Murmanskas apgabala gubernators Andrejs Čibiss apstiprinājis, ka Krievijas ģenerālleitnants Aleksandrs Otroščenko gājis bojā militārās transportlidmašīnas An-26 avārijā Krievijas okupētajā Krimā 31. martā. Katastrofā izdzīvojušo nav. Par to viņš paziņoja 6. aprīļa reģionālās valdības operatīvajā sanāksmē, kuras laikā tika pieminēti bojāgājušie. Iepriekš amatpersona bija norādījusi, ka lidmašīnā atradušies Ziemeļu flotes karavīri, taču detalizētāka informācija netika sniegta.

Saskaņā ar sākotnējo informāciju lidmašīna avarējusi tehniskas kļūmes dēļ un ietriekusies klintī. Uz tās atradās 30 cilvēki, lai gan Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par 29 bojāgājušajiem – septiņiem apkalpes locekļiem un 22 pasažieriem. Otroščenko kopš 2024. gada vadīja Ziemeļu flotes jaukto aviācijas korpusu un iepriekš ieņēmis vairākus augstus amatus militārajā aviācijā. Mediji ziņo, ka viņš ir jau 14. Krievijas ģenerālis, kurš gājis bojā kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā.

Pēc Ukrainas dronu trieciena Melnās jūras ostai Novorosijskai naktī uz pirmdienu izcēlies ugunsgrēks naftas terminālī, aģentūrai "Reuters" pavēstīja avoti.

Ugunsgrēks pārņēmis uzņēmuma "Transņeftj" galvenās piestātnes. Piestātne Nr. 1 var apkalpot tankkuģus ar ietilpību līdz 250 000 tonnu, bet piestātne Nr. 2 var apkalpot tankkuģus ar ietilpību līdz 90 000 tonnu, norādīja avoti.

Uzbrukuma ietekme uz iekraušanas operācijām joprojām nav skaidra.

Naftas terminālis "Šesharis" jau vairākkārt ir bijis Ukrainas bezpilota lidaparātu mērķis, tāpat kā Kaspijas jūras cauruļvadu konsorcija (KPC) terminālis, kas atrodas citviet Novorosijskā.

Tikmēr Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi apgalvo, ka uzbrukuma mērķis Novorosijskas ostā bija Krievijas fregate "Admiral Makarov".

Ukrainas Aizsardzības spēki Oleksandrivkas virzienā ir viennozīmīgi pārņēmuši iniciatīvu un veic taktiskas pretuzbrukuma darbības, intervijā "Radio NV" paziņojis Krievijas-Ukrainas kara veterāns un bijušais bataljona "Aidar" rotas komandieris Jevgēņijs Dikijs.

Viņš norādīja, ka frontē norisinās taktiskas pretuzbrukuma darbības, nevis liels stratēģisks pretuzbrukums. Eksperts uzsvēra, ka liela mēroga operācijām vispirms ir jāatrisina jautājumi saistībā ar mobilizāciju, bez kā stratēģiska virzība nav iespējama, taču Aizsardzības spēki pārņem iniciatīvu visur, kur tas ir iespējams.

Dikijs skaidroja, ka iniciatīvas pārņemšana būtiski maina zaudējumu attiecību Ukrainas spēku labā. Pēc viņa vārdiem, atrodoties dziļā aizsardzībā, zaudējumu attiecība vidēji bija viens pret trim vai trim ar pus Ukrainas labā, savukārt tur, kur izdodas pārņemt iniciatīvu, šī attiecība pieaug un sasniedz viens pret 5,5 vai pat 6.

Eksperts piebilda, ka Ukrainas Aizsardzības spēki šobrīd cenšas maksimāli izmantot infiltrācijas zonu ieņemšanu un kara vešanu ar plašu bezpilota lidaparātu pielietošanu.

Krievijas karaspēks pēc satelītsakaru sistēmas "Starlink" atslēgšanas frontē ir "atsviests atpakaļ" par gandrīz gadu, un mēģinājumi izveidot savu alternatīvu prasīs daudz laika un resursu. Par to paziņojis  bijušais bataljona "Aidar" rotas komandieris Jevgēņijs Dikijs.

Intervijā "Radio NV" Dikijs norādīja, ka atslēgšanas brīdī Krievijas spēku rīcībā bija aptuveni 50 000 zagtu "Starlink" termināļu. 

Pēc "Starlink" zaudēšanas Krievijas armija ir atgriezusies pie sakaru kvalitātes līmeņa, kāds tai bija 2024. gadā. Lai kompensētu zaudējumus, okupanti militārajām vajadzībām sākuši izmantot korporācijas "Gazprom" satelītu sistēmu "Jamal". Tomēr šīs sistēmas jauda ir nepietiekama, jo tajā ir tikai astoņi satelīti, un karadarbības zonu šobrīd knapi spēj nosegt tikai viens no tiem.

Komentējot Krievijas plānus radīt jaunu, savu satelītsakaru sistēmu, Dikijs to ironiski nodēvējis par "ČeburahoStarlink" ("ЧебурахоСтарлинком"). Viņš uzskata, ka šie plāni, visticamāk, paliks tikai uz papīra. Lai šādu sistēmu reāli ieviestu un nogādātu orbītā, Krievijai būtu nepieciešami vairāki gadi un vairāki simti satelītu palaišanas misiju.

Pēdējo divu nedēļu laikā Ukrainas Aizsardzības spēki ir aktivizējuši kampaņu, dodot triecienus ar tālā darbības rādiusa droniem pa naftas infrastruktūru, kuru Krievijas Federācija nespēj pienācīgi aizsargāt, liecina ASV Kara izpētes institūta (ISW) ziņojums.

