Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Marija Zaharova ar savu bezkaunību uz traģēdijas fona nokaitina Itāliju

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Marija Z...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:53
Ukrainas specvienības droni veic triecienu pa okupanu dronu operatoru komandpunktu

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes specvienības, izmantojot FP-2 kamikadzes dronus, okupētajā Avdijivkā uzbruka Krievijas bezpilota lidaparātu "Rubikon" centra operatoru komandpunktam.

Vakar 23:31
Pretbateriju dueļa kaujā Ukrainas aizstāji iznīcina okupantu haubici

Pretbateriju dueļa kaujā Pokrovskas virzienā 55. atsevišķās artilērijas brigādes "CAESAR" pašgājēja haubice iznīcināja Krievijas velkamo 2A36 "Giatsint-B" haubici.

Vakar 23:13
Zaharova iesaistīta skaļā skandālā: izgāzies viņas mēģinājums izsmiet Ukrainu

Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova izgāzusies, mēģinot kritizēt karu, Ukrainu un Itāliju. Sociālajos tīklos pēc tam tika parādīts, kā pati Krievija brūk kopā. Vairāk lasi šeit.

Vakar 22:54
Hakeri nozaguši slepenus dokumentus par Krievijas Su-57 projektu, kas atrodas uz neveiksmes robežas

Krievijas aizsardzības uzņēmums, kas iesaistīts Su-57 un PAK DA izstrādē, ir paralizēts sankciju un ārvalstu tehnoloģiju pieejamības zaudēšanas dēļ.

Izlūkdienests "InformNapalm" kopā ar kibercentru "Fenix" ​​publicēja dokumentus no Krievijas uzņēmuma Motoru būvniecības eksperimentālā projektēšanas biroja (OKBM), kas atrodas Voroņežā. Uzņēmums ir galvenais PAO Tupolev darbuzņēmējs un viens no PAK DA "Poslannik" stratēģiskā bumbvedēja un Su-57 iznīcinātāja pārnesumkārbu un komponentu izstrādātājiem. Dokumentu analīze atklāja, ka jaunāko lidmašīnu komponentu ražošana Krievijā nav iespējama bez importētām datorvadības (CNC) iekārtām. Pēc Rietumu sankciju ieviešanas uzņēmums nav spējis izpildīt pasūtījumus: iekārtas, kas iepriekš tika piegādātas no Vācijas, Japānas un Taivānas, vairs nav pieejamas. Maskava cenšas apiet sankcijas, iepērkot iekārtas caur trešajām valstīm, taču ražošanas termiņi jau tiek kavēti.

Vakar 22:35
Mūsdienu Krievijas ceļu kvalitāte ir katastrofālā stāvoklī

Vienā no attēliem redzams ceļš Kaļiņingradas apgabalā, ko pirms Otrā pasaules kara uzbūvēja vācieši — tam ir 120 gadu.

Nevienam tas nav jāpārbūvē katru pavasari vai jālāpa uz vietas. Tas joprojām ir lieliskā stāvoklī.

Bet citā attēlā redzami ceļi, ko krievi mūsdienās būvējuši paši sev.

Vakar 22:21
Polijā krievu pāri apsūdz spiegošanā

Polijas prokuratūra divus Krievijas pilsoņus apsūdzējusi spiegošanā Krievijas labā un sadarbībā ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB), vēsta Polijas sabiedriskā raidorganizācija TVP.

TVP publikācijā apsūdzētie minēti kā Igors R. un Irina R., bet Rīgā bāzētais krievu emigrantu tīmekļa izdevums "Meduza" vēsta, ka runa ir par krievu opozīcijas organizācijas "Otkritaja Rossija" ("Atvērtā Krievija") koordinatoru Igoru Rogovu un viņa sievu Irinu.

Pāris, kam piešķirts bēgļu statuss, vācis datus par Ārlietu ministrijas amatpersonām, akadēmiskās apmaiņas programmām un Krievijas opozīcijas atbalstītājiem.

Vakar 21:51
Zelenskis apmeklējis "Azov" brigādes pozīcijas frontē, kur apspriedis ieročus un aizsardzību

Prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklēja pozīcijas Dobropiļļas sektorā, kur tikās ar Ukrainas Nacionālās gvardes 1. "Azov" korpusa karavīriem.

Vienība kopā ar saistītajiem spēkiem pašlaik notur frontes līniju vienā no karstākajiem frontes posmiem. Valsts vadītājs uzklausīja militārpersonu ziņojumus par operatīvo situāciju un ar vadību apsprieda pašreizējās aizsardzības vajadzības.

Īpaša uzmanība tika pievērsta ieroču iegādei, bezpilota lidaparātu ražošanas paplašināšanai, materiālajam atbalstam brigādēm un kaujas pieredzes ieviešanai no Nacionālās gvardes vienībām, īpaši "Azov" korpusa.

Vizītes laikā Zelenskis pateicās karavīriem par dienestu un pasniedza valsts apbalvojumus tiem, kas izcēlušies kaujas darbībā.

"Aizstāvji dien svarīgā apgabalā. Paldies karavīriem par Ukrainas un mūsu teritoriālās integritātes aizstāvēšanu. Šī ir mūsu valsts, šie ir mūsu Austrumi, un mēs darīsim visu iespējamo, lai tā saglabātu savu piederību ukraiņiem," sacīja prezidents.

Vakar 21:32
Lietuvā sāk būvēt "Rheinmetall" munīcijas rūpnīcu

Lietuvas Radvilišķu rajonā otrdien sākās Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Rheinmetall" munīcijas rūpniecības būvniecība.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Inga Ruginene būvniecības sākšanas ceremonijā paziņoja, ka rūpnīcas produkcija palielinās Lietuvas un visas Eiropas aizsardzības spējas.

"Pēc uzbūvēšanas "Rheinmetall" rūpnīca apgādās ikvienu karavīru zem NATO karoga. Tas veicinās Eiropas aizsardzības spēju palielināšanu un tās munīcijas krājumu pārvaldību. Eiropu nevar šantažēt vai iebiedēt, Eiropa ir gatava rīkoties," sacīja Nausēda.

Vakar 21:14
Latvija dāvinās Ukrainai vēl 19 auto, kas atņemti dzērājšoferiem un citiem noziedzniekiem

Lai veicinātu Ukrainas sabiedrības atbalstu un stiprinātu sadarbību ar Ukrainas institūcijām ārkārtas apstākļos, ko radījis Krievijas Federācijas izraisītais karš, valdība atbalstīja nodot Ukrainai bez atlīdzības 19 dzērājšoferiem un citās krimināllietās konfiscētās automašīnas par kopējo tirgus vērtību 55 000 eiro. Vairāk lasi šeit.

Vakar 20:48
Regulārie autobusu pārvadājumi uz Krieviju un Baltkrieviju varētu tikt pilnībā pārtraukti

Autotransporta direkcija (ATD) patlaban nepagarina esošās un neizsniedz jaunas maršruta atļaujas, ieskaitot tranzītu, regulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju, norādīja direkcijā. Vairāk lasi šeit.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".