TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija veikusi masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai

Ukrainas vienības turpina kontrolēt Pokrovskas ziemeļu daļu, kur pilsētas apbūvē notiek aktīvas ielu cīņas un pretinieka likvidēšanas operācijas, svētdien ziņoja armijas grupējums "Austrumi".

Militārpersonas norāda, ka tiek veikti sistemātiski uguns triecieni pa ienaidnieka vienībām, kas mēģina koncentrēt spēkus pilsētas dienvidu daļā.

Kopumā šajā atbildības zonā diennakts laikā pretinieks zaudējis 392 karavīrus. Tāpat nodarīti būtiski zaudējumi ienaidnieka bezpilota aviācijai – iznīcināti 665 dažāda tipa droni.

ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi brīdina, ka Krievija gatavo vairākas jaunas ofensīvas vasarā, plānojot plašas uzbrukuma darbības Ukrainas dienvidos un Donbasā.

Lai realizētu šos plānus, Kremlis piesaista stratēģiskās rezerves, kuru formēšana turpinās jau kopš 2025. gada.

 Krievijas karaspēks pastiprina spiedienu uz Mirnogradu Doneckas apgabalā, cenšoties uzkrāt smago tehniku un dzīvo spēku, gatavojoties pilsētas ieņemšanai, svētdien paziņojis Ukrainas armijas grupējums "Austrumi".

Militārpersonas informē, ka Mirnogradā ukraiņu karavīri notur noteiktās aizsardzības līnijas. "Ienaidnieks pastiprina spiedienu uz pilsētas ziemeļu daļu, mēģina uzkrāt smago tehniku un dzīvo spēku tiecienam pret  Mirnogradu," teikts paziņojumā.

Lai atturētu ienaidnieku, tiek piesaistīti nepieciešamie spēki, kā arī veikti uguns triecieni pa okupantu koncentrācijas vietām un loģistikas ceļiem.

Krievija varētu mēģināt pārvietot raķetes "Orešņik" no Kapustin - Jara poligona, kam veiksmīgi uzbrukuši Ukrainas Aizsardzības spēki, taču šādam solim nav stratēģiskas jēgas raķešu ierobežotā darbības rādiusa dēļ, norāda eksperti.

Raķetēm ir noteikts maksimālais lidojuma attālums, tādēļ nav lietderīgi tās atvirzīt pārāk tālu no Ukrainas robežām, jo tās vienkārši nesasniegs mērķi.

 "Orešņik" ir ļoti dārgs ierocis, un tā pielietošana nav radījusi gaidīto informatīvo un emocionālo spiedienu uz Ukrainu un Eiropu. Krievijā tagad tiekot apšaubīta šī ieroča izmantošanas lietderība, jo izmaksas ir augstas, bet nodarītais kaitējums – relatīvi neliels.

Krievijas karaspēks ir spējīgs veikt masīvus raķešu triecienus pa Ukrainas teritoriju vairākas reizes nedēļā, ja tiks izmantotas stratēģiskās rezerves, intervijā "Radio NV" pieļāvis Krievijas-Ukrainas kara veterāns, atvaļinātais majors Oleksijs Hetmans.

Komentējot iespējamos jaunos uzbrukumus, eksperts norādīja, ka ienaidnieks pašlaik "taustās", cenšoties apzināt Ukrainas pretgaisa aizsardzības (PGA) sistēmu izvietojumu, kas regulāri tiek mainīts. Gatavojoties triecieniem, krievi meklē veidus, kā apiet blīvākās aizsardzības līnijas.

Hetmans uzskata, ka ienaidnieks var veikt divus līdz trīs uzbrukumus pēc kārtas, taču ne vairāk, jo tam nepietiks palaišanas līdzekļu. Viņš skaidroja, ka ar bezpilota lidaparātiem iespējams uzbrukt katru dienu, jo tiem nav nepieciešamas sarežģītas palaišanas iekārtas, turpretī spārnoto un ballistisko raķešu palaišana no lidmašīnām prasa ilgāku sagatavošanās laiku.

