VIDEO: Azerbaidžānas prezidents ierodas armēņu pamestajā Kalnu Karabahā un demonstratīvi mīda tās karogu
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Aljevs apmeklējis kādreiz armēņu separātistu kontrolētās Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu un pilsētas padomes ēkā demonstratīvi mīdīja nu jau nepastāvošās republikas karogu.
Azerbaijani President Ilham Aliyev visited the city hall in the deserted city of Stepanakert/Khankendi, formerly the capital of the unrecognized Nagorno-Karabakh Republic.
— NEXTA (@nexta_tv) October 16, 2023
During his visit to the city, Aliyev demonstratively stomped on the NKR flag. pic.twitter.com/fo0cmrGmgf
Viņš arī svinīgi pacēla Azerbaidžānas karogu, ar to simbolizējot šīs teritorijas pilnīgu pāriešanu Azerbaidžānas kontrolē pēc vairāk nekā 30 gadu pārtraukuma. Tādējādi viņš izbaudīja savas valdīšanas laika lielāko triumfu, paveicot to, ko nespēja izdarīt viņa tēvs Heidars Alijevs, kurš bija Azerbaidžānas prezidents līdz savai nāvei 2003. gadā, — pilnībā sakaut armēņu separātistus un pārņemt Kalnu Karabahu.
Meanwhile Aliyev personally raised the Azerbaijani flag to Khankendi (Stepanakert), largest city in the area formerly known as Nagorno - Karabakh today.
— Ragıp Soylu (@ragipsoylu) October 15, 2023
End of a conflict after mass exodus of Armenians and the dissolution of the separatist government. pic.twitter.com/aqihAnRRuI
Starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas vadītājs Samvels Šahramanjans septembrī parakstījia dekrētu par etnisko armēņu separātiskās republikas likvidēšanu un visu tās pakļautībā esošo valsts iestāžu un organizāciju darbības izbeigšanu. Dekrēts stājās spēkā publicēšanas dienā 28. septembrī, bet minētās iestādes un organizācijas tiek likvidētas līdz 2024. gada 1. janvārim.
Ilhams Aljevs jau sen bija solījis atjaunot Baku suverenitāti pār Kalnu Karabahu, vajadzības gadījumā ar spēku. Šā gada 22. maijā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka Armēnija atzīst Azerbaidžānas teritoriālo integritāti un Kalnu Karabahu kā tās sastāvdaļu, ja armēņu iedzīvotājiem tiks garantēta drošība.
PSRS sabrukšanas laikā un vairākus gadus ilgstot armēņu un azerbaidžāņu asiņainajam etniskajam konfliktam, 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabaha pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas. Baku noraidīja šo deklarāciju un sākās pirmais Karabahas karš, kas ilga līdz pamiera noslēgšanai 1994. gada maijā. Šajā karā faktisku uzvaru svinēja armēņi, kuri ne vien atsita Azerbaidžānas ofensīvu, bet sagrāba lielāko daļu no septiņiem etnisko azerbaidžāņu apdzīvotajiem Azerbaidžānas apgabaliem, separātistu kontrolētajai teritorijai palielinoties apmēram divas reizes.
Nestabilais miers saglabājās līdz pat 2020. gada 27. septembrim, kad Azerbaidžāna sāka plašu uzbrukumu, uzsākot otro Karabahas karu. Ar Turcijas atbalstu 44 dienu kara laikā Baku atguva kontroli ne tikai pār etnisko azerbaidžāņu rajoniem, bet būtiski samazināja pašu Kalnu Karabahas teritoriju, bet separātisti saglabāja tikai nelielu, Krievijas miera uzturētāju apsargātu Lačinas koridoru, kas to savienoja ar Armēniju.
Nāvējošo triecienu separātiskajai republikai Azerbaidžāna deva ar šā gada 19. septembrī uzsākto liela mēroga operāciju, un jau nākamajā dienā Kalnu Karabahas vadība paziņoja par kapitulāciju un ieroču nolikšanu. Kopš tā laika republiku pametuši apmēram 65 tūkstoši armēņu, baidoties no etniskās tīrīšanas. Pirms kara tajā dzīvoja 120 tūkstoši cilvēku.
