Čārlzu III Kenijā gaida ne visai patīkami mirkļi
Karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla dosies vizītē uz Keniju. Viņi plāno šo Austrumāfrikas valsti apmeklēt no 31. oktobra līdz 3. novembrim, un daudzi vietējie negrasās bijušās metropoles valdniekus uzņemt tikai ar atplestām rokām.
Šis būs Čārlza III pirmais brauciens uz kādu no Sadraudzības valstīm un jau ceturtā oficiālā vizīte Kenijā, kur viņš viesojies vēl kā Velsas princis. Bakingemas pils paziņojusi, ka vizītei jāiezīmē “siltas attiecības” laikā, kad Kenija decembrī gatavojas svinēt 60. gadskārtu, kopš ieguva neatkarību no Lielbritānijas.
Ne visi Kenijā lolo siltas jūtas pret britu karaļpāri. “Ja viņš nenāk ar atvainošanos par mums nodarītajām zvērībām, tad viņam nav jāierodas,” ziņu aģentūrai AFP saka 53 gadus vecais grāmatvedis Džons Otieno.
Bakingemas pils gan norādījusi, ka paredzēts “atzīt sāpīgākos Apvienotās Karalistes un Kenijas kopīgās vēstures aspektus, ieskaitot ārkārtas situācijas laikā” 1952.–1960. gadā, kad norisinājās asiņaina sacelšanās pret koloniālo varu. “Viņa Majestāte vizītes laikā veltīs laiku, lai padziļinātu izpratni par pāridarījumiem, ko šajā periodā cietuši Kenijas iedzīvotāji,” teikts pils paziņojumā.
Apspiežot Mau Mau sacelšanos, briti nogalināja ap 10 000 cilvēku, un šī ir viena no asiņainākajām lappusēm Britu impērijas vēsturē. 2013. Gadā Londona piekrita izmaksāt kompensācijas vairāk nekā 5000 kenijiešu, kuri bija cietuši represiju laikā – ap 20 miljoniem mārciņu (23 miljoni eiro pēc pašreizējā kursa).
“Mēs ceram, ka viņš atvainosies valsts vārdā,” pauž Evelīna Vanjugu Kimati, sacelšanās līdera Dedana Kimati meita. Ar to arī viņa cer noslēgt šo vēstures lappusi. Kimati cer, ka Lielbritānija palīdzēs identificēt brīvības cīnītāju kapus, ieskaitot viņas tēva apbedījumu. Viņu 1957. gadā pakāra cietumā Nairobi, bet kapa vieta nav zināma.
“Ja mums būs labā griba no Apvienotās Karalistes valdības, viss pārējais būs kārtībā,” piebilst Kimati, kura vada fondu, kas pārstāv neatkarības kara veterānu intereses un rīko arī kampaņas vides aizsardzībai.
Arī citi kenijieši cer uz jaunām attiecībām ar Lielbritāniju. “Viņš ir gaidīts Nairobi, bet kā cilvēks, ar kuru mēs varam vienoties par kopīgu attīstību, nevis kā koloniāls pārraugs, kurš grib vairāk ņemt no mums,” uzsver skolotājs Kamau Njoroge.
Abu valstu attiecības aptumšo arī britu karavīru pastrādātie noziegumi, kuri izvietoti treniņu bāzē Nanjuki pilsētā 200 kilometru uz ziemeļiem no Nairobi. Augustā Kenijas parlaments izziņoja par izmeklēšanu, ieskaitot 2012. gadā notikušo jaunas mātes slepkavību.
Agneses Vandžiru (21) līķi atrada kanalizācijas akā pēc ballītes kopā ar britu militāristiem viesnīcā Nanjuki. Viņas ģimene pagājušajā nedēļā Kenijā iesniedza prasību tiesā, lai piespiestu britu valdību informēt par izmeklēšanas gaitu un vainīgo saukšanu pie atbildības.
Ģimeni pārstāv Āfrikas Korektīvo un preventīvo pasākumu centrs, un tā priekšsēdētājs Mvangi Mačarija vēlas, lai šo informāciju saņem arī karalis.
Un detaļa no citas vēstures lappuses – pērn mūžībā aizgājusī britu karaliene Elizabete II par tēva Džordža VI nāvi 1952. gadā uzzināja, būdama oficiālā vizītē Kenijā.
