TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar raķeti un 120 droniem

Krievijā Tatarstānā pie Aļmetjevskas Ukrainas dronu triecienā cietis naftas infrastruktūras objekts, vēsta Krievijas un Ukrainas mediji.

Aļmetjevskas rūpnieciskajā zonā "atlūzu krišanas rezultātā" izraisījies ugunsgrēks, pavēstīja pilsētas administrācija.

Ukrainas un Krievijas kanālos platformā "Telegram" publicēti video no Aļmetjevskas, kuros redzams dūmu stabs.

Droni trāpījuši Kaļeikinas naftas sūkņu stacijai, vēsta "Telegram" kanāls "Astra".

Kaļeikinas sūkņu stacija pieder uzņēmumam "Transņeftj-Prikamje".

Tā apkalpo uzņēmuma maģistrālos naftas cauruļvadus un nodrošina naftas pārsūknēšanu dažādos cauruļvadu virzienos.

Naktī uz svētdienu Ļvivā, Ukrainas rietumos, notikušie sprādzieni, kuros dzīvību zaudēja policiste un 25 cilvēki tika ievainoti, plānoti ar platformas "Telegram" palīdzību, un tos organizēja Krievija, svētdienas vakara videouzrunā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Izpildītāji tika savervēti platformā "Telegram". Terorakta organizāciju veica Krievija," sacīja prezidents.

"Mūsu rīcībā ir izlūkdienestu dati, ka krievi turpinās darīt šādas lietas - faktiskus uzbrukumus ukraiņiem," piebilda Zelenskis.

Naktī uz svētdienu Ļvivas centrā izraisījās divi sprādzieni. Dzīvību zaudēja 23 gadus veca policiste, un vēl 25 cilvēki tika ievainoti.

Spridzekļi eksplodēja, kad policijas vienības ieradās, reaģējot uz izsaukumu par ielaušanos veikalā. Svētdienas pēcpusdienā aizdomās par uzbrukuma organizēšanu tika aizturēta 33 gadus veca Rivnes apgabala iedzīvotāja.

Apritējuši teju četri kara gadi un joprojām nav iespējams prognozēt kara beigas. Līdz ar to nav pamata domāt, ka uz Latviju atbraukušie ukraiņi drīzumā varēs atgriezties dzimtenē. Vienlaikus četri kara gadi nav bijis pietiekams laiks, lai Latvijā noformulētu to, kā mēs šos no kara atbēgušos ukraiņus redzam savas valsts nākotnē, ziņo LTV raidījums “de facto”. 

Plašāk lasīt šeit.

Ukrainas aviācija veica gaisa uzlidojumu, izmantojot GBU-62 bumbu pret Krievijas komandpunktu gar kontaktlīniju. 

24. februārī, pieminot ceturto gadadienu kopš agresorvalsts pilna mēroga iebrukuma sākuma, aicinām satikties piemiņas un solidaritātes pasākumā plkst. 17.30 Valmieras muzeja konferenču zālē.

Pasākums pulcēs ukraiņu kopienas pārstāvjus un vietējos iedzīvotājus, lai godinātu karā kritušos un cietušos, kā arī apliecinātu mūsu kopīgo spēku.

Ukrainas gaisa desanta spēki apstiprināja, ka turpinās operācija Oleksandrivkas virzienā, kuras mērķis ir atspiest Krievijas spēkus aiz Dņepropetrovskas apgabala robežas.

Militārie spēki paziņo, ka operācijas “aktīvā fāze” turpinās.

Pretuzbrukumi sākās apmēram 13. februārī pie Dņepropetrovskas un Zaporižjas apgabalu krustojuma.

Amerikāņu finansists Ginters Bīčs, kurš ir saistīts ar Donalda Trampa ģimeni, ir parakstījis līgumu ar Krievijas enerģētikas gigantu Novatek par dabasgāzes ieguvi Aļaskā, neskatoties uz Rietumu sankcijām pret Krieviju.

Augustā Tramps un Vladimirs Putins tikās Aļaskā, lai apspriestu jautājumus, kas acīmredzami bija vērsti uz Krievijas karadarbības izbeigšanu Ukrainā.

Nākamnedēļ apritēs jau četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Saeima, apliecinot solidaritāti ukraiņu tautai, godinot karā kritušos un paužot Latvijas atbalstu, otrdien, 24.februārī, pulksten 12.00 sanāks uz ārkārtas sēdi.

Tajā uzrunas teiks Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk). Uz sēdi aicināti Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un uzņēmēji, kuri atbalsta un palīdz Ukrainai.

Paužot atbalstu Ukrainas tautai, Saeimas nams no 23. līdz 25.februārim diennakts tumšajās stundās būs izgaismots Ukrainas karoga krāsās.

Polija izmantos pretkājnieku un pretbruņutehnikas mīnas, lai aizsargātu savu austrumu robežu pret pieaugošo draudiem no Krievijas, jo valsts oficiāli izstājās no starptautiskās konvencijas, kas aizliedz izmantot šos strīdīgos ieročus.

Polijas aizsardzības ministra vietnieks paziņoja par lēmumu izstāties no 1997. gada pretkājnieku mīnu aizlieguma līguma, kas pazīstams arī kā Otavas konvencija un kas līgumslēdzējām valstīm aizliedz glabāt vai izmantot pretkājnieku mīnas.

Šie ieroči var darboties gadiem ilgi un ir pazīstami ar to, ka ir radījuši lielas ciešanas civiliedzīvotājiem bijušajās konflikta zonās tādās valstīs kā Kambodža, Angola un Bosnija un Hercegovina.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde oficiālā vēstulē Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) prezidentam Endrū Pārsonam (Andrew Parsons) paudusi asu nosodījumu par SPK lēmumu atļaut agresorvalstu — Krievijas un Baltkrievijas — sportistiem startēt zem savu valstu karogiem gaidāmajās paraolimpiskajās spēlēs Milānā–Kortīnā. 

“Laikā, kad starptautiskajā sporta kopienā īpaši nozīmīgas ir atbildības, godīguma un solidaritātes vērtības, lēmums ļaut agresorvalstu sportistiem startēt zem savu valstu karogiem ir kategoriski nepieņemams,” uzsver D. Melbārde, aicinot E. Pārsonu pārskatīt lēmumu un liegt agresorvalstu sportistiem šādu iespēju.

Vēstulē ministre vērš uzmanību, ka SPK lēmuma rezultātā dalība gaidāmajās paraolimpiskajās spēlēs būs liegta Latvijas kalnu slēpotājam Mārtiņam Oliņam. D. Melbārde norāda, ka tā ir nepārprotama netaisnība pret Latviju un citām valstīm, kas respektē starptautiskās tiesības un vispārpieņemtās cilvēktiesību normas.

Pēc ministres paustā, Latvijas vēsturiskā un šodienas pieredze liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā sports ir daļa no valsts propagandas un “maigās varas” stratēģijas. Tāpat atsevišķiem sportistiem pastāv saikne ar bruņotajiem un drošības spēkiem, par ko liecina publiski pieejamā informācija.

“Atļauja Krievijai un Baltkrievijai piedalīties paraolimpiskajās spēlēs iedragā ticību olimpiskās un paraolimpiskās kustības pamatprincipiem — atbildībai, taisnīgumam un godīgai spēlei. Olimpisko spēļu misija ir vienot pasauli, balstoties savstarpējā cieņā un kopīgās vērtībās. Lēmumi, kas neņem vērā ģeopolitisko situāciju, grauj uzticēšanos šai misijai un vājina starptautiskā sporta uzticamību,” uzsver D. Melbārde.