. Viņa tiešām sacīja "dubultie svētki"?" vaicā Igors. Bet vēl kāds norāda, ka Krievijā cilvēki tiek pakļauti kara kultam.

Jāpiemin, ka ne mazāk pārsteidzoši bija tas, ka uzvaras parādē Krievijā pirmo reizi piedalījās Ukrainā likvidēto okupantu atraitnes. Krievijas mediji ziņo, ka Čitā kolonnā piedalījās kritušo Krievijas karavīru atraitnes un mātes. Pasākuma laikā viņas tika nosauktas par "atbildības, lojalitātes un nelokāmas ticības simbolu tiem, kas pašlaik atrodas frontes līnijās".

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka ir gatavs nosūtīt Amerikas delegāciju uz Maskavu, lai mēģinātu panākt mieru starp Krieviju un Ukrainu.

Uzrunājot žurnālistus pie Baltā nama, viņš uzsvēra, ka vēlas redzēt kara beigas pēc vairāk nekā četriem asiņainiem konflikta gadiem. “Es ļoti vēlētos redzēt šī kara beigas,” sacīja Tramps, norādot, ka konflikts kļuvis par “neprātu”.

Prezidents norādīja, ka frontē pēdējā mēneša laikā dzīvību zaudējuši aptuveni 25 000 jaunu karavīru, bet kopējais mēneša upuru skaits sasniedzot pat 30 000. “Tas ir neprāts,” viņš atkārtoja paziņojumā, ko vēlāk publicēja arī ASV Valsts departaments. Tramps uzsvēra, ka situācija atgādina smagākos konfliktus kopš Otrā pasaules kara.

Tikmēr Kremlis paziņojis, ka ASV steidzas panākt miera vienošanos kara izbeigšanai, taču sarunas joprojām ir ļoti sarežģītas un faktiski apturētas. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs norādīja: “Ir saprotams, ka amerikāņu puse steidzas,” tomēr uzsvēra, ka “līdz miera līgumam vēl ir ļoti tāls ceļš ar daudziem sarežģītiem jautājumiem”.

Jāpiemin, ka Trampa izteikumi izskanēja laikā, kad spēkā ir trausls Ukrainas-Krievijas trīs dienu pamiers no 9. līdz 11. maijam, kuru starpniecībā palīdzējušas panākt ASV. Vienošanās paredzēja, ka Ukraina netraucēs Krievijas 9. maija militāro parādi Maskavā. Pamiera laikā ieplānota arī plaša karagūstekņu apmaiņa, kurā katra puse apmainīs 1000 sagūstītos karavīrus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja šos plānus un norādīja, ka ukraiņu gūstekņu atgriešana ir viena no valdības galvenajām prioritātēm.

Tikmēr diplomātiskie centieni atdzīvināt miera sarunas turpinās. Zelenskis paziņojis, ka tuvākajās nedēļās Ukrainā gaidāma ASV sūtņu vizīte, lai atsāktu sarunu procesu, kas pēdējos mēnešos bija palēninājies Tuvo Austrumu konflikta dēļ. Sarunās iesaistīti arī Ukrainas galvenais sarunvedējs Rustems Umerovs un ASV amatpersonas, tostarp īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners.

Puses jau apspriedušas iespējamu 20 punktu miera plānu, taču vairāki jautājumi joprojām rada nopietnas domstarpības. Starp sarežģītākajiem jautājumiem ir Donbasa reģiona nākotne un Krievijas okupētās Zaporižjas atomelektrostacijas statuss. Šie jautājumi līdz šim kavējuši plašākas vienošanās panākšanu starp abām pusēm.

Vienlaikus Krievija turpina stiprināt savas aizsardzības pozīcijas ap Maskavu. Saskaņā ar atklāto avotu izlūkošanas datiem, ap galvaspilsētu izveidots jauns pretgaisa aizsardzības “dzelzs gredzens”, kurā izvietotas vairāk nekā 100 raķešu sistēmas “Pantsir”. Šādi drošības pasākumi veikti pēc vairākiem Ukrainas dronu uzbrukumiem, kas pietuvojušies tikai dažu kilometru attālumā no Kremļa.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sestdien nopēla Slovākijas premjerministra Roberta Fico klātbūtni Maskavā Krievijas Uzvaras dienas parādes laikā.

