TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas Federācijas padomes spīkere Matvijenko prātuļo par Zelenska nolaupīšanu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Aizvadītajā naktī Krievijas spēki īstenojuši kārtējo masīvo bezpilota lidaparātu uzbrukumu Ukrainai. Odesā viens no trieciendroniem ietriecies daudzstāvu dzīvojamā ēkā, savukārt Černihivas apgabalā pēc trāpījumiem energoapgādes objektiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju palikuši bez elektrības.
Kā informēja Odesas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks, vienā no pilsētas rajoniem fiksēts tiešs trāpījums daudzstāvu dzīvojamajā namā.
"Nopietni postījumi no piektā līdz trešajam stāvam. Zem drupām var atrasties cilvēki. Notikuma vietā turpinās glābšanas operācija, ir iesaistīti visi ārkārtas un komunālie dienesti," paziņoja Lisaks. Tajā pašā rajonā bojātas arī vairākas privātmājas. Pašlaik ir zināms par pieciem cietušajiem, kuri nogādāti ārstniecības iestādē.
Vienlaikus smagi cietis arī Černihivas apgabals, kur ienaidnieka mērķtiecīgu triecienu rezultātā pa energoinfrastruktūras objektiem bez elektroapgādes palikuši simtiem tūkstošu iedzīvotāju.
Uzņēmums "Černihivoblenerho" ziņo, ka energoobjekts bojāts Novhorodas-Siverskas rajonā, atstājot bez elektrības vairāk nekā 10 000 abonentus. Savukārt Ņižinas rajonā bojāts stratēģiski svarīgs infrastruktūras objekts, kā rezultātā elektroapgāde pārtraukta 340 000 abonentiem Černihivas un Priluku pilsētās, kā arī to apkārtējos rajonos.
Vašingtonas atbalsts Ukrainai nav bijis pietiekams, uzsver Zelenskis sarunā ar "Associated Press". Viņš piebilda, ka tik ļoti nepieciešamās "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas neesot tikušas piegādātas pietiekamā daudzumā. "Pakotne – kura [mūsu vajadzībām] nav ļoti liela – manuprāt, ar katru dienu paliks mazāka. Tāpēc saprotams, ka mūs tas baida. Un, protams, mēs strādājam pie tā [risinājuma]."
Krievija iegūst ekonomisko labumu no kara Tuvajos Austrumos, teica Zelenskis, atsaucoties uz ierobežoto sankciju atcelšanu Krievijas naftai. "Un, protams, viņi [Krievija] domā, ka Irānas kara dēļ militārā palīdzība Ukrainai samazināsies, un viņi ar to rēķinās," teica Ukrainas prezidents.
Sestdienas rītā Krievijas spēki īstenoja trieciendronu uzbrukumu Ukrainas Dņipropetrovskas apgabala pilsētas Ņikopoles tirgum. Kā pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža, uzbrukumā tika nogalināti pieci cilvēki – trīs sievietes un divi vīrieši, bet vēl 22 cilvēki tika ievainoti. Viņu vidū 14 gadus veca meitene, kas smagā stāvoklī tika nogādāta slimnīcā. Tāpat Krievijas uzbrukumus piedzīvoja arī citi Ukrainas reģioni, tostarp valsts galvaspilsēta Kijiva.
Pērn Ukrainas iedzīvotāji veidoja 65% no Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) Vienas pieturas aģentūras kopējā klientu skaita, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums par politikas un koordinācijas pilnveidi, lai sekmētu Ukrainas iedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
KM norāda, ka SIF 2023. gada janvārī sāka īstenot projektu "Vienas pieturas aģentūra". Tā ir nacionāla līmeņa koordinējoša institūcija, kas nodrošina atbalstu trešo valstu pilsoņiem, kuri saņēmuši tiesības uzturēties Latvijas teritorijā, un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība vai pagaidu starptautiskā aizsardzība un kuras likumīgi uzturas Latvijas teritorijā sākotnējās integrācijas posmā.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns arī aicina atjaunot naftas cauruļvada "Družba" darbību, nosaucot Briseli par "pašnāvības kuģi" par atteikšanos to darīt.
Slovakia's Robert Fico and Hungary's Viktor Orbán are jointly demanding the EU scrap Russian energy sanctions and restore Druzhba pipeline flows — calling Brussels a "suicide ship" for refusing.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 5, 2026
The timing is striking: Ukrainian drone strikes have reduced Russian oil exports… pic.twitter.com/8ul8C4OIKp
Līdz Ungārijas vēlēšanām ir palikusi nedēļa un Orbāns neatkarīgajās aptaujās ievērojami atpaliek.
"Tās ir civilās infrastruktūras, ne jau militārie mērķi," 5. aprīlī savā "Telegram" kanālā rakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"(Russia) helps Iran launch attacks. These are civilian infrastructures without any military purpose," Zelensky posted on his Telegram channel on April 5, sharing comments he gave in an AP interview conducted Saturday.https://t.co/ppsem8D3LV
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) April 5, 2026
Jau ziņots, ka Zelenskis nesen intervijā atzina, ka ilgstošs ASV un Izraēlas karš pret Irānu varētu vēl vairāk mazināt Vašingtonas atbalstu Ukrainai, jo Vašingtonas globālās prioritātes mainās un Kijiva gatavojas tam, ka varētu sarukt kritiski nepieciešamo raķešu piegādes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot".
Ilgstošs ASV un Izraēlas karš pret Irānu varētu vēl vairāk mazināt Vašingtonas atbalstu Ukrainai, jo Vašingtonas globālās prioritātes mainās un Kijiva gatavojas tam, ka varētu sarukt kritiski nepieciešamo raķešu piegādes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", intervijā aģentūrai "Associated Press" atzina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Vairāk lasi šeit.
Ukrainas dronu uzbrukumi svētdien izraisījuši ugunsgrēkus naftas nozares objektos Krievijas Ņižņijnovgorodas un Ļeņingradas apgabalos, vēsta Ukrainas plašsaziņas līdzekļi, informē LETA.
Ņižņijnovgorodas apgabala Kstovā aizdegusies uzņēmuma "Lukoil" naftas pārstrādes rūpnīca, kuras produkcija ir svarīga Maskavas apgabala apgādē.
Kstovā Ukrainas droni arī nodarījuši postījumus termoelektrostacijai. Apkārtnē ir traucēta elektroapgāde.
Savukārt Ļeņingradas apgabalā pēc Ukrainas dronu trieciena aizdedzies naftas vads Primorskas ostas apkārtnē.
Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 93 droniem, un 76 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki, vēswta LETA.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus.
No 76 droniem aptuveni 60 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 17 trieciendronu trāpījumi desmit vietās un notriekto dronu atlūzu nogāšanās trīs vietās, norādīja Gaisa spēki.
Odesā dronu uzbrukumā nodarīti postījumi dzīvojamām ēkām, cietuši divi cilvēki, paziņoja vietējās amatpersonas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



