TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu

Lielbritānijas bruņotie spēki svētdienas agrā rītā Lamanšā pārtvēra Krievijas ēnu flotes kuģi, paziņoja premjerministrs Kīrs Stārmers.

Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka jūras kājnieki un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki no Nacionālās noziedzības apkarošanas aģentūras sešas stundas ilgas operācijas laikā uzkāpuši uz sankcijām pakļautā naftas tankkuģa. Tā bija pirmā šāda veida Lielbritānijas vadīta operācija.

Kuģis "Smyrtos" tiks pārvietots uz enkurvietu Anglijas dienvidu piekrastē, un tiks uzraudzīts, vai nerodas vides vai drošības problēmas.

Operāciju atbalstīja Jūras gaisa spēku grupas lidaparāti, Karalisko gaisa spēku lidmašīna, kā arī karakuģi "HMS Sutherland" un "HMS Ledbury".

"Šī operācija ir vēl viens trieciens Krievijai un atgādina tiem, kas uztur Putina karu Ukrainā, ka viņi nevar slēpties," pavēstīja Stārmers. "Es vēlos izteikt atzinību visiem iesaistītajiem, tostarp mūsu bruņotajiem spēkiem un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, kas rūpējas par šīs valsts drošību 24 stundas diennaktī, 365 dienas gadā."

"Šādas operācijas prasa prasmi, profesionalitāti un drosmi. Es izsaku atzinību mūsu bruņoto spēku personālam un visiem iesaistītajiem," pavēstīja aizsardzības ministrs Dens Džārviss. "Krievija paļaujas uz savu ēnu floti, lai finansētu savu konfliktu Ukrainā, un mūsu aizturēšana ir trieciens Putina nelikumīgajam karam."

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir saņēmis atsevišķus signālus par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, bet pašlaik neviena pārbaude nav sākta, aģentūra LETA noskaidroja birojā.

Papildus KNAB informēja, ka turpmāk informācija par saņemtajiem signāliem un sāktajām pārbaudēm tiks apkopota reizi mēnesī.

Jau ziņots, ka Latvijā 6. jūnijā sākās oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 15. Saeimas vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai.

Šajā periodā aģitācijas veicējiem, plašsaziņas līdzekļiem un citām iesaistītajām pusēm jāievēro priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanas noteiktā kārtība, kā arī ierobežojumi un aizliegumi, kas noteikti Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

KNAB atgādina, ka līdz ar priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu politiskajām organizācijām, deputātu kandidātiem un ikvienam citam aģitācijas veicējam jāinformē sabiedrība, ja priekšvēlēšanu aģitācijā tiek izmantots mākslīgais intelekts.

Tas nozīmē, ka internetā publicētiem video reklāmas klipiem un visiem citiem priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem, kuru vizuālā noformējuma sagatavošanā izmantoti mākslīgā intelekta rīki, ir jāsatur skaidra un nepārprotama norāde, ka attiecīgais materiāls veidots ar mākslīgā intelekta palīdzību.

Šis nosacījums neatkarīgi no aģitācijas vides attiecas uz visiem apmaksātiem aģitāciju saturošiem materiāliem. Tas nav attiecināms uz tekstu rediģēšanu un veidošanu. Ja apmaksātā aģitācijas materiālā, kas veidots ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību, nebūs iekļauta attiecīgā norāde, KNAB varēs aizliegt šāda materiāla turpmāku izvietošanu un izplatīšanu.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu KNAB pirms šāda lēmuma pieņemšanas saņems lietpratēja atzinumu par mākslīgā intelekta izmantošanu. Šāda atzinuma izsniegšana ir Mākslīgā intelekta centra kompetencē.

KNAB norāda, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodam raksturīgākās mākslīgā intelekta izmantošanas manipulācijas varētu būt saistītas ar deputātu kandidātu balss sintezēšanu vai portreta iekļaušanu attēlos vai videomateriālos, imitējot patiesībai neatbilstošas sarunas vai situācijas.

Līdz ar to KNAB aicina potenciālos vēlētājus kritiski izvērtēt publiskajā telpā pieejamo informāciju un pārliecināties par informācijas patiesumu.

KNAB izceļ, ka līdz vēlēšanām ir aizliegts izmantot automatizētu sistēmu veidotus viltotus vai anonīmus sociālo tīklu kontus priekš jebkādām priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēm sociālajos tīklos vai citviet internetā.

