TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins parakstījis dekrētu par rezervistu iesaukšanu militārajās mācībās 2026. gadā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Upuru skaits Krievijas 19. novembra gaisa uzbrukumā Ternopiļai ir pieaudzis līdz 38 cilvēkiem pēc tam, kad izmeklētāji atrada vēl divu upuru mirstīgās atliekas, kuri bija atzīti par pazudušiem.
Reģiona policijas priekšnieks Serhijs Zubaņenko paziņoja, ka upuri tika atrasti 8. decembra vakarā, un atzīmēja, ka starp bojāgājušajiem ir astoņi bērni.
Trīs pieaugušie joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem. Pēc Zubaņenko teiktā, izmeklēšanas darbi notikuma vietā turpinās, varas iestādēm cenšoties noskaidrot visas Krievijas uzbrukuma sekas.
The confirmed death toll from Russia’s Nov 19 air attack on Ternopil has risen to 38 after investigators located the bodies of two more victims who had been missing since the strike.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 9, 2025
Regional police chief Serhii Ziubanenko said the discovery was made late on 8 December and… pic.twitter.com/WMACzMBQUd
Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena mudina Trampu nodrošināt, lai jebkāds miers Ukrainā būtu taisnīgs un ilgstošs. "Tas nav Trampa karš, bet tas būs Trampa miers," viņa sacīja "Bloomberg", brīdinot, ka netaisnīgi darījumi nebūs spēkā. Helsinki atbalsta Ukrainas nostāju: miers, jā, bet nekad par katru cenu.
Finnish Foreign Minister Elina Valtonen urged Trump to ensure any peace in Ukraine is just and lasting. “It’s not Trump’s war, but it will be Trump’s peace,” she told Bloomberg, warning that unjust deals won’t hold. Helsinki backs Ukraine’s position: peace, yes, but never at any… pic.twitter.com/dyGuAMB6I0
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 8, 2025
Ukrainas Drošības dienests (SBU) apstiprinājis, ka viņu droni 5. decembrī ietriecās sašķidrinātās gāzes terminālī Krievijas Temrukas ostā, izraisot plašu ugunsgrēku, kas plosījās trīs dienas. Cieta vairāk nekā 20 no 30 lielajām gāzes tvertnēm, kā arī dzelzceļa vagoni, degvielas uzpildes iekārta un iekraušanas platforma. Ugunsgrēks aptvēra 3000 m².
SBU confirmed their drones struck the liquefied gas terminal at Russia’s Temryuk port on December 5, igniting a massive fire that raged for three days. Over 20 of 30 large gas tanks were hit, along with railway cars, a refueling unit, and a loading rack. The fire covered 3,000… pic.twitter.com/em6okrsxqA
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 9, 2025
ASV saņems jaunu 20 punktu plānu, atsaucoties uz Zelenski, ziņo laikraksts "Bild".
Vakar Londonā notikušajā sanāksmē apspriestie miera priekšlikumi ASV tiks iesniegti otrdienas vakarā.
❗️Today, the US will receive a new 20-point plan, – Bild citing Zelenskyy.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 9, 2025
The peace proposals discussed at yesterday's meeting in London will be presented to the US on Tuesday evening. pic.twitter.com/t6K8wjtqas
Starptautiskā Tiesa ir lēmusi, ka Krievijas pretprasības Ukrainas iesniegtajā genocīda lietā ir pieņemamas un tiks izskatītas tiesvedības ietvaros. Ukraina atbildēs līdz 2026. gada decembrim, Krievija — līdz 2027. gada decembrim. Neskatoties uz Kijivas iebildumiem, tiesa saskata juridisku un faktisku saikni starp prasībām.
Visticamāk Maskava vēlāk pieprasīs, lai šīs prasības tiktu atceltas "kā daļa no vienošanās", tāpat kā viņi vēlas atcelt sankcijas. Pagaidām viņiem ir izdevies novilcināt tiesu.
The ICJ has ruled that Russia’s counter-claims in the genocide case brought by Ukraine are admissible and will be heard as part of the proceedings. Ukraine will respond by Dec 2026, Russia by Dec 2027. Despite Kyiv’s objections, the court sees a legal and factual link between the… pic.twitter.com/CTbRv5y2Er
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 9, 2025
Zelenskis ar Leonu XIV aizvadīja 30 minūšu ilgu privātu audienci Vatikānā. Pēc tikšanās Ukrainas prezidents uz īsu brīdi parādījās uz balkona, bet nesniedza nekādus publiskus paziņojumus.
Zelensky met with Pope Leo XIV during a 30-minute private audience at the Vatican. After the meeting, the Ukrainian president appeared briefly on a balcony but gave no public statements. https://t.co/vXaAEZgfrO pic.twitter.com/Km2BGiNeGS
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 9, 2025
Krievijā Ivanovas apgabalā avarējusi militārā transportlidmašīna An-22, vēsta Krievijas mediji.
Lidmašīnā atradās septiņi cilvēki. Viņu liktenis nav zināms.
"Lidmašīna nogāzās neapdzīvotā vietā. Uz vietu, kur lidmašīna nogāzās, devusies meklēšanas un glābšanas komanda, lai noskaidrotu apkalpes likteni," paziņoja Aizsardzības ministrija.
A Russian MoD An-22 military transport aircraft crashed in the Furmanovsky District of the Ivanovo Region of Russia
— Ukraine Battle Map (@ukraine_map) December 9, 2025
All 7 crew members did not survive pic.twitter.com/PEAgnkbfu8
Putina ideja par mieru: diktators parakstījis dekrētu par rezervistu iesaukšanu militārajās mācībās 2026. gadā
Nav pat daudz jādomā, kur viņi nonāks.
Putin's idea of peace: the dictator just signed a decree calling up reservists for military training in 2026.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 8, 2025
You can imagine where they will end up. pic.twitter.com/kJqMMJlo5e
Meksika kļuvusi par Krievijas pret ASV izvērstās spiegošanas centru, vēsta laikraksts "New York Times", atsaucoties uz avotiem ASV administrācijā.
Pēc Krievijas 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas izlūkdienestu darbība Meksikā aktivizējusies.
No vairākiem simtiem Krievijas aģentu, kas pēdējos gados izraidīti no ASV, vairāki desmiti tagad strādā diplomātiskajās pārstāvniecībās Meksikā.
Zelenskis apgalvo, ka viņi saskaņoja nostājas ar ASV un ES partneriem par miera soļiem, drošības garantijām un noturību. Sarunās tika apspriests arī PURL un reparāciju kredīts.
Fon der Leiena uzsvēra, ka ES atbalsts joprojām ir "nesatricināms", piebilstot, ka Ukrainai jābūt nodrošinātai kā ES pirmajai aizsardzības līnijai – gan kaujas laukā, gan pie sarunu galda.
Zelensky meets NATO’s Rutte, EU’s Costa and von der Leyen
— NEXTA (@nexta_tv) December 9, 2025
Zelensky says they coordinated positions with US and EU partners on peace steps, security guarantees and resilience. The talks also covered PURL and the reparations credit.
Von der Leyen stressed the EU’s support remains… https://t.co/XQDIHBGuDK pic.twitter.com/uCCRWF9t4L
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
