TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Marija Zaharova ar savu bezkaunību uz traģēdijas fona nokaitina Itāliju

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes specvienības, izmantojot FP-2 kamikadzes dronus, okupētajā Avdijivkā uzbruka Krievijas bezpilota lidaparātu "Rubikon" centra operatoru komandpunktam.
❗️Special forces of the Main Intelligence Directorate of the Ministry of Defense of 🇺🇦Ukraine struck the command post of Russian UAV operators of the 🇷🇺Rubikon center using FP-2 kamikaze drones in temporarily occupied Avdiivka. pic.twitter.com/5WMVrM50Jc
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 4, 2025
Pretbateriju dueļa kaujā Pokrovskas virzienā 55. atsevišķās artilērijas brigādes "CAESAR" pašgājēja haubice iznīcināja Krievijas velkamo 2A36 "Giatsint-B" haubici.
❗️During a counter-battery duel in the Pokrovsk direction, the CAESAR self-propelled howitzer of the 🇺🇦55th Separate Artillery Brigade destroyed the 🇷🇺Russian 2A36 Giatsint-B towed howitzer. pic.twitter.com/iAkDvPo3sJ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 4, 2025
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova izgāzusies, mēģinot kritizēt karu, Ukrainu un Itāliju. Sociālajos tīklos pēc tam tika parādīts, kā pati Krievija brūk kopā. Vairāk lasi šeit.
Krievijas aizsardzības uzņēmums, kas iesaistīts Su-57 un PAK DA izstrādē, ir paralizēts sankciju un ārvalstu tehnoloģiju pieejamības zaudēšanas dēļ.
Izlūkdienests "InformNapalm" kopā ar kibercentru "Fenix" publicēja dokumentus no Krievijas uzņēmuma Motoru būvniecības eksperimentālā projektēšanas biroja (OKBM), kas atrodas Voroņežā. Uzņēmums ir galvenais PAO Tupolev darbuzņēmējs un viens no PAK DA "Poslannik" stratēģiskā bumbvedēja un Su-57 iznīcinātāja pārnesumkārbu un komponentu izstrādātājiem. Dokumentu analīze atklāja, ka jaunāko lidmašīnu komponentu ražošana Krievijā nav iespējama bez importētām datorvadības (CNC) iekārtām. Pēc Rietumu sankciju ieviešanas uzņēmums nav spējis izpildīt pasūtījumus: iekārtas, kas iepriekš tika piegādātas no Vācijas, Japānas un Taivānas, vairs nav pieejamas. Maskava cenšas apiet sankcijas, iepērkot iekārtas caur trešajām valstīm, taču ražošanas termiņi jau tiek kavēti.
Vienā no attēliem redzams ceļš Kaļiņingradas apgabalā, ko pirms Otrā pasaules kara uzbūvēja vācieši — tam ir 120 gadu.
Nevienam tas nav jāpārbūvē katru pavasari vai jālāpa uz vietas. Tas joprojām ir lieliskā stāvoklī.
Bet citā attēlā redzami ceļi, ko krievi mūsdienās būvējuši paši sev.
This road in the Kaliningrad region was built by Germans before World War II — it's 120 years old
— NEXTA (@nexta_tv) November 4, 2025
Nobody has to rebuild it every spring or patch it up on the go. It's still in excellent condition.
Meanwhile, the roads Russians build for themselves today…👇 pic.twitter.com/HN9eOXxSGM
Polijas prokuratūra divus Krievijas pilsoņus apsūdzējusi spiegošanā Krievijas labā un sadarbībā ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB), vēsta Polijas sabiedriskā raidorganizācija TVP.
TVP publikācijā apsūdzētie minēti kā Igors R. un Irina R., bet Rīgā bāzētais krievu emigrantu tīmekļa izdevums "Meduza" vēsta, ka runa ir par krievu opozīcijas organizācijas "Otkritaja Rossija" ("Atvērtā Krievija") koordinatoru Igoru Rogovu un viņa sievu Irinu.
Pāris, kam piešķirts bēgļu statuss, vācis datus par Ārlietu ministrijas amatpersonām, akadēmiskās apmaiņas programmām un Krievijas opozīcijas atbalstītājiem.
Prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklēja pozīcijas Dobropiļļas sektorā, kur tikās ar Ukrainas Nacionālās gvardes 1. "Azov" korpusa karavīriem.
Vienība kopā ar saistītajiem spēkiem pašlaik notur frontes līniju vienā no karstākajiem frontes posmiem. Valsts vadītājs uzklausīja militārpersonu ziņojumus par operatīvo situāciju un ar vadību apsprieda pašreizējās aizsardzības vajadzības.
Īpaša uzmanība tika pievērsta ieroču iegādei, bezpilota lidaparātu ražošanas paplašināšanai, materiālajam atbalstam brigādēm un kaujas pieredzes ieviešanai no Nacionālās gvardes vienībām, īpaši "Azov" korpusa.
Vizītes laikā Zelenskis pateicās karavīriem par dienestu un pasniedza valsts apbalvojumus tiem, kas izcēlušies kaujas darbībā.
"Aizstāvji dien svarīgā apgabalā. Paldies karavīriem par Ukrainas un mūsu teritoriālās integritātes aizstāvēšanu. Šī ir mūsu valsts, šie ir mūsu Austrumi, un mēs darīsim visu iespējamo, lai tā saglabātu savu piederību ukraiņiem," sacīja prezidents.
Lietuvas Radvilišķu rajonā otrdien sākās Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Rheinmetall" munīcijas rūpniecības būvniecība.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Inga Ruginene būvniecības sākšanas ceremonijā paziņoja, ka rūpnīcas produkcija palielinās Lietuvas un visas Eiropas aizsardzības spējas.
"Pēc uzbūvēšanas "Rheinmetall" rūpnīca apgādās ikvienu karavīru zem NATO karoga. Tas veicinās Eiropas aizsardzības spēju palielināšanu un tās munīcijas krājumu pārvaldību. Eiropu nevar šantažēt vai iebiedēt, Eiropa ir gatava rīkoties," sacīja Nausēda.
Lai veicinātu Ukrainas sabiedrības atbalstu un stiprinātu sadarbību ar Ukrainas institūcijām ārkārtas apstākļos, ko radījis Krievijas Federācijas izraisītais karš, valdība atbalstīja nodot Ukrainai bez atlīdzības 19 dzērājšoferiem un citās krimināllietās konfiscētās automašīnas par kopējo tirgus vērtību 55 000 eiro. Vairāk lasi šeit.
Autotransporta direkcija (ATD) patlaban nepagarina esošās un neizsniedz jaunas maršruta atļaujas, ieskaitot tranzītu, regulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju, norādīja direkcijā. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



