TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: diktatora lomā iejuties Tramps pieļauj iespēju upurēt attiecības ar NATO sabiedrotajiem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ekonomiskie noziegumi Krievijā laikā no 2025. gada janvāra līdz novembrim radīja gandrīz 4 miljardu dolāru zaudējumus, un aizsardzības nozare bija viena no vissmagāk cietušajām nozarēm.
Pirms sešiem mēnešiem Maskava rādīja piemēru ar aizsardzības ministra vietnieku Timuru Ivanovu: 13 gadi cietumā, mantas konfiskācija, antīku automašīnu kolekcijas konfiscēšana. Augstākā līmeņa notiesājošais spriedums par korupciju kopš iebrukuma sākuma. Vēstījums bija skaidrs: Kremlis nopietni domā par militāro kukuļošanu. Vairāk lasi šeit.
Krievijas Valsts domē aicina sākt gremdēt ASV kuģus, atriebjoties par Atlantijas okeānā peldējušā tankkuģa “Marinera” sagrābšanu. Tā kā kuģis peldējis zem Krievijas karoga, tas uzskatāms par uzbrukumu Krievijas teritorijai, uzskata Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītāja vietnieks Aleksejs Žuravļovs.
Vairāk lasiet šeit.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka viņam nav vajadzīgas nekādas starptautiskās tiesības, lai dominētu pasaulē, un norādīja uz vienīgo ierobežojumu savai varai.
Ekskluzīvajā Intervijā “New York Times” Tramps uzsvēris, ka pastāv tikai viens vienīgs ierobežojums viņa varai — tā ir “paša morāle, paša prāts”. Uz jautājumu, vai pastāv jelkādi ierobežojumi viņa varai, Tramps atteicis: “Jā, ir viena lieta. Mana paša morāle. Mans paša prāts. Tas ir vienīgais, kas spēj mani apturēt.”
Vairāk lasiet šeit.
Three people killed and six more injured by the Russian attack on Kyiv tonight.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 9, 2026
The attack continues, Russian drones are all over the city, Kalibr missiles expected to strike soon. https://t.co/XSOLNpb4U9 pic.twitter.com/jrnRNa3Vpx
Ukraina oficiāli uzaicinājusi Ganas ārlietu ministru Samu Okudzeto Ablakvu apmeklēt Kijivu 2026. gada februārī pēc lūguma par Ganas pilsoni, kurš tika sagūstīts, cīnoties kā Krievijas algotnis.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha apstiprināja, ka Ganas diplomātiem pēc pieprasījuma tiks atļauta piekļuve karagūsteknim.
Ukraine has officially invited Ghana’s Foreign Minister Sam Okudzeto Ablakwa to visit Kyiv in February 2026, following a request concerning a Ghanaian citizen captured while fighting as a Russian mercenary.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 8, 2026
Ukrainian Foreign Minister Andrii Sybiha confirmed that Ghanaian…
ASV atkāpjas no starptautiskajām tiesībām un novēršas no sabiedrotajiem, ikgadējā uzrunā Francijas vēstniekiem Elizejas pilī sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
"Savienotās Valstis ir sevi apliecinājusi lielvara, taču tā pakāpeniski novēršas no dažiem saviem sabiedrotajiem un atkāpjas no starptautiskajām tiesībām, ko tā sekmēja vēl gluži nesen," sacīja prezidents.
"Daudzpusējās institūcijas darbojas arvien mazāk un mazāk efektīvi," piebilda Makrons. "Mēs dzīvojam pasaulē, kur lielvarām ir reāls kārdinājums sadalīt pasauli."
Ukrainas lielākais hidroenerģijas uzņēmums 8. janvārī saņēma jaunu finansiālu stimulu, pateicoties 75 miljonu eiro (88 miljonu ASV dolāru) aizdevuma līgumam ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), Krievijas nemitīgo uzbrukumu laikā Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Ukraine’s largest hydropower company received a new financial boost via a 75 million euro ($88 million) loan agreement from the European Bank for Reconstruction and Development (EBRD) on Jan. 8, amid relentless Russian attacks on Ukraine's energy infrastructure.…
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 8, 2026
Parīzes deklarācija paredz turpināt attīstīt un padziļināt abpusēji izdevīgu sadarbību aizsardzības jomā ar Ukrainu, tostarp apmācību, kopīgu ražošanu aizsardzības rūpniecībā un sadarbību izlūkošanas jomā, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Viņš skaidroja, ka sadarbība aizsardzības rūpniecībā paredz arī attiecīgo Eiropas instrumentu izmantošanu. Rokpeļņa ieskatā šādu pasākumu īstenošana jau ir nodrošināta, jo Saeima attiecīgo lēmumu pieņēmusi, apstiprinot šā gada valsts budžetu.
"Mēs saprotam, ka Amerikas puse iesaistīsies sarunās ar Krieviju, un mēs sagaidām atsauksmes par to, vai agresors patiesi vēlas izbeigt karu," pēc NSDC sekretāra Umerova ziņojuma sacīja prezidents Zelenskis.
Pēc vakardienas sarunām Parīzē Umerovs ziņoja, ka divpusējs dokuments par drošības garantijām Ukrainai būtībā ir gatavs pabeigšanai augstākajā līmenī ar ASV prezidentu.
"Mēs arī informējam savus partnerus par Krievijas triecienu sekām, kas acīmredzami neliecina par to, ka Maskava pārskata savas prioritātes. Šajā kontekstā ir nepieciešams, lai spiediens uz Krieviju turpinātu pieaugt tikpat intensīvi kā mūsu sarunu komandu darbs. Nākotnes drošības garantiju iespējamība ir jāpierāda mūsu partneru spējai izdarīt efektīvu spiedienu uz agresoru tieši šajā posmā," piebilda prezidents.
We understand that the American side will engage with Russia, and we expect feedback on whether the aggressor is genuinely willing to end the war, President Zelenskyy said following NSDC Secretary Umerov's report.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 8, 2026
Following yesterday's negotiations in Paris, Umerov reported that… pic.twitter.com/msvy3tiODL
ASV Kara pētījumu institūts (ISW) vēsta, ka tikai 4 no 17 plānotajām Krievijas divīzijām 2025. gadam faktiski tika izveidotas, un tās šķiet nepilnīgas un slikti ekipētas. Ņemot vērā vairāk nekā 416 000 Krievijas zaudējumus, par kuriem Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja pagājušajā gadā, Kremļa spēja veidot jaunas vienības vai attīstīt turpmākās spēku kapacitātes ir nopietni apšaubāma.
Russia cannot both replace its battlefield losses in Ukraine and build out a strategic reserve, according to ISW.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 8, 2026
A Ukrainian military observer says only 4 of the 17 planned Russian divisions for 2025 were actually formed, and they appear incomplete and poorly equipped. With…
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



