TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija izvēlas teroru un eskalāciju, komentējot aizvadītās nakts Krievijas masīvo raķešu un dronu triecienu Ukrainai, kas bez apkures mīnus 25 grādu salā atstājis tūkstošiem cilvēku, pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijai ir svarīgāk izmantot ziemas aukstākās dienas, lai terorizētu cilvēkus, nevis izmantot diplomātiju, norādīja prezidents.
Trieciena seku likvidēšana turpinās, viņš piebilda.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks paziņoti konkrēti rezultāti attiecībā uz ieslodzīto apmaiņu. Sīkāku informāciju par laiku vai apjomu viņš nesniedza.
Ukraine’s Secretary of the National Security and Defence Council Rustem Umerov said that certain results regarding a prisoner exchange will be announced in the near future. He did not provide further details on timing or scope. #Ukraine pic.twitter.com/QpgUUjpiPX
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 2, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/jbOnrIzor2
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 3, 2026
Tramps aizvadītās nakts Krievijas uzbrukuma Ukrainai laikā: "Es piezvanīju Putinam, un viņš piekrita — viņš to arī apstiprināja. Viņiem ir tāds pats aukstuma vilnis kā mums. Es lūdzu viņam nedēļu nešaut. Nekādu raķešu uz Kijivu vai citām pilsētām, un viņš piekrita, tā ka tas jau ir kaut kas.
Es domāju, ka mums klājas ļoti labi ar Ukrainu un Krieviju. Šī ir pirmā reize, kad es to saku. Ziniet, es domāju, ka drīz mums varētu būt labas ziņas."
🥴Trump during tonight's Russian attack on Ukraine:
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 3, 2026
"I called Putin, and he agreed—he confirmed it too. They have the same cold wave as we do. I asked him not to shoot for a week. No missiles on Kyiv or other cities, and he agreed, so that's something already.
I think we're… pic.twitter.com/keKtEFS6qI
Saskaņā ar laikraksta "Financial Times" sniegto informāciju, Amerikas Savienotās Valstis un ES valstis 72 stundu laikā sniegs "koordinētu militāru atbildi" atkārtota Krievijas iebrukuma Ukrainā gadījumā, kas ir daļa no saskaņotajām daudzslāņu drošības garantijām.
- Saskaņā ar publikāciju, pirmais posms Krievijas pamiera pārkāpuma gadījumā būtu diplomātiska atbilde un Ukrainas armijas rīcība.
- Ja karadarbība turpināsies, konfliktā iejauksies "apņēmīgo koalīcijas" (Eiropas valstu) spēki.
- Ja plaša mēroga uzbrukums Ukrainai turpināsies, 72 stundas pēc sākotnējā pārkāpuma tiks uzsākta Rietumu spēku koordinēta atbilde ar ASV armijas atbalstu.
Source: https://t.co/9LBa9OZ4XG
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 3, 2026
Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs pirms kāda laika ziņoja, ka Krievijas armija Harkivas apgabalā ieņēmusi Kupjanskas-Uzlovas ciematu. Viņa apgalvojumu apgāza ciemata centrā izvietotā Ukrainas armijas 413. atsevišķā strēlnieku bataljona komandieris Romans Kovalovs. Tagad Gerasimovs gājis vēl tālāk, lai attaisnotu savus melus.
"Viss kluss un mierīgs, atkal esmu bez bruņuvestes. Ziniet kāda ir atšķirība starp Krievijas Ģenerālštāba priekšnieku un Ukrainas bataljona komandieri? Es nemeloju. Kad saku, ka Kupjanaksa-Uzlova ir Ukrainas kontrolē, es tur atrodos, bet Gerasimovs saka citādāk. Bet ir viens paradokss," norāda Kovalovs. Vairāk lasi šeit.
Aizvadītās nakts Krievijas raķešu un dronu triecienu rezultātā Ukrainā simti tūkstoši ģimeņu palikuši bez apkures mīnus 25 grādu salā, otrdien sacīja Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.
"Astoņi Ukrainas apgabali tika pakļauti uzbrukumam," aizvadītās nakts uzbrukumu komentēja ministrs.
"Tika uzbrukts ar vairāku veidu ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, kā arī droniem. Tika uzbrukts daudzstāvu ēkām un siltumenerģijas centriem - termoelektrocentrālēm un termoelektrostacijām, kas darbojās tikai Kijivas, Harkivas un Dņipro rajonu apkures nodrošināšanas režīmā," klāstīja Šmihaļs.
Aizvadītajā naktī Krievija veica kombinētu triecienu Ukrainai, izmantojot 71 raķeti un 450 dronus, paziņoja Ukrainas gaisa spēki.
Tika iznīcinātas 38 raķetes, tostarp visas četras "Cirkon" tipa raķetes, un 412 droni, pavēstīja armija.
Reģistrēti 27 raķešu un 31 trieciendrona trāpījumi 27 vietās, bet 17 vietās nogāzušās atlūzas, pavēstīja Gaisa spēki.
Krievija naktī raidīja četras raķetes "Cirkon", 32 ballistiskās raķetes "Iskander-M"/S-300, septiņas spārnotās raķetes H-22/H-32 un 28 spārnotās raķetes H-101/"Iskander-K".
Pirmo reizi karā Ukrainas Aizsardzības spēki tieši Krievijas teritorijā iznīcināja "TOS-1A Solncepek" smago liesmu metēju sistēmu. Par to ziņoja "Melno zaporižiešu" vārdā nosauktās 72. atsevišķās mehanizētās brigādes bezpilota sistēmu bataljons "Bulava". Publicētajā video redzams, kā bezpilota lidaparāti (FPV) četras reizes precīzi trāpa mērķī, kam seko spēcīgs munīcijas sprādziens. Trieciens bija vērsts pret ienaidnieka pozīciju Belgorodas apgabalā. Ukrainas militārpersonas šo operāciju sauc par unikālu un uzsver, ka karš "atgriežas tur, no kurienes tas nāca". Vairāk lasi šeit.
Polijas armijas operatīvā pavēlniecība naktī uz otrdienu pacēla gaisā kara aviāciju, šādi reaģējot uz Krievijas stratēģiskās aviācijas veikto plaša mēroga kombinēto triecienu mērķiem Ukrainas teritorijā, pavēstīja Polijas Aizsardzības ministrija.
Krievijas trieciens radīja potenciālus draudus pierobežas zonām.
Polijas gaisa telpas aizsardzībai iesaistīti gan iznīcinātāji, gan agrīnās brīdināšanas lidmašīnas.
Vienlaikus pilnā gatavībā tika nostādītas arī uz zemes izvietotās pretgaisa aizsardzības un radiolokācijas sistēmas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



