TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ziemeļkorejas karaspēks atgriezies Kurskā, izmantojot jaunas taktikas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Amerikai atkāpjoties no Ukrainas atbalsta, Eiropas kodolvalstis nonāk krustcelēs. Francijas un Lielbritānijas lēmums var noteikt, vai Ukraina stāsies pretī Krievijai viena pati vai arī iegūs tādu pašu kodolatturēšanas aizsardzību, kas uzturēja mieru Aukstā kara laikā.
"Vai mums būtu jārok ierakumi strīda dēļ tālā valstī?" Čemberlena 1938. gada piekāpšanās atbalsojas Trampa pieejā Ukrainai.
Vēsture brīdina: Francijas un Lielbritānijas kodollēmums tagad var novērst vēl vienu Minhenes katastrofu.
"We should be digging trenches because of a quarrel in a faraway country?"
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 21, 2025
Chamberlain's 1938 appeasement echoes in Trump's approach to Ukraine. History warns: France and Britain's nuclear decision now could prevent another Munich disaster. https://t.co/AIvydhwQKf
Phenjanas karavīri tagad izmanto mazākas triecienvienības, nevis rotas lieluma formējumus, un izvieto "Bulsae-4" raķešu transportlīdzekļus.
North Korean troops return to Kursk using new tactics
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 21, 2025
Pyongyang soldiers now use smaller assault groups rather than company-sized formations, and deploy Bulsae-4 missile vehicles.https://t.co/UNp8Ndklze
Krievijas īstenotā nāvessoda izpilde Ukrainas karagūstekņiem, visticamāk, ir sistemātiska politika, atklāj "Financial Times" izmeklēšana.
"Financial Times" identificēja aizdomās turēto Krievijas karavīru no 30. brigādes un dokumentēja vairāk nekā 30 gadījumus visā frontes līnijā kopš 2022. gada februāra.
Russia's executions of Ukrainian POWs are likely systematic policy, FT investigation reveals
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 21, 2025
FT identified a suspected Russian soldier from the 30th Brigade, and documented over 30 cases across the frontline since February 2022.https://t.co/U11nVHB06P
Ukrainas deputāts Hončarenko: "Ideja par retzemju metālu nodošanu ASV pieder Zelenskim. Amerikāņi saprata, ka Ukrainai nav lielu retzemju metālu un minerālu rezervju. Tā vietā ASV sāka pieprasīt: infrastruktūru, gāzes transporta sistēmu un atomelektrostacijas."
Jāatzīmē, ka lielākā daļa Ukrainas retzemju metālu atrodas Krievijas okupētajās teritorijās.
❗️ Ukrainian MP Honcharenko: "The idea of transferring rare-earth metals to the UяSA belongs to Zelenskyy. The Americans realized that Ukraine does not have large reserves of rare earth metals and minerals. Instead, the USA started demanding: infrastructure, gas transportation… pic.twitter.com/nbXT9n7EYz
— NEXTA (@nexta_tv) February 21, 2025
Putin instructed the government to bring back Western companies that have left Russia pic.twitter.com/zccU1Qd79a
— NEXTA (@nexta_tv) February 21, 2025
Ukraina saņems jaunu militārās palīdzības paketi no Eiropas Savienības, kas kļūs par "spēcīgu signālu" ukraiņiem par Eiropas atbalstu, liecina ES aizsardzības komisāra Andrjus Kubiļus paziņojums, ko citē "The Guardian".
Atbildot uz jautājumu par ES plāniem atbalstīt Ukrainu, komisārs apliecināja, ka ES pozīcija ir "ļoti skaidra".
Pēc Kubiļusa vārdiem, Eiropa cenšas panākt "mieru ar spēku".
Šajā sakarā komisārs norādīja uz jauna militārās palīdzības paketes gatavošanu Ukrainai.
"Mēs apspriežam... visas iespējas, kas ļaus mums steidzami nosūtīt ļoti spēcīgu signālu ukraiņiem un visai pasaulei, ka mēs stāvam kopā ar Ukrainu," sacīja Kubiļus.
Kubiļus atzina, ka "klīst baumas" par summām, bet atteicās tās nosaukt, lai neraisītu spekulācijas. Tomēr viņš norādīja, ka ES plāno prezentēt jauno palīdzības paketi pirmdien, 24. februārī.
"Es ceru, ka labs iemesls šādam paziņojumam būs kara trešā gadadiena, kas pienāks nākamajā pirmdienā," viņš piebilda.
Iepriekš par lielu ES militārās palīdzības paketes gatavošanu Ukrainai ziņoja "Politico". Saskaņā ar izdevuma informāciju, paketa vērtība būs vismaz 6 miljardi eiro. Tajā varētu ietilpt vairāk nekā 1,5 miljoni artilērijas šāviņu, kā arī pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Divi anonīmi diplomāti pastāstīja "Politico", ka 6 miljardi eiro ir sākuma punkts. Paketes vērtība varētu pieaugt līdz pat 10 miljardiem eiro, ja ES valstis atradīs vairāk ieroču savos krājumos.
ASV Pārstāvju palātas spīkers saka, ka Kongress, visticamāk, neapstiprinās jaunu liela mēroga militārās palīdzības paketi Ukrainai.
"Nav vēlēšanās pieņemt jaunu likumprojektu ar ievērojamu palīdzību Ukrainai," sacīja Džonsons.
🇺🇸🇺🇦 U.S. Speaker of the House says Congress is unlikely to approve a new large-scale military aid package for Ukraine.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 21, 2025
“There is no appetite for a new bill with significant aid for Ukraine,” said Johnson. pic.twitter.com/w0wQgTg9HJ
Polijas tiesa piektdien piesprieda astoņu gadu cietumsodu kādam Ukrainas pilsonim, kas pēc Krievijas rīkojuma plānojis sabotāžas aktus.
Vroclavas tiesa atzina 51 gadu veco Serhiju S. par vainīgu dalībā noziedzīgā grupējumā un gatavībā dedzināt pilsētā dažādas ēkas.
Drošības dienests vīrieti aizturēja pērn janvārī, un viņš līdz šim bija apcietinājumā.
Apsūdzētais darbojies pēc Krievijas rīkojuma, norādīja Polijas Iekšējās drošības aģentūra.
Ukrainas smagais drons bumbvedējs "Vampīrs" (pazīstams arī kā "Baba-Jaga") izsekoja Krievijas bruņutransportieri (BTR) ar personālu iekšpusē.
Drons uzvarēja.
A Ukrainian Vampire (known as Baba-Yaga) heavy drone bomber hunted down a Russian BTR with personnel inside.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 21, 2025
The drone won. pic.twitter.com/H1EhPLLJf8
Austrālijas varasiestādes ziņo, ka netālu no valsts krastiem manīti trīs Ķīnas karakuģi, kuru dēļ vairākas aviokompānijas bija spiestas mainīt savu lidojumu trajektoriju. Austrālijas varsiestādes ziņo, ka jau vairākas dienas pie valsts austrumu piekrastes manīti trīs Ķīnas karakuģi, kuri minētajā teritorijā rīko militārās mācības. Šāda kuģu lokācija dienvidu platuma grādos uzskatāma par "neparastu", turklāt Ķīnas Ārlietu ministrija uz aicinājumiem sniegt sīkākas ziņas par notikušo medijiem atbildējusi, ka "tā neesot informēta par notikušā apstākļiem". Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
