TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija ir iztērējusi desmitiem miljonu dolāru trīs raķešu "Orešņik" triecieniem pa Ukrainu, taču militārais poligons, no kura šie ieroči tiek raidīti, un tam blakus esošā pilsētiņa grimst dziļā nabadzībā un postā.
Kapustinjaras poligons atrodas nomaļā stepē netālu no Kazahstānas robežas, savukārt tā pavadoņpilsēta Znamenska ir stingri slēgta teritorija.
Pilsētā nevar iekļūt neviens, kurš tur nav reģistrēts, nav saņēmis īpašu ielūgumu vai izgājis sarežģītu caurlaižu procedūru. Katram pastāvīgajam iedzīvotājam varasiestādes izsniedz īpašu dokumentu, uz kura, starp citu, attēlota startējoša raķete.
Kamēr vienas "Orešņik" raķetes cena mērāma 40 līdz 80 miljonos ASV dolāru, pati Znamenska izskatās burtiski nožēlojami. Pilsētai ir dramatiski novecojusi infrastruktūra un ārkārtīgi zems dzīves līmenis. Sociālajos tīklos nav grūti atrast drūmus pilsētas ikdienas skatus – pussabrukušas koka mājas, dubļainus, neasfaltētus ceļus un Ļeņina statuju, kas vientuļi slejas uz nokarenu elektrības vadu fona.
Mērķtiecīgie Ukrainas triecieni pa Krievijas teritoriju jau ir nesuši lūzumu kara gaitā un ļāvuši stabilizēt frontes līniju, norāda Ukrainas armijas veterāns un militārais eksperts Oleksijs Hetmans.
"Mēs turpinām iznīcināt Krievijas naftas rūpniecību – vienu no viņu galvenajiem ienākumu avotiem. Tas tiek darīts sistēmiski, sākot no Ļeņingradas apgabala ziemeļos un beidzot ar Melno jūru," skaidro Hetmans.
Tam piekrīt arī ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi, uzsverot, ka Krievijas armija acīmredzami zaudē tempu. Tiesa, Vladimirs Putins par reālo situāciju varētu pat nenojaust – izskanējušas ziņas, ka Krievijas militārā pavēlniecība diktatoram mēdz rādīt izskaistinātas kartes, radot ilūziju par neesošiem panākumiem frontē.
Rietumvalstu partneri ir veikuši pārrunas ar Krieviju saistībā ar iespējamu masveida raķešu triecienu Kijivai, taču tas nenozīmē, ka uzbrukuma draudi ir mazinājušies, ikvakara videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Prezidents aicināja iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem un neignorēt gaisa trauksmes signālus, jo izlūkdienestu informācija par masveida trieciena iespējamību joprojām ir aktuāla.
"Mēs zinām, ka partneri par šo jautājumu ir runājuši ar krieviem. Taču nav ticības tam, ka kāds tur Maskavā nāks pie prāta," uzsvēra Zelenskis, piebilstot, ka visas Aizsardzības spēku vienības ir gatavas atvairīt iespējamo uzbrukumu.
Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki devuši triecienu Krievijas Bruņoto spēku 64. brigādes bāzei, kuras karavīri pastrādāja masu kara noziegumus okupētajā Bučā, paziņojis Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi jeb "Madjars".
Triecienos cietuši pretinieka 3. un 36. armijas mācību poligoni, kā arī militārā nometne, kas atrodas okupētajās teritorijās 70 un 100 kilometru attālumā no frontes līnijas.
Operāciju naktī uz 30. maiju īstenoja 414. brigādes "Madjara putni" un 413. pulka "Reids" piloti. Kopumā veikts 21 apstiprināts un rezultatīvs trāpījums.
Pretinieka dzīvā spēka zaudējumi vēl tiek precizēti, taču jau šobrīd zināms par vismaz deviņiem bojāgājušajiem, deviņiem ievainotajiem un 13 bezvēsts pazudušajiem. Komandieris norāda, ka šie dati ar lielu varbūtību ir būtiski samazināti, jo poligonā atradās liels daudzums ienaidnieka karavīru.
"Nebūs jums, tārpi, miera aizmugurē," piebilda Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris.
Krievijas militārpersonas sākušas eksperimentēt ar neparastu melnbaltu kamuflāžu militārajai tehnikai, tādējādi mēģinot to pasargāt no Ukrainas droniem, kas aprīkoti ar mašīnredzes sistēmām.
Vienlaikus Ukrainas armijā ieviestās jaunās dronu tehnoloģijas ļauj būtiski samazināt Ukrainas Bruņoto spēku personālsastāva zaudējumus.
Krievijas valsts atomenerģijas korporācijas "Rosatom" ģenerāldirektors Aleksejs Lihačovs apsūdzējis Ukrainas bruņotos spēkus mērķtiecīgā uzbrukumā okupētajai Zaporižjas atomelektrostacijai (AES).
Pēc Lihačova apgalvotā, 30. maija pēcpusdienā ukraiņu bezpilota lidaparāts esot detonējis pie Zaporižjas AES sestā energobloka mašīnzāles ēkas. "Rosatom" vadītājs norādīja, ka incidenta rezultātā elektrostacijas pamataprīkojums nav bojāts.
Viņš notikušo nodēvējis par "pirmo mērķtiecīgo uzbrukumu AES pamataprīkojumam pasaules vēsturē", vienlaikus paužot apgalvojumus, ka no Ukrainas puses varot sagaidīt tiešus triecienus atomreaktoriem un drošības sistēmām.
Krievijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Ilarions, kas pagājušo svētdien Čehijā tika aizturēts aizdomās par narkotiku pārvadāšanu, bet otrdien atbrīvots, atgriezies Krievijā, sestdien vēsta Krievijas mediji.
Ilarions Krievijā atgriezies naktī uz sestdienu ar reisu no Stambulas. "Pagaidām esmu atstājis Čehiju. Redzot, cik viegli notiek šādas lietas, es baidos, ka šādi notikumi var atkārtoties," pēc Čehijas pamešanas sacīja garīdznieks. Viņš pauda, ka gatavojas ziņot patriarham Kirilam "par visiem notikušā apstākļiem, un tālāk - kā viņš izlems".
Krievijas varasiestādes okupētajā Krimā nosaka ierobežojumus benzīna tirdzniecībai, pavēstīja amatpersonas, okupantiem šādi reaģējot uz pieaugošo degvielas deficītu, kas izraisījies Ukrainas dronu triecienu rezultātā.
Daudzās degvielas uzpildes stacijās (DUS) nav benzīna, bet pie tām, kur tas ir, veidojas garas rindas, liecina tīmeklī publicētie vietējo iedzīvotāju video. No 30. maija autovadītāji drīkst iegādāties ne vairāk kā 20 litrus AI-95 markas benzīna dienā.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 362 500 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1430 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 960 tankus, 24 643 bruņutransportierus, 42 930 lielgabalus un mīnmetējus, 1813 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1398 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1500 sauszemes bezpilota sistēmas, 318 433 bezpilota lidaparātus, 4693 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 100 713 automobiļus un autocisternas, kā arī 4231 specializēto tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 290 droniem, ballistisko raķeti "Iskander-M" un sešām spārnotajām raķetēm "H-101", pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 279 dronus un piecas raķetes "H-101", teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti deviņu trieciendronu trāpījumi septiņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās desmit vietās, norādīja Gaisa spēki.
Divas raķetes - spārnotā un ballistiskā - nav sasniegušas mērķus, informācija tiek precizēta.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
