Pasaulē

Meitene uz gadu iestrēgst Antarktīdā: "Neviens nevar ienākt vai iziet"

Jauns.lv

Mišela Endo no Sanfrancisko pārcēlusies uz Dienvidpolu, lai strādātu par "viesmīlības menedžeri" Amundsenskotas-Sautpolas stacijā.

Meitene uz gadu iestrēgst Antarktīdā: "Neviens nev...

Cilvēki dažkārt dzīvo pavisam negaidītās un nenormāli interesantās vietās, piemēram, Londonas Tauera viduslaiku tornī, vai vienā no aukstākajām vietām uz Zemes - Dienvidpolā, kur temperatūra var sasniegt -50 grādus pēc Celsija.

Mišela Endo jau gadu dzīvo Antarktīdā, uz kurieni viņa pārcēlusies, lai strādātu par "viesmīlības menedžeri" Amundsenskotas-Sautpolas stacijā. Un par savu dzīvi viņa atklāti stāsta sociālajos tīklos, raksta "Daily Mail".

32 gadus vecā Mišela Endo pastāstīja par to, kam patiesībā līdzinās dzīve vienā no aukstākajiem pasaules reģioniem. Lai gan dzīvei pašā pasaules dienvidu daļā noteikti ir dažas priekšrocības - piemēram, iespēja redzēt satriecošu dienvidu polārblāzmu un piedalīties piedzīvojumu sērijā, kas gadās reizi dzīvē -, šeit ir arī krietna daļa nepilnību.

Mišela detalizēti dokumentēja šo pieredzi savā "Instagram" kontā - un viņa bija ārkārtīgi godīga pret plusiem un mīnusiem, kurus nākas piedzīvot, kad par savām mājām Dienvidpolu.

Kādā video Mišela paskaidroja, ka lidosta "tiek slēgta uz ziemu " 15. februārī, un tas nozīmē, ka "neviens nevar ienākt vai iziet", līdz tā atkal tiks atvērta 28. oktobrī.

Tas nozīmē, ka viņa pēdējo piecu mēnešu laikā ir iestrēgusi ar 42 citiem darbiniekiem, kuri arī dzīvo stacijā, un viņa atzīst, ka atrasties vieniem un tiem pašiem cilvēkiem līdzās tik ilgi nav bijis viegli. Turklāt viņi reti iziet uz ielas mokoši aukstā laika dēļ, ko tikai padziļina saules gaismas trūkums.

"Cilvēki dažādi pārcieš izolāciju. Daži cilvēki pazūd savās istabās, un jūs viņus tikpat kā neredzēsiet. Kas attiecas uz mani, mana pacietība ātri izsīka. Man patīk lielākā daļa no 42 citiem cilvēkiem, ar kuriem es komunicēju," skaidroja Mišela.

Mišela piebilda, ka sešus mēnešus gadā Antarktīdā 24 stundas diennaktī ir pilnīgi tumšs un drūmi apstākļi var patiesībā izraisīt traucējumus, kas pazīstami kā "ziemošanas sindroms". "Tas ir uzvedības traucējumu kopums. Tajā ietilpst depresija, izklaidība, aizmāršība, aizkaitināmība un grūtības koncentrēt uzmanību," viņa pastāstīja.

Mišela savā "Instagram" bieži dalās ar "diena no dzīves" tipa video, kuros redzams, kā viņa piedalās dažādos uzdevumos stacijā. Citā video, kas publicēts viņas "Instagram", Mišela iemūžinājusi "pirmo saules uzplaiksnījumu", ko viņa ieraudzījusi pēc ilgiem sešiem "tumsas" mēnešiem, un atzinusi, ka tas bijis neticami saviļņojoši. Viņa norāda – lai arī zinājusi, kas viņu sagaida, tomēr emocionāli sagatavoties šādai pieredzei nav iespējams.

Stāstot par stacijā pavadīto laiku, Mišela paskaidroja, ka viņai vienmēr bijusi kaislība uz ceļojumiem. Viņa veic vientuļus ceļojumus visā pasaulē kopš 2013. gada, kad uzsāka pati savu ceļojumu blogu ar nosaukumu "Wander Eat Write". Savos ceļojumos viņa apmeklējusi sešus kontinentus no septiņiem, un viņa stingri nolēmusi kaut kā nokļūt līdz pēdējam - Antarktīdai.

Pagājušajā rudenī viņa saņēma darbu stacijā Nacionālā zinātniskā fonda ASV Antarktīdas programmas ietvaros.

"Mēs dzīvojam kopmītnēs, kas iebūvētas stacijā. Stacijā visu gadu tiek īstenoti vairāki zinātniskie projekti astronomijā, klimatoloģijā un glacioloģijā," viņa skaidroja.

"Palīgpersonāls, tāds kā es, ir šeit, lai nodrošinātu visu objektu un operāciju nepārtrauktu darbību. Ēdināšana un mājokļi tiek nodrošināti programmas ietvaros, jo šeit nav ne dzīvokļu, ne pārtikas veikalu, ne restorānu, tikai lidostas," pēc Mišelas teiktā, viņas pienākumos ietilpst ēdnīcas pieskatīšana: nodrošināt tīrību un nepārtrauktu produktu un dzērienu piegādi.

Tāpat viņa pārvalda mazu pasta nodaļu un seko līdzi uzkopšanas grafikam. Viņai tika uzdots arī personālam "sagatavot numurus vasaras atbraukšanai". Šeit tiek tirgoti suvenīri, apģērbi, dzērieni un aptiekas preces. Pēc Mišelas teiktā, katru nedēļu ir diena, kad stacijā dzīvojošajiem atļauts iegādāties noteiktu daudzumu alkoholisko dzērienu.

Galu galā Mišela laiku, kas pavadīts stacijā, nosauca par sarežģītu, bet brīnišķīgu pieredzi. Taču pēc viņas teiktā viņa ilgojusies pēc dzīvniekiem, putniem un iespējām brīvi elpot. Dienvidpolā tas ir sarežģīti, jo tas atrodas augstu virs jūras līmeņa.

"Dzīve Antarktīdā bieži ir sarežģīta, monotona un te vienmēr ir auksti. Tad kāpēc te jābrauc? Mazāk nekā 2000 cilvēku jebkad ir pavadījuši ziemu Dienvidpolā. Bet pēc stāvokļa uz šo gadu šeit pārziemojusi tikai 261 sieviete. Un te ir polārblāzmas!" tagad, kad viņas gada līgums tuvojas beigām, Mišela atzīst, ka, lai arī ir pateicīga par šo iespēju, viņa ar nepacietību gaida siltāku laiku.

"Kad mans laiks šeit beigsies, noteikti braukšu uz siltajām zemēm, kur ir dzīvnieki un svaigi produkti," jokoja meitene.