Krievija, izmantojot spiegus, sociālos tīklus un Kremļa medijus, iejaukusies vismaz deviņu valstu vēlēšanās
Krievija no 2020. līdz 2022. gadam aktīvi iejaukusies vismaz deviņu valstu vēlēšanās, cenšoties šajās valstīs iedragāt uzticību demokrātiskām institūcijām, teikts ASV izlūkdienesta ziņojumā, vēsta "Reuters".
Vēl 17 valstīs Krievijas iejaukšanās centieni bijuši "mazāk izteikti".
Dokuments nosūtīts ASV vēstniecībām vairāk nekā 100 valstīs Amerikā, Eiropā, Āzijā un Āfrikā, lai ar to iepazīstinātu šo valstu valdības.
ASV izlūkdienests brīdina, ka Krievija izmanto spiegus, sociālos tīklus un Krievijas valsts medijus, lai visā pasaulē grautu sabiedrības ticību demokrātisko vēlēšanu godīgumam.
"Tas ir globāls fenomens," uzsvērts izlūkdienesta ziņojumā.
"Mūsu dati liecina, ka augstas Krievijas valdības amatpersonas, arī Kremlī, redz šādu ietekmes operāciju vērtību un uzskata tās par efektīvām," norāda ziņojuma autori.
Dokumentā norādīts, ka arī Ķīna iejaucas citu valstu vēlēšanās, tomēr šādu taktiku neizmanto. Pekina šādas apsūdzības vairākkārt noraidījusi. Ziņojumā Krievija nodēvēta par "galveno vainīgo".
Krievijas mēģinājumi ietekmēt vēlēšanas ASV un Eiropā
Krievijas subjekti "izplatīja un pastiprināja informāciju, kuras mērķis bija graut uzticību 2020. gada ASV vēlēšanām", teikts dokumentā. Šīs kampaņas panākumi, kā arī dezinformācijas kampaņa par Covid-19 pandēmiju ir pamudinājusi Krieviju pastiprināt līdzīgas operācijas visā pasaulē, žurnālistiem sacīja augsta Valsts departamenta amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
ASV izlūkdienesta ziņojums sniedz arī piemēru vēlēšanām, kas notika 2020. gadā kādā vārdā nenosauktā Eiropas valstī. Pēc Vašingtonas teiktā, Krievijas Federālais drošības dienests slepeni strādāja, lai iebiedētu vēlēšanu amatpersonas, rīkotu protestus vēlēšanu dienā un "sabotētu balsošanu ārzemēs".
Vašingtona iesaka apkarot šādas Maskavas aktivitātes, ieviešot sankcijas pret Krieviju, apmainoties ar informāciju starp dažādu valstu valdībām, izraidot Krievijas spiegus un aizliedzot valstī iebraukt aizdomīgām personām.
Vācija ir viens no Krievijas dezinformācijas mērķiem
Septembrī Vācijas Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) paziņoja, ka Krievija pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pastiprinājusi dezinformācijas kampaņas, tostarp Vācijā. Vācijā Krievijas Federācija cenšas graut sabiedrības uzticību politiķiem, valsts aģentūrām un neatkarīgiem medijiem, kā arī graut valsts sabiedroto attiecības Eiropas Savienībā un NATO, atzīmēja BfV pretizlūkošanas eksperts Bodo Bekers.
ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels 1. oktobrī vizītes laikā Kijivā sacīja, ka Ukrainai un ES ir jāsadarbojas, lai apkarotu Krievijas dezinformāciju.
