TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

Ukrainas Valsts robežsardzes dienests Kurskas virzienā aizvadītās diennakts laikā iznīcinājis trīs Krievijas armijas transportlīdzekļus un četras okupantu patvēruma vietas.

Papildus tehnikas un dzīvā spēka pozīciju likvidēšanai vienības bezpilota lidaparātu operatori ar precīziem triecieniem iznīcinājuši arī pretinieka sakaru antenu un vienu dronu pacelšanās punktu.

Dienests publicējis video liecības par veiktajiem uzbrukumiem. "Sākotnēji karavīri pamanīja ienaidnieka automašīnu. Mūsējie nolēma "palīdzēt", trāpot tieši degvielas tvertnē," teikts vienības paziņojumā, piebilstot, ka pēc tam likvidēti vēl divi transportlīdzekļi.

Lai gan Krievijas karaspēka uzbrukuma tempi pēdējā laikā ir sabremzējušies, Kremļa teritoriālās ambīcijas ievērojami pārsniedz Donbasa robežas, un Maskava izvirza ultimātus, kas skar arī NATO paplašināšanos, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Ziņojumā norādīts, ka 2025. gada decembra beigās un 2026. gada janvāra sākumā Krievijas ofensīva kļuvusi lēnāka. Tomēr Krievijas diktatora Vladimira Putina režīms turpina atklāti deklarēt nodomus sagrābt plašākas teritorijas.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādījis, ka Krievijas mērķi Ukrainā iziet ārpus teritorijām, kuru liktenis šobrīd tiek apspriests miera plānos. Pēc viņa teiktā, Maskava jau sen "metusi acis" uz visu Harkivas, Dņipropetrovskas, Mikolajivas un Odesas apgabalu teritorijām.

Tikmēr Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atkārtoti pieprasījis Ukrainas karaspēka izvešanu no visa Donbasa reģiona.

Analītiķi uzsver, ka Krievijas prasības neaprobežojas tikai ar Ukrainu. Maskava atkārtoti pieprasa NATO pārtraukt paplašināšanos un atgriezties pie 1997. gada robežām.

Krievijas masīvais gaisa uzbrukums Ukrainai naktī uz 20. janvāri agresorvalstij izmaksājis vairāk nekā 130 miljonus ASV dolāru, kas ir līdzvērtīgs Krievijas pilsētas Veļikijnovgorodas gada budžetam, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) aprēķini.

Saskaņā ar izlūkdienesta datiem, šajā uzbrukumā Krievija kopumā pielietoja 372 gaisa uzbrukuma līdzekļus. To vidū bija ballistiskās raķetes "Iskander", hiperskaņas raķete "Cirkon", spārnotās raķetes H-101, mācību raķetes RM-48U, kā arī dažāda veida bezpilota lidaparāti, tostarp "Shahed" ("Geran"), "Garpija" un "Gerbera".

"Izmantotā bruņojuma kopējās izmaksas pārsniedz 131 miljonu ASV dolāru. Salīdzinājumam – par šiem līdzekļiem gadu dzīvo Veļikijnovgoroda ar aptuveni 220 000 iedzīvotāju, “ norāda HUR.

Izlūkdienesta analītiķi uzsver, ka par šādu summu varētu uzbūvēt modernu, pilnībā aprīkotu onkoloģijas centru vai realizēt simtiem sociālo projektu.

HUR vērš uzmanību, ka milzīgie tēriņi uzbrukumiem Ukrainas pilsētām notiek uz Krievijas budžeta rekordliela deficīta fona – pērn tas sasniedza 5,6 triljonus rubļu (ap 70 miljardiem dolāru) jeb aptuveni 2,6% no IKP. Lai turpinātu finansēt karadarbību, Maskava ir spiesta paaugstināt nodokļus un akcīzes, vienlaikus samazinot izdevumus sociālajai sfērai un valsts investīciju projektiem.

6 stundu laikā 47. mehanizētās brigādes "Magura" "Sky Wars" vienības iznīcinātāji iznīcināja 22 ienaidnieka mērķus, tostarp šo reto bezpilota lidaparātu. Tas ir kompaktāks, lētāks un īpaši izstrādāts, lai apietu Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Tas pirmo reizi tika izmantots pret Ukrainu 2025. gadā.

Ukrainas 46. gaisa triecienbrigādes karaspēks atvaira Krievijas mehanizēto ofensīvu Pokrovskas virzienā.

Krievu karavīrs filmē Ukrainas uzbrukuma (iespējams, aviācijas) sekas Krievijas bruņoto spēku personāla pagaidu izvietošanas vietā/izmitināšanas vietā.

Naftas bāze Penzā tika pakļauta ukraiņu kamikadzes dronu uzbrukumam.

Ukrainas karaspēks no 42. mehanizētās brigādes atvaira Krievijas mehanizēto uzbrukumu Novopavļivkas virzienā.

Neseno masveida uzbrukumu laikā Ukrainas pilsētām Krievijas armija izmantoja 2026. gadā ražotas raķetes.

Krievija ir sākusi pret Ukrainu izmantot jaunas raķetes, kas ražotas 2026. gadā. Par to paziņoja Ukrainas prezidenta sankciju politikas komisārs Vladislavs Vlasjuks, kurš publicēja fotogrāfijas ar raķetes atlūzām. Vairāk lasi šeit.