TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu iebrucēji grasās pastiprināt ofensīvu Zaporižjas virzienā

Krievija atkal uzbrukusi dzīvojamajai ēkai Odesā. Aizdegās 21 stāva ēkas 7.-9. stāvs. Cilvēki tika iesprostoti dūmos un liesmās. Glābēji no ēkas izvilka 5 cilvēkus, tai skaitā bērnu. Apstiprināta 2 cilvēku nāve. Vismaz 4 tika ievainoti.

Krievijas vadītājs Vladimirs Putins norādījis, ka Krievijas aizsardzības izdevumi ir 13,5 triljoni rubļu (172 miljardi ASV dolāru): "Tas ir daudz. Mēs par to samaksājām ar inflāciju, bet tagad mēs cīnāmies ar šo inflāciju."

Ukrainas Drošības dienests (SBU) naktī uz sestdienu okupētajā Krimā iznīcinājis trīs Krievijas karaspēka helikopterus, kā arī zenītraķešu un lielgabalu kompleksu "Pancir-S1", pavēstīja SBU.

"SBU veicis vēl vienu sāpīgu triecienu okupantiem. Šoreiz naktī no 27. uz 28.jūniju SBU droni okupētajā Krimā veica triecienu militārajam lidlaukam "Kirovske"," teikts paziņojumā.

"Tika veikts trieciens ienaidnieka aviācijas komponentes dislokācijas vietām, pretgaisa aizsardzības līdzekļiem, munīcijas noliktavām, kā arī izlūkošanas un trieciena droniem," norādīja SBU.

"Pieejamie dati liecina, ka iznīcināti daudzfunkcionālie un trieciena helikopteri Mi-8, Mi-26 un Mi-28, kā arī pašgājēja zenītraķešu un lielgabalu sistēma "Pancir-S1"." Naktī ienaidnieka lidlaukā notika sekundārā detonācija, norāda SBU.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien preses konferencē pauda, ka sarunas gars, šonedēļ Hāgā tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, bija produktīvs.

"Šī bija laba tikšanās ar prezidentu Trampu, tēmu aspekts ir visplašākais," sacīja Zelenskis.

"Mēs pārrunājām visus interesējošos jautājumus, pirmkārt, kas saistīti ar sistēmām "Patriot", kā aizsargāt mūsu debesis un citus soļus, kas saistīti ar sarunu procesu, kā arī sankciju virzienu, mūsu divpusējām attiecībām pēc attiecīgās vienošanās parakstīšanas. Tātad spektrs ir plašs," norādīja prezidents.

"Man šķiet ka pašas sarunas gars bija produktīvs. Tāpēc tas ir labs signāls," sacīja Zelenskis.

ASV un Ukrainas sarunas turpināsies valdību līmenī, norādīja prezidents.

"Mēs arī vienojāmies, ka savā līmenī sazināsies aizsardzības ministri, valsts sekretārs un ārlietu ministrs, mana biroja vadītājs un arī viņa kolēģi no amerikāņu puses," klāstīja Zelenskis.

"Ekonomikas jautājumos ir mūsu pirmā vicepremjere [Jūlija Sviridenko], viņiem - [finanšu] ministrs [Skots] Besents, un ir arī daži amerikāņu kolēģi," sacīja Ukrainas prezidents.

Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs piektdien paziņoja, ka Igaunijas paustā gatavība uzņemt NATO sabiedroto ASV ražotās F-35A lidmašīnas, kas spēj nest kodolieročus, "rada tiešus draudus Maskavai".

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs ceturtdien ziņu portālam "Postimees" norādīja, ka Igaunija, kas robežojas ar Krieviju un ir rotējoša bāze NATO lidmašīnām, kuru uzdevums ir aizsargāt Baltijas gaisa telpu, "ir gatava uzņemt kodolieročus nesošas lidmašīnas, ja tas būtu nepieciešams".

"Ja dažām no F-35 lidmašīnām, neatkarīgi no to izcelsmes valsts, būtu spēja nest kodolieročus, tas nekādā veidā neietekmē mūsu nostāju attiecībā uz lidmašīnu uzņemšanu Igaunijā," norādīja Pevkurs. "Mēs esam gatavi uzņemt savus sabiedrotos."

Pevkurs ar šo paziņojumu nāca klajā neilgi pēc tam, kad NATO dalībvalsts Lielbritānija paziņoja, ka plāno iegādāties vismaz 12 F-35A lidmašīnas, kas spēj nest kodolgalviņas, un ka šīs lidmašīnas pievienosies NATO kodolieroču misijai gaisā.