Pēc eksperta aplēsēm, ja Krievija sāks izmantot savu neaizskaramo raķešu rezervi, kas tiek lēsta līdz diviem tūkstošiem vienību, masīvi triecieni varētu notikt vairākas reizes nedēļā.

Krievijas karaspēks turpina eksperimentēt ar "Shahed" tipa trieciendronu modernizāciju, uzstādot tiem "gaiss-gaiss" klases raķetes, kas vērstas uz aizmuguri, lai varētu notriekt Ukrainas gaisa kuģus, ziņo portāls "Militarnyi".

Ukrainas robežsargi notriekuši kārtējo "Shahed" bezpilota lidaparātu, kas bija aprīkots ar padomju laika R-60 raķeti, kādas iepriekš uzstādīja vecākas paaudzes iznīcinātājiem.

Lai gan šis nav pirmais gadījums, kad droni tiek aprīkoti ar raķetēm, šis incidents iezīmē būtisku taktisku izmaiņu – šoreiz raķete bija uzmontēta pretēji lidojuma virzienam. Tātad raķete "skatās" nevis uz priekšu, bet gan uz aizmuguri.

Eksperti secina, ka okupanti sapratuši – "Shahed" nespēj funkcionēt kā klasisks iznīcinātājs un medīt Ukrainas aviāciju. Tā vietā bruņojums pavērsts virzienā, no kura dronam draud vislielākās briesmas, jo parasti Ukrainas helikopteri un vieglā aviācija uzbrūk bezpilota lidaparātiem, tos vajājot, nevis lidojot pretēji. 

Triecieni Krievijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem, īpaši tiem, kas ražo komponentus militārajai industrijai, var ievērojami palēnināt vai pat paralizēt ballistisko raķešu dzinēju degvielas ražošanu, intervijā "Radio NV" norādījis militārais eksperts un labdarības organizācijas "Reaktīvā pasta" dibinātājs Pavlo Narožnijs.

Komentējot neseno uzbrukumu Redkinskas eksperimentālajai ķīmiskajai rūpnīcai Tveras apgabalā, eksperts uzsvēra, ka cietās degvielas ražošana ballistiskajām raķetēm ir ārkārtīgi augsto tehnoloģiju process.

"Pirmkārt, tas ir ļoti ilgstošs process. Otrkārt, tas ir ārkārtīgi sprādzienbīstams. Ražošanas laikā var rasties milzīgas problēmas ar ugunsdrošību. Tādēļ jebkurš trieciens viennozīmīgi palēninās dzinēju ražošanu ballistiskajām raķetēm," skaidroja Narožnijs.

Eksperts arī atgādināja, ka cietā degviela tiek izmantota ne tikai ballistiskajās raķetēs, bet arī pretgaisa aizsardzības sistēmu raķetēs un reaktīvo zalvju uguns sistēmu munīcijā.

 Analizējot triecienus Krievijas teritorijā, Narožnijs uzsvēra, ka galvenais uzdevums ir radīt agresorvalsts armijai problēmas ar apgādi un loģistiku. Kā vienu no stratēģiski nozīmīgākajiem mērķiem viņš izcēla naftas produktu termināli Novorosijskā.

"Novorosijska ir viena no lielākajām ostām, caur kuru tiek transportēti naftas produkti, nafta un citas preces. Lai gan tā ir ļoti labi aizsargāta, mēs redzam, ka arī turp "atlido" un notiek sprādzieni," norādīja eksperts.

Ukrainas aizsardzības spēki spēs noturēt pozīcijas gar Dņepras gultni Zaporižjas virzienā, neskatoties uz Krievijas karaspēka mēģinājumiem aktivizēties un labvēlīgajiem laikapstākļiem, "Ukrainas Radio" ēterā paziņojis militārais eksperts Pavlo Narožnijs.

