TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: raķešu triecienā Harkivā divi nogalinātie un 31 ievainotais

Sestdienas rītā Kijivā ieradās Eiropas valstu nacionālās drošības padomnieki, savā “Telegram” kanālā paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs.

Pēc viņa teiktā, sanāksmēs piedalās Vācijas, Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Spānijas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Kanādas, Nīderlandes, Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas pārstāvji, kā arī NATO, Eiropadomes un Eiropas Komisijas pārstāvji.

Tikšanās pirmais bloks ir veltīts miera vienošanās ietvara dokumentiem — jo īpaši tiks apspriesti drošības garantiju jautājumi, pieejas miera plānam, kā arī turpmāko kopīgo soļu secība.

Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī nav atklājuši nevienu gadījumu, kad migranti būtu nelikumīgi mēģinājuši iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas, sestdien paziņojis Lietuvas Valsts robežsardzes dienests.

Šogad uz Baltkrievijas robežas novērsti kopumā trīs mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Lietuvā.

No 2021. gada 3. augusta, kad saskaņā ar toreizējās iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka nelegālos imigrantus piespiest doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 24 000 reižu. No 2021. gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti apmēram 4200 nelegālie migranti, savukārt 2022. gadā robežsargi iekļūšanu Lietuvā nelegālajiem migrantiem liedza vairāk nekā 11 200 reižu. 2023. gadā tas notika 2643 reizes, 2024. gadā - 1002 reizes, bet 2025. gadā - 1652 reizes.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.

Mākslīgā intelekta (MI) izmantošana dezinformācijas kampaņās un ietekmes operācijās Eiropā šogad varētu pieaugt, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Viņš norādīja, ka arvien lielāka daļa digitālajā vidē redzamā satura nebūs cilvēku, bet MI radīta. Saturiski, viņaprāt, saglabāsies līdzīgas tendences kā līdz šim - Krieviju mēģinās atveidot kā spēcīgu, bet Ukrainu - kā vāju valsti. Tāpat varētu notikt centieni sašķelt Eiropu un ASV.

Runājot par nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Latvijā un ar vēlēšanām saistītajiem dezinformācijas riskiem, Sārts uzsvēra, ka vēlēšanas ir viens no Krievijas mērķiem, lai destabilizētu situāciju un radītu haosu, tādēļ Latvija varētu kļūt par mērķi. Viņš pieļāva, ka varētu tikt izmantots plašs paņēmienu klāsts, tostarp MI izmantošana un mēģinājumi panākt algoritmu labvēlību, kā tas iepriekš novērots citās valstīs.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors norādīja, ka iespējami arī mēģinājumi pārvirzīt MI modeļus Krievijai vēlamā virzienā, izmantojot datu saindēšanu, lai modeļi sniegtu Krievijai izdevīgas atbildes.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 210 630 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 750 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 497 tankus, 23 855 bruņutransportierus, 35 744 lielgabalus un mīnmetējus, 1590 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1267 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 99 582 bezpilota lidaparātus, 4137 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 72 688 automobiļus un autocisternas, kā arī 4035 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Kijivā sestdien vairāku valstu nacionālās drošības padomnieki, Eiropas Savienības un NATO pārstāvji apspriedīs diplomātiskos centienus Krievijas agresijas kara Ukrainā izbeigšanai, un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis cer, ka tiks panākts progress par drošības garantijām Ukrainai.

Zelenskis paziņoja, ka dalību sanāksmē ir apstiprinājuši 15 valstu, Eiropas Savienības un NATO pārstāvji, savukārt ASV delegācija sarunām pievienosies tiešsaistē.

"Militārais aspekts ir galvenais, lai patiesi garantētu drošību," Ukrainas prezidents rakstīja platoformā "X", piebilstot, ka viņš ar savu ģenerālštāba priekšnieka vietnieku Pavlo Paļisu ir pārrunājis gatavošanos sanāksmei.

Iekšlietu ministrija sagatavojusi valdības lēmumu par kārtējo dzērājšoferiem un citās krimināllietās konfiscētu 21 automašīnu, tostarp par 22 gadus veca luksusa klases spēkrata "Lincoln Navigator" nodošanu Ukrainai.

Transportlīdzekļi paredzēti Ukrainas Aizsardzības ministrijas armijas daļām, Ukrainas Nacionālajai gvardei, Harkivas klīniskajai daudzprofilu dzelzceļa slimnīcai un Novovoroncovkas Militārajai pārvaldei.

Transportlīdzekļi ražoti laikā no 2000. līdz 2019. gadam. Viens no ukraiņiem paredzētajiem spēkratiem ir 2003. gada izlaiduma luksusa klases apvidus auto "Lincoln Navigator".

To provizoriskā tirgus cena, par kādu Nodrošinājuma valsts aģentūra varētu realizēt transportlīdzekļus, būtu ap 74 600 eiro.

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvija regulāri nodevusi Ukrainai dzērājšoferiem un citās krimināllietās konfiscētas automašīnas.

Harkivas centrā Krievijas raķešu triecienā piektdien nogalināti divi cilvēki un ievainots 31 cilvēks, pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs.

Sākotnēji tika ziņots par 30 ievainotajiem, taču meklēšanas un glābšanas darbu laikā zem drupām atrada mirušu bērnu un sievieti.

Terehovs piebilda, ka meklēšanas un glābšanas darbi turpinās.

ASV prezidents Donalds Tramps izturējās pret Volodimiru Zelenski nepieklājīgi un pazemojoši, ziņo The Washington Post, atsaucoties uz augsta ranga diplomātu.

Pēc avota teiktā, Tramps izrādīja “pilnīgu un absolūtu neziņu”.

Diplomātu īpaši pārsteidza Trampa apgalvojums, ka Krievija esot ieinteresēta Ukrainas panākumos.

“Pēc visa, ko ukraiņi ir darījuši, lai viņam iepatiktos, dzirdēt šādu apgalvojumu bija kā sitiens,” teica diplomāts.

69 % ukraiņu atbalsta plānu, kas paredz karadarbības iesaldēšanu ar drošības garantijām, ja vien Ukraina netiek piespiesta atzīt okupētās teritorijas par Krievijas teritoriju.

Čehijā opozīcija pieprasa balsojumu par parlamenta spīkera Tomio Okamuras atkāpšanos.

Iemesls bija viņa Jaungada uzruna, kurā viņš asi kritizēja Ukrainu, ES un palīdzību Kijevai. Politiķa ciniskās piezīmes izraisīja lielu skandālu.

Piecas opozīcijas partijas ir vienojušās kopīgi sākt atkāpšanās procedūru, kurai nepieciešamas vismaz 80 deputātu paraksti.