TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrovs sola "vēsturisko krievu zemju" aneksiju

Igaunijas parlaments trešdien apstiprināja Eiropas Padomes (EP) paplašināto daļējo nolīgumu, kas paredz izveidot Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu administratīvo komiteju un regulē ar komitejas darbību saistītos jautājumus.

Līdz ar likuma par nolīguma apstiprināšanu pieņemšanu Igaunija kļuvusi par pirmo valsti, kuras parlaments ir oficiāli apstiprinājis gatavību atbalstīt īpašā tribunāla administratīvo darbību un finansēšanu.

Pēc Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas teiktā, Igaunijas pievienošanās administratīvajai komitejai ir nozīmīgs solis ceļā uz īpašā tribunāla darbības uzsākšanu un Krievijas saukšanu pie atbildības. "Krievija ar savu agresiju ir brutāli pārkāpusi starptautisko tiesību normas, un mēs neredzam, ka tai būtu nodoms mainīt savu rīcību," viņš uzsvēra.

"Starptautiskās sabiedrības uzdevums ir turpināt izdarīt visaptverošu spiedienu uz Krieviju gan politiski, gan ekonomiski, lai tai nebūtu iespējas vājināt vai pārrakstīt starptautisko tiesību principus," sacīja Cahkna.

Vācija iesaistīs aptuveni 5000 policistu kārtības garantēšanai Minhenes Drošības konferences laikā, tostarp piesaistot papildspēkus no kaimiņvalstīm, trešdien paziņojušas amatpersonas.

Minhenes Drošības konference notiks no 13. līdz 15. februārim. Dalību tajā ir apstiprinājuši 65 pasaules līderi. Pasākumā gaidāma Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedalīšanās, un konferencē pirmoreiz Vācijas kanclera amatā piedalīsies Frīdrihs Mercs. Viesu sarakstā ir arī aptuveni 100 ārlietu un aizsardzības ministri, aptuveni 50 ASV Kongresa locekļi un ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

Konferencē kopumā piedalīsies vairāk nekā 1000 delegātu no 120 valstīm.

Putins arvien vairāk raksturo savu totālo karu pret Ukrainu kā cīņu par "suverenitāti", tomēr ierobežotie teritoriālie ieguvumi, ko Krievija ir sasniegusi kopš 2022. gada, nobāl salīdzinājumā ar satriecošo atkarību no Ķīnas, kas radusies Kremļa agresijas laikā.

Tagad tā lepojas ar saviem kara noziegumiem un vēlas nodarīt arvien lielāku ļaunumu ukraiņiem.

Krievijas propagandists Solovjovs: "Mums tā [enerģētikas infrastruktūra] ir jāiznīcina, pilnībā jāpiebeidz. Tāpēc es aicinu visus Ukrainas iedzīvotājus - pametiet lielās pilsētas. Un dzelzceļš ir pilnībā jāiznīcina."

"Ukrainas armijas lielums nav problēma, jo tā nav uzbrukusi Krievijai. Krievijas armijas lielums ir problēma visām tās kaimiņvalstīm," paziņoja Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa. 

Igaunijas uzņēmums "KrattWorks" ir izstrādājis izlūkošanas un trieciendronu līniju, ar ko plāno aprīkot Ukrainas karavīrus.

Krievijas sporta ministrs un tās Olimpiskās komitejas vadītājs Mihails Degtarjovs nolamājis Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidentu Liku Tardifu, viņu vainojot par to, ka Krievijas hokejistu vietā 2026. gada olimpiskajās spēlēs piedalās Francijas izlase. Sava žults deva ar vēstures lekciju tika arī Baltijas valstīm un Polijai par pretošanos agresorvalsts pārstāvju pielaišanai sporta sacensībās. Vairāk lasi šeit.

Putins līdz 2026. gada beigām pametīs Krievijas prezidenta amatu — 11% "Polymarket" lietotāju liek uz to likmes

Šīs likmes nāk no tiem, kas tic iespējamām pārmaiņām, neskatoties uz pašreizējo politisko stabilitāti Krievijā.

Vācijas tiesa trešdien par sensitīvas informācijas piedāvāšanu Ķīnai ASV pilsonim Mārtinam D. piesprieda divus gadus un astoņus mēnešus cietumā, pavēstīja tiesa.

Notiesātais bijis civilais darbuzņēmējs ASV armijas bāzē Vācijā.

Mārtins D. tika tiesāts Koblencas tiesā, un lietas izskatīšana daļēji notika aiz slēgtām durvīm.

Prokurori 2024. gadā apsūdzēja Mārtinu D., ka viņš "vairākas reizes sazinājies ar Ķīnas valdības aģentūrām un piedāvājis nodot Ķīnas izlūkdienestam sensitīvu ASV armijas informāciju".