TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar raķeti un 120 droniem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ņemot vērā sarunu gaitu un atbalsta jautājumu, karš Ukrainā varētu turpināties visu šo gadu, atzina bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris un diplomāts Juris Maklakovs.
Vienlaikus Maklakovs neko spēcīgu līdz ar pavasara iestāšanos negaidot, turklāt frontē nav vērojams milzīgs izrāviens ar tehnoloģijām, jo abas karojošās puses piemērojušās izmantojamām tehnoloģijām.
Tai pusei, kurai būs lielāks tehnoloģiju daudzums, būs priekšrocības virzīties uz priekšu. Krievija pamazām virzās, jo tai ir vairāk ieroču, piemēram, raķešu, un cilvēku resursu. Ukrainai ir liela pieredze, ko tā spēj izmantot, lai daļēji kompensētu resursu trūkumu. "Droni Ukrainai ir daudz, taču tai ir nepieciešami papildus cilvēkresursi - rekrutēti un profesionāli apmācīti karavīri," uzsvēra eksperts.
Ukrainas bezpilota lidaparātu operatori no 59. atsevišķās triecienbrigādes iemūžināja Krievijas helikoptera Mi-8MTV-5 tuvplānu, ko 2025. gada 29. septembrī notrieca FPV drons.
❗️Operators of UAVs from the 🇺🇦59th Separate Assault Brigade of the Unmanned Systems Forces captured close-up footage of a 🇷🇺Russian Mi-8MTV-5 helicopter, which was shot down by an FPV drone on September 29, 2025. pic.twitter.com/kaaUHq92aZ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
Kopš šī gada janvāra beigām Oleksandrivkas virzienā Gaisa triecienspēku grupējums un blakus esošās vienības ir atguvušas kontroli pār 400 kvadrātkilometriem teritorijas un astoņām apdzīvotām vietām, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
❗️Since the end of January this year, on the Oleksandrivka (Alexandrovka) direction, the Air Assault Forces grouping and adjacent units have regained control over 400 square kilometers of territory and eight settlements, — Commander-in-Chief of the Armed Forces of Ukraine… pic.twitter.com/QusYZSQ9QH
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
Nav nekādu pazīmju, ka tas norimtu.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
Maskava ir atteikusie sno iepriekšējiem mājieniem un nosaukusi jaunu vainīgo par atentātu pret GRU ģenerāli Vladimiru Aleksejevu. Ukraina iepriekš paziņoja, ka šādi uzbrukumi miera sarunu laikā ir pretrunā ar tās stratēģiju.
Krievijas varas iestādes ir mainījušas savu naratīvu par augsta ranga militārās izlūkošanas amatpersonas atentāta mēģinājumu. Lai gan sākumā propagandas mediji tieši norādīja uz "saikni ar Ukrainu", FDD tagad runā par Lielbritānijas izlūkdienestu iesaisti. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas turpmākais liktenis ir eksistenciāli svarīgs visiem Austrumeiropas sabiedrotajiem, turklāt vienlaikus ir sajūta, ka esam par vienu solīti tuvāk potenciālai varas maiņai Krievijā, atzina pašreizējais domnīcas "Northern Europe Policy Centre" direktors Artis Pabriks, kurš Krievijas iebrukuma sākumā bija Latvijas aizsardzības ministrs.
Pabriks pirms četriem gadiem kara pirmajās stundās medijiem atzina, ka Rietumiem nepieciešams veikt divas lietas - ieviest maksimāli smagas sankcijas pret Krieviju un sniegt maksimālu atbalstu Ukrainai. Tagad komentējot savulaik pausto, Pabriks atzina, ka Ukraina no Rietumiem saņēma vairāk nekā Krievija domāja, taču joprojām mazāk nekā vajadzīgs. Attiecīgi tas ir galvenais iemests, kāpēc karš joprojām turpinās.
Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa, atzinusi, ka pirmdien nav sagaidāma vienošanās par jauno Krievijas sankciju paketi, ko draudējusi bloķēt Ungārija.
"Man šķiet, ka šodien nebūs progresa attiecībā uz šo jautājumu, bet mēs noteikti to panāksim," sākoties ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmei, norādīja Kallasa.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns svētdien paziņoja, ka Budapešta uzliks veto sankcijām, kamēr netiks atjaunota naftasvada "Družba" darbība.
Polijas Iekšējās drošības aģentūra (ABW) aizdomās par spiegošanu aizturējusi kādu Baltkrievijas pilsoni, pirmdien paziņojušas varasiestādes.
ABW paziņojumā teikts, ka aizturēšana notikusi februāra sākumā.
Aizturētais kopš 2024. gada jūnija Baltkrievijas izlūkdienesta uzdevumā vācis informāciju par militāriem un infrastruktūras objektiem Polijā, Vācijā un Lietuvā.
Ženēvā nule notikušajās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu apspriesta 40 kilometru brīvās ekonomiskās zonas izveide Donbasā, iespējams, ASV prezidenta Donalda Trampa Miera padomes pārraudzībā, pirmdien vēsta tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda", atsaucoties uz avotiem.
"Precīzas sarunu detaļas un nianses neatklāj neviena no pusēm. Tomēr pēdējās sarunās Ženēvā tika apspriesta iespēja atvilkt [bruņotos] spēkus un izveidot buferzonā brīvo ekonomisko zonu," vēsta medijs.
Prezidents Zelenskis BBC sacīja: "Es neesmu diktators un es nesāku karu. Putins jau ir uzsācis Trešo pasaules karu."
Viņš sacīja, ka Ukraina kavē globālu konfliktu, bet nevar nekavējoties atgūt visas teritorijas, jo tas prasītu miljoniem dzīvību. Zelenskis piebilda, ka Ukrainai pirms vēlēšanām ir nepieciešamas drošības garantijas, kā arī vairāk ieroču un partneru atbalsts.
President Zelensky told the BBC, “I am not a dictator and I did not start the war. Putin has already started World War Three.” He said Ukraine is holding back a global conflict but cannot immediately retake all territories, as it would cost millions of lives. Zelensky added that… pic.twitter.com/NKUXG3c9aG
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 23, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



