TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē

ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers intervijā telekanālam "Fox News" paudis viedokli, ka Krievijas un Ukrainas kara noregulējumu varētu izdoties sasniegt tuvāko 90 dienu laikā.

Atbildot uz žurnālista jautājumu par iespēju panākt vienošanos tuvākajā nākotnē, Vitakers norādīja: "Ziniet, ja tas tiks izdarīts, tad tas tiks izdarīts nākamo 90 dienu laikā." Diplomāts pauda pārliecību, ka puses "tuvojas vienošanās noslēgšanai".

Vēstnieks uzsvēra, ka "miers noteikti ir iespējams", taču brīdināja, ka sarunu noslēguma posmā abas puses saskarsies ar "nopietniem izaicinājumiem".

Vitakers akcentēja, ka ASV galvenais uzdevums ir nevis vienkārši panākt jebkāda līguma parakstīšanu, bet gan nodrošināt, lai tas būtu "godīgs un taisnīgs". Vienošanās mērķis ir garantēt ilgtspējīgu mieru, lai ukraiņiem nebūtu jādzīvo bailēs no iespējama atkārtota iebrukuma, piebilda diplomāts.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, uzstājoties ar ikgadējo ziņojumu pilsētas domē, aicinājis videospēļu cienītājus slēgt līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju un doties uz fronti kā dronu operatoriem.

Sobjaņins norādīja, ka maskavieši videospēļu sacensībās bieži uzrāda augstus rezultātus, un uzsvēra, ka šie talanti ir izmantojami bezpilota sistēmu karaspēkā, lai gūtu uzvaras karā pret Ukrainu.

Pilsētas galva atzīmēja, ka Aizsardzības ministrijā pašlaik tiek veidotas īpašas bezpilota sistēmu vienības, un cilvēkiem ar attiecīgām prasmēm tiekot solīta "īpaša attieksme" un preferences dienesta laikā.

Jau ziņots, ka novembra vidū Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par atsevišķa bezpilota sistēmu karaspēka izveidi.

Vasarā Sobjaņins apgalvoja, ka karā pret Ukrainu iesaistīti jau aptuveni 100 000 Maskavas iedzīvotāju.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā 2022. gada februārī  likvidēti 12 līdz 18 Krievijas armijas ģenerāļi, vēsta vācu laikraksts "Bild".

Izdevums norāda, ka 22. decembrī Maskavā notikusī ģenerālleitnanta Fanila Sarvarova, Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Operatīvās apmācības pārvaldes priekšnieka, likvidēšana ir vismaz divpadsmitais apstiprinātais Krievijas ģenerāļa nāves gadījums.

Žurnālisti atzīmē, ka lielākā daļa augsta ranga virsnieku tika iznīcināti kara sākumposmā – 2022. un 2023. gadā. Kā pirmais kritušais tiek minēts ģenerālmajors Andrejs Suhoveckis, kuru 2022. gada 28. februārī kauju laikā pie Hostomeļas (pēc citām versijām – Čerņihivas apgabalā) nošāva snaiperis.

"Bild" raksta, ka Ukrainas spēki uzsākuši mērķtiecīgas Krievijas ģenerāļu “medības”. Viņu atrašanās vietu bieži palīdzējuši noteikt Rietumu satelīti, pēc kā sekojuši precīzi raķešu triecieni. Tā, piemēram, 2023. gada 11. jūlijā tika nogalināts ģenerālleitnants Oļegs Cokovs.

Publikācijā arī uzsvērts, ka daļu ģenerāļu Ukrainas specdienesti likvidējuši dziļā aizmugurē, izmantojot spridzekļus. Tiek atgādināts, ka 2025. gada aprīlī Piemaskavā sprādzienā pie mājas ieejas gāja bojā Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Jaroslavs Moskaļiks.

 Ukraina ceturtdien devusi raķešu triecienu naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijas Rostovas apgabala Novošahtinskā, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Trieciens veikts ar "gaiss-gaiss" tipa spārnotajām raķetēm "Storm Shadow".

Paziņojumā sacīts, ka fiksēti daudzi sprādzieni un postījumu apmērs tiek precizēts.

