Krievijas tiesa piespriedusi 14 gadu cietumsodu bijušajam Kurskas apgabala gubernatoram Aleksejam Smirnovam, atzīstot viņu par vainīgu valsts līdzekļu izkrāpšanā. Korupcijas lieta saistīta ar līgumiem par robežas nocietinājumu būvniecību pie Ukrainas robežas. Smirnovs amatu ieņēma no 2024. gada maija līdz decembrim, bet 2025. gada aprīlī tika aizturēts kopā ar savu bijušo vietnieku Alekseju Dedovu.

Tiesas procesā Smirnovs liecināja pret savu priekšgājēju Romanu Starovoitu, kurš pēc atbrīvošanas no transporta ministra amata izdarīja pašnāvību, un viņa atlaišana tika saistīta ar to pašu izmeklēšanu. Saskaņā ar izmeklēšanas datiem Smirnovs atzinis, ka no būvuzņēmējiem saņēmis vairāk nekā 20 miljonus rubļu lielus kukuļus. Tiesa nolēma šo summu konfiscēt un papildus piesprieda 400 miljonu rubļu naudas sodu.

Papildus cietumsodam Smirnovam atņemts valsts apbalvojums un uz 10 gadiem liegts ieņemt amatus valsts pārvaldē. Izmeklēšana ir daļa no plašākas lietas par līdzekļu izšķērdēšanu, kas bija paredzēti robežas aizsardzības stiprināšanai Kurskas apgabalā. Tiek ziņots, ka būvniecībā izmantoti nekvalitatīvi materiāli un projekti nav pabeigti. Smirnovs sodu izcietīs stingra režīma kolonijā.

ASV Jūras spēki pieprasījuši 1,7 miljardus dolāru, lai iegādātos 405 jaunākās paaudzes pretgaisa aizsardzības raķetes “Patriot PAC-3”, liecina ASV Aizsardzības departamenta dokumenti. Šis finansējums iekļauts 2027. gada budžeta priekšlikumā, kurā paredzēts būtisks – par 44% – aizsardzības izdevumu pieaugums līdz 1,5 triljoniem dolāru. Dokumentos “Patriot” raķešu iegāde minēta kā viena no Pentagona augstākajām prioritātēm, taču gala lēmums vēl jāapstiprina ASV Kongresam.

Līdz šim “Patriot” sistēmas galvenokārt izmantotas sauszemes palaišanas iekārtās, tomēr plānotā iepirkuma apjoms liecina par iespējamu virzību uz to integrēšanu arī jūras platformās. Šo raķešu efektivitāte, tostarp spēja pārtvert Krievijas ballistiskos draudus un hiperskaņas raķetes “Kinzhal”, padarījusi tās īpaši pieprasītas Eiropā un Ukrainā. Vienlaikus piegādes kavējas ražošanas problēmu dēļ, ko vēl vairāk sarežģījis ASV konflikts ar Irānu.

Pieaugošais pieprasījums un ierobežotie krājumi radījuši diskusijas par “Patriot” sistēmu pārvietošanu un nodošanu sabiedrotajiem. Piemēram, Polija nesen atteikusies izvietot vienu no savām sistēmām Tuvajos Austrumos pēc Vašingtonas lūguma. Tikmēr Ukraina kopš pilna mēroga kara sākuma saņēmusi aptuveni 600 šādu raķešu, kas tiek intensīvi izmantotas Krievijas uzbrukumu atvairīšanai. Vienlaikus Kijiva meklē alternatīvus risinājumus, un vietējie ražotāji jau strādā pie līdzvērtīgas sistēmas izstrādes.

Borodjanka – neliela pilsēta uz ziemeļrietumiem no Kijivas – kļuvusi par vienu no spilgtākajiem Ukrainas atjaunošanas piemēriem pēc Krievijas armijas izraisītās plašās iznīcības pilna mēroga iebrukuma sākumā. Laika posmā no 2022. gada februāra līdz aprīlim iebrucēji nopostīja lielāko daļu pilsētas un tās infrastruktūras, un vietējie iedzīvotāji atceras, ka gandrīz neviena ēka nepalika neskarta. Tomēr četru gadu laikā situācija būtiski mainījusies.