To identificēšanā KNAB sadarbosies ar citām atbildīgajām institūcijām, tostarp Valsts policiju. Gadījumā, ja KNAB konstatēs šī aizlieguma pārkāpumu, aizskartā persona vai KNAB varēs vērsties pie attiecīgās sociālo mediju platformas uzturētāja ar prasību apturēt konkrētās priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātes.

Ja tas nesadarbosies, KNAB informēs Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kas šajos jautājumos ir pilnvarots vērsties Eiropas Komisijā. Eiropas Komisijai ir likumīgas tiesības piemērot sodu sociālo mediju platformai, kas neievēro Eiropas Savienības valstu tiesību aktu prasības.

Papildus KNAB atgādina, ka aģitācijas veicējiem un citām iesaistītajām pusēm šajā periodā noteikti vairāki citi ierobežojumi un aizliegumi, tostarp aizliegums īstenot slēpto aģitāciju, kuras atpazīstamākais izpausmes veids ir nenorādīts aģitācijas materiāla apmaksātājs, un aizliegums aģitācijas īstenošanai izmantot valsts un pašvaldību institūciju administratīvos resursus.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasību neievērošanas gadījumā ir paredzēta administratīvā atbildība - brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz 500 eiro. Savukārt juridiskajai personai, tai skaitā politiskajai organizācijai, var tikt piemērots naudas sods līdz 7100 eiro.

Ja iedzīvotājiem rodas aizdomas vai to rīcībā nonāk pamatota informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, KNAB aicina nekavējoties ziņot iestādei. To iespējams darīt vairākos veidos, tostarp, anonīmā veidā tiešsaistes ziņošanas platformā vai tās mobilajā lietotnē "Ziņo KNAB!", zvanot uz KNAB uzticības tālruni 80002070 vai rakstot uz e-pasta adresi "pasts@knab.gov.lv".

Politiskajām organizācijām un ar tām nesaistītām personām arī jāņem vērā, ka apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju viņi var izvietot tikai pie tiem reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kas līdz maijam KNAB un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) iesniedza priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus.

Tāpat apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publiskās vietās, preses izdevumos, kā arī internetā var veikt tikai Latvijas valsts oficiālajā valodā vai citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību atkarībā no aģitācijas kanāla veic KNAB, NEPLP un Valsts valodas centrs. KNAB uzrauga priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz priekšvēlēšanu izdevumu limitiem, administratīvo resursu izmantošanu un slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju internetā, publiskās vietās, kā arī preses izdevumos un to elektroniskajās versijās.

Tāpat kopš 2024. gada oktobra beigām KNAB ir atbildīgs par mākslīgā intelekta izmantošanas priekšvēlēšanu aģitācijā uzraudzību, kā arī par automatizētu sistēmu izmantošanas aizlieguma kontroli.

Savukārt NEPLP uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā un radio, bet Valsts valodas centrs - valsts valodas lietojumu priekšvēlēšanu periodā.

ASV stratēģiskā klātbūtne Eiropā nav beigusies, taču tā mainās un daļēji kļuvusi par "maiņas monētu" attiecībās starp ASV, Ķīnu un Krieviju, šādu situācijas vērtējumu sniedzis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (LA).

Politiķis atzīmēja, ka Eiropa jau kopš ASV prezidenta Baraka Obamas laikiem ir dzirdējusi no ASV aicinājumus vairāk iesaistīties pašai savas aizsardzības nodrošināšanā. Pēc Ijaba paustā, ASV atbalsts lielā apmērā un uz mūžīgiem laikiem nekad nav bijis plānots.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pašreizējā ASV administrācija atbalstu un vēsturiski spēcīgās alianses izmanto kā politisku kārti sarunās ar lielajiem ģeopolitiskajiem pretiniekiem - Ķīnu un Krieviju.

EP deputāta vērtējumā ASV prezidenta Donalda Trampa retorika bieži vien ir tikai retorika un viņa viedoklis var mainīties pēc pāris dienām. Ijabs piefiksējis, ka Tramps nekad nav teicis, ka ASV pilnībā aizietu prom no Eiropas vai ka Eiropas drošība ASV neinteresē. Tāpat arī ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, kurš tiek uzskatīts par tipisku izolacionistu, pēdējā laikā ir mainījies un sacījis, ka ASV netaisās aiziet no Eiropas.

