TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Sentendrūsa universitātes stratēģisko pētījumu profesors Filipss O'Braiens ir izbrīnīts, ka tik daudzi Eiropā un pasaulē dzīvo ilūzijās, ka Tramps varētu palīdzēt Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. "Tramps un Putins ir domubiedri," uzskata profesors.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija ir gatava juridiski apņemties neuzbrukt Eiropai. Tiekoties ar dažādu valstu vēstniekiem, Lavrovs kārtējo reizi atkārtoja, ka Krievija neplāno Eiropai uzbrukt, bet tieši otrādi, tā ir Eiropa, kas esot apsēsta ar agresiju pret Krieviju.
“Kas attiecas uz Eiropas bažām par Krievijas Federāciju, mūsu plāniem un mūsu nodomiem, es nevaru saprast tos motīvus, kuri vada Eiropas līderus,” paziņoja Lavrovs. “Mēs neperinām — prezidents [Vladimirs Putins] to ir skaidri pateicis — nekādus agresīvus plānus ne pret NATO dalībvalstīm, ne pret Eiropas Savienības dalībvalstīm. Esam gatavi rakstiski juridiskā dokumentā fiksēt attiecīgās garantijas,” viņš stāstīja.
Vienlaikus viņš pieprasīja, lai garantijas ir abpusējas, jo “otrajā pusē valda atklāta militāristiska apsēstība”, un šajā sakarā Lavrovs paziņoja, ka Krievija ir gatava “kaut tūlīt” karot ar Eiropu, ja tā uzbrukšot. Pirms tam, uzstājoties Krievijas Federācijas padomē, Lavrovs draudēja Eiropai, ja tā uzdrošināsies izvietot savu karaspēku Ukrainā vai atsavināt Krievijas aktīvus.
Vairāk lasiet šeit.
Vācijas muita nedrīkst arestēt un konfiscēt naftas tankkuģi "Eventin", kas janvārī zaudēja manevrētspēju Baltijas jūrā pie Vācijas krastiem un tiek uzskatīts par Krievijas "ēnas flotes" kuģi.
Federālā fiskālā tiesa (BFH) secināja, ka pastāv ticamas šaubas par konfiskācijas legalitāti, jo nav skaidrs, vai kuģim ārkārtējā situācijā bija atļauts iebraukt un izbraukt no Eiropas Savienības (ES) teritorijas, neskatoties uz sankcijām.
Tiesas spriedumu vēl var pārsūdzēt.
"Kā Putins var turpināt karu pret Ukrainu? Atbilde ir Ķīna. Ķīna ir Krievijas glābšanas riņķis, Ķīna nevēlas pieļaut, ka tās sabiedrotais zaudē Ukrainā. Bez Ķīnas atbalsta Krievija nevarētu turpināt šo karu," rezumēja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
NATO's Rutte:
— Clash Report (@clashreport) December 11, 2025
How is Putin able to continue his war against Ukraine? The answer is China.
China is Russia's lifeline, China wants to prevent its ally from losing in Ukraine.
Without China's support, Russia could not continue to wage this war. pic.twitter.com/dUX08ZcZ0m
Krievijas karaspēks Ukrainas Austrumu frontē riskē palikt bez komandvadības, ja militārajās vienībās Samarā ieradīsies "Flamingo", "Sapsan" un "labie droni".
11. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem varētu būt jauns mērķis: militāro vienību tīkls Samarā. Šie objekti kalpo kā komandvadības un izlūkošanas centrs visam Centrālajam militārajam apgabalam un ir Krievijas armijas spēku komandvadības un kontroles avots Ukrainas frontes austrumu sektoros. Partizānu kustības "Atesh" aģentiem izdevās izlūkot trīs galveno vienību atrašanās vietas, nosakot personāla atrašanās vietas, militārā aprīkojuma zonas, visu komandpunktu atrašanās vietas, kā arī antenu sistēmas radaru un mērķu noteikšanai.
Partizāni publicēja fotogrāfijas ar militārās vienības 23280 atrašanās vietām — 1388. vadības un izlūkošanas centra izlūkošanas informācijas vākšanas centru, 91. kontroles brigādes galveno sakaru mezglu militārajā vienībā 59292, un 234. atsevišķā radio bataljona.
Virkne precīzu triecienu pret militārajām vienībām Samarā varētu liegt saziņu Krievijas armijas vienībām Ukrainas austrumu frontē. Karavīri tiktu paralizēti bez vadības, un Ukrainas bruņotie spēki šo situāciju ātri izmantotu. Visa savāktā informācija viņiem jau ir nodota.
Ukrainas Ārlietu ministrija atzinīgi novērtēja ANO Ģenerālās asamblejas pieņemto rezolūciju par starptautiskās sadarbības stiprināšanu Čornobiļas katastrofas seku pārvarēšanai, ko ierosinājusi Ukraina.
Dokumentā uzsvērtas Ukrainas īpašumtiesības uz Čornobiļas atomelektrostaciju un noteikta pareiza visa Čornobiļas dokumenta transliterācija ukraiņu valodā ANO ietvaros.
Rezolūciju atbalstīja 97 dalībvalstis. Ārlietu ministrija norādīja, ka tās pieņemšana ir svarīgs solis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā un Krievijas kā agresorvalsts radīto draudu atzīšanā globālajai kodoldrošībai.
Ministrija arī norādīja, ka Krievija mēģināja izvairīties no atbildības par savu rīcību Čornobiļas atomelektrostacijā un virzīt Ģenerālajā asamblejā alternatīvu dokumentu. Tās sabiedrotās Baltkrievijas Republikas iesniegtajā dokumentā nebija nevienas pieminēšanas par Krievijas uzbrukumiem Čornobiļas objektiem.