Jautāts par Pevkura komentāriem, Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka šāds solis būtu acīmredzams drauds Krievijai. "Protams, tas būtu tūlītējs apdraudējums," Peskovs sacīja Krievijas ziņu aģentūras "Life" žurnālistam. Viņš teica, ka šis paziņojums ir viena no daudzajām "absurdajām domām", ko pauduši politiķi Baltijas reģionā - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. "Mums praktiski nav nekādu attiecību ar Baltijas republikām, jo ​​tās ir ļoti grūti padarīt sliktākas," norādīja Peskovs.

Jāpiebilst, ka satelīta attēli liecina, ka Krievija paplašina savas militārās bāzes netālu no robežas ar Somiju un gatavojas pārvietot papildu karaspēku tuvāk Eiropai. Medijs "The Wall Street Journal" (WSJ) 27. aprīlī norādīja, ka  liela daļa paplašināšanās notiek Ļeņingradas militārajā apgabalā, netālu no Krievijas pilsētas Petrozavodskas, kas atrodas aptuveni 160 kilometru attālumā no Somijas robežas.

Apgabalā izvietotās mazās brigādes tiek paplašinātas līdz pilnām divīzijām ar aptuveni 10 000 karavīru tajās, tiek būvētas jaunas noliktavas un militārās mītnes, kā arī netālu no robežām ar Igauniju, Somiju un Norvēģiju tiek ierīkota jauna dzelzceļa līnija, norāda "Black Bird Group" pārstāvis Emīls Kastehelmi.

WSJ publicētie satelītattēli, liecina, ka būvniecība notiek divās lielās militārajās bāzēs netālu no Somijas un Norvēģijas. "Ja redzat, ka Krievija izbūvē jaunas dzelzceļa sliedes vai renovē vecās, būtu labi tam sākt pievērst uzmanību," brīdina Somijas Nacionālās aizsardzības universitātes profesors majors Juha Kukkola.

Krievijas armija pašlaik ir intensīvi iesaistīta karadarbībā Ukrainā, ciešot milzīgus cilvēkresursu un militārā aprīkojuma zaudējumus. Tas pēdējo gadu laikā ir piespiedis Maskavu pārdislocēt uz Ukrainu spēkus no citiem reģioniem. Tomēr ASV spēku komandieris Eiropā Kristofers Kavoli aprīļa sākumā brīdināja, ka Krievija atjauno savus spēkus daudz ātrāk, nekā iepriekš prognozēts.

"Neskatoties uz lieliem Krievijas zaudējumiem kaujas laukā, tās armija atjaunojas un aug ātrāk, nekā bija prognozējuši vairums analītiķu," Kavoli norādīja ASV Senāta komitejā. Pēc ģenerāļa teiktā, ASV prognozē, ka Krievija tuvākajā nākotnē spēs saražot 250 000 artilērijas šāviņu mēnesī, kas varētu palīdzēt tai izveidot trīs reizes lielākus krājumus nekā ASV un Eiropa kopā.

Tāpat Krievijā palielinājies saražoto tanku skaits, norāda medijs. 2021. gadā saražoja aptuveni 40 "T-90M" tankus, bet nu šis skaitlis pieaudzis līdz aptuveni 300 gadā, liecina Rietumu izlūkdienestu avoti. Kāds augsta ranga Somijas militārais ierēdnis WSJ norādīja, ka vairums šo tanku tiek glabāti Krievijā, nevis tiek izvietoti Ukrainā. 

Naktī no 27. uz 28. jūniju Ukrainas Drošības dienests veica veiksmīgu bezpilota lidaparāta uzlidojumu Kirovskas militārajai aviobāzei okupētajā Krimā. Uzbrukuma rezultātā tika iznīcinātas Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas Pantsir-S1 un helikopteri Mi-8, Mi-26 un Mi-28.

Krievijas ieros tiek izmantotas importētas tehnoloģijas no vairāk nekā desmit valstīm, tostarp ASV.

28. jūnija rītā Dņiprā notika sprādziens. Sākotnēji internetā izplatījās ziņas, ka Krievija, iespējams, pirmo reizi trāpījusi pilsētai ar vadāmo gaisa bumbu. Tomēr vēlāk amatpersonas apstiprināja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība patiešām notriekusi jaunu Krievijas raķeti “Grom-1”.