TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina ir saņēmusi mazāk nekā pusi no ASV piešķirtās palīdzības
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Baltkrievijas prezidenta preses dienestam bija nepieciešamas 15 stundas, lai reaģētu uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska intervijā teikto, kurā viņš apgalvoja, ka Lukašenko kara sākuma dienās viņam zvanījis un atvainojies.
Baltkrievijas diktatora preses sekretāre Natālija Eismonte piedāvāja savu versiju, kas izklausās labvēlīga Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam: "Baltkrievijas prezidents Zelenskim neatvainojās, vienkāršā iemesla dēļ, ka mums nav par ko atvainoties."
Eismonte arī norādīja, ka saruna starp Lukašenko un Zelenski tiešām notikusi īsi pēc kara sākuma un bijusi saistīta ar Lukašenko jaunākā dēla Nikolaja emocionālo reakciju, kurš savā telefonā bija saglabājis Zelenska kontaktu.
Saskaņā ar Eismontes teikto, Lukašenko sarunā ar Zelenski piedāvājis sākt sarunas ar Krieviju un "galvenokārt uzsvēris, ka konflikts izcēlies Ukrainas teritorijā, Zelenska teritorijā, un ka tieši viņam nāksies uzņemties atbildību par dzīvību zaudēšanu".
Viņš uzsvēra, ka:
- Kijevai jāuzsāk "reālistiskas sarunas par teritoriālajiem jautājumiem".
- Eiropai ir jāuzņemas galvenā atbildība par drošības garantijām Ukrainai.
- ASV ir būtiska loma, lai pārliecinātu Krieviju sēsties pie sarunu galda.
- Eiropas valstis nedrīkst pieļaut Krievijas uzvaru, jo tas apdraudētu starptautisko kārtību un Eiropas drošību.
Makrona izteikumi liecina par nepieciešamību pēc starptautiskas sadarbības un konkrētiem soļiem konflikta risināšanā, vienlaikus norādot uz ilgstoša un vienkārša risinājuma neiespējamību.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) 4. janvārī veicis dronu uzbrukumu vienai no Krievijas lielākajām komerciālajām jūras ostām Ļeņingradas apgabalā, 6. janvārī "The Kyiv Independent" paziņoja izlūkošanas avots.
Avots dalījās ar video, kurā, kā apgalvots, redzams, kā viens no droniem trāpa gāzes kondensāta tvertnēm. Viena tvertne ir smagi bojāta, bet trīs citas cietušas no sprādziena izraisītajiem atlūzu bojājumiem, viņi piebilda.
⚡️SBU behind drone attack on one of Russia's largest sea trade ports in Leningrad Oblast, source claims.https://t.co/yURAq8XfEW
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 6, 2025
Noslēdzies projekts "Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu un jauniešu slidotapmācības nodarbības ar socializācijas elementiem un latviešu valodas apguvi 2024.gadā", kas ļāva vairākiem desmitiem Ukrainas bēgļu bērniem un jauniešiem saistošā veidā mācīties slidot un apgūt latviešu valodu.
Projekta ietvaros tika organizēti 3 apmācības cikli, no tiem viens intensīvais divu nedēļu cikls vasarā bērniem ar slidošanas priekšzināšanām un vēl divi apmācību cikli bērniem bez priekšzināšanām 2 mēnešu garumā. Nodarbības ietvēra treniņnodarbības uz ledus, vispārējās fiziskās attīstības nodarbības zālē, horeogrāfiju un deju nodarbības. Kā arī audzēkņi tika motivēti apgūt latviešu valodu saistošā veidā ar rotaļu, spēļu un sarunu palīdzību. Katrs audzēknis saņēma vārdiņu krājumu attiecīgās nedēļas nodarbībām, kas bija patstāvīgi jāapgūst, lai varētu uztvert nodarbību treneru un pasniedzēju norādes un ieteikumus. Nodarbību tēmas ietvēra: latviešu valodas apguve - vienkārša valoda, sarunvalodas izmantošana nodarbību procesā, kā arī komunikācijā ar audzēkņu vecākiem.
Ukrainas Jūras spēki 6. janvārī paziņoja, ka vienas dienas laikā ir bojātas vai iznīcinātas divas Krievijas pretgaisa raķešu sistēmas Pantsir-S1 un viena pretgaisa aizsardzības sistēma OSA.
⚡️ Ukraine strikes 3 Russian air defense systems in single day, Navy claims.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 6, 2025
Two Russian anti-missile Pantsir-S1 systems and one OSA anti-aircraft vehicle were damaged or destroyed by Ukraine's Navy in one day, the military branch claimed on Jan. 6.https://t.co/RP4L3eKOau
Francijas prezidents Emanuels Makrons neredz "ātru un vieglu risinājumu" Ukrainas jautājumā, aicina uz "reālistiskām" diskusijām par teritoriju.
Francijas prezidents Emanuels Makrons 6. janvārī aicināja Ukrainu veikt "reālistiskas diskusijas par teritoriālajiem jautājumiem", jo tās var veikt tikai Ukraina pati. "Ukrainā nebūs ātra un viegla risinājuma," Makrons sacīja, uzrunājot Francijas vēstniekus Elizejas pilī. ASV jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps iepriekš solīja abas puses nosēdināt pie sarunu galda un ātri izbeigt karu.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) ir atklājis Krievijas aģentu grupu, kas netālu no Kijivas plānoja īstenot masveida teroraktu, iesaistot 16 gadus vecu zēnu.
Pēc SBU ziņām, zēns, maskējoties kā Ukrainas karavīrs, decembrī 2024. gadā bija instruēts izvietot spridzekļus pie militārās bāzes ieejas. Pēc tam sazvērnieki plānoja spridzekli attālināti detonēt, nogalinot arī pašu zēnu. Ukrainas ģenerālprokuratūra norādīja, ka zēns neesot apzinājies, ka viņu paredzēts nogalināt šī uzbrukuma laikā.
⚡️Russian agents plotted terror attack near Kyiv by blowing up 16-year-old co-conspirator, SBU claims.https://t.co/DrgHgXbw0l
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 6, 2025
Krievija varētu tirgot kosmosa tehnoloģijas pret Ziemeļkorejas ieročiem, brīdina ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Viņš atklāja, ka Krievija ir gatava dalīties ar modernām kosmosa un satelītu tehnoloģijām ar Ziemeļkoreju apmaiņā pret militāro aprīkojumu.
Russia may trade space tech for North Korean arms, Blinken warns
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 6, 2025
He revealed Russia is prepared to share advanced space and satellite technology with North Korea in exchange for military equipment. https://t.co/HTj2GRQPrc
Attempting to hide from Ukrainian drones and the cold, North Korean soldiers in the Kursk region are booting Russian pensioners out of their own homes into the freezing weather. pic.twitter.com/LfSvJ7WsXX
— KyivPost (@KyivPost) January 6, 2025
Ukrainas Jūras kara flote apstiprina, ka Ukrainas raķešu draudu dēļ Krievijas militārie spēki pilnībā atteikušies izmantot Krimas kuģu labošanas rūpnīcas.
Occupied Crimea no longer viable for Russian military ship repairs, says Ukrainian Navy
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 6, 2025
Ukrainian Navy confirms Russian military's complete withdrawal from Crimean repair facilities to Russia's Novorossiysk due to Ukrainian missile threat. https://t.co/WX98kIM72i
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".