"Cenšoties izvairīties no atbildības par saviem noziegumiem, Krievijas Federācija mēģināja panākt alternatīva dokumenta pieņemšanu, kurā nebūtu minēti Čornobiļas triecieni. Esam pateicīgi ANO dalībvalstīm, kuras pauda principiālu nostāju un noraidīja Baltkrievijas dokumentu," paziņoja Ārlietu ministrija.
Ukrainas bruņoto spēku 155. mehanizētās brigādes "Leopard 2A4" tanka apkalpe darbojas Pokrovskas virzienā.
Beļģu sieviete ar vienu kāju cīnās pret Krieviju Ukrainā. Viņas vēstījums: "Mostieties!"
Beļģijas bezpilota lidaparātu operatore Anne Katrīna Manjeta ir pazīstama ar savu iesauku "Ania Tatu". Viņa dien Ukrainas 37. atsevišķajā jūras kājnieku brigādē, paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neapturēs savu agresiju pat tad, ja ar Ukrainu tiktu parakstīts miera līgums, ziņo "UkrInform". Komentējot Eiropas diskusijas par miera plāniem, Manjeta tās nosauca par ilūziju.
Eiropa daļēji atbildīga par Ukrainas situāciju
Viņa arī atzīmēja, ka Eiropas valstis ir daļēji vainojamas pašreizējā situācijā, jo tās varēja slēgt Ukrainas gaisa telpu agrāk vai novirzīt iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas aizsardzībai, taču tās to nedarīja.
Manjeta paskaidroja, ka gandrīz četrus gadus viņa ir pavadījusi frontes līnijās Donbasā kopā ar Ukrainas karavīriem, brīvprātīgajiem un vietējiem iedzīvotājiem. Viņa ir vienīgā ārzemju jūras kājniece ar vienu kāju, kas izturējusi atlasi.
Karš nav tikai Ukrainas, bet visas Eiropas labā
"Tāpēc esmu šeit ar vēl vienu vēstījumu, kas jāatkārto pastāvīgi: Putins neapstāsies," uzsvēra Ania Tatu.
Viņa ir pārliecināta, ka pat tad, ja Ukraina piekristu noteiktām piekāpšanām miera vārdā, tas radītu bīstamu precedentu.
Teritorijas nodošana, viņa teica, tikai pastiprinātu Putina nesodāmības sajūtu un veicinātu turpmāku agresiju.
Pēc viņas teiktā, pašreizējā izpratne frontē ir tāda, ka karš tiek izcīnīts ne tikai par Ukrainas, bet par visu Eiropu.
"Vēstījums no frontes līnijas ir šāds: ziniet, ka šis ir karš par Eiropu, ne tikai Ukrainu. Ukraina ir siena, ko mēs turam starp Eiropu un Krieviju," viņa uzsvēra.
Krievijas armijas šoferis, kas atbildīgs par piegādēm un rotācijām, apraksta pilnīgu nespēju apmācīt krievu karavīrus un viņu masveida nāvi.
Z blogera publicētā dienasgrāmatā šoferis apraksta Krievijas armijas ikdienas realitāti. Pēc viņa teiktā, daudzi krievu jauniesauktie ir pilnīgi nespējīgi uztvert pamatinformāciju, pat dzīvību glābjošu. Propagandists Maksims Kalašņikovs savā "Telegram" kanālā publicēja detaļas, kas šokēja krievus. Civilajā dzīvē, viņš raksta, drošības noteikumu pārkāpumi dažkārt palika nesodīti, bet karā tas beidzas ar nāvi vai ekstremitāšu zaudēšanu. Tomēr krievu karavīri turpina ignorēt norādījumus, tāpat kā viņi ignorēja noteikumus rūpnīcās un garāžās.
Neviens neievēro norādījumus
Jaunais kareivis mēģina visiem izskaidrot rotācijas procesu: ierodoties, paķer savu ekipējumu un izklīstiet mežā; vecākās maiņas palieciet aizsegā, līdz jaunpienācēji izklīst; galvenais, lai ap transportlīdzekli nebūtu drūzmēšanās. Visi pamāj: "Saprotu."
Bet, kad sākas rotācija, notiek pretējais: krievu karavīri saspiežas kopā, sāk smēķēt un sarunāties tieši frontes līnijā, nonākot Ukrainas bruņoto spēku apšaudē. Krievijas karaspēka drūzmēšanās spēlē par labu Ukrainas karavīriem, kuri ar vienu šāviņu iznīcina okupantu pūli.
"Tiklīdz transportlīdzeklis piebrauc, daži stāv grupā, citi slinki izkrauj mantas, paziņas sveicina viens otru, kāds izņem cigareti, un pie UAZ pulcējas 15 cilvēku pūlis," raksta Kalašņikovs.
Tas ir tieši tas, kas frontes līnijā ir stingri aizliegts. Un tikai minūti vēlāk debesīs var dzirdēt Ukrainas FPV drona dūkoņu. Autors ir vienīgais, kuram izdodas izlēkt no automašīnas un paskriet zem kokiem. Pārējie stāv kā paralizēti.
Rotācijas beigas: sprādziens, sabojāta automašīna, līķi
Tālāk viss norisinās kā katru dienu Krievijas frontē: sprādziens, gabalos sarauta automašīna, līdzās līķi un ievainotie. Cilvēki, kas piecas minūtes iepriekš bija solījuši "saprast" instrukcijas, vienkārši stāvēja un gaidīja triecienu. Viņi sadega līdz ar automašīnu. Jauniesauktais to rezumēja ar frāzi, kas jau kļuvusi ļoti populāra: "Lūk, tā mēs karojam"
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