Daļa ēku, kuras bija iespējams atjaunot, pārbūvētas modernākā veidolā, bet pilnībā iznīcinātās uzceltas no jauna. Lielākā daļa šo ēku jau ir apdzīvotas, un iedzīvotāji atgriezušies savās mājās, pat ja apkārtējās ielas vēl nav pilnībā pabeigtas. Atjaunošanā netiek vienkārši atjaunots iepriekšējais – pilsētvidē ieviesti mūsdienīgi risinājumi, tostarp plašākas ietves, velosipēdu joslas un funkcionāli pirmie stāvi. Kā norāda pilsētplānošanas un arhitektūras nodaļas vadītājs Vjačeslavs Barbulovs, mērķis ir radīt iekļaujošu un ērtu vidi visiem iedzīvotājiem.

Vienlaikus pilsētā joprojām saglabājušās kara pēdas – dažas drupas ar vēsturisku nozīmi un uz tām redzamie mākslas darbi, tostarp anonīmā britu mākslinieka Benksija grafiti “Vingrotājs”. Saglabāts arī Krievijas karavīru sabojātais Tarasa Ševčenko piemineklis kā Ukrainas izturības simbols. Borodjankas atjaunošana, ko finansē gan valsts, gan starptautiskie fondi, tiek uzskatīta par sava veida eksperimentu, kuru nākotnē varētu izmantot arī citās Ukrainas pilsētās. Kopējās izmaksas lēstas ap 1,5 miljardiem grivnu jeb aptuveni 35 miljoniem dolāru.

Murmanskas apgabala gubernators Andrejs Čibiss apstiprinājis, ka Krievijas ģenerālleitnants Aleksandrs Otroščenko gājis bojā militārās transportlidmašīnas An-26 avārijā Krievijas okupētajā Krimā 31. martā. Katastrofā izdzīvojušo nav. Par to viņš paziņoja 6. aprīļa reģionālās valdības operatīvajā sanāksmē, kuras laikā tika pieminēti bojāgājušie. Iepriekš amatpersona bija norādījusi, ka lidmašīnā atradušies Ziemeļu flotes karavīri, taču detalizētāka informācija netika sniegta.

Saskaņā ar sākotnējo informāciju lidmašīna avarējusi tehniskas kļūmes dēļ un ietriekusies klintī. Uz tās atradās 30 cilvēki, lai gan Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par 29 bojāgājušajiem – septiņiem apkalpes locekļiem un 22 pasažieriem. Otroščenko kopš 2024. gada vadīja Ziemeļu flotes jaukto aviācijas korpusu un iepriekš ieņēmis vairākus augstus amatus militārajā aviācijā. Mediji ziņo, ka viņš ir jau 14. Krievijas ģenerālis, kurš gājis bojā kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā.

Pēc Ukrainas dronu trieciena Melnās jūras ostai Novorosijskai naktī uz pirmdienu izcēlies ugunsgrēks naftas terminālī, aģentūrai "Reuters" pavēstīja avoti.

Ugunsgrēks pārņēmis uzņēmuma "Transņeftj" galvenās piestātnes. Piestātne Nr. 1 var apkalpot tankkuģus ar ietilpību līdz 250 000 tonnu, bet piestātne Nr. 2 var apkalpot tankkuģus ar ietilpību līdz 90 000 tonnu, norādīja avoti.

Uzbrukuma ietekme uz iekraušanas operācijām joprojām nav skaidra.

Naftas terminālis "Šesharis" jau vairākkārt ir bijis Ukrainas bezpilota lidaparātu mērķis, tāpat kā Kaspijas jūras cauruļvadu konsorcija (KPC) terminālis, kas atrodas citviet Novorosijskā.

Tikmēr Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi apgalvo, ka uzbrukuma mērķis Novorosijskas ostā bija Krievijas fregate "Admiral Makarov".

Ukrainas Aizsardzības spēki Oleksandrivkas virzienā ir viennozīmīgi pārņēmuši iniciatīvu un veic taktiskas pretuzbrukuma darbības, intervijā "Radio NV" paziņojis Krievijas-Ukrainas kara veterāns un bijušais bataljona "Aidar" rotas komandieris Jevgēņijs Dikijs.