Eksperts atzīst, ka pašreizējie laikapstākļi zināmā mērā ir izdevīgi pretiniekam – ilgstošais sals līdz mīnus 10 grādiem ļauj okupantiem pārvietoties pa ledu gar bijušās Kahovkas ūdenskrātuves gultni. Tomēr viņš uzsvēra, ka Ukrainas puse šādam scenārijam ir gatavojusies un visi frontes iecirkņi ir piesegti ar mīnu laukiem un inženiertehniskiem šķēršļiem.

 Narožnijs norāda, ka ziema nebūs mūžīga un, pēc viņa aplēsēm, jau pēc mēneša sāksies atkusnis, kas padarīs Krievijas vienību pārvietošanos gar Dņepras gultni neiespējamu. Tieši tādēļ eksperts ir pārliecināts, ka Ukrainas aizsardzība šajā frontes iecirknī tiks noturēta.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns svētdien priekšvēlēšanu kampaņas runā nosauca Ukrainu par Ungārijas ienaidnieci.

"Ukraiņiem ir jāpārtrauc pastāvīgi pieprasīt Briselē, lai Ungāriju atslēdz no lētās Krievijas enerģijas," Orbāns sacīja priekšvēlēšanu kampaņas runā Sombathejā, valsts rietumos.

"Kamēr Ukraina to dara, tā ir mūsu ienaidniece," Orbāna teikto citē Ungārijas ziņu aģentūra MTI.

Orbāns tiek uzskatīts par Krievijas diktatora Vladimira Putina tuvāko sabiedroto Eiropas Savienībā (ES), un viņa valsts ir atkarīga no Krievijas gāzes un naftas piegādēm. Atšķirībā no citām ES valstīm Ungārija Orbāna vadībā nav nopietni centusies atbrīvoties no atkarības no Krievijas energoresursiem.

Ungārijā 12. aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas. Orbānu, kurš pie varas atrodas jau 16 gadus, un viņa vadīto labēji populistisko partiju "Fidesz" gaida līdz šim nepieredzēta konkurence no opozīcijas līdera Pētera Maģara vadītās konservatīvās Cieņas un brīvības partijas ("Tisza").

Sabiedriskās domas aptaujās "Tisza" apsteidz "Fidesz". Daudzi ungāri ir neapmierināti ar ekonomikas stagnāciju, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un skandāliem, kas iedragājuši ticību valdībai.

ASV vadošās militārpersonas pirmo reizi piedalās svarīgās sarunās ar Krieviju un Irānu, kas iezīmē Baltā nama vadītāja Donalda Trampa jauno diplomātijas stratēģiju, kurā militārpersonas tieši ietekmē ārpolitiku.

Kā ziņo aģentūra "Associated Press" (AP), Donalds Tramps pieņēmis diplomātijā neierastu lēmumu, augsta līmeņa sarunās tieši iesaistot militārās amatpersonas.

Aģentūra uzsver, ka ASV armijas ministrs Dens Driskols uzņēmies vadošo lomu sarunās par Krievijas izraisītā kara izbeigšanu Ukrainā. Viņa uzdevums ir uzturēt nepārtrauktu saikni ar Ukrainas varasiestādēm starplaikos starp oficiālajām sarunu kārtām.

Driskols darbojas kā galvenais vidutājs starp Kijivu un ASV delegāciju, tostarp Džaredu Kušneru un īpašo pārstāvi Stīvu Vitkofu, tādējādi garantējot dialoga nepārtrauktību.

Tāpat AP norāda, ka sarunām Abū Dabī pievienojies ģenerālis Aleksus Grinkevičs  – ASV Eiropas pavēlniecības komandieris un NATO spēku virspavēlnieks Eiropā.

Eksperti norāda, ka viņa iesaistīšanas mērķis ir atjaunot tiešus augsta līmeņa militāros kontaktus ar Kremli, lai nodrošinātu stabilu platformu ilgstoša miera panākšanai.