TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins atkal grib rīkot olimpiādi un parādīt, kā jāsaglabā "olimpisma vērtības"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 289 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 267 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 289 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 200 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, atlūzas nogāzušās sešās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas dronu triecienā Poltavas apgabalā nogalināts viens cilvēks un trīs ievainoti, pavēstīja vietējās amatpersonas.
Savukārt Sumu apgabalā Krievijas vadāmo aviobumbu triecienos ievainoti 13 cilvēki.
Odesā dronu triecienā cietis deviņstāvu dzīvojamais nams. Viens cilvēks ievainots.
ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa un ES ārlietu ministri ir ieradušies Kijivā. 31. martā Ukrainas galvaspilsētā notiks tikšanās. Vizīte sakrīt ar Bučas traģēdijas gadadienu — šajā kontekstā ES uzsver nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu un palielināt spiedienu uz Krieviju.
Kremlis plāno spert nākamo soli interneta cenzūras posmā Krievijā. Šīs ziņas ir izraisījušas sašutumu krievu vidū, tostarp pat Z-patriotu vidū.
Vairāki prokremliski Krievijas plašsaziņas līdzekļi, tostarp RBK, Kommersant un Forbes.ru, ir ziņojuši par VPN bloķēšanas plāniem. Vairāk lasi šeit.
Naktī uz otrdienu Krievijā Ļeņingradas apgabalā noticis kārtējais Ukrainas dronu trieciens Ustjlugas ostai, kas ir viens no svarīgākajiem Krievijas naftas eksporta centriem, vēsta vietējie mediji.
Ostai nodarīti postījumi.
Informāciju par triecienu Ustjlugas ostai apstiprināja arī vietējās amatpersonas.
Naktī iedzīvotāji dzirdējuši intensīvas apšaudes virs Ustjlugas, kā arī Kirišu, Lugas un Tosno rajonos, vēsta "Telegram" kanāls "Shot".
Kā norāda Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko, triecienā nodarīti postījumi, ir cietušie.
Somija nav pieprasījusi, lai Ukraina pārtrauc vai samazina uzbrukumus mērķiem Krievijā, neraugoties uz pēdējo dienu dronu incidentiem, apliecināja Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena.
"Ukraina drīkst sevi aizstāvēt. Mēs neizvirzām nekādas prasības Ukrainai par to, kādus mērķus tā cenšas ietekmēt Krievijā," intervijā izdevumam "Yle" sacīja ministre.
Somijas iedzīvotājus nedrīkst pakļaut briesmām, tāpēc Somija izstrādā pretdronu aizsardzības sistēmu, kas varētu tikt nodota ekspluatācijā dažu mēnešu laikā, norādīja Valtonena.
Svētdien vairāki Ukrainas droni ielidoja Somijas gaisa telpā un nokrita valsts dienvidaustrumos.
Krievijas dronu triecienā Poltavas apgabalā nogalināts viens cilvēks un trīs ievainoti, pavēstīja apgabala administrācijas vadītājs Vitālijs Djakivničs.
Drona atlūzas nogāzušās uz daudzdzīvokļu nama.
"Saskaņā ar precizēto informāciju diemžēl viens cilvēks ir gājis bojā. Trīs cilvēki ievainoti. Divi tika hospitalizēti, arī vienpadsmit gadus vecs zēns," pavēstīja Djakivničs.
Savukārt Sumu apgabalā Krievijas triecienos ievainoti 13 cilvēki.
Pasaules Paravolejbola federācija ("World ParaVolley") aizvadītajā nedēļā ārkārtas ģenerālasamblejā biedru balsojumā saglabāja Krievijas diskvalifikāciju, vēsta organizācija.
Diskvalifikācija ir spēkā "World ParaVolley" un tās reģionālo apakšorganizāciju rīkotajās, atzītajās un apstiprinātajās sacensībās.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā "World ParaVolley" 2022. gada martā diskvalificēja no sacensībām Krievijas izlases.
Ilūziju plīvurs ir kritis - Krievija ir lielākais drauds Eiropai, pirmdien Varšavā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), tiekoties ar Polijas parlamenta maršalu Vlodzimežu Čažastiju.
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, Varšavā Mieriņa ieradusies iepazīšanās vizītē. Čažastijs amatā ir kopš pērnā gada novembra.
Kā akcentē parlamentā, Latvijai un Polijai ir cieša un stratēģiska sadarbība visās jomās, it īpaši aizsardzībā un drošībā. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Polijas ieguldījumu reģiona drošības stiprināšanā, kā arī NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā un Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijās.
