TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti uzbrukuši Ukrainai ar 208 droniem un 27 raķetēm

Naktī uz sestdienu notikuši kārtējie ukraiņu lidrobotu uzlidojumi vairākiem Krievijas reģioniem, ziņo vietējās amatpersonas un krievu mediji.

Rostovas apgabalā lidrobota uzlidojumā gājuši bojā divi cilvēki, paziņojis apgabala gubernatora vietas izpildītājs Jurijs Sļusarjs.

Lidrobots trāpījis kādai automašīnai Zimovņiku rajonā. Automašīna aizdegusies, bet abi tajā esošie cilvēki gājuši bojā.

Krievu iebrucēji naktī uz sestdienu uz Ukrainu raidījuši 208 lidrobotus un 27 raķetes, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Galvenais trieciena virziens bija Dņipropetrovskas apgabals.

Starp raķetēm, kas izšautas uz Ukrainu, bija 12 ballistiskās raķetes "Iskander-M/KN-23", astoņas spārnotās raķetes "Iskander-K" un septiņas vadāmās aviācijas raķetes H-59/69.

Ukrainu pretgaisa aizsardzība notriekusi 183 lidrobotus un 17 raķetes.

Fiksēti desmit raķešu trāpījumi un 25 lidrobotu trāpījumi deviņos objektos. Vēl astoņiem objektiem postījumus nodarījušas notriekto raķešu un lidrobotu atlūzas.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 048 330 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 11 056 tankus, 23 059 bruņutransportierus, 30 812 lielgabalus un mīnmetējus, 1448 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1201 zenītartilērijas iekārtu, 421 lidmašīnu, 340 helikopterus, 47 959 bezpilota lidaparātus, 3535 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 56 371 automobili un autocisternu, kā arī 3935 specializētās tehnikas vienības.

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Harkivai ar vadāmām aviācijas bumbām, ballistiskajām raķetēm un droniem, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Kombinētais uzbrukums ilga gandrīz trīs stundas. Triecienos cietušas dzīvojamās mājas, noliktavas un automašīnas. Vismaz divi cilvēki ir ievainoti.

Harkivas mērs Ihors Terehovs ziņoja, ka pilsētā visvairāk cietis Kijivas rajons.

Ukrainas izlūkošanas kiberspeciālisti veikuši "digitālu triecienu" Krievijas okupācijas iestādēm Krimas pussalā un iznīcinājuši visus uz to serveriem esošos datus, atklājis anonīms avots Ukrainas izlūkdienestos.

"Veiksmīgas specnoperācijas rezultātā Galvenās izlūkošanas pārvaldes kibereksperti ieguva pilnīgu piekļuvi serveriem, kuros bija visi Krimas okupācijas varasiestāžu dokumenti," informēja anonīmais avots.

"Plaša mēroga operācija turpinājās vairākas dienas. Spēcīgs DDoS [pakalpojuma atteices uzbrukums] iedarbīgi paralizēja informācijas sistēmas un tīkla infrastruktūru Krimā," piebilda Ukrainas nacionālās ziņu aģentūras "Ukrinform" sarunas biedrs.

Kamēr Krievijas ielikteņi centās saprast sistēmas sabrukuma cēloņus, Ukrainas kiberspeciālisti iefiltrējās Krimas okupācijas iestāžu elektroniskajos kontos, pavēstīja avots, uzskaitot vairākas elektroniskās dokumentu pārvaldības un apstrādes sistēmas, kā arī grāmatvedības un citas programmas.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde divu dienu laikā lejupielādēja 100 terabaitus dokumentu no tā dēvētās Krimas Republikas valdības serveriem. Datu vidū bija dokumenti ar atzīmi "slepens", piemēram, informācija par militārajiem objektiem un loģistikas maršrutiem, kas tiek izmantoti Krievijas armijas apgādei pussalā.

Anonīmais avots pieļāva, ka no tik liela datu apjoma noteikti tiks iegūtas daudzas sensacionālas detaļas par krievu okupantu noziegumiem un darbībām Krimā.

Operāciju, pats to neapzinoties, veicinājis tā dēvētais Krimas veselības viceministrs Antons Ljskovskis.

Pēc datu lejupielādes, Ukrainas kiberspeciālisti izdzēsa visu serveros glabāto informāciju.

23.jūlijā Krievijas varasiestādes atzina plašu DDoS uzbrukumu lielākajiem fiksēto sakaru operatoriem okupētajā Krimā.

2022. gada rudenī Īlons Masks personīgi uzdeva vecākajam inženierim "SpaceX" Kalifornijas birojā atslēgt satelītu sakaru sistēmu "Starlink" noteiktos Ukrainas reģionos tās armijas pretuzbrukuma laikā. Par to, atsaucoties uz trim anonīmiem avotiem, ziņo "Reuters".

Tika atslēgti vismaz 100 "Starlink" termināli, kas tajā laikā nodrošināja pārklājumu Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos, tostarp Doneckas un Hersonas apgabalos.

Maska rīcības dēļ Ukrainai neizdevās ielenkt Krievijas armijas grupējumu Berislavā, kas atrodas uz austrumiem no Hersonas. Droni, kas sekoja Krievijas karaspēka kustībām, pārtrauca darbību, un tāla darbības rādiusa artilērijas sistēmas, kuru precīzai mērķēšanai tiek izmantots "Starlink", nespēja efektīvi trāpīt mērķiem.