Runājot par Eiropas gatavību drošības izaicinājumiem, Ijabs norādīja, ka Eiropa no 2020. līdz 2025. gadam aizsardzības izdevumus ir palielinājusi par vairāk nekā 60%. Taču vienlaikus ir aktuāls jautājums, ko var izdarīt Brisele un ko vajadzētu sagaidīt no dalībvalstīm. Viņaprāt, Briselē ir pietiekami skaidrs uzstādījums, ka Eiropai jāspēj sevi aizsargāt un jānostiprina sava aizsardzības industrija, taču Ijabs nav pārliecināts, ka šāda izpratne ir visās dalībvalstīs.

Ijaba vērtējumā Latvijas interesēs ir domāt par šaurākiem sadarbības formātiem ar tuvākajiem partneriem reģionā - Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju un, iespējams, arī Vāciju. Viņš uzsvēra, ka ES pieļauj elastīgāku mazāku formātu veidošanu, tostarp domājot par dronu sienu un kopējām aizsardzības industrijas iniciatīvām.

Viņš norādīja, ka Brisele šādos formātos būtu izpalīdzīga, ja reģiona valstis darītu vairāk. Pēc Ijaba paustā, jautājums ir, cik daudz iniciatīvas patlaban ir redzams no Latvijas puses, jo nevar sēdēt un gaidīt, ka kāds - amerikāņi vai citi sabiedrotie - atnāks un kaut ko atnesīs. Viņš uzsvēra, ka Latvijai pašai jāiet ar priekšlikumiem par to, ko tā tieši vēlas.

Svētdien aprit 85 gadi, kopš Padomju Savienībā valdošais komunistiskais režīms deportēja uz Sibīriju aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju.

Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941. gada 14. jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.

No Torņakalna stacijas 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās.

Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.

Godinot komunistiskā genocīda upurus, visā Latvijā svētdien notiek dažādi piemiņas paskumi.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, kad pieminam traģisko 1941. gada 14. jūniju, kad no Latvijas uz Sibīriju un Kazahstānu izsūtīja vairāk nekā 15 400  cilvēku, Jauns.lv skaidro, cik personām Latvijā ir piešķirts politiski represētās personas statuss un cik no viņiem piedzīvojuši deportācijas?

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā politiski represētas personas statusu, balstoties uz likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu” piešķīra desmitiem tūkstošu represēto un viņu bērnu.

Ja pagājušā gadsimta beigās šāds statuss bija 30–40 tūkstošiem, tad 2011. gadā vien 18 566 bija atzīti par cietušajiem komunistiskā vai nacistiskā režīma apstākļos. 2024. gadā Latvijas Politiski represēto apvienības ziņoja, ka Latvijā ir 8 870 politiski represētās personas, no kurām 8 278 bija komunistiskā režīma represētie, bet 592 - nacistiskā režīma represētie.

Tagad viņu skaits ir vēl ievērojamāk sarucis. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Jauns.lv pavēstīja, ka šī gada pavasarī bija 7725 personām bija politiski represētā statuss. Pārsvarā tie ir cilvēki gados, kas uz Sibīriju izsūtīti vēl būdami mazi bērni, vai arī tur jau dzimuši represētajiem vecākiem 1941. gada 14. jūnija vai 1949. gada 25. marta deportācijās.

Par to, ka politisko represēto skaits sarūk, liecina arī Rīgas domes informācija. Ja pērn pirms 14. jūnija politiskā represētā pabalstu saņēma 1823 cilvēki, tad šogad to saņēma 1706 rīdzinieki.

Pēdējā laika satraucošās ziņas par dronu incidentiem austrumu pierobežā nenoliedzami ir sējušas bažas un neziņu sabiedrībā. Rodas loģisks jautājums – vai uz Latgali šobrīd ir droši braukt? Un, kamēr vieni tiešām krīt panikā, pārskata savus atvaļinājumu plānus un atceļ rezervētos viesu namus, arvien skaļāk un pārliecinošāk izskan gluži pretējs aicinājums: ir īstais laiks braukt un atbalstīt savējos!

