TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "Zapad 2025" manevros piedalās arī Indija, Irāna un dažas Āfrikas valstis
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
❗️A destroyed 🇷🇺Russian T-62M tank in the Kherson region. pic.twitter.com/G0cyroMdmE
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) September 18, 2025
1000 Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas atgrieztas no Krievijas puses koordinētu repatriācijas centienu ietvaros.
Tiesībaizsardzības iestādes un tiesu medicīnas eksperti veiks pārbaudes, lai identificētu mirstīgās atliekas un sniegtu palīdzību ģimenēm.
Breaking: 1,000 bodies of Ukrainian servicepeople returned from the Russian side as part of coordinated repatriation efforts
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 18, 2025
Law enforcement and forensic experts will conduct examinations to identify the remains and provide closure to familieshttps://t.co/uVQU6K9VYm
❗️Another 🇷🇺Russian armored-monster somewhere at the front pic.twitter.com/Rp4JN2LmDO
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) September 18, 2025
Zelenskis devies uz frontes līniju, lai apbalvotu karavīrus, kuri piedalījās Dobropiļļas pretuzbrukuma operācijā. "Kopš operācijas sākuma no okupantiem ir atbrīvota vairāk nekā 170 kvadrātkilometrus liela teritorija, 9 apdzīvoti punkti, sagūstīti gandrīz 100 krievu karavīri, un tikai šo nedēļu laikā krievi jau ir cietuši tūkstošiem upuru, ievainoto un nogalināto," sacīja prezidents.
Lauku mājai netālu no Vlodavas naktī, kad Polijas gaisa telpā ielauzās Krievijas droni, visticamāk, trāpīja raķete, ko izšāva Rietumu iznīcinātājs, ceturtdien paziņojis Polijas izlūkdienests.
"Viss norāda uz to, ka tā bija raķete, ko izšāva mūsu lidmašīna, aizstāvot Poliju," paziņoja izlūkdienestu koordinators Tomašs Semoņaks. Tomēr viņš uzsvēra, ka ir svarīgi sagaidīt izmeklēšanas rezultātu.
Sākotnēji tika uzskatīts, ka lauku mājai, kas atrodas aptuveni 15 kilometrus no Baltkrievijas robežas, trāpīja atlūzas no Krievijas drona, ko notrieca Polijas pretgaisa aizsardzība. Neviens cilvēks šajā incidentā necieta, bet tā bija dramatiskākā epizode notikumos naktī no 9. uz 10.septembri.
Eiropa turpinās vājināt Krievijas kara mašīnu ar saskaņotām un stingrām sankcijām, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola, kura 17.septembrī apmeklēja Kijivu.
EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa norāda, ka Metsola tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku, premjerministri Jūliju Sviridenko, parlamenta frakciju un grupu vadītājiem un uzstājās Augstākajā Radā. Tāpat viņa atklāja jauno EP pārstāvniecības biroju Kijivā. Šī bija Metsolas ceturtā vizīte Ukrainā kopš Krievijas agresijas kara sākuma.
Tikšanās laikā Metsola un Zelenskis apsprieda Ukrainas iestāšanās sarunu Eiropas Savienībā progresu, EP atbalstu, mērķtiecīgākas sankcijas pret Krieviju un peļņas no iesaldētajiem Krievijas aktīviem izmantošanu Ukrainas aizsardzībai un atjaunošanai.
Vasaras mēnešos Krievijas armijai nav izdevies nodrošināt nevienu frontes līnijas izrāvienu vai ieņemt nevienu lielu Ukrainas pilsētu.
⚡️Russia touts gains on all fronts as Zelensky warns of 2 more Moscow's offensives after 3 failures.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 18, 2025
Over the summer months, the Russian army has failed to secure any front-line breakthroughs or capture a single major Ukrainian city.https://t.co/evLIvXp8BR
Britu izlūkdienests jau pērn brīdināja, ka Kremlim ir iecere radīt valstī haosu, atriebjoties par palīdzību Ukrainai. Lielbritānijas pretterorisma policija Anglijas dienvidaustrumos aizturējusi divus vīriešus un sievieti aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, ceturtdien paziņoja policija. Vairāk lasi šeit.
Sestdien, 20. septembrī, Ķīna grasās izmēģināt jaunu ceļu uz Eiropu - konteinerkuģis no Ķīnas dosies uz Lielbritāniju pa Ziemeļu jūras ceļu, kas klimata pārmaiņu dēļ piedzīvojis pamatīgas pārmaiņas.
Kā norāda Ķīnas varas iestādes, konteinerkuģis "Istanbul Bridge" no Ningbo-Džoušaņas ostas Ķīnā dosies uz Lielbritānijas ostu Feliksstovu un ceļā pavadīs aptuveni 18 dienas. Kuģim pievienosies arī ledlauži, kas, nepieciešamības gadījumā, atbrīvos tam ceļu. Vairāk lasi šeit.
Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas oficiālajā "X" kontā pārādījies ieraksts, kurā agresors publiski attaisno militāro operāciju Polijā 1939. gadā. Vairāk lasi šeit.
🗓 #OTD in 1939, the Red Army launched military operation in Poland’s eastern regions
— MFA Russia 🇷🇺 (@mfa_russia) September 17, 2025
Western (pseudo)academic circles & media promote biased interpretation of these events to equate Third Reich & USSR
This approach is at odds with the truth
In detail: https://t.co/2jM8ZT4L7P pic.twitter.com/0sQtToLDdv
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
