TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc uzbrukuma deg svarīga Krievijas akumulatoru rūpnīca "Energija" Ļipeckas apgbalā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki septiņu mēnešu laikā kopš to izveides ir veikuši vairāk nekā 832 000 kaujas lidojumu.
"Kopumā ir trāpīts vairāk nekā 168 000 mērķu, kuru vērtība tiek lēsta 20 miljardu ASV dolāru apmērā," savā "Telegram" kanālā ziņo Bezpilota sistēmu spēku pavēlniecība.
Starp sašautajiem mērķiem ir 50 238 vienības personālsastāva, 532 tanki, 7697 autotehnikas vienības, 5548 mototehnikas vienības, aptuveni 2500 lielgabali un haubices un vairāk nekā 350 mērķu Krievijas teritorijā, nodarot pretiniekam zaudējumus aptuveni trīs miljardi dolāru mēnesī.
"Visi trāpījumi ir apstiprināti situācijas apzināšanās sistēmā "Delta" - Bezpilota sistēmu spēku efektivitāte ir apstiprināta ar faktiem," teikts paziņojumā.
Krievija ar droniem uzbrukusi ASV uzņēmumam piederošai saulespuķu eļļas rūpnīcai Ukrainas Dņipro pilsētā, paziņojis Dņipro mērs Boriss Filatovs.
Rūpnīca pieder ASV uzņēmumam "Bunge". Trieciena rezultātā izlijušas 300 tonnas eļļas, tādēļ pārvietošanās pa pilsētas krastmalu nebūs iespējama divas līdz trīs dienas, brīdināja Filatovs.
"Krievi sabombardēja amerikāņu īpašumu, jo rūpnīca pieder uzņēmumam "Bunge" no Sentluisas, Misūri štatā. Pastāstiet par to pasaulei," savā "Telegram" kanālā pavēstīja Filatovs.
Saskaņā ar aģentūras "Interfax-Ukraine" ziņoto ASV uzņēmums "Bunge" darbojas Ukrainā kopš 2002. gada un ir viens no vadošajiem graudu eksportētājiem un saulespuķu eļļas ražotājiem. Uzņēmuma galvenie aktīvi Ukrainā ir tā meitasuzņēmums "Suntrade", graudu cisternu tīkls, terminālis Mikolajivas ostā un Dņipro saulespuķu eļļas rūpnīca.
Turpinot pārkārtojumus augstākajos amatos, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iecēlis Jevhenu Hmaru par Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju.
Līdz šim SBU vadīja Vasiļs Maļuks, kurš atkāpies no amata.
Maļuka vadībā SBU īstenoja vairākas ļoti sekmīgas operācijas pret Krieviju, tostarp operāciju "Zirnekļtīkls", kuras laikā koordinētos triecienos četrām gaisa bāzēm tika sabojāta vai iznīcināta 41 Krievijas militārā lidmašīna.
Zelenskis piektdien paziņoja, ka prezidenta kancelejas vadītāja amatā iecēlis līdzšinējo Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieku Kirilo Budanovu. Prezidents norādīja, ka Ukrainai ir jākoncentrējas uz drošības jautājumiem, aizsardzības un drošības spēku attīstību un miera sarunām, un tās ir jomas, kuras pārrauga prezidenta birojs.
Ukrainas prezidentam šonedēļ Parīzē paredzētas sarunas ar tā dēvētās Labas gribas koalīcijas valstu līderiem, lai apspriestu atbalsta turpināšanu Ukrainai un garantijas, kas pasargātu Ukrainu nākotnē.
Galvenie jautājumi ir, vai valstis ir gatavas izvietot karavīrus Ukrainā vai tās tuvumā un kādas varētu būt to spēku pilnvaras, kas pārraudzītu pamieru. Krievija ir paziņojusi, ka nepieņems NATO valstu karaspēku Ukrainas teritorijā.
Savā Jaungada uzrunā Zelenskis sacīja, ka ierosinātais noregulējums ir "90% gatavs", bet brīdināja, ka atlikušie 10% noteiks to, vai izdosies panākt mieru.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iecēlis bijušo Kanādas premjerministra vietnieci Kristiju Frīlendu par savu ārštata padomnieci ekonomikas attīstības jautājumos.
Zelenskis par to paziņoja platformā "Telegram".
"Šodien es iecēlu Kristiju Frīlendu par padomnieci ekonomikas attīstības jautājumos. Kristijai ir augsta kvalifikācija šajos jautājumos, un viņai ir liela pieredze investīciju piesaistīšanā un ekonomisko pārmaiņu īstenošanā," rakstīja Zelenskis.
Viņš norādīja, ka Ukrainai ir jāstiprina tās iekšējā noturība - gan Ukrainas atveseļošanās labad, ja diplomātija darbosies ātri, gan aizsardzības stiprināšanas labad, ja partneru kavēšanās dēļ būs nepieciešams ilgāk strādāt, lai izbeigtu karu.
Frīlenda bija Kanādas premjerministra Džastina Trudo vietniece no 2019. gada līdz 2024. gadam un ieņēmusi vairākus ministru amatus, tai skaitā ārlietu un finanšu ministra amatus Trudo valdībā.
