Krievijas popus sanikno jaunā rubļu banknote
Krievijas Centrālās bankas izlaistā jaunā 1000 rubļu naudaszīme izraisījusi sašutumu virknē pareizticīgo mācītāju un par Z-blogeriem dēvētajiem rašisma un kara propagandistiem.
Uz banknotes attēlots Tatāru tautas valstiskuma vēstures muzejs, kas ierīkots bijušās baznīcas ēkā, kurai nav krusta. Blakus atrodas Sjumbike tornis Kazaņas kremlī, kuru rotā musulmaņu pusmēness.
Garīdznieks Pāvels Ostrovskis ir sašutis: “Jūs ko, biedri, pavisam bailes esat zaudējuši? Uz jaunās 1000 rubļu banknotes attēlojat minaretu ar pusmēnesi, bet pareizticīgo templi bez krusta. Nespēlējieties ar uguni.” Ostrovskis spriež, ka vainojams “dizaineru stulbums”, bet neizslēdz arī “apzinātu provokāciju”.
Maskavas patriarhāta runasvīrs attiecībās ar presi Vladimirs Legoida aicinājis rūpīgāk izvēlēties attēlus naudai, lai “neradītu spriedzi tur, kur tā var nebūt”.
Viņa vietnieks Vahtangs Kipšidze paudis, ka Centrālajai bankai bijis “miljons iespēju parādīt, ka Kazaņa ir daudzreliģioza pilsēta, kur pareizticības un islāma simboli un vispār visu tradicionālo reliģiju simboli lieliski sadzīvo publiskajā telpā”. Tomēr Kipšidze atgādina, ka arī reālajā dzīvē šai baznīcai nav krusta, un zaimošana būtu, ja šādi atainotu dievnamu ar krustu.
Kara propagandists Jurijs Kotenoks jaunajā naudā saskata “klaju provokāciju un mēģinājumu iespļaut sejā visiem pareizticīgajiem Krievijas pilsoņiem”. “Cargrad” ideoloģiskās nodaļas vadītājs Mihails Tjurenkovs piesauc “diversiju” un “ kaunīgu antikristietību”.
Kustība “Četrdesmitnieku četrdesmit” vērsusies Ģenerālprokuratūrā, pieprasot “vainīgos” saukt pie atbildības par naida kurināšanu. Lieku reizi pierādās, ka rašistu skatījumā “daudznacionālajā” Krievijā citām tautām un viņu vērtībām vietas nav.
