TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija veic plašu raķešu uzbrukumu Ukrainai

Krievijas autoratīvais līderis Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka šogad nav "atlicis laika parakstīt jaunu Ukrainas gāzes tranzīta līgumu, un stingri vainoja Ukrainu par atteikšanos pagarināt līgumu, kas piegādā gāzi Slovākijai, Čehijai un Austrijai."

"Līguma nav, un to nav iespējams noslēgt 3-4 dienās," televīzijas brīfingā sacīja Putins.

Krievijas gāzes piegādes Eiropai caur Ukrainu ir salīdzinoši nelielas. Krievija 2023. gadā caur Ukrainu nosūtīja aptuveni 15 miljardus kubikmetru (bcm) gāzes — aptuveni 8% no maksimālās Krievijas gāzes plūsmas uz Eiropu pa dažādiem maršrutiem 2018.–2019. gadā.

Krievijas Federālais drošības dienests ceturtdien paziņoja, ka ir izjaucis Ukrainas izlūkdienestu plānus likvidēt augsta ranga Krievijas virsniekus, izmantojot bumbas, kas maskētas kā dokumentu mapes. "Četri Krievijas pilsoņi, kas iesaistīti šo uzbrukumu sagatavošanā, ir aizturēti," teikts SBU paziņojumā.

Jau ziņots, ka Ukrainas SBU izlūkdienests 17.decembrī Maskavā pie daudzdzīvokļu ēkas nogalināja Krievijas kodolieroču, bioloģiskās un ķīmiskās aizsardzības karaspēka priekšnieku ģenerālleitnantu Kirilovu, kurš vainojams ķīmisko ieroču izmantošanā pret ukraiņiem.

"Nav nekā laba tajā, ka mēs pametām Sīriju. Es būtu priecīga, ja mēs varētu atļauties atrasties gan Ukrainā, gan Sīrijā, gan arī tikt galā ar dažiem teroristiem Kazahstānā un, ja pēkšņi tiktu izsaukti uz Gruziju, tikt galā arī ar tiem amerikāņu apmaksātajiem protestētājiem šajā valstī," norāda propagandiste Simonjana.

Azerbaidžānas katastrofas izmeklēšanas sākotnēji ziņojumi liecina, ka Kazahstānā avarējušo "Azerbaijan Airlines" lidmašīnu notriekusi Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma, ziņo medijs "Reuters".

Jau ziņots, ka Kazahstānā trešdien nogāzusies Azerbaidžānas pasažieru lidmašīna ar 67 cilvēkiem, no kuriem 38 gājuši bojā. Aviokompānijas "Azerbaijan Airlines" lidmašīna "Embraer 190", kurā bija 62 pasažieri un pieci apkalpes locekļi, nogāzās laukā aptuveni trīs kilometrus no Kazahstānas rietumu pilsētas Aktau lidostas. Videokadros redzams, kā lidmašīna, gatavojoties nolaisties, ietriecas zemē 45 grādu leņķī, kam seko sprādziens.

Medijs ziņo, ka sākotnējie Azerbaidžānas izmeklēšanas ziņojumi liecina, ka lidmašīnu notrieca Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma "Pantsir-S". "Tuvojoties Groznijai, lidmašīnās sakarus paralizēja karadarbībā pielietotās aizsardzības sistēmas. Neviens neapgalvo, ka tas tika darīts tīšām, tomēr, ņemot vērā konstatētos faktus, Baku sagaida, ka Krievijas puse atzīsies Azerbaidžānas lidmašīnas notriekšanā," medijam norāda kāds izmeklēšanai pietuvināts avots.

Trīs citi avoti medijam apstiprinājuši, ka Azerbaidžānas izmeklēšanas dienesti apliecinājuši to pašu. Savukārt Kazahstānas premjerministra vietnieks Kanats Bozimbajevs norādījis, ka nevar ne apstiprināt, ne noliegt minēto apgalvojumu, norādot, ka "izmeklēšanas rezultāti vēl nav oficiāli apstiprināti". 

Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs norādījis, "ka pirms secinājumu publcēšanas būtu nepareizi par notikušo izvirzīt kādas hipotēzes", un plašāk komentēt izskanējušos apgalvojumus atteicies. Tikmēr uzņēmums "Osprey Flight Solutions", kas specializējas aviācijas drošībā brīdinājis, ka "filmētie materiāli no gaisa kuģa avārijas vietas, kā arī lidmašīnas atlūzas liecina par iespējamību, ka Azerbaidžānas limašīnu notriekuši pretgaisa aizsardzības ieroči".