Kopā sargājam mūsu, NATO un Eiropas Savienības ārējo robežu, sacīja Mieriņa, uzsverot ieguldījumus aizsardzībā un valstu ciešo sadarbību robežapsardzībā. "Ņemot vērā hibrīddraudus un situāciju pierobežā, svarīgi turpināt mūsu dienestu ciešo koordināciju," pauda Saeimas spīkere.
Pārrunājot reģionālo un ekonomisko sadarbību, puses bija vienisprātis, ka arī spīkeru potenciāls ārpolitikā nav pilnībā izmantots. Tāpat Mieriņa izcēla Polijas atbalstu poļu skolām Latvijā, kā arī potenciālu Polijas banku ienākšanai Latvijā. Tas, kā norāda parlamentā, stiprinātu valstu ekonomisko sadarbību laikā, kad reģionālā noturība ir īpaši svarīga. Čažastijs uzaicināja Latviju piedalīties augsta līmeņa drošības konferencē nākamgad 10. un 11. maijā.
Savukārt, pārrunājot transatlantisko sadarbību, Mieriņa akcentēja ASV militāro klātbūtni Eiropā, tostarp Baltijas valstīs. ASV un cieša transatlantiskā sadarbība ir neaizstājams elements gan Eiropas drošībai, gan Ukrainas atbalstam - tā kalpo kā būtisks Krievijas atturēšanas faktors papildu sabiedroto spēku klātbūtnei, atzīmē parlamentā.
Tiesa Francijā pirmdien aizmuguriski piesprieda 12 mēnešu ilgu cietumsodu Krievijas ēnu flotes kuģa "Boracay" kapteinim, Ķīnas pilsonim, un izdeva orderi viņa aizturēšanai, jo viņš nav izpildījis rīkojumu apturēt kuģi.
39 gadus vecais kapteinis tika notiesāts aizmuguriski. Viņam tika piespriests arī 150 000 eiro naudassods.
Francijas varasiestādes septembrī uz laiku aizturēja "Boracay" un tā apkalpi, bet pēc tam atbrīvoja.
Aizturēšanas brīdī uz kuģa atradās arī divi Krievijas privātās apsardzes firmas darbinieki, kuru uzdevums bija uzraudzīt apkalpi un vākt izlūkošanas datus, noskaidrojusi aģentūra AFP.
Krievu uzdevums uz kuģa "Boracay" bija "nodrošināt kuģa aizsardzību un, pats galvenais, pārliecināties, ka kapteinis stingri ievēro rīkojumus, kas ir atbilstoši Krievijas interesēm", AFP atklāja informēts avots.
Kuģis "Boracay" ir saistīts ar neidentificētu dronu lidojumiem Dānijā pagājušajā gadā, tostarp virs militārajiem objektiem. Plaši tiek uzskatīts, ka šos un citus līdzīgus dronu lidojumus un gaisa telpas pārkāpumus Eiropas valstīs organizē Maskava, kas to noliedz.
Eiropas Savienība (ES) uzskata 598 kuģus par Krievijas "ēnu flotes" kuģiem. Tiem aizliegts iebraukt Eiropas ostās.
Vācijā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēts Ukrainas pilsonis, pirmdien paziņojusi prokuratūra.
Saskaņā ar Federālās prokuratūras sniegto informāciju vīrietis tiek turēts aizdomās par to, ka Krievijas izlūkdienestu uzdevumā vācis informāciju par kādu vīrieti Vācijā, kurš pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī piedalījies kaujas operācijās kopā ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Ukrainas pilsonis tika aizturēts piektdien Hāgenē, uz dienvidiem no Dortmundes.
Vācijas izlūkdienesti brīdinājuši, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pieauguši spiegošanas, sabotāžas un dezinformācijas draudi no Krievijas puses. Tā kā tradicionālās izlūkošanas operācijas, kurās iesaistīti profesionāli spiegi, kļuvušas sarežģītākas sankciju un Rietumvalstu iestāžu pastiprinātas modrības dēļ, Krievija par samaksu vervē personas no sīko noziedznieku rindām spiegošanas vai sabotāžas operācijām.
Pagājušajā nedēļā Spānijā tika aizturēts kāds ukrainis, bet Vācijā tika aizturēta kāda rumāniete saistībā ar apsūdzībām par kāda Vācijā dzīvojoša vīrieša izspiegošanu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