"Roberts Fico zina, ka mums ir domstarpības. Man tas ir ļoti žēl, un mēs ar viņu par šo dienu Maskavā runāsim," Mercs teica kopīgā preses konferencē ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu Stokholmā.

Fico bija vienīgais viesis no Eiropas Savienības, kas devās uz Maskavu, kur katru gadu 9. maijā Krievijas galvaspilsētas Sarkanajā laukumā tradicionāli notiek militārā parāde.

Lai gan Fico pats parādē nepiedalījās, piektdien viņš nolika vainagu pie nezināmā karavīra kapa Kremļa sienā.

Sestdien Fico tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā faktiski ir apstājusies Latvijā atrasto Otrā pasaules kara laikā kritušo padomju armijas karavīru mirstīgo atlieku nodošana Krievijai vai šo kaulu pārapbedīšana kapsētās, jo Maskava par šiem pīšļiem vairs neliekas zinis, vēsta "TV3 ziņas".

Šobrīd Latvijā glabājas jau aptuveni divu tūkstošu sarkanarmiešu kauli, un neviens īsti nezina, ko ar tiem darīt, norāda raidījums.

Kritušo karavīru meklēšanā un pārapbedīšanā, sadarbojoties ar Brāļu kapu komiteju, jau gandrīz 30 gadus iesaistās brīvprātīgie no Tāļa Ešmita vadītās biedrības "Leģenda".

Viņš stāsta, ka iepriekš katrs atrastais padomju armijas karavīrs nozīmēja veselas juridiski atrunātas procedūras iedarbināšanu, kas rezultējās ar to, ka mirstīgās atliekas tika repatriētas uz Krieviju vai pārapbedītas kādā no padomju karavīru kapsētām Latvijā.

Pēc 2022. gada viss esot apstājies, jo Krievijas puse neko nedarot. Ešmits kā piemēru min situācijas, kad kritušo mirstīgās atliekas ir identificētas un piederīgie Krievijā ir izteikuši vēlmi, lai tās atgriež mājās, Latvijas puse ir tam piekritusi un dokumenti ir sakārtoti, bet Krievijas puse vienkārši visu ignorē.

Tikmēr citas valstis sadarbojoties, un to karavīru mirstīgās atliekas tiek pārapbedītas. Turpat noliktavā, kur maisos glabājas Krievijai nevajadzīgās padomju armijas karavīru mirstīgās atliekas jeb kauli, salikti arī nelieli zārki. Tajos ir Vācijas karavīru pīšļi, kas tiks pārapbedīti cieņpilni, vēsta TV3.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien pēc sarunām ar Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu pavēstīja, ka Ukraina būs pilnvērtīga Eiropas Savienības (ES) daļa.

"Runāju ar Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu. Esmu pateicīgs par ukraiņu un Ukrainas apsveikumiem Eiropas dienā un pateicīgs par visu Eiropas atbalstu Ukrainai mūsu aizstāvības laikā pilnvērtīgā karā," sestdien savā "Telegram" kanālā raksta Zelenskis.

Dronu Ukrainas Bruņoto spēku vajadzībām ražo amerikāņu-vācu-ukraiņu uzņēmums "Auterion Airlogix Joint Venture".

Drons ir "Shahed-136" un "Geran-2" analogs. Tas nes aptuveni 50 kg smagu kaujas galviņu un tiek vadīts, izmantojot "Starlink" sistēmu.

Ukrainas spēki ir sākuši aktīvāk uzbrukt ar droniem Krievijas loģistikai operatīvajā dziļumā, kas varētu būt svarīgs faktors Ukrainas pretuzbrukumiem nākotnē, secinājuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Ukrainas bruņotie spēki veic izlūkošanu un uzbrūk Krievijas sauszemes apgādes līnijām okupētajā Doneckas apgabala daļā 100 kilometrus no frontes līnijas.

ISW analītiķi vērsa uzmanību uz jaunu videoierakstu, kurā redzami Ukrainas dronu triecieni Krievijas kravas automašīnai uz autoceļa T-0509 Mariupole-Donecka 95 kilometrus no frontes līnijas.