TEKSTA TIEŠRAIDE. Pentagons atbloķējis Ukrainas militārajai palīdzībai paredzētos 400 miljonus dolāru

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Rumānija 1. maija agrā rītā izsludināja gaisa trauksmi, kad Krievijas droni uzbruka Ukrainas ostām pie Donavas, paziņoja Aizsardzības ministrija, norādot, ka brīdinājums tika aktivizēts dronu aktivitātes dēļ pie robežas.
Rumānija konstatēja deviņu dronu grupu Krievijas nakts uzbrukuma laikā Ukrainas dienvidos, Odesas apgabalā, informēja ministrija. Tas izraisīja gaisa trauksmes izsludināšanu Tulčas apriņķī.
Vismaz desmit cilvēki ievainoti pēc tam, kad 1. maijā vairāk nekā 50 Krievijas droni uzbruka Rietumukrainas pilsētai Ternopiļai, trāpot industriālajiem un infrastruktūras objektiem, ziņoja pilsētas mērs Serhijs Nadals.
Pašlaik notikuma vietā strādā glābšanas dienesti, lai novērstu uzbrukuma sekas.
Pēc mēra teiktā, virs pilsētas reģistrēti aptuveni 20 sprādzieni. No desmit cietušajiem vairāki ir smagā stāvoklī un saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par bojāgājušajiem šobrīd netiek ziņots.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 4. maijā dosies uz Erevānu, lai piedalītos Eiropas politiskās kopienas samitā, 30. aprīlī pavēstīja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.
Saskaņā ar vietējā medija EDnews ziņojumu Pašinjans to paziņoja preses pasākumā Armēnijas galvaspilsētā.
Ukraina veiks reformas armijā, ļaujot pakāpeniski demobilizēt karavīrus, balstoties uz skaidriem laika kritērijiem, un ievērojami palielināt algas frontē karojošajiem kājniekiem, piektdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Reformu plānots sākt īstenot jau jūnijā.
Ukrainā, kas jau četrus gadus cīnās pret agresorvalsts Krievijas karaspēku, mobilizācija ir sensitīvs jautājums. Ukrainas militārā vadība apsvērusi jaunas idejas, kā padarīt dienestu pievilcīgāku, un tagad tiek apspriests jautājums par nepopulāro beztermiņa līgumu izbeigšanu.
Krievija kopš rīta uzbrukusi Ukrainai ar 409 droniem, no kuriem 388 Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Dronu uzbrukumi turpinās.
Krievi uzbrūk ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
Krievija aprīlī uz Ukrainu raidīja rekordlielu skaitu tāla darbības rādiusa dronu, liecina ziņu aģentūras AFP veiktā Ukrainas gaisa spēku publicēto datu analīze.
Krievija aprīlī ievērojami palielināja tāla darbības rādiusa militāro dronu uzbrukumus dienas vidū. Kijiva norādījusi, ka Maskava šādi mēģina nodarīt lielāku kaitējumu civiliedzīvotājiem.
Saskaņā ar Ukrainas gaisa spēku publicēto ziņojumu apkopojumu Krievija mēneša laikā izšāva 6583 tāla darbības rādiusa dronus, kas ir par 2% vairāk nekā martā izšauto dronu skaits, kas arī bija rekords.
Saskaņā ar šiem datiem Ukrainai izdevās notriekt 88% no visiem ielidojošajiem droniem un raķetēm.
Iepriekš Krievija pret Ukrainu tāla darbības rādiusa dronus raidīja gandrīz tikai naktīs, bet pēdējās nedēļās šādi uzbrukumi arvien biežāk notiek arī dienā.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 331 710 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1420 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 903 tankus, 24 496 bruņutransportierus, 41 044 lielgabalus un mīnmetējus, 1757 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1356 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 265 284 bezpilota lidaparātus, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 93 009 automobiļus un autocisternas, kā arī 4150 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas droni naktī uz piektdienu atkal uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcai un terminālim Tuapses ostā Krievijas Melnās jūras piekrastē, vēsta mediji.
Šis ir jau ceturtais Ukrainas dronu trieciens naftas infrastruktūrai Tuapsē pēdējās divās nedēļās.
Tīmekļa laikraksts "Kyiv Independent" ziņo, ka naftas pārstrādes rūpnīcā jau vairākas dienas plosās ugunsgrēki, ko izraisījuši dronu triecieni.
Krievijas propagandas izdevums TASS vēsta, ka cīņā ar ugunsgrēkiem iesaistīti vairāk nekā 100 ugunsdzēsēji.
Iepriekšējie Ukrainas dronu uzbrukumi 16. aprīlī, 20. aprīlī un 28. aprīlī nodarīja nopietnus postījumus. Lielākā daļa rezervuāru ir nodegusi, un ir bojāta arī infrastruktūra, kas paredzēta naftas pārkraušanai uz kuģiem.
Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 210 droniem, un 190 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 210 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 140 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi 14 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās desmit apvidos, norādīja Gaisa spēki.
Medvedevs kritizē ASV, sakot, ka valsts, "kas nozog prezidentus un sāk konfliktus", nevar būt efektīvs starpnieks Ukrainas sarunās.
Vienlaikus, izsakot šos apgalvojumus, viņš, šķiet, atklāti izsmēja Trampu.
⚡️Medvedev slams the U.S., saying a country “that steals presidents and starts conflicts” cannot be an effective mediator in Ukraine talks
— NEXTA (@nexta_tv) April 30, 2026
At the same time, he appeared to openly mock Trump while making the remarks. pic.twitter.com/5AWVTQ3Wap
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



