TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
❗️🇺🇦Ukrainian sea drone MAGURA V7 in the carrier version with six FPV kamikaze drones pic.twitter.com/lHN9fLDHgS
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 13, 2026
Vologdas apgabals. 13. aprīlī Ukrainas kamikadzes droni Čerepovecā uzbruka "PhosAgro" ķīmiskajai rūpnīcai. Saskaņā ar sākotnējo informāciju, mērķi sasniedza vismaz divi lidaparāti.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 13, 2026
Satelītattēli liecina par postījumiem Krimskaja naftas sūknēšanas stacijā Krievijas Krasnodaras apgabalā, kur viens rezervuārs ir spēcīgi sadedzis un divi citi bojāti pēc Ukrainas uzbrukuma.
Satellite imagery shows damage at the Krymskaya oil pumping station in Russia’s Krasnodar region, with one tank heavily burned and two others damaged after a Ukrainian strike. #Russia pic.twitter.com/xonMfmLrFP
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 13, 2026
ES aizdevuma atbloķēšana, Ukrainas integrācija Eiropā un virkne citu jautājumu: Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha par to, ko Kijiva plāno apspriest ar jauno Ungārijas valdību
Pēc Sibihas teiktā, Ukraina ir atvērta dialogam un jau ir nosūtījusi signālus jaunajai Ungārijas valdībai par kontaktu nodibināšanu, tostarp līderu līmenī.
❗️Unlocking the EU Loan, Ukraine’s European Integration, and a Number of Other Issues: Ukraine’s Foreign Minister Sybiha on What Kyiv Plans to Discuss with the New Hungarian Government
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 13, 2026
According to Sybiha, Ukraine is open to dialogue and has already sent signals to the new… pic.twitter.com/34CCSMbquJ
Krievijas Vologdas apgabalā virs Čerepovecas tika ziņots par dronu aktivitāti, un vietējie iedzīvotāji ziņoja par dronu uzbrukumu pilsētā.
Drone activity was reported over Cherepovets in Russia’s Vologda region, with locals describing an ongoing drone attack in the city. #Russia pic.twitter.com/YGEeCOJo3F
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 13, 2026
Sankcijas ir būtiski ierobežojušas Krievijas naidīgās propagandas aktivitātes, tāpēc tās galvenokārt ir pārvietotas uz sociālajiem medijie, secināts Igaunijas Drošības policijas (KaPo) ikgadējā ziņojumā.
Tajā uzsvērts, ka Krievijas ļaunprātīgās ietekmes mērķi paliek nemainīgi - graut Igaunijas sabiedrības vienotību, sašķelt sabiedroto attiecības, radīt neuzticēšanos valdībai un veicināt savu naidīgo ārpolitiku.
Pagājušajā gadā Igaunijā tika aizturēts arī rekordliels skaits personu, kas sadarbojās ar Krievijas specdienestiem.
"Viena no izmantotajām taktikām ir pastiprināt esošo sabiedrības šķelšanos un radīt jaunus konfliktus. Saistībā ar nozīmīgiem notikumiem, piemēram, Latvijas parlamenta vēlēšanām šoruden un Igaunijas Rīgikogu vēlēšanām 2027. gada pavasarī, tuvākajā nākotnē mūsu reģionā var sagaidīt naidīgas ietekmes darbību pieaugumu," norādīja KaPo.
Krievija pašas izsludināto Lieldienu pamieru pārkāpusi 10 721 reizi, pirmdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Pamiera laikā, sākot no sestdienas plkst. 16 līdz svētdienas pusnaktij, krievi sarīkoja 119 uzbrukumus ukraiņu pozīcijām, 1567 artilērijas apšaudes un 9035 uzbrukuma lidrobotu triecienus.
Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 98 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 87 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 98 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 65 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti deviņu trieciendronu trāpījumi deviņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās vienā apvidū, norādīja Gaisa spēki.
Krievija pēdējā laikā netiek galā ar Ukrainas bezpilota gaisa kuģu uzbrukumiem tās enerģētikas un ostu infrastruktūrai, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.
Viņš atzīmēja, ka karadarbībā ar saviem resursiem ir iesaistīta arī Baltkrievija un abas valstis netiek galā ar daudzām problēmām dziļi iekšienē.
Lai arī Krievijas militārās bāzes ir turpat, kur tās bija 2013. gadā, karavīru klātbūtne tajās ir daudz mazāka, jo viņi patlaban karo Ukrainā, sacīja Latvijas armijas komandieris.
Vienlaikus ir jāsaprot un jābūt gataviem tam, ka potenciāla kara beigu vai pamiera gadījumā Krievijas un Baltkrievijas spēki daļēji tiks atvilkti un atgriezīsies atpakaļ savās bāzēs un Latvijas pierobežā, skaidroja Pudāns, apstiprinādams, ka Latvijas armija ar to rēķinās.
Lūgts dalīties ar galvenajiem secinājumiem pēc Krievijai mērķēto Ukrainas dronu ielidošanas Latvijas gaisa telpā un tai sekojošo dezinformācijas vilni no Krievijas medijiem, NBS komandieris skaidroja, ka Kremlis no savas sabiedrības cenšas noslēpt to, ka netiek galā ar uzbrukumiem, līdz ar to krievu sabiedrība tagad redz reālu karu, kas tiek pārnests no Ukrainas arī pie viņiem pašiem.
Pudāns novērojis, ka Krievijas valsts propaganda vairs nekoncentrējas uz naratīviem par to, kā viņi spētu īsā laikā ieņemt Baltiju, bet gan uz to, kā NATO it kā īsteno savus plānus Krievijas apdraudēšanai. Tādā veidā Krievija sagatavo savu sabiedrību iespējamai nākotnes mobilizācijai un jostu savilkšanai attiecībā uz valsts ekonomiku un pabalstiem, jo tas viss nākotnē varētu būt nepieciešams karadarbības uzturēšanai Ukrainā, minēja NBS komandieris.
Tikmēr Latvija no dronu ielidošanas gaisa telpā ir mācījusies noturēt pastāvīgu gatavību, attīstījusi jaunas procedūras un ziņošanas kārtību. "Skaidrs, ka šie uzbrukumi, kurus veica Ukraina uz Krievijas teritoriju, paplašina to teritoriju, kurā mums jābūt gataviem reaģēt pret draudiem, un tā ir lielākā atziņa, ko pēdējās nedēļās esam guvuši - līdzšinējo operāciju paplašināt gar visu robežu, daļēji izstiepjot mūsu spējas, daļēji varbūt ekonomējot tās citur," rezumēja Pudāns.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 312 140 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 960 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 861 tanku, 24 386 bruņutransportierus, 39 915 lielgabalus un mīnmetējus, 1728 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1346 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 235 394 bezpilota lidaparātus, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 89 099 automobiļus un autocisternas, kā arī 4123 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