Viņš norādīja, ka frontē norisinās taktiskas pretuzbrukuma darbības, nevis liels stratēģisks pretuzbrukums. Eksperts uzsvēra, ka liela mēroga operācijām vispirms ir jāatrisina jautājumi saistībā ar mobilizāciju, bez kā stratēģiska virzība nav iespējama, taču Aizsardzības spēki pārņem iniciatīvu visur, kur tas ir iespējams.

Dikijs skaidroja, ka iniciatīvas pārņemšana būtiski maina zaudējumu attiecību Ukrainas spēku labā. Pēc viņa vārdiem, atrodoties dziļā aizsardzībā, zaudējumu attiecība vidēji bija viens pret trim vai trim ar pus Ukrainas labā, savukārt tur, kur izdodas pārņemt iniciatīvu, šī attiecība pieaug un sasniedz viens pret 5,5 vai pat 6.

Eksperts piebilda, ka Ukrainas Aizsardzības spēki šobrīd cenšas maksimāli izmantot infiltrācijas zonu ieņemšanu un kara vešanu ar plašu bezpilota lidaparātu pielietošanu.

Krievijas karaspēks pēc satelītsakaru sistēmas "Starlink" atslēgšanas frontē ir "atsviests atpakaļ" par gandrīz gadu, un mēģinājumi izveidot savu alternatīvu prasīs daudz laika un resursu. Par to paziņojis  bijušais bataljona "Aidar" rotas komandieris Jevgēņijs Dikijs.

Intervijā "Radio NV" Dikijs norādīja, ka atslēgšanas brīdī Krievijas spēku rīcībā bija aptuveni 50 000 zagtu "Starlink" termināļu. 

Pēc "Starlink" zaudēšanas Krievijas armija ir atgriezusies pie sakaru kvalitātes līmeņa, kāds tai bija 2024. gadā. Lai kompensētu zaudējumus, okupanti militārajām vajadzībām sākuši izmantot korporācijas "Gazprom" satelītu sistēmu "Jamal". Tomēr šīs sistēmas jauda ir nepietiekama, jo tajā ir tikai astoņi satelīti, un karadarbības zonu šobrīd knapi spēj nosegt tikai viens no tiem.

Komentējot Krievijas plānus radīt jaunu, savu satelītsakaru sistēmu, Dikijs to ironiski nodēvējis par "ČeburahoStarlink" ("ЧебурахоСтарлинком"). Viņš uzskata, ka šie plāni, visticamāk, paliks tikai uz papīra. Lai šādu sistēmu reāli ieviestu un nogādātu orbītā, Krievijai būtu nepieciešami vairāki gadi un vairāki simti satelītu palaišanas misiju.

Pēdējo divu nedēļu laikā Ukrainas Aizsardzības spēki ir aktivizējuši kampaņu, dodot triecienus ar tālā darbības rādiusa droniem pa naftas infrastruktūru, kuru Krievijas Federācija nespēj pienācīgi aizsargāt, liecina ASV Kara izpētes institūta (ISW) ziņojums.

Analītiķi vērš uzmanību uz triecieniem naktī uz 5. aprīli, kad tika uzbrukts lielajam naftas eksporta ostas terminālim Primorskā, Ļeņingradas apgabalā. Eksperti norāda, ka tā ir sistemātiska kampaņa – pēdējo divu nedēļu laikā Ukrainas spēki ir uzbrukuši vismaz astoņiem Krievijas naftas un aizsardzības infrastruktūras objektiem.

"Ierobežotie Krievijas pretgaisa aizsardzības līdzekļi un grūtības, kas saistītas ar lielu infrastruktūras objektu aizsardzību tūkstošiem kilometru attālumā, kavē Kremļa centienus aizsargāties pret Ukrainas tālā darbības rādiusa triecieniem," norādīts ziņojumā.

Tāpat analītiķi piebilst, ka Ukrainas karaspēks ir uzbrucis dažādiem mērķiem Krievijas teritorijā, kas atrodas vairāk nekā 1700 kilometru attālumā viens no otra.