TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 342 030 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 920 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 924 tankus, 24 551 bruņutransportieri, 41 863 lielgabalus un mīnmetējus, 1783 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1373 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 284 254 bezpilota lidaparātus, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 95 710 automobiļus un autocisternas, kā arī 4178 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievu okupanti ieņēma Doneckas apgabala Bahmutu 2023. gada maijā pēc gadu ilgām kaujām. Vē mēnesi pirms krievu invāzijas pilsētā dzīvoja vairāk nekā 71 tūkstotis iedzīvotāju. Tagad tur valda pilnīga iznīcība, kuru okupanti izdomāja "izrotāt" ar "Z vainagiem".

Ukraina ir gatava sadarboties ar Baltijas valstīm un Somiju, tostarp tieši iesaistot Ukrainas speciālistus, lai novērstu Krievijas elektroniskās karadarbības rezultātā radītus dronu incidentus, sociālo mediju platformā "X" paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

To viņš šodien atkārtoti apliecinājis sarunā ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV).

Sibiha raksta, ka izmeklēšana esot pierādījusi, ka ceturtdien Rēzeknē notikušais dronu incidents bija Krievijas elektroniskās kara darbības rezultāts, apzināti novirzot Ukrainas dronus no to mērķiem Krievijā.

Sibiha uzver, ka Ukrainas mērķis ir nodrošināt maksimālu drošību Latvijai, citām Baltijas valstīm un Somijai, tajā skaitā palīdzot stiprināt gaisa telpas aizsardzību.

Kā ziņots, iepriekš Sibiha norādīja, ka pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska norādījumiem tiek apsvērta iespēja nosūtīt Ukrainas ekspertu grupas, lai palīdzētu stiprināt Ukrainu atbalstošo valstu gaisa telpas drošību pret jebkāda veida incidentiem.

Jau ziņots, ka 7. maija agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Divi no tiem nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.

Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, ir iespējama tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts.

Neierasti pieticīgā atmosfērā nosvinējis “Uzvaras svētkus”, Krievijas diktators Vladimirs Putins pastāstīja jaunu versiju, kādēļ ne tikai sāka invāziju Ukrainā, bet jau pirms 12 gadiem nokampa Krimu un sāka karu Donbasā. Jaunais iegansts izrādījies kaut kas pilnīgi jauns.

Kad Krievijas asiņainā invāzija ilgst jau 1537. dienu, Kremļa saimnieks žurnālistiem pastāstīja, ka visas briesmu lietas Ukrainā sākās ar Ukrainas mēģinājumu tuvināties Eiropas Savienībai, kuras lauksaimniecības normas radikāli atšķiroties no Krievijas.

Vairāk lasiet šeit.

Putina padomnieks Ušakovs paziņoja, ka jebkāds konflikta risinājums Ukrainā paliks bez rezultātiem, ja Ukrainas bruņotie spēki netiks izvesti no Donbasa, pat pēc 10 sarunu kārtām. Krievijas prezidenta padomnieks izvirzīja Maskavas prasību kā nosacījumu sarunu virzībai. 

Eiropas Cilvēktiesību tiesa piespriež Krievijai izmaksāt kompensāciju Krimas tatāriem, kuri tika aizturēti un saukti pie atbildības par miermīlīgu protestu

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders būtu labākais Eiropas Savienības (ES) pārstāvis sarunām par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.

"No visiem Eiropas politiķiem es dotu priekšroku sarunām ar Šrēderu," preses konferencē pēc tā dēvētās uzvaras dienas svinībām Maskavā sestdien izteicās Putins.

Šrēdera birojs aģentūrai DPA atteicās komentēt šos Krievijas diktatora izteikumus.

Berlīne uz Kremļa saimnieka ierosinājumu reaģējusi ar lielu skepsi.

Avoti valdībā svētdien norādījuši, ka Putina izteikumi pieņemti zināšanai, taču atzinuši, ka tie ir tikai Maskavas ierasto viltus piedāvājumu sastāvdaļa.

"Vācija un Eiropa neļaus sevi sašķelt" ar šādu hibrīdtaktiku, uzsvēris kāds no avotiem.

Ņemot vērā to, ka Krievija nav mainījusi savas prasības, sarunas nav ticamas, norādījis avots.

Šrēdera ilgstošos sakarus ar Krieviju daudzi Vācijā uzskata par apkaunojumu.

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka Somija, viņaprāt, iestājusies NATO, cerot uz Krievijas sabrukumu un iespēju “kaut ko paņemt” no Krievijas. 

Plašāk lasīt šeit.