TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti ar droniem Kijivā nogalinājuši slavenu neirobiologu un viņa sievu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
2024. gadā 25 bagātākie krievi kopā palielināja savu bagātību par 18,5 miljardiem dolāru, liecina "Bloomberg Billionaires Index".
Vladimira Potaņina, Krievijas bagātākā cilvēka un uzņēmuma "Noriļsk Nickel" lielākais akcionārs, bagātība pieauga par 736 miljoniem ASV dolāru, sasniedzot 31,8 miljardus ASV dolāru. Tikmēr "Lukoil" līdzīpašnieks Vagits Aļekperovs savu bagātību papildināja ar 2,59 miljardiem dolāru, līdz ar to kopsumma sasniedza 27,2 miljardus dolāru.
Šie ieguvumi nav tikai skaitļi – tie ir spilgts atgādinājums par būtiskām nepilnībām pašreizējā sankciju režīmā. Uzņēmumi, piemēram, "Lukoil" un "Noriļsk Nickel", kas saistīti ar Putina iekšējo loku, turpina zelt, ļaujot darboties Kremļa kara mašīnai.
Kamēr Putina tuvākie sabiedrotie gūst peļņu, viņiem nav motivācijas iebilst pret viņa politiku, tostarp pret notiekošo iebrukumu Ukrainā. To finansiālo glābšanas līniju nogriešana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā graut Kremli.
Kad tādi oligarhi kā Potaņins un Aļekperovs sankciju ietvaros vairs nevarēs uzturēt savu bagātību un biznesu, viņu atbalsts Putina agresijai saruks. Steidzami ir nepieciešamas izlēmīgas darbības, lai novērstu šīs nepilnības un padarītu sadarbību ar Putina režīmu neilgtspējīgu. Ssankcijas jāpiemēro ne tikai oligarhiem, bet arī viņu ģimenēm un cilvēkiem no viņu iekšējā loka.
❗️In 2024, the 25 richest Russians collectively increased their wealth by $18.5 billion, according to the Bloomberg Billionaires Index.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 2, 2025
Vladimir Potanin, Russia’s wealthiest man and a major shareholder in Norilsk Nickel, saw his fortune grow by $736 million, reaching $31.8… pic.twitter.com/UYckJjGDom
"Pantsir" maksā aptuveni 15 miljonu ASV dolāru vērtībā. Tos parasti izmanto, lai aizsargātu stratēģiskus objektus, kas atrodas tālu no frontes līnijām, bet daži izvietoti arī saskares līnijā.
The "Black Forest" Brigade of the AFU directed a successful HIMARS strike on a Pantsir missile system.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 2, 2025
Pantsir is valued at around USD 15 million. They are usually deployed to protect strategic objects far from the frontlines, but some do make it to the line of contact.
📹:… pic.twitter.com/x98tVeB3Fu
Krievu iebrucēji turpina šturmēt Ukrainas aizstāvju pozīcijas. Bet Ukrainas aizsardzības spēki izjauc ienaidnieka plānus, radot tam ievērojamus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus, vēsta Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
Kopumā, pēc militārpersonu datiem, kopš dienas sākuma notikušas 72 militāras sadursmes.
“No ciniskām apšaudēm no Krievijas Federācijas teritorijas turpina ciest pierobežas apdzīvotās vietas, konkrēti Bačevska un Sumu apgabala Porozka; Harkivas apgabala Timofejievka. KAB aviotriecienus iebrucēji veikuši pa Sumu apgabala Taratutino un Posčiku rajoniem," skaidroja ģenerālštābs.
Izgatavots no kompozītmateriāliem, drons ir neredzams Krievijas elektroniskās karedarbības (EW) sistēmām, un tā klusā darbība nodrošina maksimālu slepenību. Tos nodrošināja ASV labdarības organizācija "Help Heroes of Ukraine".
Ukraine's GUR received a unique Hazard UAV system and an HMMWV vehicle. Made from composite materials, the drone is invisible to Russian EW systems, and its silent operation ensures maximum stealth. These were provided by the U.S. charity Help Heroes of Ukraine. pic.twitter.com/sPJtE7s4Pw
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 1, 2025
Līdz ar ziņām par jaunākajiem Krievijas sasniegumiem frontē un globālajām sarunām par kara beigām, "Kyiv Independent" veica interviju ar bijušo ārlietu ministru Dmitro Kulebu, lai apspriestu iespējamo miera līgumu un Ukrainas ceļu uz priekšu.
Amid news of the latest Russian advances on the front and global talks about an end to the war, the Kyiv Independent sat down with ex-Foreign Minister Dmytro Kuleba to discuss a potential peace agreement and a path forward for Ukraine.https://t.co/laCHsZd5yf
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 2, 2025
Balakļija un Izjuma tiek uzskatīti par galvenajiem ienaidnieka mērķiem to stratēģiskās atrašanās vietas dēļ. Tieši caur tiem Krievija var mēģināt veikt apļveida manevru, lai uzbruktu Doneckas apgabalam, paziņoja Sauszemes spēku rezervistu padomes priekšsēdētājs Ivans Timočko.
"Patiesībā, Balakļija un Izjuma, tās stāv ceļā, ja mēs ņemam ziemeļu pusi, tad tas ir uz Čuhujivu-Harkivu, un, ja mēs ņemam to uz dienvidrietumiem, tā ir Kramatorska-Slavjanska," skaidroja Timočko.
Viņš norādīja, ka šīm pilsētām ir liela stratēģiska nozīme Krievijas karaspēka tālākajā virzībā.