Ģenerālštābs arī pavēstīja, ka Ukrainas Bruņotie spēki devuši triecienu militārajam lidlaukam pie Krievijā ietilpstošās Adigejas republikas galvaspilsētas Maikopas. Pēc trieciena tur izcēlies ugunsgrēks. Paziņojumā nav teikts, ar kādiem ieročiem dots trieciens.

Iepriekš vēstīts, ka Ukrainas droni ceturtdien uzbrukuši Temrjukas ostai Krasnodaras novadā, kur aizdegušies divi naftas rezervuāri, kā arī Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīcai, kur aizdedzies cauruļvads.

Ukrainas droni ceturtdien uzbrukuši Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīcai, kas atrodas Krievijas Pieurālos, aģentūrai UNN pastāstījuši avoti Ukrainas Drošības dienestā.

Pēc trieciena izcēlies ugunsgrēks estakādes cauruļvadā, kas apkalpo iekārtu, kurā jēlgāze tiek attīrīta no sērūdeņraža un oglekļa dioksīda. Tehnoloģiskais process rūpnīcā tika apturēts.

Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīca ir pasaulē lielākais gāzes ķīmijas komplekss, kas gadā pārstrādā apmēram 37 miljardus kubikmetru gāzes. Rūpnīca, kas atrodas Orenburgas piepilsētā, ietilpst koncernā "Gazprom".

Ukrainas droni arī iepriekš uzbrukuši šai rūpnīcai.

Donalda Trampa prezidentūras laikā viņa administrācijai izdevās panākt, ka Aleksandrs Lukašenko atbrīvo vairāk nekā 250 ieslodzīto, tostarp Baltkrievijas opozīcijas līderus — Sergeju Tihanovski, Alešu Beljacki, Viktoru Babariko un Mariju Kolesņikovu. Apmaiņā ASV pakāpeniski atvieglo sankcijas pret Baltkrieviju. Vairāk lasi šeit.

Aizvadītajā naktī Krievijas droni devuši triecienus enerģētikas objektiem Ukrainas Čerņihivas, Dņipropetrovskas, Harkivas, Odesas un Sumu apgabalos, ceturtdien paziņoja Ukrainas Enerģētikas ministrija.

Harkiva daļēji palikusi bez elektroapgādes un karstā ūdens, jo droni uzbruka divām katlu mājām un sūkņu stacijai, pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs.

Odesas apgabalā uzbrukuma dēļ būtiskai daļai patērētāju pārtraukta elektroapgāde, ziņo portāls "RBK-Ukraina".

Arī Čeņihivas apgabalā ir elektroapgādes traucējumi, kuru iemesls ir drona trieciens enerģētikas objektam Snovskā, pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Vjačeslavs Čauss.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 131 trieciendronu un dronu imitatoru, ceturtdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

106 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 22 trieciendronu trāpījumi 15 vietās.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 201 230 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 860 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 456 tankus, 23 801 bruņutransportieri, 35 435 lielgabalus un mīnmetējus, 1579 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1263 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 94 797 bezpilota lidaparātus, 4107 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 71 274 automobiļus un autocisternas, kā arī 4029 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Pēc Ukrainas dronu trieciena naktī uz ceturtdienu Temrjukas ostā, kas atrodas pie Azovas jūras Krievijas Krasnodaras novadā, aizdegušies divi naftas produktu rezervuāri, paziņojis Krasnodaras novada operatīvais štābs.

Tas norādījis, ka ugunsgrēka platība ir aptuveni 2000 kvadrātmetru.

Dzēšanā iesaistīti 70 cilvēki un 18 tehnikas vienības, pavēstījis operatīvais štābs, piebilstot, ka saskaņā ar sākotnējo informāciju cietušo neesot.

Jau ziņots, ka pēdējās nedēļās notikuši vairāki Ukrainas dronu uzbrukumi Temrjukas ostai.

Vasarā Krievijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Temrjukas ostā atklāts naftas eksporta terminālis. No Temrjukas ostas arī tiek eksportēta sašķidrinātā dabasgāze.