TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps grib 30 dienu bezierunu pamieru

Putins sēž blakus Sji Dzjiņpinam, kurš ir uzaicināts uz Kremli kā Krievijas galvenais pretgaisa aizsardzības spēks.

Lai aizsargātu parādi, Krievija ievilka visas savas pretgaisa aizsardzības sistēmas Maskavā — tikmēr valsts atgriezās viduslaikos: interneta pārtraukumu dēļ lidostas bija pilnas ar lidmašīnām, kartes pārstāja darboties, un cilvēki pat tiešsaistē nevarēja pasūtīt taksometru.

Krievijas Belgorodas apgabala valdības ēkā piektdien ietreicies Ukrainas drons, paziņojis apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs.

Savā kanālā platformā "Telegram" Gladkovs publicējis video, kurā redzamas atlūzas pie apgabala valdības ēkas Belgorodā.

"Telegram" kanālā "Belgorod Nr.1" izteikts pieņēmums, ka drons mērķējis uz gubernatora kabineta logiem, bet galu galā trāpīja kolonnā virs Gladkova biroja.

Pēc gubernatora vēstītā, cietušo neesot.

Iepriekš ziņots, ka Belgorodas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu, veic operācijas Ukrainas karaspēks.

"The Economist" ziņo, ka Krievija katru gadu saražo 1400 Iskander raķetes un 500 Kh-101 spārnotās raķetes. Tikai 10 - 15% no tās 1500 - 2000 tankiem un 3000 citām bruņumašīnām ir jaunas, lielākā daļa ir atjaunota padomju laika tehnika. Šīs rezerves varētu izsīkt līdz 2026. gadam.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) piektdien paziņoja, ka pirmo reizi valsts vēsturē atklājis Ungārijas militārās izlūkošanas aģentu tīklu.

Šīs šūniņas uzdevums bijis vākt informāciju par Aizkarpatu apgabala militāro aizsardzību, meklēt vājās vietas reģiona sauszemes un pretgaisa aizsardzībā, kā arī pētīt vietējo iedzīvotāju sociālpolitiskos uzskatus, teikts SBU paziņojumā, par ko vēsta aģentūra "Interfax-Ukraina".

SBU aizturējusi divus aģentus no Ungārijas slepenā dienesta tīkla.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 963 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 10 786 tankus, 22 433 bruņutransportierus, 27 588 lielgabalus un mīnmetējus, 1380 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1157 zenītartilērijas iekārtas, 372 lidmašīnas, 335 helikopterus, 35 446 bezpilota lidaparātus, 3197 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 47 724 automobiļus un autocisternas, kā arī 3875 specializētās tehnikas vienības.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņojis par jaunu sankciju noteikšanu pret Krievijas "ēnu floti".

Valdība pavēstīja, ka nosaka sankcijas līdz 100 naftas tankkuģiem, kas atbildīgi par kravu pārvadāšanu vairāk nekā 24 miljardu ASV dolāru vērtībā kopš pērnā gada sākuma.

Lielbritānija jau ir vērsusies pret desmitiem "ēnu flotes" kuģu, kas izvairās no sankcijām, kuras rietumvalstis noteica Krievijas naftas eksportam pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.

Londona arī paziņojusi, ka šie kuģi bojā kritiski svarīgos zemūdens kabeļus Eiropā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmajā telefonsarunā ar jauno Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu ir paudis atbalstu Eiropas centieniem izbeigt karu Ukrainā, ceturtdien paziņoja Vācijas valdība.

Viņi "vienojās cieši strādāt kopā, lai izbeigtu karu Ukrainā", paziņoja Vācijas valdības preses sekretārs Štefans Korneliuss.

Mercs "dalījās ar prezidenta aicinājumu uz nogalināšanas Ukrainā ātru izbeigšanu" un sacīja, ka "Krievijai tagad vajag piekrist pamieram, lai radītu telpu sarunām".

"Tramps sacīja, ka viņš stingri atbalstīs Vācijas centienus kopā ar Franciju, Lielbritāniju, Poliju un citiem Eiropas partneriem panākt ilgstošu mieru," teikts Vācijas valdības paziņojumā.

Jau otro nakti Krievijas diktatora Vladimira Putina izsludinātā vienpusējā trīs dienu pamiera laikā Krievija nav uzbrukusi Ukrainai ar trieciendroniem.

Netiek arī ziņots par to, ka Krievija pret Ukrainu būtu raidījusi raķetes.

Tomēr, tāpat kā iepriekšējā naktī, Ukrainas Gaisa spēki brīdināja, ka Krievija dod triecienus ar vadāmajām aviobumbām pie abu valstu robežas esošajā Sumu apgabalā.

Aptuveni 20 ārlietu ministri no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, (JV) piektdien apmeklēs Ukrainas rietumu pilsētu Ļvivu.

Līdzās ES dalībvalstu ārlietu ministriem Ļvivu apmeklēs arī aptuveni 30 augsta līmeņa ES amatpersonas, ieskaitot ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaju Kallasu.