Reaģējot uz ziņām par Baltijas jūrā parrautajiem kabeļiem starp Somiju un Igauniju, Latvijas premjerministre Evika Siliņa paziņojusi, ka Baltijas valstis nākamā gada februārī atslēgsies no ar Krieviju saistītā BRELL elektrotīkla, lai pievienotos Eiropas energotīklam.

Premjere norāda, ka šādi tiks nostiprināta reģiona enerģētiskā neatkarība. Tāpat Siliņa norādījusi, ka "lai arī mūs nopietni izaicina Baltijas jūras kabeļu incidenti, Baltijas valstīm šobrīd ir pietiekamas elektroenerģijas ražošanas jaudas".

"Esmu saziņā ar Somijas un Igaunijas kolēģiem par "EstLink 2" bojājumu," paziņojumā pauž politiķe, "Latvija ir gatava sniegt palīdzību, ja būs tāda vajadzība. Valdības vadītāju līmenī koordinējamies drošības uzturēšanai Baltijas jūrā." Siliņa apgalvo, ka Nacionālie bruņotie spēki pastiprina novērošanu un regulāru kritiskās infrastruktūras apsekošanu.

Savukārt Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos pauda vērtējumu, ka zemūdens kabeļu bojājumi starp Somiju un Igauniju, visticamāk, nav nejaušība. "Kritiskās jūras infrastruktūras aizsardzībai ir jābūt vienam no galvenajiem NATO un reģionālajiem uzdevumiem Baltijas jūrā," uzsvēra Rinkēvičs.

Kā ziņots, trešdien pārtrauca darboties Igauniju un Somiju savienojošais elektrokabelis "EstLink 2", bet vēlāk tika izziņots, ka radušies bojājumi arī trim zemūdens sakaru kabeļiem starp Igauniju un Somiju. Kā ceturtdien vēstīja Igaunijas mediji, Igaunijas Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās uzraudzības pārvalde informēta, ka bojāti divi "Elisa Eesti AS" grupai piederoši sakaru kabeļi un viens "CITIC Telecom CPC" piederošs sakaru kabelis. Kā norāda telekomunikāciju uzņēmumi, kas sniedz sakaru pakalpojumus pa kabeļiem, traucējumi nav jūtami ietekmējuši galalietotājus, visi pakalpojumi un sakari starp Igauniju un Somiju darbojas.

Igaunijas ārējie savienojumi ir daudzkārt dublēti, un zemūdens kabeļa bojājuma gadījumā var izmantot alternatīvus funkcionējošus zemūdens kabeļus vai virszemes kabeļus uz Latviju, lai nodrošinātu pārrobežu piekļuvi internetam un dažādu pakalpojumu darbību.

Somijas mediji vēstīja, ka laikā, kad pārtrauca darboties "EstLink 2", tā tuvumā atradies kuģis "Xin Xin Tiang 2", kas kuģo ar Honkongas karogu. Vēlāk parādījās ziņas, ka tuvumā bijis arī krievu "ēnu flotes" kuģis "Eagle S", kas kuģo ar Kuka salu karogu. Somija šo kuģi ir aizturējusi.

Ukrainas bruņotie spēki vakar veica triecienu 810. gvardes jūras kājnieku brigādes komandpunktam Lgovā, Kurskas apgabalā.

Krievijas blogeri apstiprina uzbrukumu un ziņo, ka "trāpīja tieši tur, kur vajadzēja."

Donalda Trampa uzvara, iekšpolitiskās krīzes Eiropas Savienībā, valdības paralīze Francijā un Vācijā, kā arī resursu trūkums vājināja koordinēto palīdzību Ukrainai. Uz šī fona lielāku uzmanību guva miera uzturēšanas misiju un pamiera ideja, tomēr šo plānu īstenošana rada nopietnus riskus Kijivai.

Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā divi Krievijas diplomāti atteicās iziet alkohola testu uz ielas un ieslēdzas savās automašīnās.

Atbalsts Ukrainai "līdz uzvarai" Rietumeiropā ir strauji samazinājies, liecina YouGov aptauja. Itālijā 55% respondentu atbalsta sarunu ceļā panāktu kara izbeigšanu, kamēr Spānijā tādu ir 46%, Francijā – 43%, bet Vācijā – 45%. Atbalsts Ukrainas uzvarai joprojām ir salīdzinoši augsts Zviedrijā (50%), Dānijā (40%) un Apvienotajā Karalistē (36%).