TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

ASV prezidents Donalds Tramps uz gadu ir pagarinājis Krievijas draudu dēļ noteikto ārkārtas stāvokli, kas ierobežo Krievijas kuģu kustību un piestāšanu ASV ostās, liecina Baltā nama paziņojums Federālajā reģistrā, vēsta LETA>. 

Ziņojumā norādīts, ka šo režīmu 2022. gada 21. aprīlī noteica iepriekšējais ASV prezidents Džo Baidens.

Viņš arī pilnvaroja Iekšzemes drošības ministru regulēt ar Krieviju saistītu kuģu piestāšanu un kustību.

"Krievijas valdības politika un darbības turpina radīt ārkārtējus draudus, traucējot vai draudot traucēt ASV starptautiskās attiecības," teikts paziņojumā.

Pastāvošās situācijas dēļ Tramps vēl uz gadu pagarina "ārkārtas pilnvaras attiecībā uz kuģu, kas ir saistīti ar Krieviju, piestāšanu un pārvietošanās regulēšanu Savienoto Valstu ostās", norāda Baltais nams.

Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar vienu ballistisko raķeti "Iskander-M" un 172 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 147 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki, vēst LETA. 

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 172 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 120 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi un ballistiskās raķetes trāpījums kopumā astoņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās četros apvidos, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 316 070 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA. 

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1000 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 870 tankus, 24 440 bruņutransportierus, 40 160 lielgabalus un mīnmetējus, 1739 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1349 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 243 008 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 014 automobiļus un autocisternas, kā arī 4129 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Bratislava bloķēs nākamo Eiropas Savienības (ES) sankciju paketi pret Krieviju, ja nesaņems garantijas naftas piegādēm pa cauruļvadu "Družba", ceturtdien paziņojis Slovākijas ārlietu ministrs Jurajs Blanārs.

Slovākija un Ungārija, kas ir ļoti atkarīgas no Krievijas naftas, apsūdzējušas Kijivu, ka tā tīšām kavējas ar "Družba" remontu. Cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un viņa Ungārijas kolēģis Viktors Orbāns, kas svētdien cieta graujošu sakāvi parlamenta vēlēšanās, ir tuvākie Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotie ES līderu vidū.

"Ja naftasvads "Družba" nebūs darba kārtībā, kad tiks lemts par 20. [sankciju] paketes apstiprināšanu, mēs to neapstiprināsim," uzrunājot Slovākijas likumdevējus, paziņoja Blanārs.

Pērn šis pats Blanārs paziņojis, ka sabiedrībai, iespējams, būtu jāpiedod Krievijas zvērības un jāatjauno dialogs ar Maskavu, lai izbeigtu Ukrainas karu.

Tas izraisīja Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibiha niknu atbildi.

Vairāk lasiet šeit.

Vienlaikus Solovjovs turpina veco dziesmu, ka vienīgais, ko Krievijai jādara ar Eiropu, ir maksimāli tai kaitēt.

Krievijas tiesa okupētajā Ukrainas Luhanskas apgabalā notiesājusi uz 13 gadiem cietumā Polijas pilsoni, kurš cīnījās Ukrainas pusē karā ar Krieviju, ceturtdien paziņojušas Krievijas amatpersonas.

Polijas pilsonis tika tiesāts kā algotnis, nevis uztverts kā karagūsteknis, uz kuru attiecas Ženēvas konvencijās paredzētā aizsardzība.

47 gadus vecais Kšištofs Flačeks tika sagūstīts 2024. gada novembrī pie Časivjaras, liecina Krievijas ģenerālprokurora sniegtā informācija.

Krievijas propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana beidzot paziņojusi, ko izdarījusi ar sava vīra, krietni prastāka līmeņa propagandista Tigrana Keosajana līķi, kā arī atklājusi, kāda būtībā zemiska tieksme lika viņiem saieties un bija vadmotīvs visai viņu kopdzīvei.

Ļeras Kudrjavcevas raidījumā, birdinot asaras, 46 gadus vecā Simonjana stāstīja, ka viņai ir šaušalīgi būt atraitnei tādēļ, ka žēl, ka viņas mirušais vīrs, propagandists Keosajans tā arī neuzzinās, kā beidzās “speciālā militārā operācija”. “Man viņu žēl kā savu bērnu,” vaimanāja Simonjana, fonā skanot sērīgai melodijai.

Ar krūts vēži slimā Simonjana pavēstīja, ka viņai “nospļauties uz to, ka esmu atraitne, plikpaure, briesmīga”, bet žēl tikai vīra propagandista. Par savu diagnozi Simonjana paziņoja pērn septembrī. Propagandistes veselības stāvoklis krietni pasliktinājās pēc Keosajana nokļūšanas komā 2024. gada decembrī. Tā arī nenācis pie samaņas, Keosajans nomira 59 gadu vecumā pērn 26. septembrī. Kaut gan viņu izvadīja no armēņu baznīcas Maskavā, propagandista apbedīšanas vieta joprojām oficiāli netiek norādīta.

Daudzus interesēja, kas notika ar Keosajanu pēc izvadīšanas ceremonijas, kādēļ to rūpīgi slēpj. Simonjana ieviesusi skaidrību.

Vairāk lasiet šeit.

Bijušais Krievijas aizsardzības ministrs un pašreizējais Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu piedraudējis ar triecieniem Baltijas valstīm un Somijai, Krievijai pastiprinot agresīvo retoriku pret Baltijas jūras kaimiņvalstīm.

“Pēdējā laikā aizvien biežāki kļūst gadījumi, kad caur Somiju un Baltijas valstīm Ukrainas bezpilota lidaparāti veic triecienus Krievijai,” ceturtdien paziņoja Šoigu, kuru citē Krievijas Drošības padomes preses dienests. “Rezultātā cieš mierīgie cilvēki, tiek nodarīts būtisks kaitējums civilai infrastruktūrai.”

Šoigu paziņoja, ka vai nu Rietumu pretgaisa aizsardzības līdzekļi “darbojas ārkārtīgi neefektīvi”, vai arī norādītās valstis apzināti piešķir savu gaisa telpu, “tādējādi tās ir atklātas līdzdalībnieces agresijā pret Krieviju”.

“Pēdējā gadījumā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām stājas spēkā ANO Statūtu 51. pants par valstu neatņemamām tiesībām uz pašaizsardzību, ja tiek veikts bruņots uzbrukums.”

Vairāk lasiet šeit.

Itālija G7 un ES ietvaros turpinās veicināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, kas sarunu procesā joprojām neizrāda nekādas konkrētas pazīmes, turpina uzbrukumus civiliedzīvotājiem un turpina uzbrukt civilajai infrastruktūrai, norāda Itālijas premjerministre Džordža Meloni.