Analītiķi vērš uzmanību uz triecieniem naktī uz 5. aprīli, kad tika uzbrukts lielajam naftas eksporta ostas terminālim Primorskā, Ļeņingradas apgabalā. Eksperti norāda, ka tā ir sistemātiska kampaņa – pēdējo divu nedēļu laikā Ukrainas spēki ir uzbrukuši vismaz astoņiem Krievijas naftas un aizsardzības infrastruktūras objektiem.

"Ierobežotie Krievijas pretgaisa aizsardzības līdzekļi un grūtības, kas saistītas ar lielu infrastruktūras objektu aizsardzību tūkstošiem kilometru attālumā, kavē Kremļa centienus aizsargāties pret Ukrainas tālā darbības rādiusa triecieniem," norādīts ziņojumā.

Tāpat analītiķi piebilst, ka Ukrainas karaspēks ir uzbrucis dažādiem mērķiem Krievijas teritorijā, kas atrodas vairāk nekā 1700 kilometru attālumā viens no otra.

Uz globālās enerģētiskās krīzes fona Ukraina ir nolēmusi ignorēt Rietumu sabiedroto aicinājumus saudzēt Krievijas naftas un gāzes infrastruktūru, turpinot mērķtiecīgus triecienus dziļi ienaidnieka aizmugurē, vēsta britu laikraksts "The Telegraph".

Izdevums īpaši izceļ nesenos Ukrainas uzbrukumus naftas iepildīšanas ostai Primorskā netālu no Sanktpēterburgas un naftas pārstrādes rūpnīcai "Lukoil" Ņižņijnovgorodas apgabalā, kas aizvadītajā naktī cieta ievērojamus postījumus.

Kā norāda publikācijas autors, lai gan šie triecieni tiek veikti ar Ukrainā ražotiem ieročiem, iepriekš jau izskanējusi informācija, ka Rietumu sabiedrotie, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, mēdz sniegt izlūkdatus šādu sarežģītu operāciju plānošanai.

Rietumvalstu amatpersonas jau iepriekš ir brīdinājušas Kijivu atturēties no uzbrukumiem Krievijas enerģētikas sektoram, paužot bažas par to ietekmi uz degvielas cenām pasaules tirgū. Šobrīd situāciju vēl vairāk saasina karadarbība Tuvajos Austrumos, kur Irāna ir bloķējusi stratēģiski nozīmīgo Hormuza šaurumu.

"The Telegraph" atsaucas uz Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Kirila Budanova neseno atzīšanos, ka sabiedrotie tiešām izdara spiedienu uz Kijivu, pieprasot apturēt triecienus Krievijas enerģētikas objektiem, kamēr turpinās karš Persijas līcī.

"Šķiet, Ukraina ignorē sabiedroto aicinājumus pārtraukt uzbrukumus Krievijas enerģētikas objektiem, neskatoties uz globālo naftas un gāzes deficītu, ko izraisījis karš Irānā," secina britu izdevuma apskatnieks.

Kevijas armijas dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā ir sasnieguši tādus apmērus, ka agresorvalsts vairs nespēj tos kompensēt ar jaunu karavīru piesaisti. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku operatīvajiem datiem, tikai aizvadītā mēneša laikā vien frontē likvidēti aptuveni 35 000 okupantu.

Kā televīzijas kanāla "Kyiv24" ēterā norādījis Ukrainas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants Serhijs Cehockis, šāds iznīcināto ienaidnieku skaits ir kritisks un ievērojami pārsniedz Maskavas spējas atjaunot savas rindas. Zaudējumu apmēri ir tik lieli, ka tos vairs nespēj nosegt pat izmisīgie mēģinājumi rekrutēt arvien jaunus kaujiniekus.

"Tas ir ievērojami vairāk, nekā viņi viena mēneša laikā spēj mobilizēt jebkādos veidos – savervējot cilvēkus nometnēs, cietumos vai piesaistot algotņus no ārvalstīm," uzsvēra virsnieks, akcentējot, ka okupācijas karaspēks frontē jau tagad saskaras ar jūtamu un neatgriezenisku cilvēkresursu deficītu.

Krievija šonedēļ jau trešo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma nākusi klajā ar paziņojumu par pilnīgu Luhanskas apgabala okupāciju. Lai gan agresorvalsts kontrolē lielāko daļu šī reģiona, tas aizvien nav pilnībā ieņemts, vēsta ASV telekanāls CNN.

Ukrainas Apvienoto spēku grupējuma pārstāvis Viktors Trehubovs nacionālā telemaratona ēterā norādījis, ka frontes līnija pēdējā pusgada laikā praktiski nav kustējusies. "Tas izklausās pēc kaut kāda Pirmā aprīļa joka no viņu puses," Kremļa paziņojumus komentēja Trehubovs. Viņa teikto apstiprina arī Ukrainas Sauszemes spēku 3. armijas korpusa pārstāvji, atklājot, ka krievi nesen veikuši 144 neveiksmīgus šturmēšanas mēģinājumus tikai diviem ciemiem, izmisīgi cenšoties pabeigt Luhanskas apgabala ieņemšanu.

Analītiķi, uzsver, ka Maskavas paziņojumi par pilnīgu Luhanskas ieņemšanu ir mērķtiecīga dezinformācijas kampaņa. Tās mērķis ir radīt maldīgu priekšstatu par strauju Krievijas armijas virzību dažādos frontes iecirkņos. Eksperti neizslēdz, ka ar šādu retoriku Krievija cenšas psiholoģiski ietekmēt ASV un citus Ukrainas sabiedrotos, lai tie savukārt izdarītu spiedienu uz Kijivu, piespiežot to iziet uz teritoriālu kompromisu.