TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Krievijas Aizsardzības ministrijas rīcība, publiskojot un draudot dronu ražotājiem, kas sadarbojas ar Ukrainu, apliecina agresorvalsts gatavību turpināt izvērst kaitnieciskas darbības Latvijas teritorijā, vērtē Valsts drošības dienests (VDD).

Krievijas Aizsardzības ministrija pagājušajā nedēļā tika publicējusi sarakstu ar dažādu valstu, arī Eiropas, uzņēmumiem, kas, kā uzskata Maskava, ražo trieciendronus un to komponentus Ukrainai. Sarakstā "Ukrainas uzņēmumu filiāles Eiropā" iekļauti 11 uzņēmumi, arī uzņēmumi Londonā, Minhenē, Rīgā, Viļņā un Prāgā.

Okupanti mēģināja uzbrukt Ukrainas bruņotajiem spēkiem ar kvadricikliem un iefiltrēties Ukrainas militārpersonu aizmugurē pa gāzesvadu, taču tika iznīcināti.

Mēģinājumi uzbrukt caur inženierkomunikācijām un izmantojot vieglo tehniku ​​nav nekas jauns, taču tie vienmēr rada ievērojamus zaudējumus Krievijas armijai. Vairāk lasi šeit.

Pēc Ukrainas dronu nakts uzbrukuma naftas pārstrādes rūpnīcai plaša mēroga ugunsgrēks turpinās arī 20. aprīlī.

2026. gada naktī uz 19. aprīli Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes specvienība "Primary" ("Spoki") Sevastopolē uzbruka diviem lieliem Krievijas Melnās jūras flotes desanta kuģiem — "Ropucha" klases desanta kuģim "Jamal" (775. projekts, aptuveni 80 miljoni ASV dolāru) un "Alligator" klases desanta kuģim "Nikolai Filčenkov" (1171. projekts, 70 miljoni ASV dolāru). Vienība iznīcināja arī ienaidnieka "Podlot-K1" radara staciju (5 miljoni ASV dolāru). Abi kuģi ir izslēgti no kaujas režīma. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas bruņoto spēku 38. pretgaisa raķešu pulka karavīri, izmantojot pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu (MANPADS), notrieca Krievijas spārnoto raķeti.

Uzbrukuma rezultātā izcēlās plaša mēroga ugunsgrēks.

Ir apšaubāms, ka Krievijas armijas ģenerāļi varētu mobilizēties diktatora Vladimira Putina gāšanai, intervijā aģentūrai LETA paudis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, politologs Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai").

Viņa ieskatā bruņoto spēku rindās ir cilvēki, kas neko labu nedomā par Putinu un nav sajūsmā par viņa režīmu, taču tie nav cilvēki, kas būtu spējīgi kopā mobilizēties.

Eiroparlamentārietis uzskata, ka ģenerāļiem būtu baiIes iespējamo Putina gāšanu ar kādu pārrunāt, jo gadījumā, ja kāds par to noziņos drošības dienestiem, dzīvei un karjerai būs beigas.

"Ja nu tomēr ģenerālis sadūšotos pie otra aiziet ar šādu ideju, tas otrs noteikti nodomātu, ka tā ir provokācija. Un attiecīgi arī ietu stāstīt drošībniekam. Mums nevajadzētu lolot ilūzijas par mentalitāti, kāda ir izveidojusies Krievijā," domā Ijabs.

 Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 142 droniem, un 113 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus.

No 142 droniem aptuveni 100 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 28 trieciendronu trāpījumi 18 vietās, un notriekto dronu atlūzas postījumus nodarījušas sešās vietās.

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 319 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1050 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 884 tankus, 24 422 bruņutransportierus, 40 396 lielgabalus un mīnmetējus, 1748 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1350 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 248 558 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 571 automobili un autocisternu, kā arī 4132 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas drons 19. aprīlī uzbrucis dzelzceļa infrastruktūras objektam Poltavas rajonā, ziņoja reģionālais gubernators Vitālijs Diakivnihs.

Informācija par cietušajiem nav saņemta, viņš piebilda.