TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu iebrucēju tanku zaudējumi pārsniedz 10 000

Tuvojoties ceturtajam pilna mēroga kara gadam ar Krieviju, Ukraina uzsāk lielu armijas reformu, kuras mērķis ir uzlabot tās efektivitāti un organizāciju kaujas laukā.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka viņam ir morālas tiesības apturēt dabasgāzes tranzītu uz Ukrainu caur Slovākiju, ņemot vērā, ka Ukraina šī gada sākumā apturēja Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju.

"Mums ir morālas tiesības apsvērt metodes, lai apturētu dabasgāzes piegādes Ukrainai no ārvalstīm aptuveni 7,5 miljonu kubikmetru dienā apmērā. Šīs ārvalstu piegādes no Eiropas uz Ukrainu rada vēl lielāku spiedienu uz gāzes cenu, kas jau tā ir rekordaugsta - aptuveni 60 eiro par megavatstundu," Fico raksta savā "Facebook" lapā.

Fico uzskata, ka ir jāpateicas Krievijai un Turcijai, jo Krievijas gāze tiek piegādāta Slovākijai, izmantojot cauruļvadu "TurkStream".

Vizīte paredzēta pirms Minhenes drošības konferences, kur, visticamāk, tiksies Zelenskis un Tramps.

Ziemeļkoreja uz Krieviju nosūtīs aptuveni 200 tālas darbības rādiusa artilērijas vienības un var nosūtīt vairāk karavīru un ieroču, norāda Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

"Ziemeļkoreja ir nodrošinājusi aptuveni 11 000 karavīru, raķetes, 200 tālas darbības artilērijas vienības un ievērojamu daudzumu munīcijas. Pastāv iespēja, ka Ziemeļkoreja nosūtīs papildu karaspēku, ieročus un piegādes," norādīja ministrija.

3. atsevišķās triecienbrigādes bezpilota lidaparāti kārtējo reizi pārvērtuši Krievijas tehniku ​​melnos pelnos. Kopā ar ekipāžām sadedzināti KamAZ, Ural, BMP-2 un tanks.

"Centralna" raktuve, kas ir Donbasa un Ukrainas vecākās raktuves simbols, pastāv jau vairāk nekā 150 gadus.

Zīmīgi, ka tikai dienu iepriekš krievu okupanti mēģināja izlikt trīskrāsu karogus Toreckā, lai iestudētu propagandas kadrus.

Francijā ražotas slīdošās bumbas trieciens Hammer bija vērsts pret Krievijas kājnieku vienību, kas meklēja patvērumu pārbūvētā ceļa pazemes pārejā okupētajā Oļeški, liecina kadri.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) "Ziedoņa zālē" 24.februārī plkst.19 notiks labdarības koncerts "No sirds Ukrainai", pieminot trešo gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un paužot solidaritāti ar Ukrainas tautu, informēja Ukrainas vēstniecībā Latvijā.

Pasākumā uzstāsies Andrejs Osokins, "Melo-M", Darja Leleko, Brigita Reisone, Jauno Jāņu orķestris, "Sub Scriptum", Anastasia Vasilenko, Ralfs Eilands, etnogrupa "Ogas", bandūristu bērnu grupas "Sokoliki" un "Horlytsia" no Ukrainas.

Arvien lielāks spiediens tiek vērsts pret noteikumos balstītu pasaules kārtību, autokrātijas nostiprinās un satuvinās, un tiek mēģināts iedzīt ķīļus demokrātiskās sabiedrībās un starp demokrātiskajām valstīm, lai pastiprinātu pastāvošās pretrunas un grautu vērtības, ikgadējā uzrunā par ārpolitiku Igaunijas parlamentā paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

"Ņemot to vērā, demokrātiskajai pasaulei ir sev jāuzdod jautājums - vai mēs ļausim draudiem pieaugt, līdz būs par vēlu, kā tas notika agrāk, vai arī mēs apņēmīgi ieņemsim nostāju, lai aizstāvētu savas vērtības," sacīja ministrs.

"Vēl pavisam nesen daudzi Eiropas līderi teica, ka viņiem vajadzēja ieklausīties Baltijas valstīs, kad mēs brīdinājām par pieaugošajiem agresijas draudiem austrumos. Šodien mēs sakām: ieklausieties mūsos arī tagad. Mūsu brīvība ir apdraudēta; tās saglabāšanai ir nepieciešama uzvara Ukrainā, agresīvās Krievijas ilgstoša savaldīšana, mūsu alianšu stiprināšana un pārliecinātāka Eiropa," piebilda Cahkna.

Pēc ministra domām, Krievijas diktators Vladimirs Putins nav mainījis savus mērķus un joprojām vēlas gan visas Ukrainas pakļaušanu, gan fundamentālu Eiropas drošības pārstrukturēšanu. Viņš uzsvēra, ka neviens nevēlas mieru vairāk par ukraiņiem, taču mieram, kas iestāsies šī kara beigās, jābūt taisnīgam un ilgstošam.

Latvijā pagājušajā gadā no Krievijas un Baltkrievijas importēto preču kopējā vērtība salīdzinājumā ar 2023.gadu ir sarukusi par 30,2% jeb 235,23 miljoniem eiro un veidoja 544,682 miljonus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus uz Krieviju un Baltkrieviju 2024.gadā Latvija eksportējusi preces kopumā 1,171 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 10,1% jeb 131,638 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gadā.

Tostarp no Krievijas 2024.gadā Latvijā ievestas preces 395,635 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 34,8% jeb 211,04 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gadā, bet no Baltkrievijas - 149,047 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 14% jeb 24,19 miljoniem eiro.