Latgale ir droša, viesmīlīga un bezgala skaista. Vēl jo vairāk – tieši tagad vietējiem uzņēmējiem, lauku sētu saimniekiem un mājražotājiem mūsu klātbūtne ir nepieciešama vairāk nekā jebkad agrāk. Apkopojot pieredzējušu ceļotāju ieteikumus, piedāvājam galamērķus, kurus noteikti vērts iekļaut savā brīvdienu maršrutā, lai atklātu un iemīlētu šo unikālo Latvijas reģionu. Turklāt jāpatur prātā, ka tā ir tikai neliela daļa no visa, ko vērts tur redzēt un piedzīvot.

Vairāk lasi šeit!

Krievija nespēj īstenot vienu no saviem galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem – ietekmes un kontroles atjaunošanu pār bijušās impērijas teritorijām –, tāpēc Kremlim būs jāmeklē jauns attīstības ceļš, norāda NATO Sabiedroto spēku Eiropas virspavēlniecības (SHAPE) stratēģiskās komunikācijas direktors, brigādes ģenerālis Džejs Dženzens.

"Krievijas impērijas atjaunošanas ziņā krieviem veicas pavisam slikti. Kā cilvēks, kas interesējas par stratēģiju, es teiktu, ka tā nav dzīvotspējīga stratēģija. Ja jūsu stratēģija nav dzīvotspējīga, tad jums ir jāsāk meklēt kompromiss vai plāns B," izteicās Dženzens.

Ģenerālis vērtēja, ka Kremlim šobrīd nepavisam neiet viegli un krievi apzinās, ka nespēj īstenot savu galveno stratēģiju, bet viņiem esot grūti saprast, kā tad varētu izskatīties šis plāns B. "Tāpēc mums jātiecas krievus ietekmēt, lai viņi izšķirtos par tādu plānu B, ko mēs spētu paredzēt, par tādu, kas nestu labāku, nevis sliktāku nākotni," izteicās amatpersona.

"Man nav šaubu, ka mūsu atturēšanas stāja joprojām ir efektīva. Mēs spējam viņiem neļaut iegūt priekšrocības. Tas ir tas, kas ir jāsniedz mūsu frontes līnijas brigādēm, ar visiem to rīcībā esošajiem gaisa spēkiem, jūras spēkiem un kosmosa spēkiem. Un tas strādā. Līdz šim aliansei neviens nav uzbrucis. Bet mums ir jābūt gataviem," sacīja Džensens.

Ģenerālis piekrita viedoklim, ka Kremlim, visticamāk, šāda plāna B nemaz nav. "Domāju, ka aizvien satraucošākie draudi un aizvien brutālākā rīcība Ukrainā ir izmisuma pazīmes. Viņu stratēģija nedarbojas, un acīmredzama plāna B nav. No vienas puses, tas liecina, ka Krievijai ir problēmas. Tā ir vājāka, nekā bija paredzējusi. No otras puses, šis ir visai sensitīvs laiks, kad Krievija ir kā dzīvnieks, kurš ir ievainots, bet tāpēc vēl bīstamāks. Tāpēc daudzi sabiedroto līderi šobrīd domā par to, kā tas viss beigsies. Kādu plānu B mēs vēlētos redzēt? Un ko mēs varam darīt, lai virzītu Krieviju tāda plāna virzienā," izteicās Dženzens.

Viņš atzina, ka nestabilitāte ilgs daudzus gadus. Par to liecina arī tas, ka Kremlis ir pilnībā mainījis mācību programmu Krievijas skolās, propagandai pakļaujot pat mazus bērnus. "Kad šie bērni kļūst par vidusskolēniem, valsts sāk viņus pārvērst par karavīriem. Tās nav militārās skolas. Parastas skolas. Bērni apgūst ieroču lietošanu, un viņiem tiek stāstīts, ka viņu pienākums ir aizstāvēt dzimteni par katru cenu. Bērni tiek sagatavoti, lai kādā brīdī viņus mobilizētu. Tā ir bērnu indoktrinācija jau no piecu gadu vecuma," sacīja Dženzens.

Viņaprāt, mums tomēr vajadzētu pavadīt mazāk laika, uztraucoties par to, ko dara otra puse.