Tagad plaši "Starlink" satelītsakaru traucējumi tika piedzīvoti 24. jūlija vakarā. ""Starlink" visā frontē pārstāja darboties," toreiz paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi, precizējot, ka "kaujas uzdevumi tika veikti bez translācijām".

Īlons Masks vēlāk atvainojās lietotājiem par traucējumiem un solīja, ka "nekas tāds vairs neatkārtosies".

Krievijas parlamenta augšnams - Federācijas padome - piektdien bez liekām debatēm apstiprināja likumprojektu,, kas paredz administratīvos sodus par apzinātu "ekstrēmistisku materiālu" meklēšanu tīmeklī.

Turpmāk par apzinātu "ekstrēmistisku materiālu meklēšanu" draudēs 3000 līdz 5000 rubļu (aptuveni 30 līdz 50 eiro) liela sodanauda.

Valsts dome trešajā lasījumā likumprojektu apstiprināja otrdien, un tagad to vēl jāparaksta diktatoram Vladimiram Putinam.

Krievijā oficiālā ekstrēmistu darbības definīcija ir ļoti plaša, un par ekstrēmistiskām organizācijām ir atzītas tādas opozīcijas grupas kā, piemēram, Krievijas cietumā nomērdētā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija izveidotais Korupcijas apkarošanas fonds vai "starptautiskā seksuālo minoritāšu kustība".

Pagaidām nav skaidrs, kā varasiestādes izsekos pārkāpējus.

Taču sodanaudas draudēs arī par Virtuālo privāto tīklu (VPN) pakalpojumu "izmantošanas kārtības pārkāpumiem". VPN ļauj apiet varasiestāžu ieviesto tīmekļa vietņu blokādi un izvairīties no policejiskās kontroles tīmeklī.

Ierindas pilsoņiem par VPN pakalpojumu reklāmu draudēs no 50 000 līdz 80 000 rubļu liela sodanauda, bet amatpersonām - no 80 000 līdz 150 000 rubļu liels naudas sods. Savukārt fiziskās personas varēs aplikt ar 200 000 līdz 500 000 lielu sodanaudu.

Turklāt VPN izmantošana tiks uzskatīta par "vainu pastiprinošu apstākli" tā dēvēto noziegumu pastrādāšanā.

Putina režīma amatpersonas apgalvo, ka ierindas interneta lietotājus tas neskaršot, bet uzmanība tikšot pievērsta tikai tiem, kas metodiski meklē aizliegto saturu.

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets piektdien Pentagonā tikās ar triju Baltijas valstu kolēģiem - Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru, Latvijas aizsardzības ministru Andri Sprūdu un Lietuvas aizsardzības ministri Dovili Šakalieni.

Tikšanās laikā Baltijas valstu ministri pauda apņēmību aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un Hegsets norādīja, ka tas kalpo kā atgādinājums visām NATO dalībvalstīm par to pienākumu, teikts paziņojumā, kas publicēts Pentagona tīmekļa vietnē.

Hegsets pateicās kolēģiem par Baltijas valstu draudzību, atbalstu un cieņu, kas tiek izrādīta ASV karavīriem, kā arī par to sniegto piemēru citiem sabiedrotajiem.

"ASV joprojām ir pilnībā uzticīgas NATO, un kopā mēs Eiropā sasniegsim mieru caur spēku, izvirzot noteikumus sarunās panāktam ilgstošam mieram Ukrainā, nodrošinot ilgtspējīgu atturēšanu un palielinot sabiedroto kaujasspējas un savietojamību," uzsvēra Hegsets.

Savienotajām Valstīm ir daudz saistību visā pasaulē, tajā skaitā gādāt par ASV pašu drošību un nepieļaut karu Indijas un Klusā okeāna reģionā, norādīja Pentagona šefs, piebilstot, ka tāpēc eiropiešu ieguldījums pašu konvencionālajās aizsardzības spējās ir svarīgāks nekā jebkad.

Baltijas valstu pūliņi modernizēt savas armijas un ieguldījumi to kaujasspēju palielināšanā atturēs agresoru un vairos gatavību agresijas atvairīšanai, norādīja Hegsets.

Viņš pateicās Baltijas valstu kolēģiem arī par daudznacionālo manevru organizēšanu, kas palīdz stiprināt kolektīvo kaujas gatavību.

"Esmu arī priecīgs, ka mūsu HIMARS (augstas precizitātes artilērijas sistēmas) izvietošana palīdzējusi jūsu armiju apmācībā pirms tās pašas saņems HIMARS tehniku," norādīja Hegsets.

Savukārt Pevkurs izteicās, ka šodienas tikšanās apliecina spēcīgo un uzticamo sadarbību starp Baltijas valstīm un ASV.

Sprūds piebalsoja Igaunijas kolēģim, piebilstot, ka šajos grūtajos laikos ir svarīgi, lai sabiedroto armijas kļūst efektīvākas un iznīcinošākas.

Savukārt Šakaliene uzsvēra, ka ikviens ASV karavīrs Lietuvā "ir mūsu pašu karavīrs" un ka Lietuvai tie ļoti rūp. "Mums ļoti rūp mūsu draudzība, un mēs tos [ASV karavīrus] uzskatām par ģimenes locekļiem," piebilda lietuviešu ministre.

Vēl viena Krievijas ekonomikas problēmu pazīme, kravas automašīnu uzņēmums "Kamaz" saīsina darba nedēļu tirgus sabrukuma dēļ.

Uzņēmums paziņoja, ka noliktavās nepārdotas atrodas vairāk nekā 30 000 importētu kravas automašīnu.