TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: jau 1000 dienas krievu okupanti noposta Ukrainas pilsētas un nogalina tās iedzīvotājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Munīcijas noliktava Krievijas Brjanskas apgabalā, kas tiek uzskatīta par Ukrainas pirmo dziļo triecienu, izmantojot jaunās ASV atļaujas, lai trāpītu dziļāk Krievijas teritorijā, tika detonēta vairākas stundas pēc tam, kad vietējie iedzīvotāji apgalvoja, ka ielidojušas raķetes.
Said to be Ukraine’s first deep strike using new US permissions to hit deeper into Russian territory, an ammunition depot in Russia’s Bryansk region has been detonating for hours after locals claimed incoming rockets. pic.twitter.com/rsrSjQSRUF
— KyivPost (@KyivPost) November 19, 2024
Prezidents Volodimirs Zelenskis 19. novembrī paziņoja, ka Ukraina plāno palielināt tālās darbības rādiusa bezpilota lidaparātu un raķešu ražošanu, īstenojot elastības plānu.
⚡️ Ukraine aims to produce 30,000 long-range drones, 3,000 missiles, Zelensky says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 19, 2024
President Volodymyr Zelensky announced on Nov. 19 that Ukraine plans to increase the production of long-range drones and missiles as part of the resilience plan.https://t.co/vdmfQkM46a
Krievijai nu ir visas tiesības šaut ar masu iznīcināšanas ieročiem pa jebkuru NATO valsti un, protams, pa "krievu pilsētu māti" Kijivu, šādi jauno Krievijas kodoldoktrīnu komentējis par "liberāli" kādreiz dēvētais Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš pēdējo gadu laikā pārvērties par asinskāru kaujas vanagu.
Savā "Telegram" kanālā, galīgi netipiski iztiekot bez vārtrūmes stila lamāšanās, Medvedevs uzsvēra, ka nav svarīgs pret Krieviju izmantojamo tāldarbības ballistisko raķešu skaits, to pielietojums, ne arī tas, kurš un kad pieņēmis lēmumu par to izmantošanu dziļi Krievijas teritorijā.
Medvedevaprāt, svarīgs ir tikai viens: ja Ukraina izmantos NATO raķetes triecieniem dziļi Krievijas teritorijā, Krievija to var uzskatīt par "bloka valstu uzbrukumu Krievijai". "Šādā gadījumā rodas tiesības dot atbildes triecienu ar masu iznīcināšanas ieročiem pa Kijivu un NATO galvenajiem objektiem, lai kur tie atrastos. Un tas jau ir Trešais pasaules karš."
Vairāk lasiet šeit.
"Dažas ES valstis ir ļāvušas Ukrainai izmantot savus ieročus triecieniem dziļi Krievijas Federācijas teritorijā, to publiski neizsludinot," sacīja ES diplomātijas vadītājs Borels.
“Some EU countries have allowed Ukraine to use its weapons to strike deep into Russian Federation without announcing it,” EU diplomatic chief Borrell. pic.twitter.com/G473L8ciss
— NEXTA (@nexta_tv) November 19, 2024
Saskaņā ar dokumentu lēmumu par kodolieroču izmantošanu pieņems personīgi Putins. Agresija pret Krieviju no jebkuras valsts, kas pieder militāram blokam, tiks uzskatīta par visa bloka agresiju.
‼️ BREAKING: Putin approved the updated nuclear doctrine
— NEXTA (@nexta_tv) November 19, 2024
According to the document, the decision to use nuclear weapons will be made by Putin personally.
- Aggression against Russia by any country from the military bloc will be considered as aggression of the entire bloc;
-… pic.twitter.com/g6kV3zqF9X
Ukraina pirmo reizi ir veikusi triecienu Krievijas teritorijā, izmantojot ATACMS raķetes, ziņo Ukrainas ziņu un analīzes vietne Censor.net. Saskaņā ar publikāciju triecienā tika mērķēts arsenāls Brjanskas apgabalā.
⚡️ Ukraine has already violated Putin's nuclear doctrine
— NEXTA (@nexta_tv) November 19, 2024
Ukraine has for the first time struck the Russian territory with ATACMS missiles, the Ukrainian news and analysis website Censor. net has said. According to the publication, they attacked an arsenal in the Bryansk Region.… pic.twitter.com/vjjm5dXEsp
Francijas prezidents Emanuels Makrons paspieda roku Krievijas ārlietu ministram Lavrovam grupas fotogrāfijas laikā ar G20 samita dalībniekiem.
French President Macron shook hands with Russian Foreign Minister Lavrov during the group photo of the G20 summit participants. pic.twitter.com/9by1D84Rpt
— NEXTA (@nexta_tv) November 19, 2024
OPCW izmeklēšanā tika konstatēta aizliegtā CS asaru gāze granātu un augsnes paraugos no Ukrainas tranšejas pēc vizītes Dņipropetrovskas apgabalā, kuru organizēja pēc Ukrainas pieprasījuma.
Chemical weapons watchdog finds prohibited CS tear gas use against Ukraine forces
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 19, 2024
An OPCW investigation found prohibited CS tear gas in grenade and soil samples from a Ukrainian trench after visiting Dnipropetrovsk Oblast at Ukraine's request.https://t.co/7vopyNVVBP
Vietējās varas iestādes noliedz jebkādus bojājumus, neraugoties uz videomateriāliem, kuros redzami sprādzieni 67. GRAU arsenālā — objektā, kas jau divreiz iepriekš ticis mērķēts.
Ukraine hit strategic Russian ammo depot in overnight attack, likely using ATACMS (video)
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 19, 2024
Local authorities denied any damage despite video evidence showing explosions at the 67th GRAU Arsenal, a facility that has been targeted twice before.
Read more: https://t.co/Mi9aYdgG0V… pic.twitter.com/GXtVh8vtgl
Ukrainas bruņotie spēki naktī uz 19. novembri uzbruka Krievijas loģistikas centra arsenālam Karačevā, Brjanskas apgabalā, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
⚡️ Ukraine strikes Russian ammunition depot in Bryansk Oblast, military says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 19, 2024
Ukrainian forces struck an arsenal of a Russian logistics center in Karachev in Bryansk Oblast overnight on Nov. 19, the General Staff of Ukraine's Armed Forces reported.https://t.co/bOM48YXta9
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".