"Mums tas būtu jāapzinās, taču mūsu enerģija jātērē tam, lai pārliecinātos, ka esam pēc iespējas noturīgāki, ka esam pēc iespējas labāk sagatavoti, bet vienlaikus nedrīkst pazaudēt no redzesloka to, kādu mēs kā indivīdi un sabiedrība vēlamies redzēt nākotni. Domāju, ka mums ir kopīgs priekšstats par to, kādu NATO nākotni mēs vēlētos redzēt. Un par to ir vērts cīnīties. Es nedomāju tikai kaujas laukā. Šī cīņa sākas jau šodien. Runa ir par noturību. Tā ir par to, lai mūsu demokrātijas būtu veselīgas. Lai mūsu pilsoņi būtu informēti un iesaistīti," norādīja Dženzens.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicinājis sabiedrību neaizmirst komunistiskā režīma noziegumus, un aicinājis iedzīvotājus veltīt visu savu enerģiju tam, lai Latvija vienmēr būtu brīva un spēcīga.

Pirms 85 gadiem tūkstošiem nevainīgu Latvijas iedzīvotāju tika vardarbīgi izrauti no savām mājām un deportēti uz Sibīriju. Vienlaikus represijas skāra arī Latvijas armijas virsniekus un karavīrus Gulbenē, Litenē un citviet valstī – simtiem militārpersonu tika apcietinātas un izsūtītas, bet daļa no viņiem tika nošauti bez tiesas sprieduma. Latvijas pilsētas un ciemi kļuva tukšāki un tumšāki, latviešu dziesmas pieklusa un tautas pašapziņa tika smagi iedragāta, norāda Valsts prezidents.

"Masveida deportācija nebija tikai aizvešana prom no mājām. Četri no desmit deportētajiem izsūtījumā gāja bojā. Tie, kas atgriezās Latvijas teritorijā, neatgriezās mājās, jo viņu mājas bija brīva Latvija, nevis padomju cietums. Viņu sapņi bija iznīcināti, ģimenes salauztas, mērķi un prasmes vairs nebija svarīgi. Padomju varai svarīgi bija tikai tas, ka šie cilvēki bijuši Sibīrijā, tātad - nevēlamie. Un tādi viņi palika līdz pat divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu sākumam, kad Latvija atguva neatkarību," atgādina Rinkēvičs.

Pēc prezidenta paustā, nav vārdu, lai notikušo padarītu par nebijušu, taču mums, kuriem ir dāvāta iespēja dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā, ir jāvelta visa sava enerģija tam, lai Latvija vienmēr būtu brīva un spēcīga un lai nevienam nenāktos šādas šausmas piedzīvot mūsdienās.

Kā ziņots, svētdien aprit 85 gadi, kopš Padomju Savienībā valdošais komunistiskais režīms deportēja uz Sibīriju aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju. Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941. gada 14. jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.

No Torņakalna stacijas 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās.

Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē. Godinot komunistiskā genocīda upurus, visā Latvijā svētdien notiek dažādi piemiņas pasākumi.

Degvielas ražotāji Krievijas reģionā Tatarstānā ieviesuši ierobežojumus benzīna pārdošanai atsevišķās degvielas uzpildes stacijās.

Republikas valdības preses dienests paziņoja, ka šāds pasākums veikts, "lai izvairītos no mākslīgas ažiotāžas" un "nodrošinātu stabilu situāciju".

Tatarstāna ir otrais lielākais naftas ieguvējs Krievijā un viens no pieciem lielākajiem reģioniem pēc naftas pārstrādes apjomiem. Republikā atrodas vairākas lielas naftas pārstrādes rūpnīcas.

Ukrainas bruņotie spēki 12. jūnijā paziņoja par veiksmīgu bezpilota lidaparāta uzbrukumu naftas pārstrādes rūpnīcām TANECO un TAIF-NK Ņižņekamskā.

Ukrainas bruņotie spēki regulāri uzbrūk Krievijas naftas rūpniecības objektiem. Maija beigās aģentūra "Reuters" ziņoja, ka Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi piespieduši gandrīz visas lielākās naftas pārstrādes rūpnīcas Krievijas centrālajā daļā apturēt vai samazināt ražošanu.

Belgorodas un Rjazaņas apgabalu, Krasnodaras novada un daudzu citu Krievijas reģionu iedzīvotāji jau agrāk sūdzējās par benzīna un dīzeļdegvielas trūkumu degvielas uzpildes stacijās. Daudzos reģionos ir ieviesti tādi vai citādi degvielas pārdošanas ierobežojumi. Ievesti benzīna ierobežojumi arī lielākajās degvielas uzpildes staciju ķēdēs Maskavā.