TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins draud Eiropai ar iznīcināšanu, "ja tā uzbruks"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Čehijas Aizsardzības ministrija ir atcēlusi vairāku desmitu tanku T-72M4 CZ modernizācijas projektu, kurus bija plānots nodot Ukrainai, jo radušās problēmas ar tanku šaušanas precizitāti.
"Problēmas radīja kļūdaini izvēlēti uguns vadības sistēmas elektroniskie komponenti, kas netika izvērtēti. Šo komponentu remonts ir tehniski neiespējams, ko apstiprināja arī to ražotājs Itālijā," paziņoja Čehijas Aizsardzības ministrija.
Līgums par T-72M4 CZ modernizāciju starp Aizsardzības ministriju un valsts uzņēmumu VOP CZ ir izbeigts.
Putin's aide Ushakov on the results of the meeting:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 2, 2025
The territorial issue is the most important for us, and for the Americans, as well.
A compromise option hasn't been found yet but some American developments look more or less acceptable.
But they need to be discussed. Some of… https://t.co/gtRvMbwHGl pic.twitter.com/CBnJrUkkjg
Rīgā dzimušais Krievijas kosmonauts Oļegs Artemjevs izslēgts no “Crew-12” apkalpes dažus mēnešus pirms paredzētā lidojuma uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS), viņu nomainot ar Andreju Fedjajevu. Kaut gan Krievijas kosmosa aģentūra “Roskosmos” lakoniski vēsta, ka Artemjevs “pārgājis citā darbā”, citi avoti parāda daudz neglaimojošāku ainu.
Vairāk lasiet šeit.
Путин – о «хирургическом» ведении войны на Украине:
— Сергей Просто (@Dud47907Sergej) December 2, 2025
‘Если Европа вдруг начнет с нами войну... Всё будет очень быстро – это же не Украина. С Украиной мы действуем хирургическим способом. Это не война в прямом смысле этого слова. Если Европа начнет с нами войну, может очень быстро… pic.twitter.com/IusICjxPqH
Krievijas diktators Vladimirs Putins kārtējo reizi apgalvoja, ka Krievija negrasās uzbrukt Eiropai, un apsūdzēja eiropiešus vēlmē uzbrukt Krievijai. Taču ja tā notiks, Krievija ātri sakaus Eiropu, un no tās nekas pāri nepaliks, solīja diktators.
Uzstājoties investīciju forumā Maskavā, kamēr ASV prezidenta Donalda Trampa atsūtītais īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs trīs stundas pacietīgi viņu gaidīja, Putins ierasti apsūdzēja Eiropu “kara kuršanā”, jo tā atbalsta Ukrainu — kuru pati Krievija katru dienu posta jau gandrīz četrus gadus. “Mēs negrasāmies karot ar Eiropu, es jau par to simts reižu teicu. Taču ja Eiropa pēkšņi sagribēs karot un sāks, mēs esam gatavi [karot] jau tieši šobrīd, te nevar būt nekādu šaubu,” bravūrīgi stāstīja diktators. “Ja Eiropa ar mums sāks karu, man šķiet, ka tad ļoti ātri var rasties situācija, kurā mums vairs nebūs, ar ko vienoties."
“Tā taču nav Ukraina. Ar Ukrainu mēs rīkojamies ķirurģiskā veidā, akurāti, tā, lai … nu skaidrs, ja? Tas nav karš tiešā, mūsdienīgā šī vārda nozīmē.”
Vairāk lasiet šeit.
Viņu vadītājs klosteri sauc par "kaujas vienību". Izmeklētāji atklāja saistību ar GRU. Viņu Ziemassvētku tirdziņa pārdošanas apjomi finansē Krievijas karu.
Anglija un Polija viņas jau ir izraidījušas.
Sweden's Church just warned parishes: don't let these nuns in.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 1, 2025
Their leader calls the monastery a "combat unit." Investigators found GRU ties. Their Christmas market sales fund Russia's war.
England and Poland already expelled them.
⤵️
🔗 https://t.co/qwb9rb44NK pic.twitter.com/kHwv6qydem
Maskava un Hanoja ir vienojušās par starpvaldību līgumu paketi, kas rada pamatu ilgtermiņa sadarbībai naftas un gāzes nozarē. Šie līgumi efektīvi paver ceļu Krievijai apiet starptautiskos ierobežojumus, norāda Ukrainas militārais izlūkdienests (HUR).
Krievija turpina veidot ārvalstu partneru tīklu, kas spēj palīdzēt Kremlim mazināt sankciju spiedienu un saglabāt finanšu ieņēmumus, kas nepieciešami karam pret Ukrainu. Viena no galvenajām sadarbības jomām bija virkne līgumu ar Vjetnamu, ko Krievijas valdība apstiprināja šī gada maijā. Dokumenti paredz kopīgas naftas un gāzes ieguves paplašināšanu Krievijas atradnēs un Vjetnamas šelfā. Projektos ir iesaistīti "Zarubezhneft", "Petrovietnam" un kopuzņēmums "Vietsovpetro", kas ļaus pusēm iegūt jaunas licences Ņencu autonomajā apgabalā un pagarināt esošās līdz 2050. gadam. Atsevišķa līguma klauzula paredz tiesības dibināt meitasuzņēmumus trešajās valstīs. Šis mehānisms ļauj transportēt Krievijas naftu, kas maskēta kā Vjetnamas nafta, slēpjot tās patieso izcelsmi un tādējādi apejot starptautiskos ierobežojumus.
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 24. novembrī rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Krievijas pilsoni par ES noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, cenšoties pārvest pāri Latvijas robežai un nogādāt Krievijā lielu apjomu šaujamieroču munīcijas sastāvdaļu, t.i., 10 tūkstošus ložu. Vairāk lasi šeit.
Video, ko filmēja Krievijas ēnu flotes tankkuģa KAIRO apkalpe pēc tam, kad tas kļuva par jūras dronu mērķi.
Video filmed by the crew of the Russian shadow fleet tanker KAIRO after it was targeted by naval drones. https://t.co/YpiZxlzrKl pic.twitter.com/bhKZGR05gK
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 30, 2025
Sarunām, kuru mērķis bija panākt miera līgumu, turpinoties ar augsta līmeņa Ukrainas un ASV tikšanos, kas notika 30. novembrī Floridā, dokumenta galīgā versija joprojām ir neskaidra, radot bažas, ka Krievijas līderi varētu tikt cauri sveikā, netiekot saukti pie atbildības par saviem noziegumiem.
As talks aiming to secure a peace deal continued with a high-level Ukraine-U.S. meeting held in Florida on Nov. 30, the final version of the document remains uncertain, fueling concerns that Russian leaders could walk away without being held accountable for their crimes.…
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 2, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



