TEKSTA TIEŠRAIDE. krievu okupanti veikuši masīvu uzbrukumu Ukrainai, nogalinot daudzus civiliedzīvotājus

Krievija ir draudējusi Eiropai ar "asu eskalāciju" saistībā ar palielināto dronu ražošanu un piegādi Ukrainai. To paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija. 

Agresoras valsts ministrija apgalvo, ka vairākas Eiropas valstis ir nolēmušas palielināt finansējumu uzņēmumiem, tostarp Ukrainas un kopīgiem projektiem, kas ražo uzbrukuma dronus un to sastāvdaļas. Maskava apgalvoja, ka šī politika it kā ievelk Eiropu karā pret Krieviju. Tā arī brīdināja par "neparedzamām sekām", ja šie droni tiks izmantoti Krievijas teritorijā.

Turklāt Krievijas puse faktiski deva mājienu, ka apsver iespēju uzbrukt ražotnēm Eiropā. "Eiropas sabiedrībai būtu jāzina "ukraiņu" un "kopuzņēmumu" adreses un atrašanās vietas, kas savās valstīs ražo bezpilota lidaparātus un to sastāvdaļas Ukrainai ," piebilda Krievijas Aizsardzības ministrija.

NATO valsts paziņo par apjomīgu dronu piegādi Ukrainai

Apvienotā Karaliste ir paziņojusi par visu laiku lielāko dronu piegādes paketi Ukrainai. Saskaņā ar Lielbritānijas valdības paziņojumu Kijiva līdz 2026. gadam saņems vismaz 120 000 dronu. Droni tiks piegādāti frontei, tiklīdz tiks saņemtas jaunas kravas. Londona paziņoja, ka Ukraina saņems tūkstošiem tālas darbības trieciendronu, izlūkošanas un novērošanas dronu, loģistikas platformu un jūras bezpilota sistēmu. Piegādes tiks finansētas no iepriekš apstiprinātās 3 miljardu mārciņu vērtās Lielbritānijas militārās palīdzības paketes. "Droni ir izrādījušies kritiski svarīgi gan Ukrainas pretuzbrukumos frontē pēdējos mēnešos, gan aizsardzībai pret notiekošajiem Krievijas uzbrukumiem," teikts paziņojumā.

"DeepState" vēsta, ka Krievijas okupācijas armija kopš 2025. gada aprīļa beigām mēģina ieņemt Huļajpoles pilsētu Zaporižjas apgabalā.

Pēdējo 24 stundu laikā Krievijas okupanti ir veikuši daļējus uzbrukumus Huļajpoles pilsētas tuvumā Zaporižjas apgabalā. Par to liecina Ukrainas analītiskā projekta "DeepState" karte. 

Saskaņā ar "DeepState" datiem, pēdējo 24 stundu laikā Krievijas okupācijas armija ir guvusi daļējus panākumus ne tikai Huļajpolē, bet arī netālu no Zeļenojes. 

Zeļenoje arī atrodas Zaporižjas apgabalā. Huļajpoles virziens jau vairākus mēnešus ir viens no galvenajiem frontes sektoriem. 

2025. gada oktobra beigās Krievijas okupanti sāka ofensīvu Huļajpolē ar mērķi sasniegt Orehovas pilsētas aizmuguri un ieņemt tālākās pieejas Zaporižjai. Vienlaikus ienaidnieks virzījās uz ziemeļiem no Huļajpoles, netālu no administratīvās robežas ar Dnipropetrovskas apgabalu. Par milzīgu zaudējumu cenu okupanti guva zināmus panākumus. Viņi ieņēma lielāko daļu Huļajpoles, bet Ukrainas spēki saglabā pozīcijas pilsētas ziemeļos. Šī teritorija pašlaik ir liela "pelēkā zona". 2026. gada februārī Ukrainas bruņotie spēki uzsāka pretuzbrukumu Ukrainas dienvidos, kas izrādījās veiksmīgs.

Okupācijas pētījumu centra vadītājs Petro Andrjuščenko 2026. gada aprīlī atzīmēja, ka Krievijas okupācijas armija nesen ir pārvietojusi uz Huļajpoles apgabalu vismaz 60 tankus, kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportierus. Viņš uzskata, ka ienaidnieks cenšas atgūt milzīgos zaudējumus, kas šajā apgabalā piedzīvoti 2025.-2026. gada ziemā. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba sniegto informāciju, vakar, 15. aprīlī, Krievijas okupanti 12 reizes uzbruka Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām Huļajpoles virzienā. Ukrainas spēki atvairīja visus uzbrukumus. Cīņas notika Huļajpoles, Zeļeznodorožnas, Priļuku un citu apdzīvotu vietu rajonos.

Ukraina apgalvo, ka "Patriot" pārtvērējraķešu trūkums kļūst kritisks, ņemot vērā notiekošos liela mēroga uzbrukumus. Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats uzsvēra, ka pieprasījums pēc raķetēm turpina pieaugt. Neskatoties uz efektīvu ballistisko mērķu pārtveršanu, pašreizējie krājumi nav pietiekami, lai uzturētu ilgtermiņa aizsardzības operācijas.

Krievijas uzbrukumā Odesai bojāgājušo skaits ir pieaudzis līdz 9 cilvēkiem, bet 23 cilvēki ir ievainoti. Glābšanas operācijas turpinās, un varas iestādes pilsētā ir izsludinājušas sēru dienu.

Ukrainas bezpilota lidaparāti 16. aprīļa naktī uzspridzināja Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu Tuapsē, Krasnodaras novadā. Uzbrukuma rezultātā rūpnīcas teritorijā aizdegās naftas uzglabāšanas tvertnes.

Midelburgā viņš saņems Četru brīvību balvu, godinot gan viņu, gan Ukrainas tautu. Ceremonija notiks Nīderlandes vadības, tostarp premjerministra un karaliskās ģimenes, klātbūtnē.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 315 070 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1100 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 866 tankus, 24 391 bruņutransportieri, 40 046 lielgabalus un mīnmetējus, 1738 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1347 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 240 598 bezpilota lidaparātus, 4537 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 89 761 automobili un autocisternu, kā arī 4126 specializētās tehnikas vienības.

Krievija no trešdienas rīta līdz ceturtdienas rītam veikusi kombinētu triecienu Ukrainai ar droniem un raķetēm, un kopumā diennakts laikā bija 703 gaisa mērķi, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Uz Ukrainu raidītas 19 ballistiskās raķetes "Iskander-M"/S-400, 20 spārnotās raķetes H-101, piecas spārnotās raķetes "Iskander-K", kā arī 659 droni.

Līdz plkst. 7.30 notriektas 19 raķetes H-101, astoņas "Iskander-M"/S-400, četras "Iskander-K" un 636 droni, teikts paziņojumā.

Fiksēti 12 raķešu un 20 trieciendronu trāpījumi 26 vietās.

Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien platformā "Telegram" publicējusi sarakstu ar dažādu valstu, arī Eiropas, uzņēmumiem, kas, kā uzskata Maskava, ražo trieciendronus un to komponentus Ukrainai.

Sarakstā "Ukrainas uzņēmumu filiāles Eiropā" iekļauti 11 uzņēmumi, arī uzņēmumi Londonā, Minhenē, Rīgā, Viļņā un Prāgā.

Sarakstā "Ārvalstu uzņēmumi, kas nodarbojas ar komponentu ražošanu", ir iekļauti desmit uzņēmumi, no kuriem daži atrodas Madridē, Venēcijā un Haifā.