Kharkiv is under attack again. Russia just hit energy facility with five (!) missiles. Right as temperatures drop to -10°C. This is another attempt to freeze the city. pic.twitter.com/EW7KZ39NEJ
— Maria Avdeeva (@maria_avdv) January 5, 2026
❗Russia struck a facility owned by an #American company in #Dnipro.
— UkraineWorld (@ukraine_world) January 5, 2026
On January 5, Russian forces attacked the city of Dnipro. A drone strike damaged a plant that produces Oleina cooking oil.
“The Russians bombed #American property because the plant belongs to Bunge, a company… pic.twitter.com/SrwAcngGtl
Uz ielas izlijušas 300 tonnu eļļas.
Yet another Russian attack on Kyiv and region.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 5, 2026
In Kyiv, a medical facility with an operating inpatient ward was hit.
One person was killed. Among the injured are a 42-year-old woman, as well as two women aged 77 and 97, who were hospitalized. Twenty-five people were evacuated. pic.twitter.com/XlkQlf9juv
A Russian attack near Kyiv killed two people, including a patient at a private clinic. It is the first deadly strike on the Ukrainian capital since the start of the new year. pic.twitter.com/pEaNrfbbyy
— DW News (@dwnews) January 5, 2026
During the night of January 5, Russia launched another attack on Kyiv and the region, killing two civilians.
— MFA of Ukraine 🇺🇦 (@MFA_Ukraine) January 5, 2026
In the capital, a strike hit a four-storey medical facility. The body of one person was found at the site. Twenty-five people were evacuated, and at least three were… pic.twitter.com/1gsGIMQbkg
Ja neizdosies nodrošināt ilgtermiņa mieru Ukrainā, Krievijas iespējamās militārās darbības pret NATO var paātrināties, pirmdien brīdināja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.
"Galīgā vienošanās, kurai Krievija piekritīs, noteiks iespējamos militāros scenārijus pret NATO," pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Budris pēc tikšanās ar Vācijas ārlietu ministru Johanu Vādefulu.
"Ja vienošanās būs slikta, iespējamās darbības pret mums paātrināsies, jo mēs neparādīsim mugurkaulu, mēs neparādīsim, ka esam nopietni apņēmušies aizstāvēt savu kontinentu, savas vērtības un galu galā to, ko esam veidojuši visu šo laiku," Budris teica.
Kara Ukrainā iznākums tiek uzskatīts par veidu, kā stiprināt drošību visā Eiropā, atgādināja Lietuvas ārlietu ministrs.
"Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstošas drošības garantijas Ukrainai, tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt stiprināt mūsu aizsardzību Eiropā un uzturēt transatlantiskās saites," uzsvēra Budris.
Viņaprāt, karadarbības pret Ukrainu iznākums būtiski ietekmēs Krievijas militāro spēku atjaunošanu.
"Mazāki zaudējumi un mazāki militārās tehnikas bojājumi ļaus šos resursus novirzīt citur," sacīja Budris. "Tomēr politiskā ziņā mēs nevaram novilkt un nenovilksim tiešu līniju starp ātrāku pamieru vai mieru un draudu palielināšanos. Mēs to redzam kompleksi," klāstīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Savukārt Vācijas ārlietu ministrs teica, ka starp Krieviju un Ukrainu ir jāpanāk tāds miera līgums, kas novērstu konflikta atkārtotu uzliesmojumu.
"Vienošanās ir jābūt uzticamai un pieņemamai abām pusēm, arī Ukrainai. Tai jābūt risinājumam, kas nodrošina, ka Krievija vairs neuzbruks Ukrainai un ka Eiropa ir drošībā," sacīja Vācijas ārlietu ministrs. "Pēdējās nedēļās ir notikušas intensīvas sarunas, un es uzskatu, ka mums ir jāpieņem vienošanās, vai arī Krievijai ir jāsaprot, ka viņi šajā karā neuzvarēs. Un es ceru, ka Krievija izlems pieņemt vienošanos, kas tiek gatavota ar Ukrainu," teica Vādefuls.
Nevajag spekulēt par to, kad Krievija varētu izlemt uzbrukt NATO teritorijai, sacīja Vācijas ārlietu ministrs, tomēr piebilda, ka mums vienmēr jābūt gataviem.
"Krievijai ir jāzina, ka mēs varam sevi aizstāvēt, ka mēs vienmēr būsim gatavi sevi aizstāvēt. Katru dienu mēs speram soli uz priekšu. Vācijā Bundesvērs mums šobrīd ir vislabāk apbruņots kopš Otrā pasaules kara beigām," sacīja Vādefuls.
Viņš vēlreiz apstiprināja Vācijas apņemšanos aizstāvēt savus sabiedrotos.
"Savas vizītes laikā Viļņā es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka tas attiecas ne tikai uz Vāciju, bet arī uz visiem NATO partneriem - ka mēs aizstāvēsim katru NATO teritorijas centimetru. Jūs varat uz mums paļauties. Un tas ir brīdinājums ikvienam, kurš domā, ka varētu tā rīkoties," paziņoja Vācijas ārlietu ministrs.
Vācija ir apņēmusies līdz 2027. gadam izvietot Lietuvā vairāku tūkstošu karavīru brigādi.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
