TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV nenosodīs Krievijas uzbrukumu Sumiem, jo nevēlas izjaukt pašlaik notiekošās sarunas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pēdējo 18 mēnešu laikā Ziemeļkoreja nosūtījusi Krievijas Federācijai vairāk nekā desmit tūkstošus konteineru ar munīciju, kļūstot par vienu no svarīgākajiem piegādātājiem Maskavai tās karā pret Ukrainu, vēsta "Newsweek".
Saskaņā ar Atvērto avotu centra (OSC) un "Reuters" datiem, kas analizējuši satelītattēlus, laika posmā no 2023. gada augusta līdz 2025. gada martam identificēti 64 sūtījumi no Ziemeļkorejas uz Krieviju. Aprēķini balstīti uz detalizētiem 3D kuģu un kravas attēliem.
Tiek norādīts, ka šajā laikā Phenjana piegādājusi Krievijai:
vairāk nekā 15 800 konteinerus, kas saturējuši no 4,2 līdz 5,8 miljoniem atsevišķu munīcijas vienību;
"būtisku daudzumu" tuvas darbības rādiusa ballistisko raķešu, 170 mm pašgājējhaubiču un aptuveni 220 vienības 240 mm reaktīvo zalvju uguns sistēmu (RSZO).
Zināms, ka munīcijas pārvadāšanā iesaistīti četri kravas kuģi ar Krievijas karogu: "Angara", "Lady R", "Maria" un "Maya-1".
"Newsweek" piebilst, ka Ziemeļkoreja nosūtījusi aptuveni 11 000 karavīru, lai tie piedalītos karā pret Ukrainu. Tas ir šīs valsts pirmais iesaistīšanās gadījums tik plaša mēroga konfliktā kopš Korejas kara (1950–1953). Apvienotajā štābu priekšnieku komitejas novērtējumā teikts, ka aptuveni 4 000 no šiem karavīriem ir nogalināti vai ievainoti.
Austrumukrainā kauju laikā gājis bojā vai pazudis bez vēsts 20 gadus vecs brīvprātīgais no Somijas, vēsta Somijas medijs "Yle".
Saskaņā ar medija sniegto informāciju, jaunietis pirms vairākiem mēnešiem devās no Somijas uz Ukrainu, lai brīvprātīgi pievienotos Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Mediji norāda, ka vīrietis ir kritis karā Ukrainā. Tajā pašā laikā Somijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Somijas pilsonis ir vai nu gājis bojā, vai arī pazudis bez vēsts Austrumukrainā svētdien, 13. aprīlī.
Konsulāro lietu nodaļas vadītājs Jusi Taners norādījis, ka Somijas varas iestādes uztur kontaktu ar Ukrainas kolēģiem saistībā ar šo lietu.
Reportāža no frontes līnijas: Ukraina nostiprina kontroli pār nelielo Ševčenko ciemu pie Pokrovskas, kamēr droni dubļos iznīcina 1100 krievu karavīru.
Atrodoties augstienē, Ševčenko nodrošina Ukrainas aizsardzības līniju ap Pokrovsku, traucējot Krievijas apgādes ceļus un uzbrukuma virzienus uz rietumiem.
Frontline report: Ukraine tightens grip on tiny Shevchenko near Pokrovsk as drones shred 1,100 Russians in the mud
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 15, 2025
Perched on high ground, Shevchenko secures Ukraine’s line around Pokrovsk, disrupting Russian supply and advancing routes to the west.https://t.co/nz1eWg5sEV
Krievi cenšas pasargāt sevi no Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Kurskas apgabalā, izmantojot "pretdronu koridorus". Taču Ukrainas bruņoto spēku triecieni turpinās, paziņojis Ukrainas Valsts robeždienesta pārstāvis Andrejs Demčenko.
Viņš atgādināja, ka Ukrainas vienības, tostarp Valsts robeždienests, aktīvi izmanto bezpilota lidaparātus, lai iznīcinātu ienaidniekus Krievijas teritorijā.
"Kurskas apgabala ietvaros ir izveidots pretdronu koridors. Ienaidnieks ierīko šādus koridorus, lai nepieļautu triecienus tehnikai, kas pārvietojas pa šiem koridoriem, pasargājot to no mūsu gaisa līdzekļiem, ar kuriem varam nokļūt Krievijas teritorijā," skaidroja Demčenko.
Bet, neskatoties uz to, Ukrainas karavīri turpina iznīcināt tehniku, kas pārvietojas pa šādiem koridoriem.
"Ne vienu reizi vien mūsu puiši, jau apmācīti darboties ar bezpilota lidaparātiem, iznīcināja tehniku, kas pārvietojās pa šiem koridoriem, kā arī grupas, kas tos uzstādīja," atzīmēja Valsts robežsardzes dienesta pārstāvis.
