TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti testē jaunu ilgstoša trieciena stratēģiju

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ungārijas ārlietu ministrs Sījārto kampaņas mītiņā apstiprinājis, ka zvana Lavrovam pirms un pēc slēgtām ES Padomes sanāksmēm.
Viņa aizstāvība: "Diplomātija nozīmē sarunas ar citu valstu vadītājiem." Laikraksts "Washington Post" to nodēvēja par tiešraides brīfingiem. Viņš to sauc par rutīnu.
Hungary's FM Szijjártó just confirmed — at a campaign rally — that he calls Lavrov before and after closed EU Council sessions
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 24, 2026
His defense: "Diplomacy means talking to other countries' leaders." The Washington Post called it live briefings. He calls it routine… pic.twitter.com/DrCB0svvPz
Satelītattēli apstiprina, ka liesmas pārņēmušas 4–5 degvielas tvertnes un liecina par iespējamu ugunsgrēka izplatīšanos uz blakus esošajām tvertnēm un infrastruktūru.
Heavy fires continue at the Primorsk oil facility one day after Ukrainian drone attacks, with satellite imagery confirming 4-5 fuel tanks burning and potential spread to adjacent tanks and infrastructure. #Ukraine pic.twitter.com/fHVYBtllF8
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 24, 2026
Ukrainas "Jak-52" apkalpe ar kājnieku ieročiem gaisa pārtveršanas laikā dienvidu sektorā, nepārtraukti manevrējot, strauji mainot lidmašīnas ātrumu, notrieca Krievijas bezpilota lidaparātu "Shahed".
Slepenie ES dokumenti, iespējams, nokļūst Krievijas rīcībā. Par to ziņo "Politico".
Source: https://t.co/GI58smAEPV
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 24, 2026
Okupnatu "Shahed" drons uzbruka 24. martā. Saskaņā ar provizoriskiem ziņojumiem, pilsētā tika bojāts UNESCO Pasaules mantojuma objekts.
"Ukrainai būs jāizlemj par Ukrainas režīma vadītāja pilnvaru leģitimizāciju. Vēlēšanu jautājums ir aktuāls," paziņoja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
🥴🤡"Ukraine will have to decide on legitimizing the powers of the head of the Ukrainian regime. The issue of elections is relevant," — Kremlin spokesman Peskov pic.twitter.com/4D0YwClTEH
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 24, 2026
Pirmie 16 satelīti tagad ir palaisti orbītā. Krievu amatpersonas sola ātrumu līdz 1 Gbps un pārklājumu attālos reģionos. Līdz 2030. gadam plāns ir izvietot līdz 886 satelītiem, un pilnīga komerciāla ieviešana paredzēta 2027. gadā. Valsts kontrolētais internets darbojas droši — pat kaut kur Sibīrijas vidienē.
3. speciālo operāciju spēku pulka operatori, kas darbojās Doneckas virzienā, atklāja un likvidēja iefiltrējušos ienaidnieka grupu. Taktiskā grupa "Zobenu grupa" vispirms ar kājnieku ieroču uguni likvidēja 2 krievu karavīrus. Pēc tam viņi izveidoja slēpni ienaidnieka pārvietošanās maršrutā un iznīcināja vēl 2 okupantus, kas devās pie pārējiem kā pastiprinājums.
Krievija turpina karu un destabilizāciju Eiropā, atbalsta Irānas režīmu ar izlūkošanas datiem un tādējādi paildzina karu šajā reģionā, kā arī gatavojas jauniem konfliktiem turpmākajos gados, saka Zelenskis.
Tikšanās laikā ar sarunu komandu Zelenskis deva norādījumu komandai "turpināt pēc iespējas aktīvāk strādāt ar partneriem, lai diplomātija būtu saturīga un tiktu atrisināti humanitāri jautājumi, piemēram, karagūstekņu apmaiņa". Viņš arī deva norādījumus informēt Eiropas un Kanādas partnerus par sanāksmēm Floridā.
❗️Russia continues the war and destabilization in Europe, supports the Iranian regime with intelligence data and thus prolongs the war in that region, and is also preparing for new conflicts in the coming years, — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 24, 2026
During a meeting with the negotiation team, Zelenskyy… pic.twitter.com/E0da7BZjAW
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