Timočko atzīmēja, ka kontrole pār šīm teritorijām ļautu ienaidniekam attīstīt ofensīvu no diviem virzieniem vienlaikus. Pēc viņa teiktā, krievi plānojuši militāru kampaņu Harkivas apgabalā, lai atgūtu kontroli pār zaudētajām pozīcijām.
Ienaidnieka aprēķins, pēc Rezervistu padomes priekšsēdētāja teiktā, bija mēģināt apiet aizsardzību un atsākt ofensīvu Doneckas apgabalā. Timočko atzīmēja, ka krievi sapratuši, ka viņi nevar frontālā uzbrukumā ieņemt Časivjaru, tāpēc var ķerties pie sānu manevriem.
"Aprēķins viņiem arī bija tādā plānā, jo viņi redzēja, ka Časivjaru viņi frontāli nevar paņemt. Kaujas darbības arī tagad, bet tas ir ceļā būtībā uz Kramatorsku-Slavjansku. Tā viņi izmēģināja apiešanas manevru. Vai, pareizāk sakot, to, ko pamēģinājuši, var izmēģināt," viņš norādīja.
Viņš arī uzsvēra, ka diskusija par šādu ienaidnieka rīcību šobrīd liecina, ka šis scenārijs atkal tiek izskatīts.
Ukrainas aizstāvji kontrolē gandrīz visu Časivjaru. Savukārt okupanti cenšas šķērsot Severski Doņecas-Donbasa kanālu pilsētas austrumu daļā.
To paziņojis karaspēka operatīvi stratēģiskās grupas "Hortjica" spīkers Viktors Tregubovs.
"Tur viss intensitātes ziņā ir diezgan stabili. Krievi ir nokļuvuši priekšpilsētā aiz Severskij Doņecas-Donbasa kanāla. Ukraiņi kontrolē gandrīz visu pilsētu un atvaira uzbrukumus. Krievi, pirmkārt, cenšas šķērsot kanālu, un, otrkārt, viņi mēģina uzbrukt jau zināmajam ugunsdro materiālu kombinātam," sacīja Tregubovs.
Viņš paskaidroja, ka, lai gan kaujas intensitāte paliek nemainīga, ienaidnieka spējas šajā virzienā ir "nedaudz ierobežotas".
Tregubovs arī piebilda, ka Toreckā jau vairākas nedēļas norisinās ļoti smagas kaujas. Krievi tur ir iestrēguši un cenšas kaut kā izkļūt no situācijas. Tajā pašā laikā situācija ir sarežģīta gan krievu, gan ukraiņu aizsargiem.
Vienas dienas laikā ukraiņu aizstāvji tikai operatīvi stratēģiskās grupas "Hortjica" atbildības zonā iznīcināja 1029 iebrucējus, 4 tankus, 12 bruņumašīnas un citus ienaidnieka ieročus un aprīkojumu.
"Šaujiet pa visām b*** mašīnām. Kas attiecas uz vietējiem, b***, cik es zinu. Es labāk gribētu nogalināt vietējos. Jums vajadzētu savākt visus vietējos iedzīvotājus, sasiet viņus un spīdzināt."
Ukrainas bruņoto spēku 3. atsevišķās triecienbrigādes karavīri atrada nogalinātā krievu karavīra tālruni, kurš filmēja, kā viņa kolēģis Rudakovs Oļegs Igorevičs (ar iesauku "Rudik") kontaktlīnijai tuvāk esošajiem Krievijas karavīriem deva kriminālas pavēles. Deva tādas pavēles, kā šaut un spīdzināt vietējos iedzīvotājus.
"Shoot all the f*cking cars. As for the locals, f*ck if I know. I'd rather kill the locals. You should round up all the locals, tie them up, and f*cking torture them."
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 2, 2025
Soldiers of the 3rd Assault Brigade of the AFU found the phone of a killed Russian soldier who filmed on how… pic.twitter.com/dxU1EJn9Cm
"Bija izsisti gandrīz visi logi, daļēji bojāta fasāde, kā arī daži biroji ēkas iekšienē. Par laimi, cietušo nav," atzīmēja Ukrainas Nacionālā rakstnieku savienība.
The House of Writers was damaged in Kyiv by the Russian drone strike on January 1.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 2, 2025
"Almost all the windows were blown out, the facade was partially damaged, and some offices inside the building were damaged. Fortunately, there were no victims," the National Union of Writers of… https://t.co/D1S6sKLdw5 pic.twitter.com/yCjlzhLhhO
Protests tiek organizēts pie Eiropas Komisijas.
"Visas lauksaimniecības organizācijas mūsu valstī protestēs pret ES kaitīgo politiku, pret Urzulu fon der Leienu, kura uzspiež šo politiku, kas novedīs pie mūsu saimniecību slēgšanas," sacīja viens no lauksaimnieku līderiem.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība apturēja nodevas un kvotas Ukrainas lauksaimniecības produkcijai, lai ekonomiski atbalstītu Ukrainu. Tomēr poļu zemnieki pauda neapmierinātību ar šo lēmumu, uzskatot, ka lētais Ukrainas imports samazina viņu produkcijas cenas un apdraud viņu ienākumus.
Pērn visu Poliju pārņēma lauksaimnieku protestu vilnis. Tā rezultātā Polija vairākiem produktiem noteica tirdzniecības embargo ar Ukrainu. Vēlāk tas tika anulēts.
Polish farmers announce large-scale protest in Warsaw against imports from Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) January 2, 2025
The protest is being organized in front of the European Commission.
“All agricultural organizations in our country will protest against the EU's harmful policies, against Ursula von der Leyen,… pic.twitter.com/QPtbJ47UAG
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".