Miris Somijas eksprezidents un Nobela miera prēmijas laureāts Marti Ahtisāri, kurš spēja samierināt ne tikai cilvēkus
16. oktobrī 86 gadu vecumā Helsinkos miris bijušais Somijas prezidents un Nobela miera prēmijas laureāts Marti Ahtisāri, kura prezidentūras laikā Somija iestājās Eiropas Savienībā. Būdams Somijas Eiropas kursa atbalstītājs, viņš vēlāk atzina, ka būtu atstājis prezidenta amatu, ja somi referendumā būtu noraidījuši iestāšanos ES.
Pirms kļūšanas par Somijas prezidentu 1994. gadā viņš ilgus gadus darbojās kā ANO diplomāts. 1989. gada martā viņš vadīja ANO misiju Namībijā, kas nākamajā gadā vainagojās ar šīs valsts neatkarības iegūšanu no DĀR. Par nopelniem Namībijas valsts tapšanā viņam tika piešķirts Namībijas goda pilsoņa nosaukums. Tieši Namībijas neatkarības panākšanu viņš uzskatīja par savu nozīmīgāko darbu. Daudzus gadus vēlāk presē parādījās ziņas, ka toreizējās aparteīda DĀR valdības diviem “nāves eskadrona” kaujiniekiem bija uzdevums sakropļot Ahtisāri, taču viņš neieradās Namībijas viesnīcā uz tikšanos, kur viņu jau gaidīja.
Kā vidutājs Ahtisāri piedalījās arī daudzu citu starptautisku konfliktu risināšanā, tostarp devis ieguldījumu un Kosovas neatkarības un Indonēzijas provices Ačehas autonomijas iegūšanā. Serbu izdevums “Nedeljni telegraf” 1999. gadā, atsaucoties uz Dienvidslāvijas prezidentu Slobodanu Miloševiču, vēstīja, ka sarunās Miloševiču un Krievijas premjerministru Viktoru Černomirdinu par asinspirts izbeigšanu tobrīd separātiskajā Serbijas provincē Kosovā Ahtisāri esot piedraudējis, ka, gadījumā ja Miloševičs atteiksies piekrist vardarbības izbeigšanai, no Belgradas palikšot pāri tukša vieta. Pēc NATO triecieniem Dienvidslāvija piekrita izvest no Kosovas savas armijas un policijas vienības. Vēlāk tā dēvētais “Ahtisāri plāns” kalpoja par pamatu Kosovas neatkarības deklarācijai 2008. gadā.
Jāpiebilst, ka paša Miloševiča politiskā karjera beidzās drīz pēc Kosovas atšķelšanās. 2000. gada 5. oktobrī pēc vairākām tautas protesta akcijām viņš atkāpās no Dienvidslāvijas prezidenta amata. 2001. gada 31. martā viņu apcietināja un 28. jūnijā pēc premjerministra Zorana Džindžiča iniciatīvas izdeva Hāgas ANO kara noziegumu tribunālam. 2006. gada 11. martā Miloševičs nomira Hāgas ANO kara noziegumu tribunāla cietumā no sirdstriekas, bet Džindžiču 2003. gada 12. martā Belgradā nošāva snaiperis.
2008.gadā Ahtisāri tika piešķirta Nobela Miera prēmija par ilggadējiem pūliņiem starptautisku konfliktu risināšanā. Pēc Somijas prezidenta pilnvaru beigām 2000.gadā viņš nodibināja nevalstisko organizāciju "Krīžu pārvaldības iniciatīva", kas veicina starptautisko konfliktu atrisināšanu.
Ahtisāri bija arī aktīvs NATO dalības atbalstītājs, lai “reizi par visām reizēm nokratītu “finlandizācijas” jūgu”. Ar “finlandizāciju” saprot valsts politikas pakārtošanu varenākas kaimiņvalsts politikai, saglabājot nominālu suverenitāti, šādi raksturojot, piemēram, Somijas ārpolitiku pēc Otrā pasaules kara, pastāvīgi ņemot vērā PSRS intereses. Viņš sen apgalvoja, ka tā dēvētā “NATO opcija” jeb iestāšanās apdraudēšanas gadījumā ir fikcija, mēģinot iegādāties apdrošināšanas polisi pret ugunsgrēku, kad tas jau ir sācies. Krievijs invāzija Ukrainā radikāli mainīja sabiedrības attieksmi par iestāšanos NATO, un 2023. gada 4. aprīlī Somija tika uzņemta aliansē.
2020. gada 24. martā tika ziņots, ka Ahtisāri ar sievu ir saslimuši ar “Covid-19”, pēc mēneša atveseļojoties. 2021. gada 2. septembrī tika paziņots, ka Ahtisāri sirgst ar Alcheimera slimību, un publiskajā dzīvē viņš vairs nepiedalīsies.
Marti Ahtisāri diplomāta talanti atspoguļoti arī humoristiskā noskaņā. Piemēram, 2014. gadā Ahtisāri piedalījās slaveno “Angry Birds” autores, Somijas videospēļu izstrādātājas “Rovio” kampaņā, diplomātiskā ceļā atrisinot putnu un cūku ilggadējo konfliktu.