Viņš apliecināja, ka Ukrainas karavīri turpinās iznīcināt "pretdronu koridorus", lai ienaidniekam nebūtu iespējas brīvi pārvietoties Ukrainas robežas tuvumā.
Sākot ar Francijas, Lielbritānijas, Baltijas valstu, "dažu citu ES un NATO valstu vadītājiem".
Lavrov blamed Europe for being "ferocious", starting with leaders of France, Britain, the Baltic States, "some other EU and NATO countries." pic.twitter.com/ZUTc1l65Rj
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 15, 2025
Krievijai nav pietiekamu spēku, lai veiktu plaša mēroga ofensīvu visos frontes līnijas virzienos, to norādīja militārais eksperts Ivans Stupaks.
Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek analizēti dati no atklātajiem avotiem, un tāpēc 1000 kilometru garajā frontes līnijā būtiskas rezerves nav koncentrētas.
"Teikt, ka viņiem ir lielas iespējas visā frontes līnijā ar jauniem spēkiem, un viņi var izdarīt spiedienu - es tā neteiktu. Tie spēki nav redzami," viņš atzīmēja.
Kā atzīmēja eksperts, ir pierādījumi par personāla skaita samazināšanos Krievijas armijā. Jo īpaši Krievijas pavēlniecība sāka pārvietot militāro policiju, kas iepriekš bija izvietota attālos kontrolpunktos, uz frontes līnijām.
Viņš arī atzīmēja, ka aprīlī Krievijas Federācijai izdevies nedaudz intensificēt līgumkaravīru komplektēšanu. Maskavā aprīļa pirmajās desmit dienās katru dienu bija iespējams mobilizēt aptuveni 100-150 cilvēkus.
"Viņiem vajag cilvēkus, viņi met cilvēkus uz priekšējām līnijām, uz priekšējām līnijām - ievainotie, klibie, basām kājām - visi iet," viņš atzīmēja.
Tāpat tiek uzsvērts, ka pagaidām nekas neliecina par masveida personāla vai tehnikas uzkrāšanos. Pat mehanizēti uzbrukumi ir reti, jo krievi saglabā savu tehniku un izmanto to tikai tad, kad ir pārliecināti par spēju izlauzties cauri Ukrainas aizsardzībai un nostiprināties.
Šobrīd, pēc eksperta domām, Krievijas Federācijas uzbrukuma potenciāls tiek novērots tikai Sumu virzienā.
Krievijas tiesa otrdien piespriedusi pieciem jauniešiem ilgus cietumsodus par helikoptera un dzelzceļa iekārtu dedzināšanu, atbalstot Ukrainu, ziņo krievu mediji nu propagandas rupori.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Krievijā notikuši desmitiem sabotāžas gadījumu, no kuriem daudzos cietis valsts dzelzceļa tīkls. Bieži vien sabotāžas veikuši jaunieši.
Maskavas karatiesa pieciem jauniešiem, kas visi ir 20 līdz 25 gadus veci, piesprieda no 12 gadiem un sešiem mēnešiem līdz 18 gadiem ilgus cietumsodus, ziņo aģentūra "RIA Novosti". Viņi tika notiesāti apsūdzībās par sabotāžu un terorismu.
Jaunieši, kas kopā dzīvoja Maskavā, tika apsūdzēta par meklēšanas un glābšanas helikoptera aizdedzināšanu Maskavas lidlaukā 2024.gada aprīlī, kā arī par dzelzceļa iekārtu aizdedzināšanu.
Ikdienas upuru skaits martā pieauga līdz 1300. Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija norāda, ka šis pieaugums atspoguļo atjaunotās Krievijas ofensīvas, līdz ar to kopējie zaudējumi kopš iebrukuma sākuma pārsniedz 920 000.
UK intel: Russia has likely lost 138,000 troops in 2025 alone
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 15, 2025
Daily casualties rose to 1,300 in March. The increase reflects renewed Russian offensives, bringing total losses since the invasion began to over 920,000, the UK Defense Ministry says.https://t.co/zHi8LKC1qL
Notiekošos izmēģinājumos tiek novērtēti 50 ražotāju zemes robotu darbības rādiuss, kravnesība un elektroniskās karadarbības veiktspēja.
Ukraine tests over 70 land drones
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 15, 2025
Ground robots from 50 manufacturers are being evaluated for range, payload capacity, and electronic warfare performance in ongoing trials.https://t.co/x4By3X3CeI
Priekšlikums paredz ierobežot Krievijas diplomātus tikai uz viņu konsulārajiem apgabaliem, kas jau ir ieviests Polijā.
⚡️ Poland, Czechia reportedly push to restrict Russian diplomats' movement in Schengen.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) April 15, 2025
The proposal calls for limiting Russian diplomats to their consular districts, a restriction already implemented in Poland.https://t.co/vGbQY7YQK5
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".